Dizains kā rīks jebkurai nozarei
Ekspresintervija ar „Dizaina manifestācijas” organizatorēm Ditu Danosu un Ingūnu Eleri
Rita Kaže-Zumberga
12/01/2015
Latvijai ir labs dizains un starptautiskā reputācija! Zini, lepojies un lieto labu Latvijas dizainu! – tā atklāti pauž laikmetīgā dizaina izstāžu cikla „Dizaina manifestācija” pirmā ekspozīcija REPUTĀCIJA, kuru svinīgi atklās šodien plkst. 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā. Tajā būs skatāmas lielformāta izdrukas tiem dizaina darbiem, kuri ieguvuši prestižas balvas starptautiski atzītos konkursos un uzskatāmi demonstrē dažādo dizaina jomu mijiedarbību ar citām nozarēm.
Kopumā ekspozīcijā, kas plašākai publikai būs pieejama no 6. jūlija līdz 28. augustam, ievērībai tiks pieteikti fakti par 19 izciliem Latvijas dizaina objektiem produktu, iepakojuma, grafikas, modes, interjera, mobilo lietotņu un dizaina menedžmenta jomā, vairojot sabiedrības izpratni par vietējiem sasniegumiem un meklējot veidus, kā efektīvāk izmantot iegūto reputāciju, lai izcilais sniegums biežāk un veiksmīgāk pāraugtu visai Latvijai taustāmā ieguvumā.
Produkta iepakojums Mighty nuts ieguvis prestižo Reddot Design Award balvu. Maija Rozenfelde. 2012. Publicitātes foto
Atjaunotās Latvijas vēsturē „Dizaina manifestācija” saucama par unikālu projektu, kas četrās savstarpēji saistītās ekspozīcijās – REPUTĀCIJA, HUMANIZĀCIJA, INFORMĀCIJA un SITUĀCIJA − ar vēl nebijušu vērienu reprezentēs mūsu valstī radītā dizaina sniegumu pēdējos piecpadsmit gados. Savulaik Kultūras ministrijas izsludinātā konkursa ietvaros starpdisciplināru autoru grupa – dizaina biroja H2E radītāji/vadošie dizaineri un Mākslas akadēmijas mācībspēki Holgers Elers un Ingūna Elere, dizaina domāšanas trenere un Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja Barbara Ābele un uzņēmēja, Latvijas Modes palātas vadītāja un Banku augstskolas docētāja Dita Danosa – ieguva tiesības izstrādāt un realizēt izstāžu ekspozīciju projektus, bet H2E birojs kļuva par radošo fabriku.
Voldemārs Dūdums un žurnāls Ir par digitālo risinājumu Ir Zīlīte saņēma Art Directors Club Europe zelta nomināciju. 2011. Publicitātes foto
„Dizaina vēstures izstādes bijušas pietiekami lielā skaitā, kur redzējām agrāk paveikto, sākot ar Irbītes fotoaparātu, 60. gadu grafikām utt., bet nav bijusi mūsdienu dizaina analīze, vien faktu konstatējumi. Mūsu uzdevums – ar šo notikumu veicināt diskusijas, mainīt domāšanu. Dizains ir instruments, kas ļauj sasniegt labāku rezultātu, tas ir rīks jebkurai industrijai un nozarei,” komandas pārliecību atklāj Ingūna Elere un norāda, ka paralēli četrām ekspozīcijām risināsies arī citi būtiski notikumi, kas plašākai auditorijai demonstrēs dizaina pielietojuma veidus un iespējas – notiks Latvijas labāko modes dizaina zīmolu skates, tāpat organizēs dizaina pastaigas, kurās varēs novērot grafikas, interjera, produktu un ēdiena dizaina procesu, bet īpašus interesentus aizraus sarunas, diskusijas un darbnīcas dizaina izpratnes attīstīšanai.
Īsi pirms lielā notikuma atklāšanas „Dizaina manifestācijas” autores Dita Danosa un Ingūna Elere ekspresintervijā Arterritory.com atklāj, ka apzināti izvairās no vārda ‘izstāde’ lietošanas, jo apzīmējums var kļūdaini radīt priekšstatu par ‘statisku’ norisi. Tieši pretēji – informatīvi bagātās ekspozīcijas būs veidotas ar aktīvu apmeklētāju iesaisti, kur paralēli, veicot aptauju ražotāju, dizaineru un lietotāju vidū, notiks mēģinājums noskaidrot Latvijas laikmetīgā dizaina stiprās un vājās puses. Šis manifests būs brīvā un atvērtā formā uzrakstīts dokuments, kurā visi iesaistītie varēs atklāt savu redzējumu par dizainu, lai ilgtermiņā tiktu apkopoti ieteikumi, kā to ievirzīt fokusētā gultnē.
Lieli un apzīmējami rotaļkluči - GIGI bloks saņēma Creative Business Cup 2014 balvu. 2014. Publicitātes foto
Savulaik Latvijas dizainu mēģināja apzināt Latvijas kultūras kanons, kur dizaina sadaļā manāmi vien daži Latvijas dizaina piemēri - etnogrāfiskais sēdeklis jeb soliņš/stulpiņš, fotoaparāts Minox, mopēds „Rīga 12”, plakāti un nauda. Ko pārliecināti pievienotu no laikmetīgā dizaina piemēriem šajā sarakstā?
Ingūna Elere: Sākotnēji viena mūsu darba nosaukums bija „10 Latvijas dizaina ikonas”, bet nonācām pie secinājuma, ka vajadzīga laika pārbaude, lai kāda lieta kļūtu par ikonu vai kanonu. Es nešaubos, ka šajās ekspozīcijās ir nākamās Latvijas dizaina ikonas, bet nebūtu pareizi tās skaļi nosaukt šobrīd.
Dita Danosa: Izpētes procesā mēs loģiskā ceļā nonācām pie kritērijiem, ka REPUTĀCIJAS ekspozīcijā ietveram tikai tos darbus, kas ieguvuši starptautiski atzītas un prestižas balvas. Un, ja ielūkojas sarakstā, Aldis Circenis figurē vairākas reizes, kā arī citas komandas un dizaineri atkārtojas, kas dod pārliecību, ka nākotnē tieši viņu darbi varētu būt atrodami mūsu dizaina kanonā. Nepietiek radīt tikai vienu labu priekšmetu.
Ingūna Elere: Papildinot Ditu, – tas nenozīmē, ka labs risinājums nav radīts, ja tas nav atzīts starptautiski. Es domāju, ka jebkurā no šīm mūsu ekspozīcijām būs sastopamas Latvijas dizaina ikonas. Neapšaubāmi.
Pakaramais Cliq Premium no Flow Design ieguva prestižo Reddot Design Award balvu. Foto: Jānis Kārkliņš, 2014. Publicitātes foto
Un tomēr vēlos jūs pamudināt uz drosmīgāku atbildi, piemēram, franči nekautrējas par savām laikmetīgajām dizaina ikonām dēvēt Bika pildspalvas, Stārka augļu spiedi vai zobu birsti, Szekelī minerālūdens glāzi un Norgē krāsaino gumijas strēmelīšu krēslu.
Dita Danosa: Tas noteikti varētu būt labs mārketinga triks – lietot vārdu ‘ikona’, lai mazliet paprovocētu sabiedrības iesaisti un noskaidrotu tās viedokli un kritiku, vai tās ir ikonas vai nav?
Ingūna Elere: Ja tomēr skaļi saucam vārdus, tad noteikti minētu Aldi Circeni un viņa darbus, An & Angel stikla bļodas, tāpat Cliq drēbju pakaramos, Latvijas monētu „Poga”, Elīnas Dobeles jeb ZoFA zābakus. Arī IT risinājumi ir lieliski, pilnīgi jauna joma, bet arī uztverama kā dizaina seja.
Dita Danosa: Jā, es kā biznesa pārstāve esmu priecīga, ka IT joma ir tik attīstīta – aplikācijas un lietotnes ir ieguvušas balvas tieši dēļ lieliskā dizaina, tās ne tikai ir ērtas, bet tām piemīt arī labāki problēmu risinājumi.
Stikla trauki no kolekcijas DECO. An&Angel. Foto: Māris Ločmelis, 2012. Publicitātes foto
„Dizaina manifestācijas” ekspozīcijās Latvijas laikmetīgajā dizainā sastopamas arī jaunākās tehnoloģiskās aktualitātes?
Ingūna Elere: Protams, gribētos piesavināties un dizaina laukā ievilkt šī brīža tehnoloģisko brīnumu AirDog, bet tas nebūtu korekti, jo dizains īsti nav viņu panākumu pamatā. Sarakstos bijām ielikuši un ļoti novērtējām, bet sanāktu, ka ‘ievelkam’ ne tajā lauciņā.
Dita Danosa: Tā kā objektu un priekšmetu bija ļoti daudz, šoreiz izvēlējāmies tieši tos, kuros dizaina kompetencei bija jābūt acīmredzamai un būtiskai lomai. Mums bija diskusija par kādu inovāciju Latvijā – neatspīdošu stiklu, kuru pie jaunajiem materiāliem esam pievienojuši, bet, atklāti sakot, tā jau ir cita šķautne – gudrie materiāli jeb gudrā tehnoloģija, kas tikai kārtējo reizi norāda, ka dizainam ir daudz sejas.
Ķeblītis Bloom, RIGA ChAIR™. 2011. Publicitātes foto
Kā jūs domājat, dizains vērtējams kā vēstures un mentalitātes vai dažu radošu cilvēku darbības atspoguļojums, kam paši mērķtiecīgi piekarinām valstu un reģionu birkas?
Ingūna Elere: Tas viss vērtējams kopā – dizaineris, ražotājs un lietotājs. Ir dažādi stāsti un situācijas, dizainerim nereti vajadzīgs arī pasūtījums, bet kopumā dizainu veido visa sabiedrība. Tāpēc – kāda esam visa Latvijas sabiedrība, tāds arī ir mūsu dizains. Taču, lai definētu, kas tas ir, jānotiek šai „Dizaina manifestācijai”. Mums reizēm pietrūkst ambīcijas, mēdzam baidīties skaļi runāt, nospraust mērķus, pateikt, kas īsti esam, kur esam.
Dita Danosa: Esmu cieši saistīta ar modes dizainu, tāpēc mana pārliecība ir, ka vispārēji latviešiem piemīt laba kompetence just un radīt labas dizaina lietas – to novērojām gan ekspozīciju veidošanas laikā, gan ārpus tām. Mums piemīt šīs prasmes, bet reizēm to nenovērtējam, kas jau ir cits jautājums. Taču vairākas šķautnes nepieciešamas, lai šis dizains tiktu labi lietots – vajag gudru pasūtītāju, kas zina, ka jābūt dizaina komponentei, jābūt gudram lietotājam, kas grib lietot produktu ilgāk nekā ierasti, lai gan sākotnēji dārgāk jāsamaksā. Bet tas jau ir izglītotības līmenis.
Ingūna Elere: Latvijas dizainam piemīt visas laba un slikta dizaina īpašības. Labās apliecina REPUTĀCIJAS ekspozīcija – mūsu dizains iegūst starptautiskas balvas, kuru pamatā nav kādas nebūt radnieciskās saites un neko nespēlē personāliju loma. Tāpat labam dizainam ir tradīciju mantošana, kas gan nav tikai Latvijas īpatnība, tā ir visas pasaules prakse ļaut dizainam balstīties lokālā kontekstā. Mums tāds piemērs ir Circeņa soliņš jeb etnogrāfiski ‘stulpiņš’ – izmantots tradīcijām pilnais materiāls un konteksts.
Dita Danosa: Tā ir spēcīga iezīme, un nevaru piekrist, ka visas pasaules tautas spējušas savā dizainā balstīties vēsturiskajā mantojumā. Ārzemju kolēģi modes kontekstā vienmēr pozitīvi novērtējuši mūsu amatniecības tradīciju, vēsturisko pieeju, dažādu kultūras rakstu zīmju izmantojumu un dabīgā materiāla lietošanu, kas tiek izpildīts mūsdienu prasībām atbilstošā formā. Latvijas dizainam tas piemīt vairāk, nekā citu valstu dizainiem. Uzreiz jāpiemin Anna Led, Natālija Jansone vai Keita – viņas strādā ar amatniecības tradīciju, kurā ietilpst roku darbs, vēsturisku un dabīgu materiālu pielietošana, uzbūve atstāta ļoti vienkārša un funkcionāla. Beigās redzam rezultātu, ko varam droši asociēt ar vēsturisko Latvijas cilmi.
Anša Cīruļa fonts. Edgars Zvirgzdiņš. MIESAI. 2014. Publicitātes attēls
Notikuma tapšanas procesā atklājāt atšķirības vai varbūt pierādījās vispārzināmās kopīgas pazīmes, kas raksturīgas Latvijas dizainam vēsturiskajā griezumā un šobrīd laikmetīgajā veikumā? Kādas tās būtu?
Ingūna Elere: Mums ir spēcīga materialitātes izjūta – koka, ādas, akmens lietojums. Kompozīcijas izjūta, ko pierāda jau etnogrāfija – leņķi, taisnums utt. Kārtība un krāsu izjūta. Un nevajag piedēvēt mums pelēkos toņus – ar krāsām mums notiek viss. Šīs ekspozīcijas dos atbildes uz jautājumiem, ko tieši šobrīd mums uzdodat. Mēs strādājam pie jautājumiem pašiem dizaineriem un izstāžu apmeklētājiem – vai novērojat kaut kādu kopsaucēju, vai tomēr esam ļoti dažādi? Vai mums izkristalizējas kāda spēcīga joma? Vai tas varētu būt grafikas dizains, kurā šobrīd kā lielisks piemērs jāmin „Miesai” projekts – Anša Cīruļa fonti, kas ir vēsturiskā interpretācija mūsdienīgā valodā.
Dita Danosa: Mazliet paturpinot par krāsām – kas attiecas uz funkcionālu lietojumu ikdienā, tad skaidrs, ka mums vēsturiski daudz novērojami zemes toņi un tūkstotis pelēkā nokrāsas, jo tie bija dabiskie toņi, kas savu spēku zaudēja, kad runa bija par tautastērpiem – tie tika krāsoti uz nebēdu. Interjeru arī veidojam ar tuvo – koku un citiem dabiskajiem toņu turpinājumiem, taču mūsdienās šīs robežas ir nojauktas. Pavērojiet – tagad modē ir QooQoo un Zib, krāsu eksplozija! Un tas ir Latvijas dizains.
Šūpuļzirdziņš Roo. RIGA ChAIR™. Foto: Andrejs Zemdega, 2012. Publicitātes foto. Ieguvis iF Product Design Award 2013 un German Design Award 2014 Special Mention balvu
Ko liecina jums pieejamā informācija – kur pasaules kartē atrodas laikmetīgais Latvijas dizains? Kura no sfērām tikusi vistālāk?
Dita Danosa: Vislielākā reprezentatīvā pārstāvība ir produktu dizainā, kur mēbeļu vidū atradīsim gan ķeblīti Bloom, gan šūpuļzirdziņu Roo. Citas disciplīnas vērtējamas kā nesenas, līdz ar to nav paspējušas piedzīvot tik daudz. Tāpat noteikti jāmin iepakojumu dizains, nav divu domu – ja veicam kaimiņu kompetenču novērtējumu, tad jāsecina, ka šī mums ir spēcīga joma. Mūsējie grafikas dizainu izstrādā arī ārzemniekiem, kosmētikas zīmoli iekaro eksporta tirgu. Kā sistēmiski novērots, interjera un arhitektūras dizains jeb komplekss noformējums Latvijas pārstāvjiem izdodas vareni, mēs labi pasniedzam ne tikai iepakojumu, bet arī fiziskās veikalu vietas izstrādātas ar citādāku rokrakstu. Piemēram, kosmētikas zīmolam Madara viss ir saskaņots vienā filozofiskā līmenī. Un tas nav vienīgais piemērs.
Ingūna Elere: Es arī nevarētu nosaukt vienu jomu. Taču, jā, iepakojumu dizainam ir milzīgs potenciāls, protams, arī produktu dizainam, taču tas netiek pilnvērtīgi izmantots. Ne šī vārda plašākajā nozīmē. Mums ir fantastiski Bloom ķebļi, kas ir tradīciju pārnese mūsdienu situācijā ar jaunāko tehnoloģiju izmantojumu – tur ir mantojums, tur ir šodiena un nākotne. Bet vai tas tiek izmantots? Vai skolu iepirkumos tiek ietverta prasība aprīkot telpas ar Latvijā radītām mēbelēm ar augstu pievienoto vērtību? Kāpēc jāpērk Ķīnā ražoti soliņi, kas kalpo īsāku ciklu un beigās ir dārgāki? Mēs nelepojamies paši ar savām dizaina vērtībām…
Vingrotava. RIJADA. 2013. Publicitātes foto
Atgriežoties pie „Dizaina manifestācijas”, iezīmējiet mazliet šīs pārējās trīs šķautnes jeb ekspozīcijas – HUMANIZĀCIJA, INFORMĀCIJA un SITUĀCIJA?
Ingūna Elere: HUMANIZĀCIJA (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 05.02.–29.03.2015) ir ekspozīcija, kur sešu moduļu veidā parādām dažādas dzīves situācijas, kurās tiek izmantots Latvijā radīts dizains – gan produktu, gan pakalpojumu veidā. Piemēram, modulī „Kustība” būs riteņi – gan Ērenpreisa riteņi, gan koka un stikla divritenis, gan jaunais bērnu Brum Brum līdzsvara ritenis, gan velokartes aplikācija, tāpat arī Rijadas vingrotava un pat Radio 5 aplikācija, kas dod kustības brīvību. Modulī „Birojs” sastapsieties ar Latvijā radītu galdu, krēslu, Gaujas datoru, naudu, dažādiem izdevumiem – grāmatām, žurnāliem, kuru vidū arī „Arterritory sarunas”. Neskaitāmi Latvijā radīti dizaina piemēri pierādīs, ka ikdienā varam izmantot tieši vietējo veikumus.
Dita Danosa: Pamatdoma ir vienkārša – cilvēkam, kuram radusies vēlme iepazīties ar Latvijas dizainu, izejot cauri šīm ekspozīcijas grupām, notiks pašidentificēšanās. Izrādās, ka savā ikdienas ceļā var darīt visu kontekstā ar Latvijas dizainu – aizbraukt uz biroju ar riteni, tur sēdēt uz Latvijā radītām mēbelēm, strādāt ar Latvijas datoru, klausīties mūziku Latvijas aplikācijās utt.
Ingūna Elere: Tāpat tas dēvējams par eksperimentu – mēs paskatīsimies, kur būs šie tukšie robi. Kas mūsu dizainā vēl trūkst, vai tieši otrādi – kurā jomā ir pārpilnība? Mēs ar apmeklētājiem vēlamies uzsākt diskusiju.
Grāmata “Ls•20. Nacionālās valūtas mākslas gadi”. Dizaina birojs H2E. 2013. Publicitātes foto
Savukārt trešajā notikumā INFORMĀCIJA (Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva izstāžu zāle 05.03.–29.03.2015) uzsvars likts uz grafikas dizainu dažādās tā jomās. Publikāciju dizains, identitāšu dizains, IT dizaina risinājumi, iepakojumu dizains – tie ir vaļi, uz ko šī ekspozīcija balstīsies. Un tā nebūs tikai informatīva, būs arī lietotāju iesaiste – centrā būs novietots galds, uz kura darboties gan lielajiem, gan mazajiem. Ikviens varēs izmēģināt rakstīt ar Latvijā radītu fontu, citiem varbūt interesēs iepakojumu dizaina darbnīcas utt. Tātad jebkuru pasākumu pavadīs dizaina notikumi – piemēram, četras dizaina pastaigas tika radītas ar mērķi, lai parādītu pilnvērtīgu ainu. Kā gan pastāstīt par produktu, ja nav saskarsme ar tā tapšanas procesu? Mēs ne tikai eksponēsim Elīnas Dobeles zābakus, bet ļausim piedalīties viņas darbnīcā un novērot pašu izgatavošanas procesu, kuru noteikti pavadīs dizaineres stāstījums.
SITUĀCIJA (01.10.–31.10.2015) ir noslēguma ekspozīcija, kuru apzināti aizvedīsim uz vienu no tālākajām Latvijas vietām – Rēzekni, reģiona kultūras notikumu centru, lai Latgales vēstniecībā „Gors” veiktu REPUTĀCIJAS apkopojumu ar būtiskākajām lietām un jauniegūtajām domām, kā arī izdarītu secinājumus – kas iztrūkst Latvijas dizainā, kas ir par daudz, kurā virzienā ejam, kurā vajadzētu iet?
