JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Mihails Palinčaks. No darbu sērijas “Bilateral rooms”

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
04/11/2019

 

Jauno mediju mākslas nedēļā “UPDATE” Liepājā
izstādes, seminārs un radošās darbnīcas
4.–8. novembris


Ekrānšāviņš no vācu mākslinieku Seongmina Juka (Seongmin Yuk, KR/DE), Georga Gedevanidzes (Giorgi Gedevanidze, GE/DE) un Faidona Gjaļa (Faidon Gialis, GR/DE) performances “Savienotās realitātes” dokumentācijas

Liepājā, Mākslas pētījumu laboratorijā, MPLab no 4. līdz 8. novembrim notiks Jauno mediju mākslas nedēļa “Update” (Atjauninājums). Šī gada tēma ir “Update: Human. Nature” (Atjauninājums: Cilvēks. Daba) un tās ietvaros viesi un dalībnieki pētīs mūsdienu cilvēka un dabas attiecību filosofiskos, tehnoloģiskos, ekoloģiskos un mākslinieciskos aspektus.

“Update” ir ikgadējs jauno mediju mākslas notikums, kas kopš 2008. gada skata katra gada aktuālākās tendences mākslā un zinātnē. Nedēļas programmā ir radošās darbnīcas (Darbnīcu apraksti un pieteikšanās pieejama mājas lapā: http://iweek.mplab.lv.), zinātniskais seminārs, atvērto ideju vakari un divas izstādes ar dažādu starptautisku un vietējo jauno mediju un laikmetīgo mākslinieku dalību.

Abas izstādes tiks atvērtas nedēļas noslēgumā. Starptautiskā digitālās mākslas izstāde “Plastiskā daba” būs skatāma Roma Art Hotel pagraba telpās (Zivju ielā 3). Izstādē piedalīsies 16 dažādi jauno mediju mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Vācijas un Nīderlandes. Savos darbos – fotogrāfijā, video, animācijā, virtuālajā realitātē un imersīvās skaņu ainavās – viņi pētījuši cilvēka, dabas un tehnoloģiju mijiedarbību, liekot pārvērtēt dabisko cilvēkā un cilvēcisko dabā. Šī izstāde būs atvērta līdz 24. novembrim.

Otra izstāde “Update: Human. Nature” atspoguļos nedēļas laikā notikušo darbnīcu rezultātus un būs pieejama ikvienam interesentam bez maksas 9. un 10. novembrī Mākslas pētījumu laboratorijas, MPLab telpās (Kūrmājas prospektā 13, ieeja no sētas).

Vairāk par nedēļas notikumiem, darbnīcu un lekciju apraksti pieejami mājas lapā.

Jauno mediju mākslas nedēļu “Update: Human. Nature” Liepājā organizē Mākslas pētījumu laboratorija, MPLab sadarbībā ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education, E-LAB, Elektroniskās mākslas, mediju centru un RIXC, Jauno mediju kultūras centru.

Jauno mediju mākslas nedēļa “UPDATE”

 

Krišjāņa Elvika personālizstāde “Starpbrīdis”
Ģertrūdes ielas teātrī
6. novembris–6.decembris

 

No 6. novembra līdz 6. decembrim Ģertrūdes ielas teātra 2. stāva zālē skatāma scenogrāfa un vizuālā mākslinieka Krišjāņa Elvika personālizstāde “Starpbrīdis”, kurā autors pievērsies esības tēmai un jēdziena “starp” izpētei. Izstāde apskatāma ĢIT izrāžu un pasākumu dienās no plkst. 18.00 līdz 19.00.

Atrasties “starp”, gan fiziskā, gan filozofiskā izpratnē nozīmē būt sasaistē ar virkni jautājumu par piederības attiecībām ar laiku un telpu. Starpstāvoklis ir apziņa par to, kas jau ir bijis un, kas vēl tikai būs - saskarsmē ar reālo, fizisko vidi tas izpaužas kā pauze jeb starpbrīdis, taču raugoties uz starpstāvokli no personiskās pieredzes, var rasties asociācijas ar apātisku autsaiderismu. Pārprastā piederības sajūta stāsta par izvēlēm, kuras mums katram jāveic ik dienu un, par izvēlēm, kuras nereti noved pie atrašanās starpstāvoklī.

Izstādes kuratore ir Auguste Petre.

Ģertrūdes ielas teātris
Ģertrūdes iela 101a, Rīga

 

Cikla “Klasiskās vērtības” lekcija
“Lekorbizjē – modernisms vispārākajā pakāpē”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
6. novembris


Lekorbizjē. Tiesu pils. Čandīgarha, Indija. 1952.–1961. Publicitātes foto. Ilustrācija Kristīnes Budžes lekcijai

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 6. novembrī plkst. 17.30 aicina uz cikla “Klasiskās vērtības” jaunāko lekciju – “Lekorbizjē – modernisms vispārākajā pakāpē”, kuru lasīs dizaina un arhitektūras kritiķe Mg. art. Kristīne Budže.

Šveiciešu izcelsmes franču arhitekts, domātājs un mākslinieks Lekorbizjē (Le Corbusier, 1887–1965) ir atskaites punkts visam 20. gadsimtā notikušajam. Lekorbizjē un viņa paveiktais ir dievināts, nīsts, apstrīdēts un respektēts. Meistara ietekme sniedzas arī līdz Latvijai. Viņa uzskati par laikmetīgu arhitektūru, pilsētplānošanu, estētiku un mēbeļu dizainu joprojām ir aktuāli, lai gan daudz kam post factum varētu iebilst.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

 

Pasākums “Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars,
gleznotājs un mākslas kritiķis”
Jāņa Akuratera muzejā
7. novembris


Jūlija Madernieka rakstu paraugs no viņa krājuma “Raksti”, 1930.

7.novembrī plkst.18.00 Jāņa Akuratera muzejā, turpinot ciklu “Māksla Akuratera mājā”, notiks pasākums “Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”, kurā notiks vairāki lasījumi par Jūlija Madernieka daiļradi.

Vakara gaidā ar lasījumiem uzstāsies Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere, Ingrīda Burāne un Ieva Krūmiņa.

Gandrīz katru latviešu māju 20.gs. 20., 30.gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870 – 1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam. Iespējams, ka tos bija izgatavojusi dzejnieka sieva Marija Anna pati. Aizkari ir saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā. Zīmīgi, ka šie aizkari rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933.gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā.

Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20.gs.sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu. Viņus abus nodarbināja jautājums par latviešu nacionālās mākslas radīšanu. Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs. Jūlijs Madernieks rakstīja: “Māksla nav atdarināšana, bet jaunradīšana, jaunradīšana saskaņā ar sava laika centieniem. Arī senajā ornamentā ietvertie simboli, mūsdienās jāparāda skaidrās, vienkāršās un cildenās formās.” Jūlijs Madernieks bija pirmais, kurš prata, izmantojot etnogrāfiskos rakstus, radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā. Viņš projektēja dzīvokļu interjeru dekoratīvu noformējumu, zīmēja mēbeļu skices un tekstilizstrādājumu metus u.c. darbus.

Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga

 

Ukraiņu fotogrāfu izstāde “Ķermenis – propogandas veids” (UKRAINA)
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
7. novembris–8. decembris

 

Mihails Palinčaks. No darbu sērijas “Bilateral rooms”

No 7. novembra līdz 8. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu - Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka - izstāde “Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore - Katerina Radčenko.

Izstādē “Ķermenis – propagandas veids”, ir apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzamas ķermeņa kulta izmaiņas pēcpadomju Ukrainā. Cilvēka ķermenis un fiziskā forma vienmēr ir pārstāvējuši sociālos un kultūras procesus konkrētā vēsturiskā periodā. Cilvēka ķermeņa vēsture un kategorijas kā augums, miesa un seksualitāte atspoguļoja to problemātiku un izmaiņas kultūras, politikas un ekonomikas tendencēs, atainojot vēsturisko laikmetu.

Cilvēka augums un ķermeņa pielietojums parāda noteiktus kultūrsociālus procesus, un totalitārās varas pārstāvji bieži manipulēja ar ideju par ķermeni. Ideja par “jauno cilvēku”, ar veselu un fiziski spēcīgu ķermeni bija izveidota, lai kontrolētu sociālo kopķermeni kā vienotu sistēmu. Padomju Savienības sabrukums radīja iespēju jaunu virzienu attīstībai, kā rezultātā vārda un runas brīvība aktualizēja cilvēka ķermeņa lomu mākslā, fotogrāfijā un sabiedrībā.

Izstādes uzmanības centrā ir pētījums par paralēlēm, kuras veidojas starp 20. un 21. gadsimtu, kā arī vizuālo saikņu un ietekmju atklāšanu. Vizuālie materiāli ietver tādus priekšmetus kā arhīvu fotogrāfijas, ikdienas fotogrāfijas no privātiem ģimenes albumiem, propagandas materiālus, plakātus un sešu mūsdienu autoru radītās darbu sērijas.

Izstādes atklāšanas dienā, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu ar izstādes “Ķermenis – propagandas veids” autoriem Sergiju Melničenko, Mihailu Palinčaku un kuratori Katerinu Radčenko.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstalu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas)

 

Kaspara Zariņa izstāde “No realitātes līdz abstrakcionismam”
Kuldīgas Mākslas namā
7. novembris–15. decembris

 

Kaspars Zariņš. Sajaukšanās. 2009, audekls, eļļa, 200 x 280 cm

No 7. novembra līdz 15. decembrim Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma Kaspara Zariņa izstāde “No realitātes līdz abstrakcionismam”

Kaspara Zariņa gleznieciskais rokraksts nekļūdīgi atpazīstams, pateicoties viņa krāsu kolorītam, daudzveidīgajām faktūrām, spēlei ar ritmu un gaismēnām. Savu meistarību un talanta spēku Kaspars Zariņš demonstrē krāsas valodā – gan tonalitātes, gan tehniskajā izpildījumā.

Mākslas nama pirmajā stāva būs aplūkojamas sešas lielformāta gleznas no cikla “Iekšējā balss”. Šie darbi iezīmēja savdabīgu pavērsiena punktu Kaspara Zariņa radošajā biogrāfijā. Darbu sērijā viņš meklēja atbildes uz cilvēcei mūžīgi aktuāliem jautājumiem: kas mēs esam, kurp dodamies un kas ir būtiskais? Savas gleznās mākslinieks pievērsās cilvēku savstarpējo attiecību risināšanai, tostarp arī atbildības un šaubu aspektiem, plaši izvēršot sērijas nosaukumā minēto tēmu. Darbi no šīs sērijas tika izstādīti Kaspara Zariņa personālizstādē 2010. gada LNMM Baltajā zālē.

Līdz 24. novembrim otrajā stāvā būs skatāmi darbi, kas veidoti kā ilustrācijas Džona Banjana grāmatai “Svētceļnieka taka”. Šī grāmata ir iemantojusi dažādus apzīmējumus: kāds to sauc par slavenāko kristiešu bestselleru, cits – par pārlaicības ikonu, vēl kāds – par arhetipiski dziļu un fundamentālu vēstījumu.

Sākot ar 27. novembri, grāmatas ilustrācijas nomainīs darbi no šajā gadā radītā cikla “Prieka gēns”. Abstraktie eļļas darbi uz audekla turpina ideju par prieka gēnu, kas aizsākās “Slīpējumu” sērijā. Gleznojot abstrakciju, tā beigu beigās kļūst par dzīvu realitāti un ir taustāma savā vieliskumā

Kaspars Zariņš (1961) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa monumentālās glezniecības darbnīcu (1986). Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, sarīkojis 30 personālizstādes. Darbi atrodas daudzu muzeju un fondu krājumos, kā arī privātajās kolekcijās, tai skaitā The Würth Collection un Schwäbisch Hall Vācijā. Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors kopš 1995. gada, profesors kopš 2008. gada.

Izstādes kurators Uldis Pētersons.

Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga

 

Diskusija “Dzīvības cikls: mākslinieks – galerists – kolekcionārs”
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
7. novembris

 

7. novembrī plkst. 18.00 LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) simtgades izstādes “Academia” ietvaros notiks diskusiju “Dzīvības cikls: mākslinieks – galerists – kolekcionārs”. Vakaru vadīs mākslas konsultante Mg. phil. Anda Kļaviņa. Sarunā piedalīsies mākslinieki Indriķis Ģelzis, Jānis Avotiņš, Andrius Zakarauskas, galeristes Alise Careva, Vilma Mačianskaite, kolekcionāri Brigita Bula, Lauris Liepa.

Pēdējos gados Latvijā ir noticis jauns mākslas pasaules profesionalizēšanās posms. Līdzās pāris mega kolekcionāriem strauji izveidojies plašs jaunu kolekcionāru loks – mazāks uzkrātās mākslas apjoma ziņā, bet ar interesantiem principiem krājumu veidošanā.

Uzkrātais kapitāls ļāvis attīstīties arī vairākām jauna tipa privātajām mākslas atbalsta organizācijām. Paralēli atzītām bezpeļņas galerijām Baltijā sevi ir pieteikušas galerijas, kuras vēlas strādāt pēc starptautiskā mākslas tirgus kvalitātes standartiem. Un pēc mākslas izglītības pieredzes ārzemēs daudziem jaunākās paaudzes māksliniekiem liekas tikai loģiski strādāt ar starptautiskām galerijām, sekojot Jāņa Avotiņa, Andrius Zakarauskas un Ērika Apaļā piemēram par pārstāvniecību prestižās Eiropas galerijās un tirgos kā “Art Basel” un “Frieze”.

“Esamība galeriju sistēmā ļauj māksliniekam būvēt savu pasauli daudz veiksmīgāk. Vienīgais, ko es nožēloju: ka nebiju tur jau ātrāk.” (Indriķis Ģelzis, mākslinieks)

“Es atgriezos Latvijā no Londonas, lai ar savu galeriju radītu māksliniekiem iespēju strādāt profesionāli.” (Alise Careva, galerijas “Careva” īpašniece)

“Esmu pārliecināts, ka savas mākslas kolekcijas savākšana ir neizbēgamība. Jautājums – kad sākam to krāt un cik precīzi vēlamies būt savu gaitu un sajūtu arhivēšanā.” (Lauris Liepa, mākslas kolekcionārs)

Anda Kļaviņa ir mākslas konsultante, kas strādā trajektorijā Rīga – Verbjē – Londona – Monako. Vairāk nekā 10 gadus viņa bija mākslas kritiķe, rakstot laikrakstam “Diena” un starptautiskajā mākslas presē, vēlāk organizējot diskursīvus pasākumus par laikmetīgās mākslas un filozofijas tēmām sadarbībā ar LLMC un e-t+t. Pēc darba Stockholm School of Economics in Riga viņa kļuva par mākslas dīleri. Anda Kļaviņa ir sniegusi savu ieguldījumu Jāņa Avotiņa, Ērika Apaļā un citu mākslinieku straptautiskās karjeras attīstībā (www.leaderswithguts.com).

Diskusija notiks angļu valodā.

LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga

 

Izstāde “Pārvietojumi / Starp atmiņu un iztēli”
Mākslas stacijā Dubulti
8. novembris, 2019–12. janvāris, 2020

 

No 8. novembra līdz 2020. gada 12. janvārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Pārvietojumi / Starp atmiņu un iztēli”, kurā piedalās seši mākslinieki - Džonijs Brigss (Londona), Sigita Daugule (Rīga), Vineta Kaulača (Rīga), Kaisu Koivisto (Helsinki), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka). Izstādei Mākslas stacijā Dubulti autori veidojuši jaunus darbus. Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.

“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr visu uzmanības lokā ir vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka).

Izstādes koncepcijas autore māksliniece Vineta Kaulača uzsver, ka kustība telpā un atšķirīgu kontekstu klātbūtne ir ietverta izstādes veidošanas principā, apvienojot māksliniekus no ASV, Lielbritānijas, Latvijas un Somijas. Viņa rezumē: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.”

Kārlis Rekevics izstāda lielizmēra ogles zīmējumu sērijas, kuru sižetus veido urbānu motīvu atsvešinātais majestātiskums. Līdzīgi kā tēlniecībā arī zīmējumos autors radoši būvē savu realitātes versiju. Viņa meditatīvais vērojums nereti rāda vienu un to pašu motīvu ar laika nobīdi.

Vineta Kaulača šajā izstādē pēta gleznieciskas sakarības, kas liecina par telpas uztveres specifiskajām attiecībām ar tajā klātesošu kustību vai gluži pretēji - mieru. Viņa glezno metro staciju, vilcienu peronu arhitektoniskās vides kā abstraktus stāstus par telpas atmiņu, īpaši akcentējot dažādu rakursu un ātrumu kustības lomu tajā.

Keitija Prata (Katie Pratt) savas gleznas iesāk ar spontānu žestu, uzmetot krāsu uz gruntēta audekla. Tālākais gleznošanas process ietver šīs konceptuālās nejaušības apstrādi, likumsakarību radīšanu, kritisku izvērtēšanu, papildināšanu un atcelšanu.

Kaisu Koivisto kā vienu no darbu tapšanas stratēģijām izmanto ceļojumu, pētot bijušās Padomju Savienības un Austrumvācijas teritorijas. Viņas fotogrāfijas dokumentē kultūrainavu, kas visbiežāk ir pamesta un nonākusi lielo dabas procesu “aizgādībā”. Koivisto darbu dzidrais, rāmais apcerīgums vedina aiz antropocentriska pasaules uzskata robežām.

Džonijs Brigss (Jonny Briggs) strādā ar fotogrāfijas medija provokatīvajiem aspektiem, izmantojot tos kā abstraktam, tā sociālam komentāram. Izstādē skatāma viņa “Izgaismojumu sērija” (Spotlight Series), kas tapusi Džersijas policijas štāba interjeros. Pikseļu struktūrā izveidots aplis katra attēla centrā ir atsauce uz policijas cenzūras ikonogrāfiju, izmantojot līdzīgu zemas izšķirtspējas režīmu. “Fotogrāfiju bieži apsūdz pēcapstrādes viltojumos, taču, labāk izpētot, atklājas, ka tā ir īstāka (dokumentālāka) nekā sākumā šķiet,” saka Brigss.

Sigita Daugule meklē saplūšanas punktus gan pilsētvidē, izraugoties nelielus sižetiskus motīvus saviem darbiem, gan darbnīcā, laikietilpīgā gleznošanas procesā. Viņas audekli top kā lēns eļļas krāsu uzklāšanas, žūšanas, noņemšanas, atkārtotas uzklāšanas sablīvējums un katra nākošā reize veido gleznas “atmiņas karti” komplicētāku. Taču drāma nereti var beigties kā komēdija.

Mākslas stacijas Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

 

Imanta Klīdzēja keramikas un fotogrāfiju izstāde “Tumša saule”
Liepājas muzejā
8. novembris, 2019–12.janvāris, 2020

 

Attēls no Imanta Klīdzēja personīgā arhīva

No 8. novembra līdz 2020. gada 12. janvārim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma keramiķa Imanta Klīdzēja personālizstāde “Tumša saule”. Šajā izstādē ar keramikas un fotogrāfijas starpniecību mākslinieks pievērsies gaismas jēdzienam un tematikai par saules ritējumu.

Imants Klīdzējs ir viens no zināmākajiem latviešu keramiķiem, kurš ne tikai veic aktīvu radošo darbību, bet darbojas arī mākslas pedagoģijas jomā.

Laikā, kad dienas strauji kļuvušas īsākas un saulesgaismas – arvien mazāk, Imants Klīdzējs pievērsies gaismas apspēlēšanas tematikai un saules ritējumam: “parādība, par kuru nemaz īpaši nedomājam. Pašsaprotama un ierasta. Tikai reizēm, kad tās liekas par daudz, kļūstam izvairīgi un īdzīgi. Saule pie debesīm jau kuro dienu! Vai arī notiek gluži pretēji. Kad diena tik īsa, gluži kā O. Vācietim: “..vien kaķa astes garumā”, par jaunu mācāmies gaismu novērtēt.”

Īpašas un neatkārtojamas ir arī Imanta Klīdzēja fotogrāfijas. Mākslinieks lieliski izjūt smalkākās nianses, notverot, fiksējot ātri gaistošo. Viss saplūst vienā, vai tas būtu porcelāns, kūstošs sniegs vai ūdens pēdas smiltīs.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts16/18, Liepāja

 

Stāstu cikls GROSVALDIĀNA: Latvijas izņēmums. Mērijas Grīnbergas jaunākās nosargātās kultūras vērtības
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. novembris

 

Latvijas PSR Centrālā Valsts vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas darbinieces Emīlija Brīvkalne un Lūcija Vankina izsaiņo no Vācijas atgūtās muzeja kolekcijas, 1946. RLNVM

8. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izstādē “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” cikla “Grosvaldiāna” ietvaros notiks mākslas zinātnieka Dr. art. Jāņa Kalnača stāstījums “Latvijas izņēmums. Mērijas Grīnbergas jaunākās nosargātās kultūras vērtības”.

Mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs pirmais Latvijā pievērsās Mērijas Grīnbergas biogrāfijas un muzeja vērtību evakuācijas un atpakaļ atgūšanas pētījumiem. Viņa priekšlasījumā būs iespēja gan uzzināt par brauciena norisi, gan izzināt aizvesto, atvesto un zudušo muzeja priekšmetu apkopjumu, kā arī procesu, pateicoties kuram Latvijas muzeji pēc Otrā pasaules kara atguva savus krājumus.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Urtės Bimbaitės personālizstāde “No ūdens 2”
Kalnciema kvartāla galerijā
9.–30. novembris

 

No 9. līdz 30. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma lietuviešu mākslinieces Urtės Bimbaitės personālizstāde “No ūdens 2”, kurā māksliniece atklās ūdens un cilvēka attiecības.

2018. gadā lietuviešu māksliniece Urtė Bimbaitė atklāja savu personālizstādi “No ūdens”. Drīz viņa saprata, ka tam jākļūst par nepārtrauktu un augošu projektu, kas apceļos Baltijas jūras krastu, piestājot dažādās izstāžu zālēs. Par sākumpunktu kļuva šī pirmā izstāde Lietuvā, Palangas pilsētā, kas skaidri parādīja, ka nākamajai pieturai ir jābūt Latvijā. Projekta galvenā ideja ir iepazīstināt ar ūdens tēmu, veidojot mākslas darbus uz ūdens bāzes. Izstādē galvenokārt iekļauti akvareļu mākslas darbi, kas bagātināti ar aerogrāfiju un montāžu, lai padarītu to mūsdienīgāku. Ar mākslas darbu palīdzību Urtė pēta ūdens un cilvēka attiecības. Viņa pamana, ka ūdens var radīt atmiņas, tas palīdz atpūsties, rada darba iespējas (makšķerēšana, kuģošana). Ūdens pat atklāj cilvēka iekšējo pasauli. Mēs varam redzēt harmoniju mierīgā jūrā vai dusmas un aizraušanos vētrā. Šo emociju atspoguļojums dažādos mākslas darbos saista autoru ar skatītāju, kurš atpazīst savus psiholoģiskos stāvokļus. Tomēr Urtė savos mākslas darbos atceras, ka cilvēkiem ir ietekme arī uz ūdeni. Citiem vārdiem sakot, ūdens ietekmē cilvēku tāpat kā cilvēks ietekmē ūdeni. Tas kļūst piesārņots, ledus kūst un galu galā mainās klimats. Tik dažādas problēmas, ar kurām šodien saskaras ūdens, rada jautājumu, kas attiecas uz mums visiem: vai mums ir planēta B, ja mēs sagrausim šo vienu, kas satur visu zināmo ūdeni Visumā? Urtė Bimbaitė aicina par to diskutēt savā mākslas izstādē “No ūdens 2”.

Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Ata Izanda personālizstāde “Istabā sāk iemaldīties skudras”
“Rīgas mākslas telpas” Intro zālē
9.–30. novembris

 

No 9. līdz 30. novembrim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Ata Izanda personālizstāde “Istabā sāk iemaldīties skudras”.

Jaunā, daudzsološā mākslinieka Ata Izanda personālizstāde “Istabā sāk iemaldīties skudras” vēstīs par pragmatiskās domāšanas dominanci, kas sakņojas paaudzēs izkoptās paražās, un pašpieņemtas varonības un varas demonstrējumiem kā ģimenē, tā arī ārpus tās.

Izstādes ekspozīcijā būs skatāma mākslinieka radīta utilitāru priekšmetu saspēle, tiem piešķirot sakrālu nozīmi un pāraudzējot tos spēka imitācijas simbolos, tādējādi veidojot stilizētu, ikdienas sadzīvē maskētu patriarhālu mikropasauli. Militārā tematika, kas atainosies gan konceptuālos mākslas objektos, gan izstādes nosaukumā, asociējama ar jebkāda veida iebrukumu personiskajā telpā – gan individuālā, gan plašākā, sociālpolitiskā mērogā, piedzīvojot mūsdienu iekšējo konfliktu virkni un mudinot uzdot jautājumu – kas notiek, ja abās karojošās frontēs esi tu pats?

Atis Izands (1986) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura studiju programmu. 2015. gadā pārstāvējis Latviju starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē Jeune Création Européenne Parīzē, vēlāk piedalījies jauno mākslinieku grupas izstādē “Spriedze” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”. Ata Izanda pirmā personālizstāde “Pārejas formas” notika 2017. gadā Mūkusalas Mākslas salonā. Savā otrajā personālizstādē mākslinieks eksponē pēdējā gada laikā tapušus objektus, tādējādi pilnībā atsakoties no glezniecības kā pamatmedija.

Izstādes kuratore Luīze Lismane.

Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga

 

Izstāde “Laimes formula Latgalē. V.I.V.A.”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
9. novembris, 2019–12. janvāris, 2010

 

No 9. novembra līdz 2020. gada 12. janvārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” 2019. gada Rīgas domes simpātiju balvas ieguvēju izstāde. Tajā būs apskatāmi mākslinieču apvienības V.I.V.A. dalībnieču - Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes, Vijas Stupānes un Agras Ritiņas gleznas, kā arī tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” darinājumi.

Dzejniece un publiciste Anna Rancāne par izstādi saka tā: “Dzejnieks Kārlis Skalbe grāmatā “Mazās piezīmes” (1920) rakstīja – laime ir ligzdā! Arī šīs izstādes dalībnieki savu laimes formulu ir atraduši ligzdā, kuras vārds ir Latgale. Gleznas un māls, savstarpēji sasaucoties un sabalsojoties, te it kā veido kopīgu keramikas trauku – pārinieku, tradicionālo Latgales podu, kurā saimnieces nesa uz tīrumu azaidu. Pāriniekā abām tā pusēm ir jābūt harmonijā, lai trauks neapgāztos un ēdiens neizlītu, tām pāri liecas stipra osa, gluži kā varavīksnes loks, jeb Dīva duga. Tā ir arī Latgales ļaužu pleca sajūta, jo izsenis visi lielākie darbi Latgales ciemos tika darīti kopā, savstarpēji palīdzot un atbalstot vienam otru. Tā arī cits citu papildina un līdzsvaro gleznotāju apvienības “V.I.V.A.” un tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” darbi, bet pāri tiem liecas mīlestība un piederības izjūta Latgalei, tās kultūrvidei, ainavai un valodai.”

Apvienībā “V.I.V.A.” kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā, tiekoties kopīgā plenērā podnieku darbnīcā Kaunatas pagasta “Akminīšos”. Kopš tā laika Vēsma, Ilze, Vija un Agra ir piedalījušās daudzās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās, nesot vēstījumu par Latgales burvību, atvērtību un radošo garu.

Savukārt Rēzeknes novadā bāzētā tautas lietišķās mākslas studija “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” šogad atzīmē savas pastāvēšanas 30. gadadienu. Studijas pirmais vadītājs Pēteris Ušpelis (1950.-2003.) deviņdesmito gadu sākumā pulcināja ap sevi podniekus no Alūksnes, Bērzpils, Rēzeknes, Preiļiem, Krāslavas un Daugavpils, lai, rīkojot izstādes, organizējot tautas mākslas pasākumus un izceļot katra studijas meistara vienreizīgumu un viņa daiļrades neatkārtojamību, attīstītu Latgales podniecības tradīciju. Tagad studiju vada viņa dēls Andris Ušpelis, tajā līdzdarbojas vairāku paaudžu meistari, kuru darbi ir plaši pazīstami un iecienīti.

Rīgas Svētā Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga

 

Tekstilmāksliniece Lilita Bauģe aicina uz “Spēka zīmju” radošo darbnīcu
galerijā “Romas dārzs”
9. novembris

 

9. novembrī plkst. 12.00 un plkst. 15.00 galerijā “Romas dārzs” notiks tekstilmākslinieces Lilitas Bauģes radošās darbnīcas “Spēka zīmes”. Mākslinieces vadībā ikvienam radošās darbnīcas apmeklētājam būs iespēja apdrukāt kokvilnas maisiņu ar latviešu etnogrāfiskajām zīmēm. Darbs tiks veikts sietspiedes tehnikā, izmantojot radošajā darbnīcā veidotu šablonu, apdrukas krāsas un sietspiedes sietus.

Darbnīcas dalībnieki varēs iepazīt un izvēlēties kādu no etnogrāfiskām rakstu zīmēm, izveidot to par savu spēka zīmi ar personīgo enerģiju un domām. Darba turpinājumā mākslinieces vadībā, izmantojot speciālas tekstilkrāsas un sietspiedes sietus, tiks radīts personalizēts kokvilnas maisiņš.

Tekstilmākslinieci Lilita Bauģe mākslas pamatus guvusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļā. Māksliniece aktīvi piedalās izstādēs un dažādos mākslas projektos, darbi izstādīti Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Polijā un Indijā. 2012. gadā ieguvusi mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā. Pašlaik Lilita darbojas sava zīmola – “Bauge textile” ietvaros, veidojot dažādus tekstila izstrādājums un to dizainus.

Māksliniece strādā dažādās tekstila apstrādes tehnikās, bet par savām mīļākajām atzīst auduma apdrukas un izšūšanas tehnikas, kā arī klasisko rokdarbu tehniku - adīšanu.

Dalības maksa meistardarbnīcā ir 10 EUR no personas. Lai piedalītos radošajā darbnīcā priekšzināšanas nav nepieciešamas (sākot no 12 gadu vecuma). Krāsas, 1 auduma maisiņš un citi nepieciešamie izejmateriāli tiks nodrošināti. Lūgums dalībniekiem paņemt līdz šķēres, papīra griežamo nazi un lineālu (vismaz 20 cm mērogā).

Tā kā vietu skaits darbnīcās ir ierobežots, iepriekšēja sazināšanās par dalību ir obligāta zvanot, vai rakstot: Tel. +371 26818773 E-pasts: lilita.bauge@gmail.com

Galerijā “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Ditas Lūses izstāde “Kodols”
AP galerijā Viļņā
Līdz 24. novembrim

 

Līdz 24. novembrim Viļņā, AP galerijā skatāma Ditas Lūses izstāde “Kodols”. Izstādes ideja pieder mākslas kuratorei un AP galerijas vadītājai Vilmai Jankienei, kura uzrunāja Ditu Lūsi pirms četriem gadiem mākslas forumā Art Vilnius 2016. gadā. Kopš šī laika ir izveidojusies cieša sadarbība starp mākslinieci un galeriju. Šī ir Ditas Lūses pirmā personālizstāde Viļņā. Lielākā daļa izstādes darbu tapuši un tikuši izstādīti Rīgā Agijas Sūnas galerijā izstādē ar tādu pašu nosaukumu 2005. gadā. Kuratore nejauši uzgāja šos darbus mākslinieces gleznu krājumos un tie viņu iedvesmoja jaunai izstādei Viļņas skatītājiem.

Izstādes ideja, jeb tēma ir par pirmsākumu, jeb kodolu, par sievieti kā māju jaunai dzīvībai, par trauslumu un neaizsargātību un reizē pirmatnēju spēku un radīšanas neizbēgamību, par iekšējo bērnu katrā no mums un pārmantojamību, par ego un jaunas dzīvības rašanos.

Īpaši šai izstādei māksliniece radījusi vairākas jaunas gleznas, kas šo tēmu paplašina un pievieno jaunas dimensijas. Tapušas arī septiņas neliela izmēra skulpturālas figūras, kas papildina idejas atspoguļojumu un rada emocionālu pārdzīvojumu, kā arī gaismas objekts.

AP galerija
Polocko g. 10, Viļņa

 

LMA studentes Kristīnes Rublovskas personālizstāde “Būtnes”
dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel”

 

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), turpinot 2018. gadā aizsākto sadarbību ar viesnīcu tīklu “Semarah Hotels”, piedāvā apmeklēt dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” LMA studentes Kristīnes Rublovskas personālizstādi “Būtnes”.

“Iedvesmu saviem darbiem smeļos dabā un cilvēkos, jo gleznoju to, ko redzu, tikai pārveidoju to savā skatījumā. Tā kā man pašai ļoti svarīga ir detalizācija un materialitāte, es tiecos atspoguļot taktilo jeb taustes pieredzi. Vietām laukumi atgādina pūkainu audumu, vietām nolasās dabas formas, zāles stiebri, dzīvnieku kažoki. Kopumā izstādes darbi ir mazliet mistiski stāsti ar līdz galam nenolasāmu sižetu, kurā atstāta vieta skatītāja brīvai interpretācijai,” stāsta gleznotāja Kristīne Rublovska.

Kristīne Rublovska dzimusi 1986. gadā. Glezniecības studijas ir aizsākusi LMA (2013–2017), vispirms studējot un iegūstot bakalaura grādu Tekstilmākslā, bet maģistrantūras studijas turpinājusi LMA (2017 – 2019) glezniecības nodaļā un šogad to absolvēja. Māksliniecei ir uzsākta sadarbība ar citu mākslas nozaru pārstāvjiem dažādos projektos, piemēram, horeogrāfiem, radot scenogrāfijas un kostīmus. Rublovskas darbi ir tikuši izstādīti daudzviet Latvijā kā arī ārpus tās, piemēram, Igaunijā un Baltkrievijā, bet “Grand Poet Art Collection” ir viņas pirmā personālizstāde Rīgā.

Jāatgādina, ka 2018.gada 14.jūnijā LMA un viesnīcu tīkls “Semarah hotels” noslēdza sadarbības memorandu jauno mākslinieku atbalstam un attīstībai. Katras izstādes noslēgumā viesnīca iegādājas apmeklētāju novērtētāko gleznu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku darbu kolekciju “Grand Poet Art Collection”. Šobrīd kolekcijā ir jau četri jauno Latvijas mākslinieču – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles un Ellas Mežules, Agates Bernānes darbi.

Viesnīca “Grand Poet Art Collection”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga

 

Aerofotogrāfiju izstāde “200 metru virs mantojuma”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Līdz 30. novembrim

 

Kultūras un atpūtas centra “Imanta” atjaunotajā 2. stāva galerijā visu novembri būs skatāma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veidotā aerofotogrāfiju izstāde “200 metru virs mantojuma”.

Izstādē apskatāma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Pieminekļu dokumentācijas centra Fotonegatīvu fonda 1990. gada aerofotogrāfiju kolekcijas daļa. 1990. gada lidojumi bija pirmā mērķtiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma fotofiksācija no gaisa. Kolekcijā ir vairāk kā 600 attēlu, kas uzņemti lidojumos ar helikopteru oktobrī, novembrī un decembrī.

1990. gada rudenī Latvijas Republikai pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas bija pirmā valdība Ivara Godmaņa vadībā. Jauniegūtās brīvības vēsmas iedrošināja NKMP vadītāju Juri Dambi ierosināt avantūristisku ideju – apsekot Latvijas kultūras pieminekļus no gaisa. Ideju apstiprināja tā laika kultūras ministrs Raimonds Pauls, kurš, sazinoties ar atbildīgajām amatpersonām, nodrošināja idejas realizāciju. Iespēja bija jāizmanto nekavējoties. Lidojumi notika, neskatoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem. Helikopters pacēlās no Spilves lidostas un pārlidoja plašu Latvijas teritoriju ar pieturas punktiem Liepājā un Daugavpilī. Lidojumi notika PSRS armijas uzraudzībā – helikoptera kabīnē atradās pavadonis, militāru objektu tuvumā pilota maršruts tika kontrolēts caur radio sakariem no zemes.

Izstāde pirmoreiz bija apskatāma Latvijas Arhitektūras muzejā Eiropas kultūras mantojuma gada 2018 ietvaros. Izstādes kuratori ir Līga Goldberga un Krišjānis Jantons, fotogrāfiju autori Aivars Holms un Guntars Frišenfelds.

Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

 

Nobalso par labāko Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku!
Līdz 15. novembrim

 

Līdz 15.novembrim ir iespēja nobalso par labāko Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku. Konkursa par Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka balvu (Nordic & Baltic Young Artist Award) mērķis ir noteikt spožākos jaunos talantus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Ikvienam ir iespēja izvēlēties savu favorītu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas un līdz 15.novembrim nobalsot par kādu no 300 mākslas darbiem vietnē nbyaa.eu.

Par labākā jaunā mākslinieka titulu un publikas simpātiju balvu šogad cīnās 74 jaunie mākslinieki – 25 no Latvijas, 13 no Igaunijas, 33 no Lietuvas un 25 no Somijas.

Jāatgādina, ka 2017. un 2018. gadā konkursā laurus plūca mākslinieces no Latvijas – Katrīna Čemme un Elīna Vītola.

Šā gada apbalvošanas ceremonija notiks 17.novembrī Rīgā, izstāžu zālē “Arsenāls”. Latviju šogad pārstāv tādi mākslinieki kā Arta Raituma, Jānis Šneiders, Madara Kvēpa, Reinis Gailītis, Anete Bajāre-Babčuka, Baiba Tropa un citi.

Tiešsaistes balsojuma uzvarētājs iegūs naudas prēmiju 500 eiro apmērā, savukārt starptautiskas žūrijas izvēlētam uzvarētājam tiks piešķirta naudas prēmiju 2000 eiro apmērā, kā arī iespēja izstādīties Tallinas mākslas nedēļā 2020. Tiks piešķirta arī Jaunā Gleznotāja Balva 1000 eiro vērtībā, savukārt galerijas Fotografiska Tallinn specbalvas ieguvējs savas fotogrāfijas varēs izstādīt Tallinā.

Konkursa žūrijas loceklis, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Vītoliņš norāda: “Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku balva profesionāļu vidē tiek vērtēta ļoti augstu. Tā ir kā atspēriena punkts jauno mākslinieku karjerā, un šāds ieraksts CV noteikti palīdz tikt ievērotam arī starptautiskā mērogā. Šogad konkursā pieteikto mākslas darbu kopums sniedz ieskatu šī brīža Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona laikmetīgās mākslas tendencēs. Konkursā tiek vērtēti gan glezniecības, grafikas un tēlniecības darbi, gan fotogrāfijas, audiovizuāli mākslas darbi, kā arī instalācijas un performances. Vērtējot darbus, žūrijā vispirms izvirzām konkrētus kritērijus, piemēram, vai mākslas darbs ar kaut ko pārsteidz, vai mākslinieks rada pārliecību par ilgtermiņa attīstību un citus kritērijus. Priecē, ka līdz šim latviešu mākslinieki ir veidojuši spēcīgu konkurenci, un domāju, ka mūsu aktivitāte un daudzpusīgais darbu pieteikums konkursā ir sekmējis to, ka uzvaras laurus plūcam jau divus gadus pēc kārtas. Kā būs šogad? Grūti prognozēt.”

2019. gada jaunos māksliniekus vērtēs starptautiska žūrija, kuras rindās ir Anne Klontza (ASV/ Konstfack Zviedrija), Anna-Kaisa Rastenbergere (Uniarts Helsinki), Anttonen Anni (Uniarts Helsinki), Pire Sova (Igaunijas Mākslas akadēmija), Andra Orns (laikmetīgās mākslas platforma NOAR.eu), Andris Vītoliņš (Latvijas Mākslas akadēmija), Milda Dainovskaite (Viļņas Mākslas akadēmija) Aušra Trakšelaite (Viļņas Mākslas akadēmija).

Balvu koordinē laikmetīgās mākslas platforma NOAR.eu sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas un Viļņas Mākslas akadēmijām, savukārt no 2018. gada tām pievienojās arī Helsinku Mākslas akadēmija.

Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka balva

 

Četras fotomākslas izstādes
VEF Kultūras pilī
Līdz 3. decembrim

 

Ivars Salmanis

VEF Kultūras pilī līdz 3. Decembrim skatāmas četras fotomākslas izstādes - Dusetas pilsētas (Lietuva) Mākslas galerijas fotogrāfu radošā izstāde “Metamorfozes”, Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas (LRFA) mākslinieku izstāde “Iedvesmas prizma”, VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA izstāde “Plus balts” un Fotokluba RĪGA dalībnieka Ivara Salmaņa personālizstāde “Pastkarte no mājām”.

VEF Kultūras pils Izstāžu zālē izvietota Lietuvas pilsētas Dusetas Mākslas galerijas fotogrāfu radošā izstāde “Metamorfozes”. Duseta (Dusetos) ir gleznainas dabas ieskauta pilsētiņa Lietuvas ziemeļaustrumos pie Sartai ezera, kas ir slavena ne tikai ar gadsimtu senajām zirgu skriešanās ziemas sacīkstēm, bet arī ar dziļām mākslinieciskās izglītības tradīcijām. Šajā izstādē dabai un tās metamorfozēm veltītos autordarbus piedāvā astoņi Dusetas Mākslas galerijas fotogrāfi.

VEF Kultūras pils Vestibila pirmajā stāvā skatāmā Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas (LRFA) mākslinieku izstāde “Iedvesmas prizma” piedāvā dažādu žanru mākslas foto darbus: ainavas, portretus, žanra fotogrāfijas, kā arī studijas darbus melnbaltā un krāsainā izpildījumā.

VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA izstāde “Plus balts” aplūkojama Vestibila balkonā, kura turpina aizsākto stāstu par krāsu fotogrāfijā. Fotoklubs jau veidojis līdzīgas izstādes, akcentējot tādas krāsas kā sarkans, zils un zaļš. Šajā izstādē darbu galvenā tēma vai objekts ir baltā krāsā.

VEF Kultūras pils Spoguļzālē apmeklētāji var iepazīties ar VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA dalībnieka Ivara Salmaņa darbiem. Mākslinieka personālizstādē “Pastkarte no mājām” izteiksmīgās krāsu fotogrāfijās atspoguļota Latvijas daba, jūra un mazās pilsētiņas.

VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga

 

Arnis Balčus kopā ar vācu izdevniecību dienacht Publishing
uzsācis pūļa finansējuma kampaņu

 

Arnis Balčus. Pašportrets ar asiņojošu degunu, Rīga, 2004

Latviešu mākslinieks Arnis Balčus kopā ar vācu izdevniecību dienacht Publishing uzsācis pūļa finansējuma kampaņu, lai izdotu Balčus fotogrāmatu “Es, draugi, mīļākie un citi”. Analogās fotogrāfijas, kas pamatā uzņemtas laikā no 2000. līdz 2004. gadam, savulaik izraisīja pretrunīgus viedokļus arī Latvijā. Fotosērija vēl šodien pārsteidz ar savu intimitāti un atklātību, taču, kā saka pats autors, “tagad tā vairs nav tikai viena cilvēka personīga dienasgrāmata, bet visas paaudzes portrets”. Kampaņas ietvaros iespējams iegādāties grāmatu iepriekšpārdošanā, taču grāmata tiks izdota tikai tad, ja tiks savākts viss nepieciešamais finansējums. Grāmatas izdošanu iespējams atbalstīt šeit