Noskaidroti Latvijas kandidāti Mies van der Rohe Award 2013
Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
22/11/2012
Mīsa van der Roes Mūsdienu arhitektūras balva kopš 2001. gada ir atzīta par oficiālo Eiropas Savienības arhitektūras godalgu. To pasniedz reizi divos gados sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par augstvērtīgu un inovatīvu laikmetīgās arhitektūras darbu kādam konkrēta arhitektūras objekta autoram. Balvas mērķis ir sabiedrības uzmanības pievēršana nozīmīgākajiem Eiropas arhitektu darbiem, īpaši akcentējot jaunu ideju un tehnoloģiju attīstīšanu. Vienlaikus apbalvojums izceļ arhitektūras - kultūras lomu pilsētu veidošanā.
2009. gadā prestižo apbalvojumu saņēma norvēģu arhitektu biroja Snohetta lakoniskā minimālismā veidotais Oslo operas nams, savukārt 2011. gadā par Berlīnes Neues Museum rekonstrukciju tā tika piešķirta arhitektu birojam David ChipperfieldAchitects (sadarbībā ar Julian Harrap).
Pērn balvai no Latvijas tika nominēti pieci darbi: ģimenes māja "KOKI" Bukultos, Pārventas bibliotēka, Nordea banka, Dzintaru Mežaparks un Brīvdienu māja "Lieldienu sala" Kaltenē.
Latvijas kandidātus balvai tradicionāli pieteikusi Arhitektu savienība, izvērtējot pēdējos gados veiksmīgākos īstenotos projektus, kuru vidū parasti ir Gada skates laureāti. Šogad Arhitektu savienība iespēju neizmantoja un kandidātus 2013. gada balvai neizvēlējās, tāpēc Latvijas arhitektūras pārstāvniecība Eiropas godalgai lielā mērā palika neatkarīgā eksperta ziņā vien. Šogad šo neatkarīgā eksperta uzdevumu pildīja A4D (www.a4d.lv) redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Lai gan publiski 2013. gada starptautiskā konkursa kandidāti vēl nav pasludināti, Latvijas nominanti jau ir zināmi. Šogad kandidātu sarakstu veido Torņakalna draudzes nams (Entasis, Postform Projekts Rīga), atjaunotā noliktavas ēka Aldaru ielā (Sudraba arhitektūra, Arhitektes Lienes Griezītes studija), Lipkes memoriāls Ķīpsalā (Zaigas Gailes birojs), Mākslas akadēmijas paplašinājums (SZK un partneri), Brīvdienu māja Kaltenē (Brigita Bula). Balvai izvirzītas arī NRJA projektētās mājas, kas pazīstamas ar nosaukumu "8 melnie".
Sīkāk par kandidātu izraudzīšanas procesu taujā konkursa neatkarīgajam ekspertam Artim Zvirgzdiņam.
Torņakalna draudzes nams
Kādus kritērijus izvirzījāt kandidātu atlases priekšplānā?
Izvēli izdarīju, balstoties uz subjektīvi personiskā viedokļa. Mūsdienu arhitektūras darbos jābūt jaušamām novitātēm un eksperimentiem. Tika izvēlēts vērtīgākais Latvijas mūsdienu arhitektūrā, kas varētu prezentēt valsti.
Brīvdienu māja Kaltenē
Lipkes memoriāls Ķīpsalā, "8 melnie", Brīvdienu māja Kaltenē... Vai apzināti tika izvēlēti koka būvniecības piemēri kā vienojošs Latvijas arhitektūras rokraksts?
Nē. Tāpat kā atjaunotā noliktavas ēka Aldaru ielā, arī Brīvdienu māja Kaltenē – abi projekti prezentē arhitektūras virzienu, kurā latviešu arhitekti ir visspēcīgākie.
Esmu nonācis pie secinājuma, ka jaunā Latvijas arhitektūras tieksme uz tēlainību jo bieži noved pie samuļļātiem un neveikliem objektiem, taču rekonstrukciju, pārbūves un atjaunošanas projekti, kur jaunais tiek harmonizēts ar veco - ir ārkārtīgi veiksmīgi.
NRJA projektētās mājas "8 melnie" gan nav manis izvirzīts projekts. Neatkarīgie eksperti var izvēlēt objektus no jebkuras valsts. Mans favorīts tas nebūtu.
Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā
Vai kādā no iesniegatjiem projektiem saredzat arī konkursa uzvaras potenciālu?
Lipkes memoriāls man šķiet viens no interesantākajiem un vērtīgākajiem darbiem, kas vispār tapis pēdējās desmitgades laikā Latvijā. Telpas scenogrāfija, kas iedarbojas uz dažādām maņām, ir patiesi iespaidīga.
Darbu izvērtēšanas process ir nopietns un garš. Vairāk nekā divdesmit piecu valstu projektu konkurencē cerēt uz uzvarām ir visai naivi. Nenopietni būtu lolot tādas cerības. Protams, darbojas sakritības un nejaušības, viss ir iespējams - kā jau jebkurā konkursā.
Mākslas akadēmijas paplašinājums
Vai tādā gadījumā, ja Latvijas projekti neiztur fināla kārtu, tiem ir iespēja tik pamanītiem pasaules arhitektūras arēnā?
No pieteiktajiem objektiem žūrija izvēlas vairākus desmitus finālistu, kuru darbi tiek iekļauti izstādē un katalogā. Iekļūšanai katalogā jau ir nozīme. Uz to uzmanību vērš dažādi pasaules arhitektūras un dizaina žurnāli un interneta vietnes. Tas noteikti ir ceļš, par kuru iespējams nokļūt apritē.
Iepriekšējā reizē balva tika Berlīnes Jaunā muzeja rekonstrukcijas projektam. Kas, Jūsuprāt, bija iemesls tā uzvarai?
Domāju, tieši veids, kādā Deivids Čiperfīlds harmonizēja veco un jauno. Jaunais ir ar pašvērtību un tāds ir arī vecais, ko - šinī gadījumā - jaunais ir spējis atdzīvināt. Tajā saskatāmi 60. gadu itāliešu arhitekta Karlo Skarpas (Carlo Scarpa) ieliktie pamati – prasme veco papildināt ar jauno.
Muzejs pa pusei sagruvis stāvēja vairāk nekā 40 gadus. Savā ziņā tas ir kaut kas ģeniāls, ko Čiperfīlds paveica – tas, kā jaunās detaļas tiek no jauna integrētas vecajā. Nevis kā rotaļāšanās, kā kolāža, bet - radot patiesi estētisku telpu.
