JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
26/08/2019

 

LMA studentu grupas izstāde “Neviens to nelūdza”
bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička”
26. augusts–8. septembris

 

No 26. augusta līdz 8. septembrim bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu - jauno mākslinieku Kristīnes Upītes, Jāņa Šneidera, Agates Bernānes, Paulas Zvanes, Lienes Rumpes, Līvas Blumfeldes un Agneses Pizičas izstāde “Neviens to nelūdza”.

“Studenti reti, kad paši uzņemas iniciatīvu. Vispirms viņi gaida, kad augstskolā kāds lūgs kaut ko darīt un visu iemācīs, pēc tam viņi gaida, kad piezvanīs galerijas vadītājs vai pieteiksies kurators, kurš viņam uztaisīs izstādi. Bet mēs darīsim paši. Neviens to nelūdza. Paši izdomājām taisīt izstādi, paši iztīrījām telpu, paši to iekārtosim un pieskatīsim un paši arī gaidīsim uz izstādes atklāšanu,” stāsta jaunie mākslinieki.

Izstādes rīkotāji priecātos, ja “Neviens to nelūdza” būtu arī kā iedvesma jaunajiem LMA studentiem sākt studijas ar attieksmi, kurā cilvēks iet un dara pats.

Izstādes veidotāji savā mākslinieciskajā darbībā ir atšķirīgi, taču visus vieno kopēja vilkme darboties, vēlme pretoties studijās ierastajam formātam, kā arī runāt tieši un atklāti. “Neviens to nelūdza” izstādītajos mākslas darbos ir izmantoti ļoti dažādi formāti - video darbi, instalācijas, objekti, lielformāta gleznas, kolāžas, fotogrāfijas un citi.

Bijusī tekstilrūpnīca “Boļševička” 
Ganību dambis 30, Rīga

 

Noslēdzošā izstāde MVT Vasaras mājā - “Samaltie”
(Aigars Bikše, Ance Vilnīte, Oto Holgers Ozoliņš un Roberts Bāliņš)
27. augusts–9. septembris

 

No 27. augusta līdz 9. septembrim MVT Vasaras mājā, Esplanādē būs skatāma noslēdzošā šīs vasaras cikla “LMA100” izstāde “Samaltie”. Izstāde “Samaltie” ir Aigara Bikšes un jauno tēlnieku (Ance Vilnīte, Oto Holgers Ozoliņš un Roberts Bāliņš) interpretācija par mākslinieku Emīlu Melderi.

Jaunie mākslinieki kopā ar slaveno tēlnieku Aigaru Bikši savā kopdarbā, izstādē “Samaltie”, izcels tēlnieka Emīla Meldera mūža un viņa daiļrades vienu no centrālajiem tematiem - cilvēku dzīvi lauku mājās. Mākslinieki šādā veidā vēlas rosināt domas par to, cik tālu kā mūsdienu sabiedrība esam attālinājušies no mūsu saknēm, kurp dodamies un, ko vēl iespējams saglābt. Emīls Melderis dzimis un audzis smagi strādājošu zemnieku ģimenē, kas atspoguļojas viņa daiļradē – tēlnieks lauku darba godu iemūžinājis savās skulptūrās, taču mākslinieks pazina arī mūsdienām raksturīgo dzīves dinamiku un darba nepārtraukto ritējumu, taču cilvēku dzīvesstils un rīcības sekas šodien ir diezgan mainījušās. Izstādē “Samaltie” mākslinieki aktualizēs jautājumu par to, kas gan notiks ar sabiedrību, kas tik ļoti ir attālinājusies no dabas, kā arī uzdos jautājumu – cik iespējami tuvu ir mums pazīstamo vērtību un tradīciju zudums? Vai saglabāsies “latviešu lauki” pēc tam, kad mūžībā aizies tie, kas vēl tur uzturas un pieturās pie tradīcijām? Vai jaunā paaudze atradīs laiku nodoties lauku dzīvei, kā arī – vai vispār izdosies saglabāt tradīcijas? Emīls Melderis, pat esot Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram, ik brīvo brīdi centās pavadīt laukos, nododoties lauku darbiem un rūpējoties par savām dzimtas mājām, taču tas viņu neatturēja no tā, ka bija produktīvs mākslinieks un iemīļots pasniedzējs akadēmijā. Šī izstāde aicinās apzināties to, ko vēl varam darīt lietas labā, lai saglabātu mūsu kultūrai tik nozīmīgo lauku un zemnieku dzīvi. Tajā mākslinieki būs radījuši vidi, kurā aizdomāties par saviem senčiem, par lauku mājām un to burvību, kuru salīdzinoši maz izdodas baudīt; par kopā būšanu un to, ka pat arī mūsdienu cilvēkam vajag savu cilti.

Aigars Bikše šajā izstādē strādā kopā ar trīs ambicioziem un daudzsološiem māksliniekiem, kas nupat tikai beiguši LMA Tēlniecības katedras bakalaura programmas pirmo kursu, taču sevi jau pierādījuši kā izcilu komandu.

Izstādi organizē: Fonds “Mākslai vajag telpu”

Mākslinieciskais vadītājs: Andris Vītoliņš

Kuratore: Katrīna Jaunupe

MVT Vasaras māja / Izstāžu cikls “LMA100” 
Esplanāde, pie Raiņa pieminekļa, Rīga

 

Intas Rukas personālizstāde “Zem tām pašām debesīm”
Mūkusalas Mākslas salonā
29. augusts–26. oktobris

 

Inta Ruka. Valdis Kamaldiņš. 2018. No kolekcijas “Zem tām pašām debesīm”. Sudraba želatīna kopija. 43 cm x 43 cm. Autores īpašums

No 29. augusta līdz 26. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma Intas Rukas personālizstāde “Zem tām pašām debesīm”. Izstādi veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras sezonā trīs gadu garumā. Rukas fotogrāfijās šie subjektīvo stāstu atklājēji portretēti uz tiem apkārt esošās vides un ainavas fona. Tā ir Latvijas iedzīvotāju pieredzēta un pašu stāstīta vēsture no Otrā pasaules kara gadiem līdz pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim.

Politiski un militāri saspīlējumi, valsts iekārtu maiņas, vēstures krīzes punkti un sociālās dzīves norises vairāku paaudžu vēstījumos kļūst par subjektīvu un emocionālu šķērsgriezumu Latvijas nesenajā pagātnē. Daļa no stāstiem padomju periodā tika noklusēti. Tāpat pēc neatkarības atgūšanas pazuda iepriekšējās ikdienas dzīves detaļas vai karjeras sasniegumi. Inta Ruka apzināti meklējusi dažādu notikumu aculieciniekus, fotogrāfiju kolekcijā apvienojot to, ko nav izdevies politiskās dzīves vadītājiem. Latviski, krieviski un latgaliski stāstītie stāsti satiekas “zem tām pašām debesīm”, kārtējo reizi apliecinot vispārzināmo patiesību, ka visa pamatā ir cilvēks.

Inta Ruka (1958) konsekventi strādā melnbaltajā fotogrāfijā un portreta žanrā, fokusējoties uz konkrētu teritoriju iedzīvotājiem un viņu dzīvesstāstiem. Apjomīgā kolekcija “Mani lauku ļaudis” (1983–1998), kura dokumentēja Balvu rajona viensētu iemītnieku dzīvi vairāku gadu garumā, izstādīta Venēcijas biennāles Latvijas paviljonā (1999). Rīgas iedzīvotājiem veltītas kolekcijas “Cilvēki, kurus satiku” (1999–2004) un “Amālijas iela 5a” (2004–2008). 2011. gadā Inta Ruka nominēta Purvīša balvai par izstādi “Amālijas iela 5a”.

Intas Rukas personālizstādes “Zem tām pašām debesīm” kuratore ir Līga Lindenbauma.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

 

Izstāde “Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni”
Māksla XO galerijā
29. augusts–7. oktobris

 

Marko Mäetamm. Es varu izdarīt daudz lietas. 2019, audekls, akrils, 60x50cm
Helēna Heinrihsone. Marko & Marko. 2019, audekls, akvarelis, 50x50cm

No 29. augusta līdz 7. oktobrim Māksla XO galerijā skatāma Marko Mäetamm un Helēnas Heinrihsones izstāde “Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni”.

Viens no Igaunijas ievērojamākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem Marko Mäetamm un viena no spožākajām Latvijas gleznotājām Helēna Heinrihsone pirmo reizi satikās 1998. gadā mākslinieku rezidencē Litografiska Academia Tidaholmā, Zviedrijā. Ideja par kopīgu izstādi radās, abiem māksliniekiem atkal tiekoties pēc 20 gadiem - starptautiskā mākslas mesā Art Vilnius 2018.

“Izstāde ir par vēlmi “savienot nesavienojamo” vai izcelt vienam otru, vai sacerēt portretstāstu par mākslinieku un viņa mākslu. Domas par draudzību ar pazīstamo igauņu mākslinieku aizveda mani līdz pārdomām par cilvēces attīstību cauri gadsimtiem. Ķermeņa pilnveidošanās, galvaskausa formas izmaiņas – no laukakmeņa līdz slīpētam briljantam. Gleznas uztveramas kā attīstības ābece ar akvareļkrāsas vieglumu un joku pieskaņu - latvieši, zaglīga tauta, kas dzīvo kokos, un igauņi - kūdras purvu agrīnie iemītnieki,” vēsta Helēna Heinrihsone.

“Esmu saticis Helēnu trīs reizes. Pirmā reize, man liekas, bija... 1998. gadā. Man bija iespēja piedalīties litogrāfijas rezidencē Tidaholmā, Zviedrijā. Viņi bija uzaicinājuši vienu mākslinieku no katras Baltijas valsts, un no Latvijas tika uzaicināta Helēna. Nezināju neko daudz par Latvijas mākslas ainu vai Helēnu un viņas darbiem. Un esmu pārliecināts, ka arī viņa nezināja par mani un maniem darbiem. Otro reizi satiku Helēnu Art Vilnius 2018. Lai gan mēs viens otru nebijām redzējuši gandrīz 20 gadus, likās, ka esam seni, labi draugi. Un, salīdzinot ar Tidaholmu, Viļņā bija arī daudz jautrāk. Sēdējām Art Vilnius VIP Lounge un dzērām fantastiskus, kvēlojošus kokteiļus, zilas gaismas un foršu, melnā tērptu cilvēku ieskauti. Trešo reizi satiku Helēnu pusgadu vēlāk Rīgā. Helēnas galeristei Ilzei bija radusies ideja izveidot mūsu kopizstādi, un es devos apskatīt Helēnas darbnīcu. Lai redzētu Helēnas darbnīcu, man vispirms bija jādodas uz Helēnas dzīvokli. Dzīvoklis bija prātam neaptverams! Helēnas viesmīlība bija satriecoša. Daudz sarkanvīna, garda ēdiena, interesantu sarunu par mākslu, lidmašīnu katastrofām un dzīvi uz Marsa. Visas nakts garumā. No rīta, kad es uzkāpu augšā uz Helēnas darbnīcu, viņa jau strādāja. Lielformāta gleznas visapkārt. Dažas jau pabeigtas, dažas tikko iesāktas. Nevēlējos viņu iztraucēt, tāpēc tikai skatījos apkārt, lai redzētu, vai es varu atrast kādas idejas saviem darbiem mūsu kopīgajai izstādei. Uz viena galda atradu grāmatu. Zelta grāmatu “1000 akti. Ūves Sīda kolekcija”(“1000 NUDES Uwe Scheid Collection”). Sāku to aplūkot, un tā mani ierāva savā valstībā. Pilnībā aizmirsu, kur es esmu un kāpēc, un kas es esmu. Un, protams, es aizmirsu par laiku un nokavēju savu autobusu atpakaļ uz Tallinu. Nācās palikt Rīgā vēl vienu nakti. Kad es beidzot nokļuvu Tallinā, biju tik vīlies, ka mani tik ļoti aizrāva šī grāmata un ka es nebiju pietiekami aplūkojis Helēnas darbus, lai rastu kādas jaunas idejas. Pēc dažiem mēnešiem uzsāku savu jauno darbu sēriju par plikņiem un sievietēm. Neredzēju īpašu iemeslu, kāpēc es gribēju to darīt, bet es gribēju. Un es to izbaudīju. Tad pēkšņi sapratu – tas viss bija grāmatas dēļ, ko es biju redzējis Helēnas darbnīcā! Šie ir visi tie darbi, ko vēlos izstādīt un parādīt kopā ar viņu!” stāsta Marko Mäetamm.

Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga

 

Poļu ekspresionisma gleznotāja Vojceha Veisa darbu izstāde “Jaunais Veiss”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
29. augusts–26. oktobris

 

No 29. augusta līdz 26. oktobrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma poļu simbolisma un ekspresionisma gleznotāja Vojceha Veisa jaunības gadu gleznu un grafiku izstāde no Ādama Mickeviča Literatūras muzeja (Polija) krājuma. Iepazīstinot ar poļu mākslas klasiķi Vojcehu Veisu, izstādē “Jaunais Veiss” būs eksponēti mākslinieka jaunības gadu darbi, kas aptver laikposmu no 1895. līdz 1901. gadam.

Vojcehs Veiss (Wojciech Weiss / 1875–1950) no 1891. gada studējis glezniecību Krakovas Mākslas skolā. 1895. gadā skola ieguva akadēmijas statusu un kļuva atvērta modernisma kustības “Jaunā Polija” strāvojumam. Arī Veisa daiļradē, tiecoties atrast 19./20. gadsimta mijas garam atbilstošas mākslas formas, ienāk simbolisma un ekspresionisma tendences. Vēlāk Veiss papildinājies arī Parīzē, Romā un Florencē. Starpkaru periodā Vojcehs Veiss ieņēmis dažādus amatus Krakovas Mākslas akadēmijā. 1937. gadā, esot akadēmijas rektora amatā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Veiss ir strādājis glezniecībā un grafikā, daudz atveidojis ainavas, portretus un aktus. Bieži vien Veisa darbos tiek apcerētas tādas simbolisma mākslā plaši sastopamas tēmas kā cilvēka mūža ritējums, dzimšana un nāve, seksualitāte, liktenīgā sieviete– kārdinātāja. Veisa gleznas ir radniecīgas norvēģu mākslinieka Edvarda Munka, kā arī viņa pedagogu, poļu simbolistu Jaceka Maļčevska un Leona Vičolkovska darbiem. Līdzīgi kā daudzus citus 19.gs. beigu un 20. gs. sākumā māksliniekus, viņu aizrāva un ietekmēja arī Tālo Austrumu māksla, īpaši japāņu gravīru estētika. Liela nozīme viņa mākslas ideju veidošanā ir arī dekadentiskā rakstnieka Staņislava Pšibiševska personībai un daiļradei, kā arī Frīdriha Nīčes filozofijai.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12 – 9, Rīga

 

Izstāde “Neredzamā bibliotēka” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
31. augusts, 2019–1. marts, 2020

 

No 2019. gada 31. augusta līdz 2020. gada 1. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāvā būs skatāma izstāde “Neredzamā bibliotēka”. Tā veltīta 14 LNB vēsturiskajām kolekcijām, kas veidojušas bibliotēkas krājuma pamatu.

Savā simtajā gadskārtā LNB vēlas izcelt to krājuma daļu, kas ir bibliotēkas sākotne. Krājums ietver daudznacionālus stāstus, vēsturiskās kolekcijas, notikumus, cilvēkus, vietas un dokumentus, kas sniedzas daudz tālākā pagātnē par bibliotēkas dibināšanu 1919. gadā un aptver visu Latvijas teritoriju.

LNB izstāde “Neredzamā bibliotēka” aicinās paviesoties 18.–19. gadsimta sabiedrisko un privāto bibliotēku vēsturisko interjeru rekonstrukcijās, ne vien atklājot šo kolekciju unikalitāti un līkumotos ceļus līdz Nacionālajai bibliotēkai, bet arī vēstot par cilvēkiem, kas tās veidojuši, lietojuši un glabājuši īpaši iekārtotās telpās vai pat ēkās.

Izstāde “Neredzamā bibliotēka” ir LNB vēsturisko kolekciju plašākas pētniecības rezultāts, kas kļuvusi iespējama, 2014. gadā bibliotēkas krājumam pirmo reizi nonākot vienuviet jaunuzceltajā Gaismas pilī. Grāmatas un citi dokumenti, kas simts gadus glabāti savrup dažādās krātuvēs un pat atsevišķās ēkās, un šajā ziņā kā vienas vēsturiskas bibliotēkas kopums bijuši neredzami, tikai tagad pētniekiem atklāj savstarpējo saikni.

Izstāde iepazīstinās ar 14 vēsturiskajām bibliotēkām, kuras ir daļēji saglabājušās un to eksemplāri atrodas LNB krātuvēs. Starp tām – astoņas muižu/privātbibliotēkas un sešas sabiedriskās: fon Bēru (Pope); Mihala Jana Borha (Varakļāni); fon Ceimernu-Lindenstjernu (Braslava); Haralda fon Loudona (Lizdēni); fon Meiendorfu (Mazstraupe); Aleksandrīnes fon Mēdemas (Zaļenieki); Leonīda fon der Pālena (Iecava); Mihaela fon Līvena (Pelči); Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības; Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības; Kurzemes bruņniecības (Jelgava); Rīgas liceja; Jelgavas ģimnāzijas (Academia Petrina); Vidzemes bruņniecības (Rīga).

Izstādi papildinās LNB pētnieces un izstādes kuratores Kristīnes Zaļumas grāmata “Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas”, poēmas “Varakļānu pils Jūtu dārzs” pirmpublicējums latviešu valodā, kā arī lekciju cikls un radošo darbnīcu programma. Skolēniem saprotamu un aizraujošu izstādes apmeklējumu darīs īpaši veidotas, interaktīvas ekskursijas un praktiskas nodarbības.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Izstāde-retrospekcija “Ars Longa”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 27. oktobrim


Magone Boleiko (2004. gada RMDV absolvente). PAVASARIS. RGB. 2019. Audekls, eļļa. 130x150 cm.

Līdz 27. oktobrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) absolventu, nu jau Latgalē un Latvijā labi zināmu mākslinieku, izstāde-retrospekcija “Ars Longa”, kas veltīta skolas sešdesmit gadu jubilejai.

Izstādē ir retrospekcija 60 gadu griezumā un skatāmi šobrīd Latvijas mākslā redzamāko absolventu darbi. Izstādē piedalās Jolanta Ābele, Anita Bernāne, Magone Boleiko, Mairita Folkmane, Bitty Fomins, Pēteris Gleizdāns, Digna Gordijenko, Ilze Griezāne, Una Gura, Līga Jukša, Rolands Krutovs, Anna Laicāne, Mārīte Leimane, Ingūna Levša, Sanita Mickus, Eleonora Pastare, Elga Paura, Vladislavs Paurs, Jānis Plivda, Dainis Pundurs, Antons Rancāns, Gundega Rancāne, Maruta Raude, Agra Ritiņa, Andris Silapēters, Svetlana Skačkova-Marčenko, Līga Skariņa, Elvīra Sprindžuka, Vija Stupāne, Modris Svilāns, Ilona Šauša, Vēsma Ušpele, Ģertrūde Zeile, Lilija Zeiļa, Anatolijs Zelčs, Jānis Ziemelis, kā arī skolas pedagogs Norberts Kudiņš.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola dibināta 1959. gadā kā Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas filiāle, sākumā ar divām nodaļām – Latgalei tradicionālo keramiku un tā laika pieprasīto dekoratīvo noformēšanu. 1969. gadā skola pārtop par Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu, kurā audzēkņi var apgūt mākslas keramikas, mākslinieciskās noformēšanas un aušanas specialitātes. Izglītības iestādes jaunā ēka tika uzcelta 1980. gadā, un līdztekus darbu uzsāk Bērnu mākslas skola. 1990. gadā sākas jaunas iespējas skolu absolventiem – Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas telpās tiek atvērta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle. 1993. gadā Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola tiek reorganizēta par Rēzeknes mākslas koledžu. Šobrīd Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas izglītības programmas sākas no laikmetīgas izpratnes par senajiem amatiem un turpinās līdz pat populārajām dizaina programmām. Jaunākie izglītības virzieni – koka restaurācija, foto dizains, reklāmas dizains un tēlniecība.

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4. Rēzekne

 

Alises Putniņas laikmetīgās dejas monoizrāde “Naktene
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
28. un 29. augustā


28. un 29. augustā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notis pirmizrāde horeogrāfes Alises Putniņas laikmetīgās dejas monoizrādei “Naktene”. Dejas izrāde ir intuitīvs stāsts par sievietes esību un mainību cauri laikiem. Savienojot fizisko un sajūtu pasauli, tiek meklēti jauni ceļi, kas ved prom no gadsimtiem ilgi uzkrātām sociālpolitiskām un sociālkulturālām normām attiecībā uz sievietes tēlu sabiedrībā. Caur nebeidzamu kustību plūsmu, skatītājs tiek ievests citādā izrādes pieredzēšanas stāvoklī, priekšplānā izvirzot nevis prāta analītisko pusi, bet gan iekšējo sajūtu un zemapziņas pasauli.

Iedvesmojoties no izrādes kermeņa un kustību pētījumiem, horeogrāfe ir radījusi un turpina izstrādāt savu kustību metodi. Tās pamatā ir elpas un nebeidzamas kustības sadarbība, kas ļauj paplašināt ķermeņa kustību robežas un trenē prāta, un ķermeņa izturību.

Alise Putniņa ir horeogrāfe, dejas praktiķe, absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas programmu “Laikmetīgās dejas horeogrāfija”. Kā horeogrāfe sadarbojusies daudziem režisoriem, tostarp Elmāru Seņkovu, Edgaru Niklasonu, Māru Ķimeli, u.c., veidojot kustību partitūru teātra izrādēm. Ikdienā Alise darbojas dažādos neatkarīgos dejas un teātra projektos, kā arī turpina attīstīt savu kustību metodi, ko pasniedz nodarbībās dejas un teātra amatieriem, studentiem un profesionāļiem.

“Naktene” ir Alises Putniņas otrā izrāde (A.Putniņas pirmā laikmetīgās dejas izrāde “Eksperiments ar apskāvienu’’(sadarbībā ar A.Austriņu -Seņkāni, M.Opeltu, K. Albuži) tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā “Sasniegums laikmetīgajā dejā” 2016/2017).

Laikmetīgās dejas izrāde “Naktene’’ top sadarbībā ar dramaturģi Lindu Krūmiņu, kura ir viena no aktīvākajām šī brīža dejas dramaturģēm un ir veidojusi dramaturģiju daudzām dejas izrādēm.

Izrādi producē biedrība “Horeogrāfu asociācija”, kura zem viena jumta apvieno vairāk nekā 50 aktīvākos profesionālus laikmetīgās dejas horeogrāfus un dejotājus.

Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
E.Smiļģa iela 37/39, Rīga

 

“Piekvēpis gaiss” - Deniss Hanovs lekcija par modernism
Izstādes “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim” ietvaros
29. augusts

 

Ceturtdien, 29. augustā pl.19.00 Pils ielā 23, Verīgā, Paula Stradiņa universitātes profesors, kulturologs Deniss Hanovs aicina uz sarunu par nozīmīgu mākslas periodu – modernismu. “Multimediālās izstādes “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim” ietvaros klausītājiem būs iespēja gremdēties laikmeta mijas kultūrā, izbaudīt slavenu mākslinieku darbus un labāk izprast, kas ietekmēja tā laika mākslu un kā tā, savukārt, izmainīja pasauli,” stāsta Deniss Hanovs.

Modernisms ir viens no diskutablākajiem mākslas periodiem, kuru ne vienmēr ir viegli uztvert. “Parasti modernisma un citu laikmetīgās mākslas formu noliegums būtu saistāms ar zināšanu trūkumu par gadsimtu mijas periodu. Modernisms veidojies 19. gs. otrajā pusē - laikmeta lūzuma brīdī, kad Eiropa saskārās ar tehnikas jaunatklājumiem un politiskām inovācijām, kas veicināja jaunas mākslas koncepcijas un prakses attīstību, izmainīja pieeju apkārtējās pasaules uztverē. Jaunās mākslas formas savukārt ietekmēja sabiedrību, kuras struktūrā bija notikušas radikālas izmaiņas,” skaidro kulturologs.

Gadsimta mija bija dinamisks laikmets, kad cilvēki aktīvi sāka uzdot svarīgākos jautājumus, to bagātināja gan kaismīgas un asas diskusijas, gan protesti. “Pat nepārspīlējot, mēs to varētu saukt par skandalozu laikmetu. Tas nevarēja neiespaidot mākslu, un māksla savukārt ietekmēja politiku. Mākslinieciskās koncepcijas pārvērtās par reālām politiskām programmām, diktatori iedvesmojās no māksliniekiem, kuri sevi uzskatīja par revolucionāriem,” stāsta profesors.

“Tas bija gan protests pret vidusslāņa kultūras bezspēcību, aristokrātijas un buržuāzijas apātisko stingumu, tajā iederējās gan mākslinieku apvienību kolektīvās dusmas, manifesti un streiki, visbeidzot arī Pirmā pasaules kara pārdzīvojums,” skaidro Deniss Hanovs.

Pasākuma dalībnieki varēs ne vien izbaudīt iedvesmojošu kulturologa lekciju, bet arī gadsimta mijas meistaru šedevrus no 20 pasaules muzejiem unikālā audiovizuālā mākslas telpā.

Multimediālā izstādē “Izcilie mudernisti. No Monē līdz Kandinskim.”, kura atrodas Pils ielā 23, rīdzinieki un pilsētas viesi var apskatīt 16 visnozīmīgāko modernisma pārstāvju – Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Anrī de Tulūza-Lotreka, Gustava Klimta, Pola Sinjaka, Pīta Mondriāna, Amedeo Modiljāni, Vinsenta van Goga, Pjēra Ogista Renuāra, Huana Grīsa, Paula Klē, Franča Marka, Vasilija Kandinska un Kazimira Maļeviča – meistardarbus. Kopā izstādē iespējams aplūkot 5000 darbus no vairāk nekā 20 pasaules muzejiem.

Multimediāla izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim”
Pils iela 23, Vecrīga


Mārtiņa Ratnika izstāde “Visi satelīti reiz sadegs”
Galerijā ALMA
30. augusts– 11. oktobris

 

No 30. augusta līdz 11. oktobrim galerijā ALMA būs skatāma Mārtiņa Ratnika izstāde “Visi satelīti reiz sadegs”.

Izstādi varētu raksturot kā valdzinošās transformācijas un sabrukuma enerģijas studijas, kas ir ilgākā laika posmā veidotu attēlu un video samplu digitālu dokumentu arhīvs. Tā sastāvā ir fotogrāfiju sekvences, skenēti attēli, filmēti video ieraksti, ģenerētu un transformētu video signālu ieraksti. Arhīvs tika veidots bez iepriekš paredzama rezultāta un nolūka. Dokumentēti ir šķietami nejauši motīvi – dabas ainavas un parādības; lidojoši naktstauriņi un satelīti nakts debesīs; miruši kukaiņi un mikropasaules ainas; attēla modulācijas un video signāla traucējumi. Visus šos motīvus vieno neiespējamība tos notvert un dokumentēt atkārtoti. Rezultāts ir video kompozīcija, kas aizved ceļojumā starp nemitīgi mainīgajām redzamās un neredzamās enerģijas formām, ko spējam uztvert. Viss, ko mēs redzam, ir jau mainījies un visi satelīti sadegs, vēl ilgi pirms laiks apstāsies.

Darba kompozīcijā izmantoto skaņas materiālu veidojusi grupa Clausthome.

Mārtiņš Ratniks strādā audio vizuālas performances, instalācijas un video mākslas jomās. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņš ir elektroniskās mākslas un mediju centra “E-LAB” un jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs. Kopš 1998. gada – mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībnieks. F5 sastāvā piedalījies vairākās starptautiski nozīmīgās izstādēs, tostarp pārstāvējis Latviju 25. Sanpaulu biennālē (2002), 51. Venēcijas biennālē (2005). Jau vairāk kā desmit gadus sadarbojas ar ekspermentālu skaņu mākslinieku apvienību Clausthome, veidojot audivizuālas performances. Šobrīd Mārtiņš Ratniks ir mediju mākslas un grafikas dizaina pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā.

Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga