Dizains ar pievienoto vērtību
16/07/2018
Šobrīd pasaulē arvien vairāk tiek domāts ne tikai par estētiski tīkamu, funkcionālu, bet arī sociāli atbildīgu dizainu. Viens šāds projekts – “Attīstošie priekšmeti bērniem ar autismu Taktil” – nupat tapis arī Latvijā un ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēknes Paulas Lorences diplomdarbs. Paula radījusi 12 attīstošo priekšmetu komplektu terapeitiem, kas strādā ar 3–8 gadus veciem bērniem, kuriem konstatēti autiskā spektra traucējumi.
Kā Arterritory.com stāsta Paula: “Domājot par diplomdarba ideju, es vēlējos izstrādāt dizainu, kur primārais nebūtu estētisks, vizuālais izskats, bet gan dizains ar pievienotu vērtību. Pasaulē ir radīts milzīgs daudzums krēslu, lampu, trauku un citu lietu, kas domātas plašai sabiedrībai, taču par dizainu, kas varētu būt noderīgs cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, joprojām tiek domāts salīdzinoši maz. Kaut tieši šiem cilvēkiem nepieciešamība pēc funkcionāla dizaina ir ļoti liela.
Konkrēto mērķauditoriju izvēlējos tādēļ, ka manā paziņu lokā ir mamma, kuras dēlam ir autisms. Konsultējoties ar viņu un redzot, kādi materiāli tiek izmantoti autisko bērnu attīstībā, sapratu, ka šai mērķauditorijai netiek izstrādāti pietiekami atbilstoši materiāli. Esmu šo tēmu daudz pētījusi un, konsultējoties ar terapeitiem, izdomāju radīt tieši taktilās stimulācijas priekšmetus, jo taktilā stimulācija ir ļoti nepieciešama nodarbību laikā, lai pilnvērtīgi varētu veicināt bērna attīstību. Stimulējot pirkstu darbību var panākt paaugstinātas koncentrēšanās spējas, smadzeņu darbības veicināšanu un stāvokļa uzlabošanos liela stresa situācijās.” Piedāvātā priekšmetu kopuma veidošanā Paula kā materiālus izmantojusi korķi, pulētu metālu, zīdakmens (dabīgs akmens ar maigu, matētu, siltu virsmu), organisko stiklu, bērzu, dabīgos sarus, filcu un silikonu, tādējādi piedāvājot iespējami lielāko sensoro spektru, kas ir ļoti būtisks darbā ar bērniem, kuriem konstatēts autisms. “Šiem priekšmetiem ir dažādas sagatavotības pakāpes. Pirmajā ietilpst priekšmeti, kuri ir vienkāršas formas un bez faktūras. Tie ir piemēroti bērniem, kuriem ir īpaši pastiprināts jūtīgums un kuriem ir grūti uztvert pieskārienu, un gatavoti no korķa, pulēta metāla, zīdakmens un organiskā stikla. Otrajā grupā ietilpst priekšmeti, kuri ir domāti bērniem, kam jau ir attīstītāka taktilā darbība, tālab tie ir ar izteiktāku faktūru un reljefu. Savukārt beidzamo pakāpi veido priekšmeti, kam ir jau ļoti izteikts reljefs un ar tiem var darboties – tos var saspiest, locīt, staipīt. Visi šie priekšmeti ir no silikona. Tie ir piemēroti uztraukuma mazināšanai situācijās, kad bērnam sākas stress un panika.
Priekšmetam, kurš izgatavots no sariem, piemēram, katrā pusē sari ir atšķirīga garuma un faktūras, līdz ar to, taustot katru pusi, var sajust šīs atšķirības. No filca izgatavotajam priekšmetam ir izvēlēts šāds materiāls, jo daudziem autiskajiem bērniem ir izteikta pārjūtība pret dažādiem audumiem, un ikdienas darbības, piemēram, apģērba uzvilkšana sagādā lielas problēmas, jo viņiem ir nepatīkami pieskarties konkrētajam audumam. Lai šo sensoro kairinājumu trenētu un bērns iepazītu un pieradinātu sevi dažādiem audumiem, es izvēlējos veidot priekšmetu no dabīgā filca. Jāpiemin, ka šos priekšmetus nevar saukt par rotaļlietām, jo bērniem ar autismu neinteresē bērnu “rotaļlietas”, viņus interesē atsevišķi priekšmeti un parādības, kas veselam bērnam neko neizteiktu. Piemēram, autisks bērns var stundām ilgi skatīties uz ieslēgtu veļas mašīnu – vērot, kā tur griežas ieliktās drēbes. Vai skatīties uz vilciņu. To darot, viņi var ieslīgt pat tādā kā transā, aizmirstot par ēšanu un citām cilvēkam ikdienā nepieciešamām lietām.”
Paulas Lorences diplomdarba vadītājs ir Ivars Drulle, un ar to jau tikusi iepazīstināta profesionālā vide – gan Autisma centrs, gan Latvijas Ergoterapeitu asociācija. Kā atzīst klīniskā psiholoģe, LU Asociētā profesore Ieva Bite: “Visnotaļ apsveicama un atbalstāma ideja profesionālu dizainu pielāgot cilvēkiem ar netipisku attīstību un īpašām vajadzībām. Ņemot vērā pieaugošo autisma izplatību pasaulē – ASV statistika šogad jau ir 1 no 58 – un šo cilvēku īpašo sensoro jūtīgumu un vajadzības, šāda veida materiāli var palīdzēt gan koncentrēties, gan mazināt stresa līmeni ikdienā. Cilvēki ar autismu spēj fokusēties uz detaļām, kas var būt saistītas arī vizuālo uztveri, līdz ar to arī kvalitatīvam dizainam var būt liela nozīme.”