Grāmata «Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā»
Īssaruna ar bērnu grāmatas autorēm Agnesi Čivli un Dainu Ēķi
Bērnu izglītojošās literatūras izdevniecība Droši un koši laidusi klajā Agneses Čivles un Dainas Ēķes sagatavoto grāmatu bērniem un jauniešiem – “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā”. Veidots kā ilustratīvs ceļvedis Eiropas arhitektūras stilu vēsturē, izdevums kalpo kā izziņas un iedvesmas avots nākotnes būvmākslas veidotājiem.
Grāmatas autores aicina uz arhitektūru paraudzīties atvērti, domājoši un rotaļīgi. Radošo domāšanu rosinošas ilustrācijas vērš uzmanību gan ēku arhitektūras detaļām, gan koptēlam. Savukārt grāmatai izraudzītais dialoga formāts citādi sausajam arhitektūras vēstures materiālam piešķir dzīvas sarunas aizrautību un dinamiku.
Foto: Kristīne Madjare
Kāpēc jums šķita svarīgi šo grāmatu radīt un ka tieši šobrīd tai ir īstais brīdis?
Daina Ēķe: Grāmatas atklāšanā žurnāla Latvijas Architektūra redaktors Lejnieka kungs teica ļoti zīmīgus vārdus par to, ka arhitektūra mums ir tik klātesoša, ka būtu muļķīgi bērnam neiedot dažus atslēgas vārdus un ilustrācijas, lai komunikācija par šo nopietno mākslas formu varētu veiksmīgi notikt ikdienā un veidot viņa personību.
Īstais brīdis ir vienmēr, kad saproti, ka vari izdarīt kaut ko jēgpilnu un noderīgu. Domāju, ka sen bija laiks, bet arī šim laikam nav ne vainas. Arhitektūra pati par sevi ir izglītojoša, pat ja nevēlamies kļūt par arhitektiem. Tā iemāca ļoti daudz kā svarīga jebkurai personībai – gan lieliem, gan maziem.
Arhitektūra sevī ietver sociālo un kultūras izpratni, vides apziņu, radošās domāšanas un problēmu risināšanas prasmes, tā neizbēgami ietekmē pašizteiksmes un identitātes veidošanos, kopienas un piederības sajūtu, plānošanas un organizēšanas prasmes. Tādējādi, komunicējot ar bērnu par arhitektūru, bērni apgūst ne tikai jaunas zināšanas, bet veido dziļāku izpratni par savu kultūru, vidi un galu galā paši par sevi. Tas palīdz veidot apzinātākus, radošākus un sociāli atbildīgākus indivīdus.
Agnese Čivle: Neko pielikt, neko atņemt. Varbūt varu piemetināt to, ka pārliecību par šāda izdevuma nepieciešamību, galvenokārt, manī personīgi nostiprināja sarunas ar arhitektiem, veidojot publikācijas kultūras, arhitektūras un dzīvesstila medijos. Būtiskas pārdomas, runājot par arhitektūras kvalitāti, pašos arhitektos lielākoties raisa jautājums par arhitektūras pasūtītāja (proti, sabiedrības) izglītotību, atvērtību un gatavību labai arhitektūrai.
Un tīri egoistiski – mans iekšējais motivātors ir vēlme, lai mana meita dzīvotu augstvērtīgas arhitektūras ietvarā, ko veido rūpīgi uzturēts esošais mantojums un kvalitatīva jaunbūvniecība. Kā nekā – grāmata ir radīta mazajiem sapņotājiem un mūsu nākotnes arhitektūras veidotājiem!
Vai jūs jau kā pieaugušie joprojām jūtat bērnu sevī un zināt, kā ar viņu sarunāties?
Daina: Jautājums ietver atbildi. Lai sarunātos ar bērnu, ir jāuzmeklē bērns sevī. Tas nekur tālu nevarētu būt pazudis. Tas bērns sevī jau būtībā ir tas lielākais motivātors runāt ar bērniem. Tas atgriež pasaulē, kur viss ir iespējams, kur robežas ir abstraktas un laiks nekad nebeidzas. Pēc profesijas esmu pedagoģe, esmu iedziļinājusies un pētījusi visdažādākos pedagoģiskos piegājienus un izmēģinājusi tos praksē, tas noder, tas ir interesanti, bet visam pāri stāv iekšējais bērns, kas intuitīvi spēj nojaukt stereotipiskas sienas un būvēt tiltus. Tas nav viegli, nav arī grūti. Tas ir kā gulēt ūdenī, ir jāatbrīvojas, jāatslābinās, jāatmet visu lieko, un tad arī ar pašu pieaugušo notiek burvīgais atjaunošanās process. Veidojot saturu ir svarīgi iekļaut spēlēšanos un radošumu, pacietību un atvērtību un visam pāri pozitīvu un atbalstošu sajūtu, tādā veidā ar bērnu var uzturēt sarunu par jebko.
Agnese: Interesanti, ka grāmatas abi varoņi – zinoša Arhitekte un zinātkārs Putns – patiešām vienlīdz dinamiski arī sadzīvo manī kā grāmatas tekstu autorē. Veidojot abu varoņu dialogus, šie abi it kā izvirzījās priekšplāna – ieņēma nosacītas pozīcijas uz iedomātas skatuves jeb noteiktu grāmatā aplūkoto ēku priekšā, lai mans iekšējais bērns (proti, Putns), bez bailēm izklausīties muļķīgam, uzdotu visus tos jautājumus, kas man patiesi un pavisam godīgi šķiet interesanti. Savukārt Arhitekte tikai darīja manu ierasto darbu – meklēja atbildes, strukturēja informāciju un centās to pasniegt atbilstoši auditorijai. Tāpēc, ja pretēji Dainai, kura, kā pedagoģe, patiešām pieprot dzīvu sarunu ar bērnu, es domāju, ka esmu īstenojusi mēģinājumu ar bērnu komunicēt ar rakstītā vārda palīdzību.
Kā radās Putna tēls un kā jūtat tas ir iedzīvojies?
Daina: Neapzināti vai apzināti kaijas tēls literārajā pasaulē asociējas ar Ričarda Baha romānu par kaiju Džonatans Livingstons. Šis alegoriskais stāsts par kaiju, kas iet pret tradicionālo kaiju dzīvesstāstu, lai meklētu dziļāku dzīves jēgu, pilnveidotu savas prasmes un sasniegtu augstākus apziņas līmeņus – nenoliedzami ir impulss veidojot arī šo tēlu.
Individuālisma un pašapziņas iezīmes ir abiem grāmatas varoņiem – gan Arhitektei, gan Putnam, kas galu galā ir viens otru papildinoši, jo kaija dzīvo arhitektes galvā.
Tēli ietver sevī to, ko būtu vērtīgi attīstīt jebkuram bērnam, proti, – vērošana un mācīšanās, metafiziskas un spirituālas dimensijas (ceļojums laikā un telpā), brīvības un pašrealizācijas iegūšana, altruisma un mācīšanās nozīmīgums.
Norobežojoties no informācijas tieši par arhitektūru, grāmatas varoņi nevilšus liek domāt arī par savu dzīves mērķu un izvēļu nozīmīgumu.
Agnese: Turklāt spārnaiņi arī ir vienīgie, kuriem ir šī laime un iespēja ēkas aplūkot, tā, teikt, no “putna lidojuma”, gūt vairākdimensiju visaptverošu arhitektūras pieredzējumu. Tāpat Putna tēlam izraudzītais kaijas veidols ir likumsakarīgs – kaijas ir, tā dēvētie, pilsētas putni, kas, tāpat kā baloži, apdzīvo pilsētvidi. Kaiju kolonijas par savām mājām ir pieņēmušas pilsētas teritorijas un ligzdo tieši cilvēka radītajā arhitektūrā. Cilvēkiem tas ne sevišķi patīk – kaijas apķēzījot cilvēka radīto. Grāmatā mēs dodam iespēju par šo cilvēkradīto izteikties arī pašam pilsētputnam – reizēm arī visai kritiski.
Daina: Kā grāmatas autorēm, tēlu apziņa un vēlme iemācīties kaut ko jaunu, lai pēc tam varētu dalīties ar citiem, grāmatas radīšanas procesā likās ļoti svarīga. Šķiet, ka tas arī izdevās, jo grāmatas noslēgumā paliek neatbildēts jautājums, ko grāmatas lasītājus aicinām atrisināt.
Grāmatas “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā” radošā komanda
Kas bija lielākais izaicinājums grāmatas tapšanā?
Daina: Lielākais izaicinājums ir savaldīt savu fantāziju un ieganīt savas kaijas galvā – grāmatas aplokā. Tur mums palīdzēja redaktore Gunta un grāmatas dizainers Adriāns. Milzīgs paldies viņiem par to! Vēl, protams, finansiālā puse bieži nobremzē to, ko nevajadzētu.
Agnese: Jā, jāpiekrīt Dainai. Lielākais izaicinājums bija “kodolīgoties”, proti, laikus apturēt abu varoņu dialogus, lai nodota tiktu patiešām pati būtiskākā informācija un tas izziņas materiāls, kas lasītājam nepieciešams, lai noorientētos konkrētā arhitektūras parauga un kopējā arhitektūras attīstības stāstā. Tāpat nācās “turēt sevi grožos”, izziņai piedāvājot lielu skaitu brīnišķīgas arhitektūras piemēru, jo tādu netrūkst. Jāatzīst, ka diezgan liels materiāls palika “aiz kadra” – tostarp saruna par telpu starp ēkām jeb publisko telpu, kas ir ārkārtīgi būtisks arhitektūras un vides uztveres veidojošs aspekts.
Ar ko atšķiras saruna par arhitektūru ar bērnu un ar pieaugušo – iepretim vienai un tai pašai ēkai?
Daina: Atšķirība ir viena un nozīmīga. Ar bērnu ir jārunā, jāmāk saklausīt viņa jautājumus un jēgpilni jāatbild. Pieaugušajiem savukārt labāk patīk rūpīgi un smalki sagatavota informācija. Grāmatā ir starp abiem ir rasts līdzsvars, tāpēc ļoti ceram, ka interesanti būs gan bērnam, gan pieaugušajam, ko arī pirmās atsauksmes par grāmatu apstiprina.
Agnese: Manuprāt, atšķirība nemaz tik liela nav. Mana pieredze rāda to, ka izcila arhitektūra neprasa sarežģītu tās “tulkojumu”. Arī manā saskarsmē ar arhitektiem ne reizi vien esmu pieredzējusi, ka labs arhitekts par labu arhitektūru spēj runāt pavisam skaidrā un nesarežģītā valodā. Un jautājumi par ēku bērniem un pieaugušajiem lielos vilcienos ir vieni un tie paši, atšķiras tikai izteiksmes veids.
Kāds ir spilgtākais vērtējums, ko par grāmatu esat saņēmušas no mazajiem lasītājiem?
Daina: Spilgtākais vērtējums, ir tas, ka bērni pēc grāmatas izlasīšanas ir motivēti un vēlas apskatīt arhitektūras piemērus dzīvē.
Agnese: Jā, labākā sajūta ir tad, kad uzzini, ka grāmatu lieto tieši tā, kā mēs to bijām iecerējušas. Proti, bērniem to šķirstot kopā ar vecākiem, izmantojot internetu, lai gūtu papildus informāciju un dodoties ēkas apskatīt dzīvē – pastaigā pa savu pilsētu vai citas pilsētas apmeklējumā. Ļoti gribētos, lai turpmāk sastingušās namu fasādes atklātos kā jauna pasaule, vērtīga mācībstunda un aizraujošs piedzīvojums!
Vēl lieliskas ir tās kautrīgi godīgās atsauksmes, ko pauž pieaugušie, atzīstoties, ka grāmata lieti noderējusi viņiem pašiem.
Agnese Čivle, Kristīne Morozova (izdevniecība Droši un koši), Daina Ēķe
Vai grāmatai būs turpinājums?
Agnese: Kā jau teicu – daudz kas palika “aiz kadra” un ir tēmas, ko gribētos apskatīt padziļinātāk. Tostarp runāt arī par to, ka nebūt nav jārada jauna arhitektūra, bet patiesi jāizzina cilvēku vajadzības un jāstrādā ar jau esošo arhitektūru mums visapkārt.
Daina: Būs! Ja sponsori būs, tad būs! :)
Agnese: Būs, ja vien tie, kas postulē to, cik nepieciešama ir jaunās paaudzes izglītošana vides veidošanas jautājumos, arī reāli būtu gatavi atbalstīt šo izglītības veicināšanas procesu. :)
Daina Ēķe un Agnese Čivle grāmatas atvēršanas svētkos Laubes namā. Foto: Kristīne Madjare
***
Grāmatas koncepta un manuskripta autore ir Agnese Čivle – arhitektūras, mākslas un kultūras žurnāliste.
Ilustrāciju autore ir Daina Ēķe – dizainere, dizaina pasniedzēja, bērnu raidījumu veidotāja un iedvesmas grāmatas bērniem “Gribu būt dizainers” autore.
Literārā redaktore – Gunta Miheloviča. Mākslinieciskais noformējums – Adriāns Toms Kulpe.
Bērnu izglītojošās literatūras izdevniecībā “Droši un koši” līdz šim tapušo grāmatu loks aptver tādas tēmas kā māksla, dizains, Rīgas arhitektūra, filozofija, galda kultūra, programmēšana u. c.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja Corvin Real Estate, MARK arhitekti projektēšanas biroja, Lejnieku projektēšanas biroja, kā arī Pāvilostas mākslinieku rezidences (PAiR) atbalstu.
