Ziemeļu teicamniece
29/02/2012
Foto:
No 17. līdz 19. februārim Stokholmā norisinājās laikmetīgās mākslas mese MARKET, kura noteikti ir iekļaujama Skandināvijas nozīmīgāko kultūras notikumu sarakstā.
Šogad MARKET dalībnieku klāstu veidoja 42 prestižākās mākslas galerijas no Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Islandes, kopā sniedzot pārliecinošu ieskatu ziemeļu reģiona aktuālāko, jaunāko un atraktīvāko mākslinieku sniegumā. Lai gan galeriju kopskaits, salīdzinājumā ar pasaules dižākajām mesēm, pirmajā mirklī varētu šķist visai pieticīgs, mese pārsteidza ar tās augstvērtīgo saturu, vēlreiz apstiprinot zināmo teicienu, ka nozīmīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte.
Ja mākslas mesēs ierasts uztvert individuālu stendu sniegumu, nevis vienotu kopējo ekspozīcijas sajūtu, tad MARKET vizuālais tēls sagādāja neviltotu pārsteigumu ar tā nepārsātinātību un askētismu. Galeriju stendi vairāk līdzinājās nelielām izstādēm ar saturu, noskaņu un identitāti, nevis virknē novietotiem gadatirgus stendiem. Dzidri balto sienu intervāli un starp ekspozīcijās ietvertajiem mākslas darbiem atvēlētā telpa veldzēja apmeklētāju uztveri no piesātinātās mākslas plūsmas. Iespējams, ka tieši šī izvēle par labu tradicionāli baltajām sienām veidoja pārliecinošu kopējo tēlu, kas parasti tiek lauzts ar melno, pelēko, sarkano vai pat zelta fonu izvēli. Galeriju individuālās prezentācijas kopā veidoja vienotu un saliedētu ieskatu ziemeļu reģiona aktualitātēs. Interesanti, ka tieši šī piederība vienam reģionam ir MARKET identitātes zīme, kas krasi atšķiras no pasaules līdzgaitniecēm un to centieniem ik gadu piesaistīt arvien vairāk internacionālu dalībnieku klātbūtni.
Somijas galerijas Forsblom stendā
Lai arī mesē ir aicinātas piedalīties tikai ziemeļu reģiona lekmetīgās mākslas galerijas, šogad MARKET ekspozīciju stendos bija manāmi arī internacionālu autoru vārdi. Galerija V1 no Kopenhāgenas piedāvāja iegādāties John Copeland un Wes Lang, divu Amerikāņu autoru sniegumu. Galerijas pārstāvji arī atzina, ka, viņuprāt, vienmēr esot interesanti Skandināvijā eksponēt internacionālus autorus, bet globālajās mākslas mesēs pārstāvēt aktuālāko no Skandināvijas. Tas savā veidā atsvaidzinot kopainu. Savukārt zviedru galerijas Andersson Sandström stendā uzmanību piesaistīja spāņu mākslinieka Jaume Plensa lingvistiskie darbi un britu autores Lucy Glendinning skulptūra “Feather child”, kurš vienlaikus arī kalpoja kā atsauce uz galerijas telpās vērojamo mākslinieces personālizstādi. Abas galerijas apstiprināja, ka publika ļoti pozitīvi uztvērusi šos māksliniekus un vairāki darbi jau nokļuvuši jaunās kolekcijās. Savukārt Somijas galerija Forsblom pasvītroja, ka, neraugoties uz to, ka tā pārstāv arī internacionālus māksliniekus, tomēr centusies pieturēties tieši pie meses akcentētā ziemeļu reģiona un šoreiz ekspozīcijas stendā piedāvāja iegādāties tikai Somijas autoru sniegumu.
Islandes galerijas i8 stendā
Kā vienīgā dalībniece no Islandes sevi pieteica galerija i8, kas interesetiem ļāva tuvāk iepazīt ievērojamā Skandināvijas māklsinieka Olafura Eliasona stikla veidojumus – vienus no ekskluzīvākajiem mākslas objektiem ziemeļu mesē. Eliasona transparentās gaismas inlstalācijas vērtība bija mērojama 110 tūkstošos eiro, krietni pārsteidzot pārējo meses eksponātu cenu līmeni.
Lai gan pēdējā laikā mesēs ierasts vērot neskaitāmu vizuālo mēdiju eklektiku, kas vienlaikus tulkojama kā šī brīža mākslas tendence, MARKET galeriju klāstā dominēja fotogrāfija. Interesanti, ka lielākā daļa galeriju šogad savas ekspozīcijas veidoja tieši ap šo izteiksmes veidu, kas līdz šim ticis uzskatīts kā palielināta riska eksponāts... proti, pircējam nav jāpieņem tūlītējs lēmums to iegādāties, jo mākslas darbs pieejams vairākos eksemplāros. MARKET laikā gan šo riska faktoru nevarēja manīt, jo vairākas galerijas jau atklāšanas vakarā lepojās ar pirmajiem pārdotajiem darbiem un, mesei noslēdzoties, Martin Asbæk Gallery no Kopenhāgenas apgalvoja, ka izpārdevusi visas eksponētās fotogrāfijas un to eksemplārus (cenu diapazonā no 5000 līdz 96000 zviedru kronu). Sarunās ar galerijām arī atklājās, ka pašreiz Skandināvijā fotogrāfija ir kļuvusi par vienu no šībrīža modes tendencēm. Šīs popularitātes cēlonis, iespējams, rodams 2010. gadā Stokholmā dibinātajā fotogrāfijas muzejā Fotografiska, kas mākslas kolekcionāru grupai piepulcinājis jaunu entuziastu klāstu. Kādas galerijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāja, ka “cilvēki, kuri nekad iepriekš nebija pat ienākuši mūsu galerijā, vēlējās iegādāties pie sienām izliktās fotogrāfijas. Mūsu galerijai šī pastiprinātā interese par fotogrāfiju krietni paplašinājusi klientu datubāzi. Tā ir pilnīgi cita publika, kas atšķiras no ierastajiem Skandināvijas mākslas kolekcionāriem.”
Somijas galerijas Anhava stends
Galeriju pārstāvjiem jautājot par kolekcionēšanas principiem Skandināvijā, atklājās interesants novērojums – jo mazāka valsts, jo aktīvāk kolekcionāri iegādājas kaimiņvalstu mākslas darbus. Visinteresantāko salīdzinājumu izdevās iegūt no Helsinku galerijas Heino pārstāves, kura šo situāciju skaidroja visai radoši: “Kolekcionēšanu var salīdzināt ar ēšanu. Kad esi pavisam mazs, tu ēd to, ko tev vecāki sagatavo – tas visbiežāk ir tradicionāls ēdiens ar lokālām garšām. Augot tu pierodi pie šiem aromātiem; tu tos izproti, un sajūti. Iespējams, vēlāk tu sāksi eksperimentēt arī ar citu tautu virtuves buķetēm, bet droši vien vistuvākais paliks tas, pie kā esi uzaudzis. Tāpat ir ar mākslu. Cilvēks vispirms iepazīst savas tautas kultūru un tikai tad, kad tā ir izzināta, sāk pievērsties citām.” Visaktīvākie laikmetīgās mākslas mecenāti patreiz esot Zviedrijā, kas lielākoties atbalstot pašmāju māksliniekus.
Gadatirgus noslēdzošajā dienā jau pēc galeristu labā noskaņojuma varēja secināt, ka šogad MARKET mese aizvadīta veiksmīgi un lielākā daļa dalībnieku nedēļas beigās lepojās ar kādu pārdotu mākslas darbu, bet Kopenhāgenas Susanne Ottesen un Stokholmas Claes Nordenhake galerijām savas ekspozīcijas bija izdevies izpārdot pilnībā. Stokholmas galerijas Christian Larsen pārstāvis, kuru ekspozīcijas sienas arī klāja sarkano punktiņu “jūra”, šo patīkamo situāciju skaidroja ar humoru: “Esam vietējie! Šī ir mūsu teritorija!”
Vadoties pēc MARKET valdošās noskaņas, globālā piesardzība un neziņa par laikmetīgās mākslas attīstības virzienu nav skārusi ziemeļu reģionu, un galeriju bizness turpina attīstīties. Ne velti šī reģiona spēcīgākos pārstāvjus pavisam drīz redzēsim arī Ņujorkas laikmetīgajā mākslas mesē the Armory Show, kuras Focus grupā šogad izcelts tieši ziemeļu galeriju loks. Ar nepacietību gaidām, ko šīs galerijas pasniegs internacionālajai publikai, un jau pavisam drīz par to ziņosim no notikumu vietas.
