Foto

Bungas, bites un Aukstais karš

Agnese Pundiņa

Ieskats Igaunijas laikmetīgās mākslas balvas Köller prize 2016 izstādē


30/05/2016

Dažkārt rodas grūtības rakstīt objektīvu pārskatu par mākslas izstādi vai māksliniekiem, kas personīgi saista, pārsteidz un savā veidā pat iedvesmo. Šāda veida pārdomas radās pēc Kēlera balvai (Köller prize) nominēto mākslinieku izstādes* apmeklējuma Tallinā.
Izstādi katru gadu rīko Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs (Eesti Kaasaegse Kunsti Muuseum, turpmāk – EKKM) un jau sesto gadu piecu igauņu mākslinieku darbi tiek izvirzīti žūrijas izvērtēšanai. Šogad tie ir – Arts Almegi, Krista Moldere, Kristi Kongi, Laura Polda un Rauls Kellers.

Kēlera balvas žūrija vērtē divus mākslinieka darbus, kas tiek izstādīti arī izstādē, – vienam no mākslas darbiem jābūt pēdējo trīs gadu laikā tapušam un jāreprezentē mākslinieka līdzšinējā darbība, savukārt otrs ir īpaši Kēlera balvai radīts, vēl ne reizi neizstādīts darbs, tam jārāda mākslinieciskās darbības attīstība un turpinājums iepriekšējiem sniegumiem. Izvērtējot abus iesniegtos un izstādītos darbus, starptautiskā žūrija apbalvo vienu mākslinieku ar Grand Prix, bet paralēli žūrijas vērtējumam, arī izstādes skatītājiem ir iespēja nobalsot par savu iecienītāko darbu, kam tiek piešķirta skatītāju simpātiju balva. Arī šogad 27. maijā EKKM pagalmā tika apbalvoti divi mākslinieki.  

Igaunijā ir vairākas mākslas balvas. Kēlera balvas galvenais uzdevums ir popularizēt laikmetīgo mākslu, piešķirt atpazīstamību igauņu māksliniekiem vai mākslinieku grupām, kas aktīvi darbojas Igaunijā. Izvirzot māksliniekus apbalvošanai, būtiski ir tas, ka māksliniekiem jābūt Igaunijā dzimušiem vai arī patstāvīgi jāuzturas Igaunijā.

Šogad nominēto mākslinieku izstādē nebija iespējams īsti prognozēt, kurš no pieciem autoriem saņems balvu – katrs bija vienlīdz radošs, unikāls un katra sniegumam bija citādāks fokuss. Pirms atklāt, kurš ieguva galveno balvu un skatītāju simpātijas balvu, iepazīstinām ar visiem pieciem Kēlera balvai nominētajiem māksliniekiem.

ARTS ALMEGI (ART ALLMÄGI)
Cold War Холодная война (2014) un Холодная война / Cold War (2016)


Arts Almegi. Холодная война / Cold War. 2016. Instalācija, autortehnika. EKKM publicitātes attēls


Arts Almegi. Cold War Холодная война. 2014. Instalācija, autortehnika. EKKM publicitātes attēls

Arts Almegi ir viens no igauņu jaunās paaudzes instalācijas māksliniekiem. Kēlera balvas izstādē abi viņa darbi pēc savas būtības veido jaunu pasauli un ieved skatītāju citā realitātē. Pirmo reizi instalācija Cold War / Холодная война tika izstādīta 2014. gadā Draakoni galerijā, kas atrodas otrpus ielai no Krievijas vēstniecības Tallinā. Tobrīd Ukrainas notikumi ikvienu satrauca un radīja sajūtu par tūlītēju uzbrukuma iespēju arī Baltijai. Galerijas telpā, kuras sienas bija noklātas ar īpašu baltu materiālu, visapkārt bija salikti smilšu maisi, bet skats caur logu uz Krievijas vēstniecības fasādi bija aizklāts ar dzeloņdrātīm. Novērošanas kameras, milzīgs, rotējošs uztvērējs un ekrāni, kuros var novērot skatītājus, kas iegājuši telpā. Mākslinieks radīja apokaliptisku kara ideju – varbūt pat pārspīlētu un absurdu. Kēlera balvai mākslinieks bija veidojis izstādes turpinājumu, attīstot ideju tālāk un rādot skatu no otras puses – baltas sienas, neliela telpa, galds, uz kura redzami datori ar novērošanas kameru video, milzīga kristāla lustra un pie sienas pareizticīgo ikona; istabas sānā – metāla režģa durvis, kas paver skatu uz Draakon galeriju. Skatoties uz Arta Almegi pirms-apokaliptiskajām, bet vienlaikus eksistējošām pasaulēm, būtu grūti nodēvēt mākslinieku par kritiķi, drīzāk savos mākslas darbos viņš parāda stereotipus un valdošos uzskatus sabiedrībā.

KRISTA MOLDERE (KRISTA MÖLDER)
Being present (2012) un Inter-space (2016)


Krista Moldere. Inter-space. 2016. Instalācija, pigmentu druka no negatīviem, video, telpa. EKKM publicitātes attēls


Krista Moldere. Being present. 2012. Pigmentu druka no negatīviem. EKKM publicitātes attēls

Ja Almegi instalācijas radīja iespaidu par jau esošu procesu vai neizbēgamu notikumu gaitu, Kristas Molderes darbos bija jaušams mirklis pirms kāda notikuma. Izstādītajās fotogrāfijās Being present vērojam brīdi, kurā it kā nekas nenotiek, tomēr neatstāj sajūta, ka tūlīt un pēkšņi tas varētu mainīties. Arī instalācijā Inter-space – it kā tukša telpa, bet, iespējams, drīz tajā kaut kas notiks.

KRISTI KONGI
I Haven’t Moved My Head from the Pillow (2012) un Vision Through Tears (2016)


Kristi Kongi. Vision Through Tears. 2016. Vizuāla eseja. EKKM publicitātes attēls


Kristi Kongi. I Haven’t Moved My Head from the Pillow. 2012. Gleznu instalācija, audekls, eļļa, video, gaismas objekts. EKKM publicitātes attēls 

Apskatot Kristi Kongi darbus izstādē un lasot izstādes kataloga teksta autora Ēro Epnera teikto par mākslinieces daiļradi un idejām, visvairāk saistīja tas, kā māksliniece veido dialogu starp savām gleznām un telpu, vidi, kurā tiek izstādīti mākslas darbi. Autores darbi ir ne tikai glezniecība, bet arī instalācija un otrādi – lai izprastu gleznas jāatrodas noteiktā telpā. Estētiskā pieredze nav atkarīga no viena objekta, bet drīzāk no gleznas kopējā efekta un fiziskās pasaules tai apkārt.[1] Māksliniece spēlējas ar krāsu un gaismu, kas eksistē realitātē, bet kam ikdienā netiek pievērsta uzmanība – Kongi savā glezniecībā notver dažādus optiskos un vizuālos fenomenus. Šajā izstādē māksliniece it kā dodas prom no glezniecības, piemēram, darbā Vision Through Tears viņa glezniecību izmanto tikai kā instrumentu telpas fenomena realizācijai, kas varētu veicināt dažādas pieredzes reakcijas. Tajā pat laikā šī pieredze ir īslaicīga un gaistoša, ko nosaka vietas specifika un mainīgā vide. Ēro Epners izstādes katalogā norāda, ka mākslinieces darbos nav literārā satura vai arī tas ir maldinošs – Kristi Kongi darbi neko “nestāsta” [2], toties tajos sastopas dažādas krāsu teorijas, fiziskā pasaule un nejaušība dabā.

ARHĪVS: Playing in the “House of Color”. Interview with Kristi Kongi

LAURA POLDA (LAURA PÕLD)
The Night Your Mate Danced Like a Tree (2014) un Beam Caused by the Flight of a Bee Around a Pomegranate a Second Before Awakening (2016)


Laura Polda. The Night Your Mate Danced Like a Tree. 2014. Saplāksnis, audums, melnbaltas izdrukas. EKKM publicitātes attēls


Laura Polda. Beam Caused by the Flight of a Bee Around a Pomegranate a Second Before Awakening. 2016. Instalācija, lampas, tērauds, keramika, rasti priekšmeti, spoguļi, skaņa. EKKM publicitātes attēls 

Ja iepriekšminēto mākslinieku Kēlera balvas izstādē eksponētajos darbos bija skaidri redzamas rokraksta iezīmes vai saikne starp senāko un jaunradīto darbu, tad Lauras Poldas katrs darbs bija autonoms, starp tiem nebija saskatāma nekāda saistība vai pāreja. Ēro Epners norāda, ka Lauras Poldas radītajā nav iespējams atrast nedz līdzības, nedz arī avotus konkrēto mākslas darbu radīšanā. Viņas mākslā, pasaule ir veselums, kas tiek nepārtraukti pārkārtots, kur materiāli, objekti un lietas vienmēr ir novietotas jaunās telpiskās attiecībās un kontekstā. Var teikt, ka Poldas darbi darbojas kā konceptuāls kopums – objektu nozīme un loma kļūst redzama tikai to specifiskās attiecībās pret citiem objektiem.[3]

RAULS KELLERS (RAUL KELLER)
Platform (2016) un Six Drums (2016)


Rauls Kellers. Platform. 2016. Instalācija; Laura Polda. The Night Your Mate Danced Like a Tree. 2014. EKKM publicitātes attēls


Rauls Kellers. Six Drums. 2016. 6-kanālu skaņas instalācija, āda, papīra masa, saplāksnis, rpe, skaļruņi, LED gaismas. EKKM publicitātes attēls

Mākslinieks Rauls Kellers ir pazīstams kā skaņu mākslinieks. Kēlera balvas izstādē autors rādīja darbu Platforma. Citā kontekstā vai citādākā telpas iekārtojumā, iespējams, to būtu vieglāk novērtēt, bet šoreiz tas zaudēja cīņā ar līdzās esošo Lauras Poldas objektu instalāciju. Savukārt otrs Kellera veikums – instalācija Six Drums – saskanēja ar Arta Almegi darbu, pie kura varēja nokļūt tikai ejot cauri Raula Kellera instalācijai. Izstādes telpa, minimālais LED gaismu apgaismojums un skaņa, radīja spēcīgu pārdzīvojumu.

Izvērtējot izstādi kopumā – tā radīja vienotu iespaidu, kaut arī katra telpa un katra autora radītais bija autonomas vienības. Izstādei nav viena kuratora, tas ir visas EKKM komandas kopīgs veikums kopā ar māksliniekiem. Katrs no tiem ir citādāks, bet viņus visus kaut kādā mērā vieno telpa un kādu noteiktu idejisku vai fizisku robežu pārkāpšana.

Gaidot balvas uzvarētāja nosaukšanas brīdi, bija dažādi minējumi par potenciālo galvenās balvas ieguvēju – izstāde bija daudzveidīga un ļoti visaptveroša, bet mākslinieku snieguma līmenis vienlīdz augsts, līdz ar to bija sarežģīti izcelt kādu vienu. Tomēr neskatoties uz to, pagājušajā piektdienā, 27. maija vakarā, divi uzvarētāji tika paziņoti. Skatītāju simpātiju balvu ieguva Arts Almegi, bet Grand Prix – Laura Polda.

* Izstāde atvērta līdz 6. jūnijam
 

[1] Epner E., Köller prize 2016 catalogue. Tallinn: EKKM, 2016 – P 7
[2] Epner E., Köller prize 2016 catalogue. Tallinn: EKKM, 2016 – P 23
[3] Epner E., Köller prize 2016 catalogue. Tallinn: EKKM, 2016 – P 11