JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Foto: Bernar Venet Studio

Arc Majeur. Jaunās kompozīcijas radikālisms 0

23. oktobrī Beļģijā, autostrādes E411 99. kilometrā tika atklāts franču tēlnieka Bernāra Venē monumentālais vides objekts Arc Majeur

Una Meistere
24/10/2019

“Izmērs man nav būtisks, bet gan pats radīšanas process. Jaunas kompozīcijas radikālisms. (..) Man ir sava teorija par nodarbošanos ar mākslu. Radīšanas procesā būtisks ir arī heroisma aspekts. Pirmā lieta, protams, ir idejas radikālisms. Kaut vai Maļeviča gadījums. 20. gadsimta desmitajos un trīsdesmitajos gados darīt ko tādu, ko cilvēkiem tolaik bija absolūti neiespējami saprast, bija ekstrēms heroisms – jau iedomāties vien ko tādu pasākt! Un arī pašam māksliniekam to aptvert ir heroisms – jo, ko tādu darot, jūs nezināt, kurp tas aizvedīs, vai cilvēki jums sekos un kādudien sapratīs, ka tas ir būtiski, vai nākotnē jūs novērtēs. Otra lieta ir radīt mākslu, kas ļauj sajust, ka esat tajā pilnībā ieguldījis sevi un savu enerģiju. Jūs nodarbojaties ar mākslu tāpēc, ka tas jums vienkārši ir jādara. Un jūs to darāt,”


Foto: Arterritory.com

2016. gada vasarā man teica franču tēlnieks Bernārs Venē, tiekoties viņa fondā Dienvidfrancijas pilsētiņā Lemijā. Dažas dienas iepriekš viņš vienā no fonda galerijas telpām bija radījis jaunu versiju savam darbam Effondrement: 200 tones, kopā ar diviem palīgiem pašrocīgi pārcilājot kopumā divsimt tonnas smagus dzelzs stieņu arkas un ļaujot tām nejaušības diktētā kritienā atrast jaunu pozīciju – agresīvāku, haotiskāku, neparedzamāku.


Bernāra Venē Arc Majeur skice. © Meta Morphosis pour la Fondation John Cockerill

Līnija, tās matemātiskās un fiziskās manifestācijas ir centrālais elements Bernāra Venē darbos jau kopš 1976. gada. Viņu vienmēr intriģējis līnijas izaicinājums – švīkājumi, leņķi, taisnas līnijas, arkas –, kas atkarībā no dažādām konfigurācijām var iemiesot kārtību, haosu, pārtapšanu, sabrukumu, neparedzamību… Tieši ar arku starpniecību Bernārs Venē savulaik nonāca arī līdz savām “Nenoteiktajām līnijām” (Undertemined Lines) – variācijas, kas nebija ģeometriska, bet gan brīva. Kā viņš reiz izteicies, viņa skulptūras ir stāsts par to, kā “metāls pretojas. Tā ir spēka pārbaude – cīņa starp mani un šo metāla gabalu.”


Foto: Bernar Venet Studio

Bernārs Venē nemitīgi un neatlaidīgi izaicina savu ideju, iespēju, dzīves un mākslas kā procesa robežas. “Mikelandželo teica, ka mākslu nerada ar rokām, bet ar smadzenēm,” viņš mēdz teikt. 2018. gada vasarā Venē paplašināja sava fonda teritoriju, tādējādi rodot jaunu mājvietu un arī veidolu savam nu jau leģendārajam darbam – 22 metrus augstajai tērauda arkai (85.8° Arc x 16), kas 2011. gadā kalpoja kā centrālais objekts viņa personālizstādē Versaļas pilī, vizuāli “ierāmējot” Luija XIV statuju Parādes laukumā. Jaunajā versijā nodēvētas par Effondrement 16 Arcs sešpadsmit reiz vertikālās arkas atgādina monumentālitātes piestrāvotu, šķietami nepārvaramas turbulences skartu krāvumu, kas atrodas sirreālā spēka un gaismēnu saspēlē ar tālumā vīdošo kalnu ainavu.


Foto: Arterritory.com

2018. gada rudenī divos Dienvidfrancijas muzejos – Lionas Laikmetīgās mākslas muzejā un Nicas Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā – gandrīz vienlaicīgi durvis vēra vērienīgas Bernāra Venē retrospekcijas. Savukārt šoruden, 23. oktobrī, Beļģijā – autostrādes E411 99. kilometrā starp Luksemburgu un Namīru – tika atklāts Bernāra Venē līdz šim lielākais darbs – 250 tonnu smagā un 60 metrus augstā Arc Majeur (Lielā arka). Tas ir Bernāra Venē mūža projekts un viņa lielais sapnis – no idejas rašanās brīža līdz tās realizācijai pagājuši 35 gadi. “Pasaulē nav nekā līdzvērtīga,” saka mākslinieks. Iespējams, vismaz šajā mirklī – Arc Majeur ir arī viņa karjeras augstākais punkts – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Taču virsotne, kā zināms, nav absolūts lielums; virsotne ir daļa no procesa. “Ja nav iespējams saprast, ka cilvēkā ir kaut kas tāds, kas atsaucas kalna izaicinājumam un tiecas to pieņemt, ka šī cīņa ir cīņa par dzīvi augšup, vienmēr augšup, tad nebūs arī saprotams, kāpēc mēs tur dodamies,” reiz teica sers Edmunds Hilarijs, leģendārais alpīnists un filantrops, kurš 1953. gada 29. maijā 33 gadu vecumā kopā ar nepāliešu šerpu Tenzingu Norgaju bija pirmie, kas sasniedza Everesta virsotni.


Foto: Bernar Venet Studio

Arc Majeur ir šobrīd augstākais vides mākslas darbs publiskajā telpā, apsteidzot gan Jēzus statuju Riodeženeiro, gan Brīvības statuju Ņujorkā. Turklāt arku, kuras liektā līnija stiepjas abpus autostrādei, nekas neaizklāj un neierobežo – traucoties pa E411 šoseju, tā redzama no vairāku kilometru attāluma. Kā atzīst pats autors, šķietami utopiskā ideja radīt arku, caur kuru vestu autostrāde, viņam nedevusi mieru kopš 80. gadu vidus. Jo veids, kā skulptūra šajā gadījumā tiek ieraudzīta – no attāluma, atrodoties kustībā, nevis apejot mākslas darbam apkārt, kā tradicionāli tiek aplūkoti tēlniecības objekti – piešķir tai pilnīgi citu raksturu un dinamiku. Savveida mobilitāti, kas pirmajā mirklī pārsteidz vēl vairāk nekā pats darba apjoms. Apstāties pie arkas nav iespējams, saskare ar šo mākslas darbu notiek tikai kustībā, tam sirreāli veidojot dialogu ne tikai ar autobraucējiem, kuru priekšā tas iznirst, bet arī ar pašu lielceļu.


Foto: Bernar Venet Studio

Vienlaikus arka nav piemineklis, jo tā nav tapusi kāda piemiņai vai kā godināšanas akts. Jā, tā ir gigantiska, ambicioza, bet tā nav pārspīlēta vai monstroza, jo ir organiski integrēta vidē un piemērojas ceļa platumam, tādējādi izslēdzot pašmērķīgumu. Arc Majeur ir mākslas darbs, kas tiecas pretim skatītājam un vienlaikus no tā attālinās. Kustību iemieso arī pati arka kā dinamisks simbols, kuru abpus šosejai veido divas atsevišķas – 60 un 20 metrus augstas – arkas.


Arc Majeur atklāšana. Foto: Arterritory.com


Arc Majeur ir ārkārtējs sasniegums mākslas laukā,” saka Venē, uzsverot, ka šis ir sadarbības projekts – starp mākslinieku, inženieriem un dažādu tehnoloģiju speciālistiem. Viena lieta ir ideja, skice, makets un vēlamā atrašanās vieta (E411 99. kilometrā arku neierobežo ne šosejas apgaismojums, ne tilti, ne citi elementi, kas varētu mazināt mākslas darba uztveres amplitūdu), otra – precīzi aprēķināti izmēri, augsnes analīze, konstrukciju apjoms utt. Projekta realizētājs ir Fondation John Cockerill un tas īstenots sadarbībā ar beļģu inženieru biroju d'Etudes Greisch. Kopējais darba process aizņēmis 6500 stundas; lai uzstādītu četrus atsevišķos arka komponentus autostrāde tikusi slēgta uz 36 stundām, izmantots lielākais Eiropā pieejamais ceļamkrāns (750 tonnas), arkas sastāvdaļas no rūpnīcas tikušas vestas ar deviņām smagajām mašīnām, savukārt betona konstrukcija, ar kuru nostiprināta tās pamatne, sver 2800 tonnas. Arc Majeur ir ambicioza un vienlaikus lakoniska, poētiska, izaicinoša, mākslinieciski radikāla un tehnoloģiski virtuoza. Tā ir ir ne tikai unikāls mākslas darbs, bet arī apliecinājums mākslinieciskās idejas, ekonomiskās un politiskās gribas simbiozei; tam, ka ģenialitāte ir neprātībā un lieli sapņi sākas ar sapņotāju. Jautāts, vai viņš tic, ka tas ir noticis, Bernārs Venē atbild: “Es pamazām sāku noticēt.”


Bernārs Venē pie Arc Majeur. Foto: Arterritory.com