JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
06/01/20

 

Diānas Tamanes grāmatas “Flower Smuggler” (“Ziedu kontrabandiste”)
atvēršana un saruna ar mākslinieci
ISSP Telpā
7. janvāris

 

7. janvārī plkst. 18.30 ISSP Telpā Berga Bazārā notiks Diānas Tamanes jaunās grāmatas “Flower Smuggler” (“Ziedu kontrabandiste”) atvēršana un saruna ar mākslinieci!

Grāmatā apkopoti vairāki darbi, kuru galvenie varoņi ir Diānas ģimene un viņa pati. Diānas ģimenes locekļi bieži kļūst par darbu līdzautoriem. Viņi gan aktīvi iesaistās to tapšanā, gan ļauj māksliniecei brīvi interpretēt ģimenes vernakulārās fotogrāfijas krājumus, kas sākotnēji nemaz nav bijuši paredzēti galeriju sienām. Tādējādi Diānai izdodas lavierēt starp ļoti personiskiem autobiogrāfiskiem vērojumiem un interesi par fotogrāfijas kā medija dažādo izmantojumu. Viņas darbos trāpīgi portretētas ne tikai ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, bet arī vēstures atnestās pārmaiņas, mūsdienu sabiedrība postpadomju telpā, izpratne par skaisto, kā arī fotogrāfijas loma ikdienas dzīvē.

Diāna Tamane (Latvija/ Igaunija, 1986) dzimusi Rīgā, dzīvo un strādā starp Tartu un Rīgu. Viņa ir viena no atpazīstamākajām jaunās paaudzes Latvijas māksliniecēm, kuras galvenais izteiksmes rīks ir fotogrāfija, taču savos darbos viņa izmanto arī video, skaņu, tekstu un atrastus objektus. Absolvējusi Tartu Mākslas koledžu, Sint-Lucas Mākslas skolu Briselē un HISK mākslas institūtu Gentē. Viņas darbi plaši izstādīti Eiropā un citviet pasaulē, kā arī atrodas Vintertūras Fotomuzeja un privātās kolekcijās.

Sarunu ar mākslinieci 7. janvārī vadīs kuratore Evita Goze.

Pasākums notiks latviešu valodā. Ieeja – bez maksas.

ISSP Telpa
Marijas iela 13 k.3, Berga Bazārs, Rīga

 

Baibas Ābelītes personālizstāde “Atļautā ilūzija” un
Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā
No 8. janvāra


Baiba Māzere. Šlokenbeka. 2019. Papīrs, akvarelis.56 x76cm

Jūrmalas pilsētas muzejs gadu sāk ar jaunām izstādēm!

Jūrmalas pilsētas muzejs jaunajā izstāžu ciklā no 8. janvāra skatītājiem piedāvā jaunās gleznotājas Baibas Ābelītes personālizstādi “Atļautā ilūzija” un Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstādi, kurā savus jaunākos darbus glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, fotogrāfijā, tekstilā un keramikā rāda 45 mākslinieki.

Baiba Ābelīte (dz. 1980.g.) savā glezniecībā risina jautājumu par 21. gadsimta dinamiku, dzīves ātrumu un informācijas telpas mainību. To savstarpējo saistību nosaka metaforiska un asinhrona apziņas plūsma. Tieši tā ir postmodernisma 21. gadsimta dekādes visprecīzākā definīcija. Māksla ir apzināta atbilde uz haosu un tukšumu. Tā ir līdzeklis, lai nonāktu pie patiesības. Baibas Ābelītes izstāde būs skatāma līdz 23. Februārim.

Savukārt Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstādē, kas būs skatāma līdz 16. februārim, organizatori šoreiz izceļ lietišķās mākslas darbus – Rudītes Jēkabsones (māls, glazūra/akmens masa, glazūra) un Ineses Āboliņas (šamots, angoba, glazūra) dekoratīvās keramikas grupas, kas patīkami pārsteidz ar oriģinālu tēmas izvēli un neparastiem risinājumiem. Tāpat īpaši uzmanību piesaista Daces Ziemeles veidotais dekoratīvais objekts, kurā, saspēlējoties apgleznotam porcelāna traukam, stiklam un spogulim, veidojas savdabīga priekšmeta un tā atspulga rotaļa. Tradicionālas un pārbaudītas vērtības keramikas nozarē pārstāv Edītes Zvagules dekoratīvie šķīvji (šamots, glazūra).

Tekstilmākslas jomā skatāmi Maras Mozgires apgleznota zīda panno. Lietišķās mākslas un glezniecības mijiedarbība redzama Ildas Sīlis gleznojumā uz ādas (āda/ akrils).

Arī šogad izstādē ar plašu stilistikas un mediju apmplitūdu pārstāvēta glezniecība: Laima Akmentiņa, Baiba Briede, Aija Bernharde, Līga Baņķiere, Ligita Caune, Olita Gulbe, Andrejs Ģērmanis, Biruta Jansone, Jānis Roberts Jansons, Jānis Jēkabsons, Laine Kainaize, Nugzars Kakhiani, Ērika Kumerova, Voldemārs Krutins, Alise Landsberga, Liene Martinsone, Baiba Māzere, Iveta Meiere, Līvija Brigita Pavlovska, Nugzars Paksadze, Einārs Plūksna, Ingrīda Raudsepa, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Linda Strujēvica, Zigmunds Šņore, Antons Vaivods, Maira Veisbārde, Jānis Veiss, Inese Ziemele. Andris Bērziņš piedalās ar zīmējumu (papīrs/ogle).

Grafikas nozarē skatāmi divu autoru – Kristīnes Beltes (krāsains linogriezums) un Signes Štrauss (dziļkodinājums, monotipija) – darbi.

Izteiksmīgas ir tēlnieku Jāņa Strupuļa vara un Andra Bērziņa bronzas medaļas, taču šoreiz nopietno tēlniecības darbu klāstu ar asprātīgu risinājumu papildina Jāņa Roberta Jansona “Laimīgi norāvies Pegaziņš” (māls, kaprona aukla, krāsa).

Savu pienesumu biedrībā demonstrē fotogrāfi – Inguna Kalniņa-Pētersone izstādē piedalās ar fotoportretu, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa un Ojārs Martinsons skatītājus priecēs ar fotogrāfijās iemūžinātiem dabas fragmentiem, Jevgenijs Pugins pievērsies savai iemīļotajai tematikai – jūrai. Īpaši fotomākslas jomā gribētos izcelt Unas Libertes neparastās un grafiski izteiksmīgās digitālās fotogrāfijas.

Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala

 

Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares 4. kursa
izstāde “(ne)MĀKSLINIEKA STĀSTS”
LMA Aulā
9.–26. janvāris

 

No 9.līdz 26. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas Aulā būs skatāma LMA Mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares 4. kursa izstāde “(ne)MĀKSLINIEKA STĀSTS”.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas IV kursa studenti Dr. art. Andra Teikmaņa vadībā. 

Tradīcija, ka Mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares 4. kursa studenti Latvijas mākslas vēstures kursa ietvaros veido izstādi, pastāv jau vairākus gadus. Iepriekšējo gadu izstāžu projektu saturs variējās no mākslas formveides līdz Mākslas akadēmijas vēsturiskajai attīstībai. 

Šo izstādi organizatori piedāvā sākt ar filosofiskiem jautājumiem - kurā brīdī mākslas darba radītājs kļūst par mākslinieku? Cik svarīga loma mākslinieka tapšanā ir Mākslas akadēmijai kā izglītības iestādei? Vai akadēmiskās izglītības diploms ir vienīgais apliecinājums mākslinieka statusam? Vai gleznotājs bez atestāta ir mākslinieks, vai tikai amatieris, kaut reizēm talantīgs?

Kādam jautājumi var šķist neērti. Uz tiem mēdz pasprukt ļoti vienkāršotas un vispārinātas atbildes. Izstādes veidotāju mērķis ir nevairīties no viedokļu daudzveidības un problēmsituāciju atklāšanas. Tā kā Latvijas Mākslas akadēmija nesen nosvinēja simtgadi, nekādā veidā nenoniecinot LMA ievērojamo ieguldījumu mākslas izglītības kopšanā, izstādes veidotāji vēlas uz mākslinieka tapšanu palūkoties no nedaudz atšķirīga skatupunkta.

Tiks runāts par grūtībām. Par tās daudzveidīgajām izpausmēm, kas stājas māksliniekam tapšanas ceļā. Kādam problēmas ir radījis paša nepiekāpīgais raksturs vai jaunības dienu maksimālisms. Citam tas ir liktenis vai ideoloģiskās barjeras, kas liedza citādību. Arī veselības problēmas, līdzekļu trūkums vai nesaprašanās ar mācībspēkiem. Tomēr visus stāstus vieno viens - visas izstādē aplūkotās personības ir Latvijai nozīmīgas. 

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Lekcija “Aleksandra Beļcova glezno Latvijas kultūras personības:
Austra Ozoliņa-Krauze, Marija Leiko, Anta Klints”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
10. janvāris

 

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Aktrise Anta Klints. 1932. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā teātra kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

10. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā (2. stāvā) ) ar lekciju “Aleksandra Beļcova glezno Latvijas kultūras personības: Austra Ozoliņa-Krauze, Marija Leiko, Anta Klints” uzstāsies mākslas vēsturniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore Edvarda Šmite.

Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) izstāde liecina, cik liela nozīme mākslinieces mūža darbā bijusi portretam. Ar sevišķu interesi portretētas autorei tuvās radošās personības, starp tām – arī lekcijas virsrakstā pieminētās dāmas. Kopā ar mākslas vēsturnieci Dr.h.c.art. Edvardu Šmiti interesenti varēs vēlreiz ieskatīties portretos, kas saistīti ar vairākiem spilgtiem notikumiem Latvijas 1920.–1930. gadu kultūrā, un, lai gūtu plašāku priekšstatu par gleznotājas modeļiem, tuvāk iepazīties ar rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Austras Ozoliņas-Krauzes (13.12.1890–11.07.1941), aktrišu Marijas Leiko (14.08.1887–03.02.1938) un Antas Klints (01.10.1893–27.02.1970) dzīvesstāstiem.

Jāatgādina, ka izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma vēl tikai līdz 12. janvārim.

Vietu skaits uz lekciju ierobežots. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Marta Trektere (Elīna Vītola, Amandas Ziemele) —Pasūtījums”
Rīgas cirka ziloņu zālē
11.–31. janvāris

 

No 11. Līdz 31. Janvārim Rīgas cirka ziloņu zālē būs skatāma izstāde “Marta Trektere (Elīna Vītola, Amanda Ziemele) — Pasūtījums”. Tā ir otrā izstāde Rīgas cirka ziloņu zāles jaunās sezonas izstāžu ciklā, kurā skatieniem pakļausies dažādu autoru sadarbības projekti. Mākslinieki veido personālizstādes – grupas izstādes hibrīdu, kurā mākslinieks pārņem kuratora funkcijas un savā mākslinieciskajā iecerē patvaļīgi iesaista arī citus autorus. Iepriekš redzējām Ievu Putniņu par Kasparu Groševu un resnos rūķus par Ņūdžērsijas ausīm, šoreiz Marta Trektere pasūtījusi izstādi izgatavot Elīnai Vītolai un Amandai Ziemelei, tādejādi pavisami nojaucot autorības robežas un ierasto mākslas darbinieku lomu sadalījumu.

Marta Trektere (1994) ir Rīgā dzīvojoša performanču māksliniece, rakstniece un neatkarīga kuratore. Pašlaik vada mākslinieku veidoto galeriju 427. Trekteres darbi pievēršas sarežģītības vienkāršībai ikdienas dzīvē, kā arī dzīves, mākslas un teksta psiholoģiskām grūtībām. Māksliniece rada peroformances, tekstus, video un skaņu darbus. Nesenākās izstādes, performances un video darbu prezentācijas ietver Baitball (01), Palazzo san Giuseppe Polignano, Itālijā (2020) I had amnesia once or twice Polansky galerijā Brno, Čehijā (2019), Forest of the Doppelgängers Catbox Contemporary galerijā Ņujorkā (2019), Dying Death Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā (2019), Painless Youth Editorial Viļņā (2019) Posh Spaz Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2019) Fragile Trap Bunkier Sztuki galerijā Krakovā (2018) Suckling Animal Sibling sadarbībā ar Anni Puolakka Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2018), Variations on Vulnerability Briseles mākslas centrā Bozar (2018) u.c.

Elīna Vītola un Amanda Ziemele darbojas kā nepieredzējušu kuratoru komanda, kas nodarbojas ar pasūtījuma pieņemšanu, reģistrēšanu un ražošanu.

Rīgas cirka ziloņu zāle
Merķeļa iela 4, Rīga (ieeja no A. Kalniņa ielas)

 

Alekseja Naumova un Vilena Künnapu izstāde “"Vieta. Tēls. Enerģija”
kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
11. janvāris–22. februāris


No 11. janvāra līdz 22. februārim kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Alekseja Naumova un Vilena Künnapu izstāde “"Vieta. Tēls. Enerģija”.

Aleksejs Naumovs ir izcils gleznotājs, Vilens Künnapu – viens no ievērojamākajiem Igaunijas arhitektiem, kurš savā radošaja darbībā ir pievērsies arī glezniecībai . Šajā projektā Alekseja Naumova un Vilena Künnapu interešu lokā ir arhitektūra, kā vietas un formas iemiesotāja un glezniecība, kurā krāsa ir sižets un tēls. Enerģiju mākslinieki uzņem no vides, transformējot caur savu personību, tā tiek materializēta un nodota skatītāju vērtējumam. Krāsas un vides formu attiecības veido izstādes iekārtojuma pamatideju.

Darbi ir tapuši sadarbībā, gleznojot plenērā daudzās pasaules valstīs. Bieži abu mākslinieku radošā sinerģija ir burtiska - izvēlētas kopīgas glezniecības vietas.

Mākslinieki satikās Latvijā, Užavas plenērā. “Vieta. Tēls. Enerģija” ir jau trešā abu autoru kopīgā izstāde. Iepriekš bija izstādes Tallinā “Fahle” galerijā un Losandželosā “Venice Beach”. 

Kā papildinājums abu autoru gleznām un skicēm aplūkojams arī telpisks objekts “Tornis”, kuru īpaši šim projektam ir radījuši Vilens Kunnapu un Aleksejs Naumovs.

Abus māksliniekus saista arī pedagoģiskā darbība - Vilens Künnapu ir profesors Tallinas un Tartu universitātēs kā arī viesojas Skandināvijas valstu augstskolās kā vieslektors, Aleksejs Naumovs kopš 1985. gada ir Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagogs, bet no 2007. - 2017. bija šīs augstskolas rektors.

Kultūras centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV
Andrejs Pumpura iela 2, Rīga

 

Pētera Sidara un Pāvila Raudoņa izstāde “Plūsma”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
11. janvāris—27. februāris

 

No 11.janvāra līdz 27. februārim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma mākslinieka Pētera Sidara un dzejnieka Pāvila Raudoņa izstāde “Plūsma”. Izstādē būs skatāmas Pētera Sidara abstraktās gleznas, objekti un instalācijas no dažādiem materiāliem, kuras papildinās Pāvila Raudoņa dzeja.

“Savā radošajā kustībā “Plūsma” turpinu sadarboties ar dzejnieku Pāvilu Raudoni, kurš atspoguļo manus radošos darbus dzejā: trioletos un haikās. Dzeja ir ritms un vārds, tēlotāja māksla ir krāsa un forma, tas kopā papildina viens otru un veido veselu mākslas darbu, kas uzrunā izstādes skatītāju, un skatītājs iekļaujas šajā radītajā krāsu un dzejas kopējā plūsmā,” par izstādes ideju stāsta Pēteris Sidars.

Mākslinieks plūsmu salīdzina ar upes straumi, un mākslas darbus – gleznas, skulptūras, objektus, instalācijas, dzejoļus – ar laivām, kas peld upes straumē. Katrs vilnis un katra vēja pūsma mijiedarbojas ar laivu, mainot tās gaitu un virzienu. Ļaujoties vienotai plūsmai, arī mākslas darbu vērotājs var tajā iekļūt. Izstāde plūst un mainās reizē ar katru skatītāju, kuru mākslas darbi izved cauri krācēm, atstājot nospiedumu skatītāja apziņā.

Skulpturālās abstraktās gleznas tapušas no krāsainās plastmasas kausējumiem. Pēteris Sidars plastmasu raksturo kā neatņemama mūsdienu materiālās kultūras sastāvdaļu: “Ņemot vērā plastmasas fizikālās īpašības un veidu dažādību, kā arī izmantošanas apmērus, tā varētu kļūt par cilvēka estētisko vērtību nesēju mākslā. Plastmasa dod iespēju izvirzīt pašu materiālu un tehnoloģisko procesu par prioritāti.”

Liepājā dzimušais Pēteris Sidars ir starptautiski atzīts mākslinieks. Jau vairāk nekā 40 gadu garumā viņš regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, organizējis vairākas personālizstādes Latvijā, piedalījies starptautiskos konkursos, konferencēs un simpozijos Itālijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV, Ķīnā u. c. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas un ārzemju mākslas muzejos un privātkolekcijās.

Pāvils Raudonis ir dzejnieks, rakstnieks un kino producents, kurš ar panākumiem gan publicē savu dzeju un stāstus, gan darbojas kā filmu producents un scenārists. 2019. gadā izdevis dzejas krājumu "Starp redzamajām robežām" ar Pētera Sidara ilustrācijām. Ar dzeju piedalījies Pētera Sidara izstādēs “Arsenālā”, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, “Rīgas Mākslas telpā”, Dzelzceļa muzejā.

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja

 

“RIBOCA darbnīcas”
Kalnciema kvartāla galerijā
11., 18. un 25. janvārī

 

Gatavojoties Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) norisei no šā gada 16. maija līdz 11. oktobrim, ir izziņots biennāli iesildošu pasākumu cikls “RIBOCA darbnīca”, kas turpmāko 5 mēnešu laikā tiks organizēts, iedvesmojoties no RIBOCA2 tēmām un procesiem, ko aktualizē biennāle un tās dalībnieki. Sadarbībā ar Kalnciema iela un Privāto sākumskolu “Domdaris” katru sestdienu RIBOCA gaidīs visus interesentus un jo īpaši bērnus un jauniešus uz bezmaksas darbnīcām. Vairākas no darbnīcām tiks veidotas kā tieša līdzdalība mākslas darbu tapšanā.

Janvāra darbnīcu tēma: SNIEGAVĪRI ☃️

Sniegavīru veidošanas darbnīca, iedvesmojoties no Augustas Serapinas (Lietuva) darbiem un reizē no Sarah Ortmeyer (Vācija) objektu piepildītajām telpām. Ja pirmā janvāra nogale nesīs sniegu, tad darbnīcas dalībniekiem būs iespēja velt un veidot sniegavīrus (arī iekštelpās, vērojot to izzušanas procesu). Ja sniega nebūs, tad sniegavīri tiks veidoti, izmantojot izlietotu biroja papīru, žurnālus un avīzes. Darbnīcā izmantotajiem materiāliem tiks dota iespēja dzīvot otro dzīvi un pārtapt mākslas darbā, vienlaikus atgādinot par resursu pārstrādi un to efektīvu izmantošanu. “Sniegu, protams, neaizstāsim, bet uzmanību pievērsīsim ar to, ka koku izciršanas dēļ un pārmērīga produktu patēriņa rezultātā sniegavīri nu mums jāveido no papīra. Globālā sasilšana ir kā rezultāts dažādām cilvēces nepārdomātām rīcībām un viena no sekām ir laikapstākļu izmaiņas – sniega neesamība,” stāsta darbnīcu organizatori.

Paralēli ikmēneša tematiskajām darbnīcām līdz maijam notiks arī grafiti/ stencila darbnīca, kurā tās vecākie dalībnieki ar maketēšanas nažiem veidos un griezīs siluetus – stencilus, iedvesmojoties no dotajiem atslēgas vārdiem un RIBOCA2 māksliniekiem. Mazākie interesenti darbosies ar šķērēm un krāsu flakoniņiem, veidojot jau konkrētu tēlu aprises un krāsainos siluetus uz sienām.

Darbnīcas notiks Kalnciema kvartāla galerijā katru sestdienu no plkst. 11.00 līdz 14.00 un dalība tajā ir bez maksas. Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.

Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu
ar “Kalevalas” un “Kalevipoega” varoņiem skandināvu mitoloģijā
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12. janvāris

 

12. janvārī, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Kupola zālē Aijas Zariņas personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” notiks tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu, kurš iepazīstinās ar “Kalevalas” un “Kalevipoega” varoņiem skandināvu mitoloģijā.

Aijas Zariņas izstādes stāstījums balstīts somu tautas eposa “Kalevala” un senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma “Eddas dziesmas” varoņu gaitās. Lai arī eposs “Kalevala” Latvijā nav svešs, tomēr, šķiet, ka esam piemirsuši, par ko tas vēstī. Guntara Godiņa zināšanas igauņu un somu literatūrā ir labs palīgs, lai izprastu mākslinieces jaunāko darbu ideju.

Lekcijā tiks sniegts ieskats igauņu tautas eposa “Kalevdēls” (“Kalevipoeg”) tēlos, kas sasaucas ar Aijas Zariņas izstādē izmantotā somu eposa “Kalevala” personāžiem. “Kalevdēls” ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, ko Guntars Godiņš atdzejojis gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā. “Kalevipoeg” notikumi un varoņi ir ļoti tuvi somu “Kalevalai”.

“Kalevala” līdzīgi mūsu dainām ir nāciju pašapziņas veidošanās procesa sastāvdaļa. Somu ārsts Eliass Lenrūts (Elias Lönnrot, 1802–1884) apkopoja tradicionālās somu un karēļu tautasdziesmas – rūnas, un visu savu dzīvi veltīja darbam pie eposa, kurā viņš episkā vēstījumā apvienoja simtiem lirisku dziesmu un buramo vārdu. 1835. gadā Eliass Lenrūts publicēja pirmo eposa izdevumu “Kalevala jeb Karēlijas vecās rūnas par somu tautas senajiem laikiem” un turpināja rūnu vākšanu, publicējot “Kalevalas” galējo tekstu 1849. gadā. Aija Zariņa savā izstādē pievērsusies skandināvu senajai dzīves ziņai un kosmoloģijai.

Vietu skaits ierobežots, tādēļ interesentiem lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Valērija Makovoja retrospekcija
klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
Līdz 18. janvārim

 

Līdz 18. janvārim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma gleznotāja akvareļa tehnikas meistara Valērija Makovoja (1953) retrospekcija.

Valērijs Makovojs dzimis Belaya Berezka ciematā Brjanskas apgabalā, Krievijā. 1983. gadā viņš absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju kā grafiķis un pasniedzējs. Viņš strādāja par galveno mākslinieku slavenajā parfimērijas un kosmētikas firmā Dzintars Latvijā.

Makovojs strādāja grāmatu ilustrāciju jomā, sadarbojās ar Latvijas izdevējiem un kopš 1995. gada ar Kaļiņingradas poligrāfijas uzņēmumu Amber Skaz, kur radīja darbus vairāk nekā 60 grāmatām.

Līdz šim viņš ir piedalījies vairāk nekā 80 kolektīvās izstādēs, 19 personālajās un 22 starptautiskajās izstādēs.

Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga 

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstādes
Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Lietuvā, Paņevežā

 

Šajā gadumijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstādes gandrīz vienlaicīgi skatāmas četrās dažādās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un arī Lietuvā, Paņevežā.

Līdz 10. janvārim Lietuvā, Paņevežas pilsētas pašvaldības ēkā skatāma izstāde “M. / M. VALDA MEŽBĀRDE / GUNA MILLERSONE”.

Izstāde ir divu Latvijas mākslinieču satikšanās Lietuvā. Valda Mežbārde un Guna Millersone pārstāv vienu gleznotāju paaudzi ar radošās izaugsmes paralēlēm, darbības krustpunktiem, bet atšķirīgām mākslinieciskā rokraksta vertikālēm. Ainava ir abu mākslinieču iedvesmas avots. Ar krāsu, gaismēnu, līniju un laukumu attiecībām viņas rada un rāda katra savu ainavu. Tik dažādu kā divas pasaules.

Līdz 31. janvārim Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpas” skatāma Dānijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Lindas Zīveres izstāde “Klusumā”.

Klusumu un sava veida klusumā būšanas salu Linda sastapa Marka Rotko mākslas centrā 2017. gada pavasarī, divu mēnešu garumā gatavojoties personālizstādei un radot astoņus jaunus darbus, kas tika uzdāvināti Rotko centra mākslas kolekcijai.

Līdz 26. janvārim Rēzeknē, Latgales kultūrvēstures muzejā skatām Silvas Linartes izstāde “Vēl viens. Citāds rīts”.

Izstādi veido vairāk nekā sešdesmit Silvas Linartes mākslas darbi no Rotko centra un privātajām kolekcijām. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo tēlojumu. Šis būtu bijis mākslinieces 80. jubilejas gads, bet kopš 2018. gada vasaras par viņu runājam pagātnes formā. Silvas Linartes atstātais radošais mantojums ir viņas turpinājums. Tas ir vēl viens, tikai citāds rīts.

Tikpat viegli un gaisīgi kā viņas otas triepieni bija Silvas stāsti par dzīves pārbaudījumiem. Skaudrais mākslinieces liktenis, kurā ierakstīts divreiz mērotais ceļš uz Sibīriju, tuvinieku zaudējums, cilvēku un dabas uzliktie pārbaudījumi viņas dzīves stāstā mijās ar neparastu dzīvotgribu, latgalisko spītu, atbildību un sirsnību.

Savukārt līdz 31. janvārim Rīgā - Rīgas Centrālajā bibliotēkā ir skatāma 15. Starptautiskā glezniecības simpozija “MARK ROTHKO 2019” dalībnieku darbu izstāde.

Ik gadu septembrī Daugavpils pārtop par radošu tikšanās vietu Latvijas un ārvalstu māksliniekiem, kas pulcējas, lai divas nedēļas strādātu Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rezidencēs un radītu unikālus mākslas darbus, iespaidojoties no Marka Rotko bērnības pilsētas, Daugavpils cietokšņa un Latgales reģiona atmosfēras un kultūrvides. 15. starptautiskajā glezniecības simpozijā “Mark Rothko 2019” piedalījās desmit mākslinieki no Vācijas, Ķīnas, ASV, Latvijas, Lielbritānijas/Īrijas, Indijas un Baltkrievijas.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Izsludināta darbu iesniegšanu 2020. gada konkursam
“Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”
Līdz 20. janvārim

 

Turpinot Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā tradīciju, mākslinieki ir aicināti iesniegt savus darbus, lai pieteiktos dalībai sestajam “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” konkursam. Darbi iesniedzami līdz 20. janvārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Rīgas dome un Preiļu novada dome, sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu, un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču, un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli, 2015. gadā ierosināja un iedibināja Jāzepa Pīgožņa balvas piešķiršanu par labāko darbu Latvijas ainavu glezniecībā, lai veicinātu mākslinieku interesi atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi mūsdienu mākslā.

2015. gadā galveno balvu saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte, 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš no Liepājas par darbu “Jūra pēc saulrieta”, 2018. gadā Grand Prix ieguva Preiļu mākslinieks Janis Plivda par darbu “Gaiļmuiža”, savukārt pērn par galvenās balvas ieguvēju kļuva mākslinieks Nukzars Paksadze, žūrijas simpātijas iegūstot ar darbu “Pārmaiņu vējš”.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas pretendenti tiks paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā šī gada 19. martā, taču tās ieguvējs taps zināms rudenī, kad Preiļos norisināsies svinīgā galvenās balvas pasniegšanas ceremonija. Nolikums par pieteikšanos konkursa izstādei pieejams šeit.

Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga

 

Porcelāna darbnīca Rīgas Porcelāna muzejā
Līdz 31. janvārim


Rīgas Porcelāna muzejs janvārī piedāvā izgatavot oriģinālu rotu vai suvenīru no tonētām porcelāna masām. Darbnīcas vadīs Rīgas Porcelāna muzeja muzejpedagoģes Astra Kaprāne un Rasa Jansone. Veidošanas darbnīca pieejama katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00, izņemot pirmdienas un svētdienas.

Tradicionāli porcelāns asociējas ar balto krāsu, bet piejaucot metālu oksīdus, var iegūt dažādu toņu porcelāna masas. Būs pieejama zila un balta lejamā porcelāna masa. Darbnīcā varēs izmantot īpašu rīku - pūslīti, radot unikālus dekoratīvus priekšmetus. Strādājot šajā tehnikā var iegūt trauslus, mežģīņotus, smalkus darbus. Gatavos darbus varēs saņemt pēc dažām nedēļām. Pēc pieprasījuma darbus varēs noglazēt.

Dalības maksa darbnīcā EUR 9.00. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 67012944, 28331971 vai e-pastu maija.nikitina@riga.lv.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga (ieeja no Konventa sētas)

 

Izstāde “I AM CONTEMPORARY”
galerijā “Bastejs”
Līdz 31. janvārim

 

Līdz 31. janvārim galerijā “Bastejs” skatāma galerijas 2019. gada noslēguma izstāde “I AM CONTEMPORARY”, kurā piedalās Helēna & Ivars Heinrihsoni, Artūrs Virtmanis, Frančeska Kirke, Henrijs Preiss, Rihards Delvers, Ritums Ivanovs, Ieva Maurīte, Anita Meldere, Sergejs Djomins, Egils Rozenbergs, Inese Vēriņa Lubiņa, Iveta Vecenāne, Irēna Lūse, Zane Balode, Pēteris Līdaka, Didzis Grodze, Jānis Purcens, Dita Lūse, Jānis Murovskis un Kristiāns Brekte.

Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga

 

Kaspara Zariņa personālizstāde “Svētceļnieka taka”
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī
Līdz 31. janvārim

 

Foto: Oskars Jūra

Līdz 31. janvārim Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pils Mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieka Kaspara Zariņa personālizstāde “Svētceļnieka taka”.

Angļu garīdznieka Džona Banjana (1628 – 1688) alegoriskā romāna “Svētceļnieka taka” (The Piligrims Progress) izdevumam latviešu valodā (tulkotājs Didzis Meļkis, Dienas Grāmata, 2014) neparastās un mūsdienīgās ilustrācijas radījis mākslinieks Kaspars Zariņš. Šajā 17.gs. literārajā darbā attēlots Kristieša ceļš kā dēkains ceļojums, kurā tiek izdzīvoti visdažādākie dvēseles stāvokļi, sastapti gan uzticami ceļabiedri, gan sliktu padomu devēji. Pats mākslinieks par savu veikumu reiz izteicies:

“Sejas meklēju internetā vai kādās fotogrāfijās. Un tad sanāca, ka daži bija vīrieši, kurus uztaisīju par sievietēm. Un otrādi. Piemēram, Labā nīdējs ir sieviete. Negribēju, lai grāmata būtu heraldiska. Skatījos arī citus, angļu un krievu izdevumus, - tie bija tādi kā senas grāmatas, bet es gribēju mūsdienu grāmatu, lai tā interesē arī jaunus cilvēkus.”

Ventspils Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils