«In3» jeb «Introverts interjerā»
“In3” jeb “Introverts interjerā”
No 1. līdz 27. jūnijam Lielbritānijā notiek Londonas dizaina biennāle, kurā piedalās arī Latvija ar mākslas instalāciju “In3”, ko iedvesmojusi pazīstamā latviešu literatūras reklāmas kampaņa #iamintrovert. Objektu “In3” jeb “Introverts interjerā” (Introvert In Interior) izdomājuši mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo sadarbībā ar #iamintrovert idejas autori Unu Rozenbaumu un platformas “Latvian Literature” komandu
“In3” ir “performatīvs un dzīvs piemineklis Latvijas mūsdienu literatūrai.” Biennāles apmeklētājiem būs iespēja ieskatīties kampaņas #iamintrovert tēlu – introvertā rakstnieka I. un rakstnieces I. – darba kabinetā un dalīties ar viņiem kādā noslēpumā. Atkarībā no tā, kā šis noslēpums rezonēs rakstniekos, apmeklētāji kā atbildi saņems kādu no 12 mūsdienu latviešu autoru darbu citātiem. Objekts ietver sevī arī interpretāciju par Dainu skapi, piedāvājot iepazīties ar 12 latviešu rakstniekiem un viņu grāmatām angļu valodā. “Domāju, ka šis ir unikāls gadījums, kad dizaina notikumā tik liela uzmanība tiek pievērsta kādai citai kultūras nozarei — šajā gadījumā literatūrai. Man prieks, ka mākslinieki tik precīzi uztvēra šo ideju un spēja to transformēt tik brīnišķīgā mākslas darbā,” atklāj platformas “Latvian Literature” pārstāve un Latvijas objekta Londonā kuratore Juta Pīrāga.
Ar kampaņu #iamintrovert platforma “Latvian Literature” pieteica sevi Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Kampaņa, kas atklāja Latviju kā introvertu rakstnieku nāciju, tika novērtēta starptautiski, kā arī saņēma zelta medaļas Latvijas reklāmas festivālā “ADwards” 2018. gadā un Latvijas Dizaina gada balvu 2019. gadā. Tas arī kļuva par iemeslu, kāpēc iespēja pārstāvēt Latviju Londonas Dizaina biennālē tika uzticēta “Latvian Literature”.
2018. gadā, pagājušajā biennālē, Londonas Dizaina biennāles žūrijas balvu ieguva mākslinieka Artūra Analta veidotā interaktīvā instalācija “Matter to Matter”. Londonas Dizaina biennāles mākslinieciskā direktore Esa Devlina (Es Devlin) par šī gada biennāles centrālo tēmu izvēlējusies rezonansi, kuru 28 dalībnieki apspēlēs savos dizaina mākslas darbos. Biennālei bija paredzēts notikt jau 2020. gada septembrī, bet norise tika atcelta Covid-19 pandēmijas radīto risku dēļ.
15. jūnijā biennālē norisināsies arī tiešsaistes diskusija “Design that resonates with Literature and Storytelling” (“Dizains, kas rezonē ar literatūru un stāstu stāstīšanu”), kurā kopā ar režisori Unu Rozenbaumu un mākslinieci Kristu Dzudzilo piedalīsies izstādes “Alice: Curiouser and Curiouser” kuratore Keita Beilija (Kate Bailey) un Honkongas paviljona pārstāve.
Mēs sazinājāmies ar Unu Rozenbaumu, lai uzdotu dažus jautājumus.
Kā tev radās ideja parādīt latviešu literātus kā introvertus un drusku arī sociopātus? Liktos jau, ka šādas rakstura iezīmes vairāk piemīt igauņiem vai somiem. Un pēkšņi introvertums izrādījās “aizņemts” ar latviešu literatūru. Turklāt ļoti pārliecinoši.
Tas viss sanāca no tā, ka brīfinga laikā Anete Konste un Dace Bargā (platformas “Latvian Literature” pārstāves – red. piez.) man to aprakstīja kā problēmu – kā latviešu literāti uzvedas publiskajā telpā. Pamatā bija runa par to, ka literāti ļoti mulst, nelabprāt uzstājas publiski, kautrējas no paveiktā. Bijušas tādas situācijas, kas, starp citu, parādās arī mūsu komiksā “I”, kad literāti izliekas, ka tie nav viņi, vai paziņo, ka vispār nav rakstnieki. Taču nepavisam nedomāju, ka tas raksturīgi tieši rakstniekiem, man liekas, ka mēs vienkārši neesam raduši paslavēt savus darbus – nevienā kultūras jomā. Nav saprotams, kāpēc, bet tā tiek uztverta kā lielīšanās, nevis patiess prieks par paveikto.
Somi mums reiz piedāvāja sacensties – kuri ir introvertāki – mēs vai viņi. Atbildēju, ka, protams, to ir viegli izdarīt. Turklāt mēs būsim tik introverti, ka uz šo sacenšanos vispār neieradīsimies. Viņi sāka smieties. Igauņi teica, ka, ja latvieši ir tik introverti, tad igauņi vispār ir miruši. Tad jau sākām smieties mēs.
Kā tas nākas, ka ar literatūru saistīta koncepcija guvusi tādu atzinību no “vizuāļiem” un pat pārstāv valsti Londonas dizaina nedēļā?
Tas, bez šaubām, ir mākslinieka Reiņa Pētersona nopelns, kurš, zīmēdams introvertos komiksus, izdomāja I jeb latviešu literātu, kas ir tik atpazīstams un dzīvs, ka mums bija viegli iekļauties vizuālā naratīvā. Arī es pati esmu ļoti vizuāls cilvēks, es redzu pasauli attēlos, tāpēc introvertumu es spēju viegli transformēt melnbaltā pasaulē, kas nepavisam nav skumja, bet būtībā dziļa un piepildīta ar jēgu – visos kampaņas materiālos un stendu skicēs.
Pastāsti sīkāk par “obelisku”, ko izdomājuši Krista un Reinis Dzudzilo. Kā tu redzi šo objektu? Un kādas ir pirmās apmeklētāju atsauksmes?
Man ļoti patīk, kā Krista un Reinis strādā un domā. Mana sākotnējā ideja bija par biktskrēslu, kur varētu izsūdzēt savus grēkus Introvertajam autoram un saņemt kā atbildi kāda latviešu literāta citātu. Man liekas ģeniāli, ka viņi radījuši tādu drošu vidi Introvertajam autoram, kurā tas var mierīgi sēdēt ar muguru pret apmeklētājiem un tos neredzēt. Obelisks ir tīrs, skaists, cildens objekts, kas piepilda izstādes telpu ar cieņu un lepnumu par mūsu literatūru, tulkotājiem un ilustratoriem.
Cilvēki ir sajūsmā. Un ir apmierināti ar procesu. Tas sākas, kad tu dalies ar savu noslēpumu, pasakot vienu vārdu vai veselu teikumu. Tad zīmi “Speak” nomaina “Wait” un tu gaidi, līdz parādās ar samtu apšūta kastīte ar tavam noslēpumam atbilstošu latviešu autora citātu kā atbilde. Visbrīnišķīgākais ir redzēt cilvēku sejas, kad viņi lasa šīs atbildes. Viņi ir laimīgi, smejas un saka, ka tas ir brilliant, genius, amazing. Un es nepavisam nelielos, esmu vienkārši ļoti priecīga par mūsu kopīgo projektu.
