Dizainēt sistēmu, nevis atsevišķus priekšmetus
17/11/2011
Jans Valters Parrs (Jan Walter R. Parr) ir norvēģu rūpnieciskais dizainers. Viens no dizaina studijas Kadabra kodola. Tas ir birojs, kura nosaukums “Kadabra” esot daļa no kalambūra “abrakadabra”, kas senatnē vienā no antīkajām valodām nozīmējis “radīt kaut ko no nekā”. Nevar gan teikt, ka Kadabras dizaineri nodarbotos ar nieku radīšanu no tukša gaisa. Viņu paveiktā sarakstā ir medicīniskā aprīkojuma, vakuuma tualetes podu, veļasmašīnu detaļu, ceļojuma somu, šokolādes tāfelīšu un saldumu iepakojuma, zivju audzēšanas fermu un virtuves piederumu dizains. Kadabra darbības stūrakmes ir koncepcijas “Dizains visiem” principi.
Rīgā Jans Valters bija ieradies, lai pastāstītu par vienu no Kadabra projektiem, kas tapis ciešā sadarbībā ar Norvēģijas valdību – Pašvaldību un reģionālās attīstības ministriju, un kas piedāvā ziemeļvalsts pilsoņiem jaunu pieredzi dalībai vēlēšanās.
Kas ir šis projekts?
“Dizains un demokrātija”, ko ar organizācijas Norsk Form starpniecību iniciēja Norvēģijas valdība 2008. gadā. Mēs uzvarējām Norsk Form organizētajā konkursā dizaineriem, kurā tika dots uzdevums radīt Norvēģijas pilsoņiem pozitīvu pieredzi vēlēšanu dienā. Šī pieredze sastāv no dažādiem posmiem: nokļūšanas vēlēšanu vietā, reģistrācijas, izvēles izdarīšanas un biļetena iemešanas vēlēšanu urnā. Katrai pašvaldībai ir iespējas variēt procesa norisi, bet ir arī jāseko kopīgām vadlīnijām, kas, piemēram, nosaka vēlētāja izvēles slepenību, lai neviens nevarētu uzzināt, par ko tu esi balsojis.
Jūs radījāt visu vēlēšanu norises posmu kopumu?
Jā, konkursā izvirzītā galvenā prasība dizaineriem bija piedāvāt kompleksu risinājumu, nevis tikai atsevišķu priekšmetu dizainu. Mēs analītiski aplūkojām visu vēlēšanu procesu un ko mēs varētu darīt, lai dalība vēlēšanās ikvienam vēlētājam būtu patīkama un ērta. Es uzsveru “ikvienam”, jo mūsu biroja darbības kopumā un arī šī projekta pamatā ir koncepcijas “Dizains visiem” principi. Tas nozīmē, ka dizains ir pieejams tiešām jebkuram – cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, tiem, kuri nerunā norvēģiski, pilnīgi visām vēlētāju grupām. Demokrātijas pamatā ir dot iespēju ikvienam sabiedrības loceklim piedalīties vēlēšanās.
Vai jūs patiešām ticat, ka ir iespējams radīt kaut ko tādu, kas der pilnīgi visiem?
Tas ir mūsu mērķis, un mēs cenšamies tam pietuvoties, cik vien iespējams. Protams, nekad nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka mūsu radīto varēs izmantot tiešām ikviens. Izņēmumi vienmēr pastāv. Bet uzskatu, ka pareizi saplānoti vēlēšanu procesa posmi, izmantojamie priekšmeti un sistēma kopā ar labi apmācītu un motivētu personālu ikvienam spēj dot iespēju nobalsot. Pat ja kāds vēlētājs ierodas tik lielā ratiņkrēslā, kam visi iespējamie lifti ir par mazu, motivēti darbinieki atradīs risinājumu, kā šāds cilvēks varētu nobalsot.
Šāds ļoti plašam lietotāju lokam domāts dizains bieži ir neizteiksmīgs, ļoti neitrāls.
Tā gadās. Domāju, ka mūsu dizains ir nevis neitrāls, bet gan universāls. Un abi šie vārdi nav sinonīmi. Manuprāt, universāls dizains ietver ikvienam atpazīstamas un skaidri nolasāmas norādes.
Vai jūs patiešām domājat, ka dizains var atrisināt visas problēmas, pat politiskās?
Dizains var daudz ko uzlabot arī politikā. Protams, šāds aspekts nav tas, ar ko parasti asociē vārdu “dizains”. Dizaineri var jebkuru problēmu – ekonomisko, budžeta sastādīšanas – risināšanu padarīt skaidrāku, racionālāku un saprotamāku, jo viņiem piemīt spēja vizualizēt arī pavisam nemateriālas lietas un procesus. Dizaineru rīcībā ir metodes, kuru pielietojums noderētu arī politikā. >>
Vai dizaineriem pietiek intelektuālās kapacitātes atrisināt sociālās problēmas, ūdens trūkumu Āfrikā un vēl arī nodrošināt demokrātiju Norvēģijā?
To visu nevar izdarīt viens dizainers. Katras problēmas iepazīšana un iedziļināšanās prasa laiku. Uzskatu, ka dizaineru darba laukam nav robežu, taču to visu nevar aptvert viens profesionālis un vienas nakts laikā. Taču dizaineri mums var palīdzēt ātrāk nokļūt teju pie jebkuras problēmas atrisinājuma.
Vai tas nozīmē, ka dizaina attīstībā ir noticis būtisks pagrieziena punkts no priekšmetu dizaina uz procesu dizainu?
Es to sauktu par servisa dizainu. Ja izvēlies braukt ar autobusu, tad informācijas iegūšana par tā atiešanas laiku un vietu, pieturas atrašana, iekāpšana autobusā, biļetes iegāde, pats brauciens – visā procesā iegūtā pieredze ir servisa dizains. Holistiska pieeja dizainam kļūst arvien būtiskāka. Ja mēs uzdizainētu tikai jaunu vēlēšanu biļetenu urnu, neviens to nepamanītu un šāds dizains nekādi neatrisinātu vēlēšanu norises problēmu kopumā. Ja mēs ar dizaineru aci pārskatām visu procesu, vadām cilvēku cauri tam un padarām to patīkamāku, tad tas ir dizains, kas atrisina problēmas.
Cik daudz vēlēšanu procesa dizaina izstrādē iesaistījāt cilvēkus no citām jomām?
Dizaina izstrādes procesā iesaistījām lietotājus – dažādu organizāciju pārstāvjus, piemēram, neredzīgo biedrību līderus, un ekspertus – vēlēšanu organizētājus, pašvaldības, Pašvaldības un reģionālās attīstības ministrijas cilvēkus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai arī ministrijas ierēdņi mūsu radīto sistēmu atzītu par savu izgudrojumu, lai tai būtu saimnieks. Ierēdņi projekta attīstības procesā iesaistījās arvien vairāk un izjuta atbildību par to. Viņi iemācījās, kas ir dizains un kā to var pielietot savā ikdienas darbā. Tagad mēs, dizaineri, esam savu darbu paveikuši un ierēdņiem jābūt gataviem pārņemt stafeti, ieviest izstrādāto sistēmu.
Iesaistoties tik dažādu jomu pārstāvjiem, kā jums izdevās saglabāt dizaina idejas kodolu?
Mēs jau no sākuma konkursā piedāvājām noteiktu ideju, kas bija projekta esence, un viss turpmākais attīstījās ap to. Šī ideja bija mūsu intelektuālais īpašums, un ierēdņi nevarēja paziņot, ka viņi pieņem tikai daļu no tās. Kad ideju bijām attīstījuši līdz konkrētiem risinājumiem, ministrija iegādājās visu komplektu. Ja viņi vēlēsies ko mainīt, mūsu radītā sistēma izjuks, un viss projekts būs jāsāk no sākuma, atkal investējot daudz laika un finanšu līdzekļu.
Kā notika sadarbība ar ierēdņiem? Vai viņi nav vieni no sarežģītākajiem pasūtītājiem?
Visi klienti ir sarežģīti gadījumi, bet, protams, valdības ierēdņi atšķiras no privātkompāniju vadītājiem. Esam pieraduši strādāt ar ražotājiem, bet šajā projektā mums pašiem bija jāuzņemas izdomāto risinājumu izgatavošana un ieviešana. Te daudz kas vairāk bija atkarīgs no mums, dizaineriem – kā mēs izdarīsim, tā arī būs. Daudz vairāk jāuzņemas iniciatīva. Parastos gadījumos ražotāji daudz ko atrisina mūsu vietā, uzņemas atbildību par tehnoloģijām, ražošanas procesu.
Vai dalība konkursos ir labs veids, kā iegūt pasūtījumus, realizēt savas idejas?
Mūsu gadījumā dalību konkursā noteica sakritība. Bija vasara, visi mūsu lielie klienti atvaļinājumos – tāds mierīgs periods, tāpēc nolēmām piedalīties, un mums bija laiks konkursam sagatavot savu priekšlikumu. Protams, ja būtu jāizvēlas starp tiešu pasūtījuma darbu, par kuru mums ir garantēta samaksa, un konkursu, kurā piedaloties nav nekādas garantijas par uzvaru, mēs dotu priekšroku tiešam pasūtījumam.
Jūsu darbi šķiet radīti, pamatojoties uz ļoti racionāliem apsvērumiem – ergonomiku, ekonomiku. Vai atliek vieta arī radošajam momentam?
Katram dizaineram ir veids, kā viņš smeļas iedvesmu un idejas dizainam. Citi iet uz mežu, ierauga kādu koku, apbrīno tā līniju un pēc tam rada jaunu krēslu. Mēs strādājam citādāk. Iedvesmu smeļamies no lietotājiem. Mēģinām paši kļūt par savu dizainu lietotājiem. Kad izstrādājām detaļu veļas mašīnām, gājām pie cilvēkiem un kopā ar viņiem mazgājām apģērbu, skatījāmies, kā viņi rīkojas, kur novieto visu nepieciešamo. Tas bija jautri! Smagākais šai dizaina metodei ir piespiest sevi iziet ārpus personīgās pieredzes, iziet ārā no sava biroja. Nedrīksti atļauties būt slinks un skicēt priekšmetu formas, sēžot pie sava galda. Ja pie vienas idejas strādātu divi dizaineri: viens sēdētu birojā, bet otrs ietu ārā un meklētu patieso kontekstu, es varu garantēt, kuram izdotos radīt labāku dizainu.
Kāpēc jūs nenodarbojaties, piemēram, ar tā saukto dizaina mēbeļu radīšanu?
Tas ir principiāls jautājums, ko tu dzīvē gribi darīt. Manuprāt, 20. gadsimta 40., 50., vēl 60. gados varēja radīt jaunu krēslu un padarīt pasauli labāku. Tad vēl bija iespējams uzdizainēt būtiski novatorisku krēslu, kas labi izskatās, ko var lēti un daudz saražot, tādējādi ar kvalitatīvām mēbelēm nodrošinot lielu sabiedrības daļu. Tagad ir iespējams radīt tikai vēl vienu krēslu, ko pievienot jau tā plašajam, pat labi dizainētu sēdekļu klāstam. Es neredzu iespēju tādā veidā padarīt pasauli labāku. Servisa, pakalpojumu dizains, kas cilvēka dzīvi dara ērtāku, vienkāršāku, nevis lieka mēbele, kas sarežģī dzīvi, tas man dizainā patīk.
Ko domājat par viedokli: ja patiesi gribi būt saudzīgs pret planētu, neesi dizainers un beidz radīt arvien jaunas lietas?
Nē, tā nav pareizā pieeja. Ne vienmēr dizaineram ir jārada vien jauni patēriņa produkti, var izvēlēties uzlabot servisu. Taču tas tikai teorētiski ir vienkārši, bet dzīvē šādi uzstādījumi ir sarežģīti īstenojami. Pazīstu daudzus dizainerus, kas pārtraukuši strādāt savā profesijā, izvēlējušies uzbūvēt savas fermas un audzēt ekoloģiskus dārzeņus.
Šķiet, jūs, norvēģi, visādi cenšaties veicināt sava lokālā dizaina attīstību?
Norsk Form cenšas paplašināt dizaina izpratnes robežas publiskajā sektorā, veselības aprūpē, izglītības sistēmā. Norvēģu dizaina padome atbalsta dizaina industriju. Taču svarīgākais, ka ik gadu milzīgs skaits norvēģu jauniešu beidz dažādas dizaina skolas un viņi nav nodrošināti ar darba vietām. Jaunajiem dizaineriem pašiem jāatrod sev nodarbošanās, katram jārada sava niša, tā dizaina robežas tiek nemitīgi paplašinātas un iespiežas arvien lielākā mūsu dzīves daļā. Tas ir labi kopējai dizaina nozares attīstībai.
Vai tā dizaina jēdziens nekļūst pārāk izplūdis, kad visu sākam saukt par dizainu?
Es gribētu, lai mēs lietotu precīzākus apzīmējumus. Piemēram, tādus jēdzienus kā arhitektūra. Tas taču arī ir dizains, tikai arhitekti dizainē ēkas. Man gribētos, lai katrai dizaina disciplīnai būtu savs apzīmējums, lai mums būtu produktūra, grafiktūra un citas “-tūras”. Citādi ikviens sevi var saukt par dizaineru, sākot no dažu mēnešu kursus beigušiem mājas lapu dizaineriem līdz maģistra/doktora grādus ieguvušiem dizaina teorētiķiem. Precīzākas dizaina jomu definīcijas ir dizaina nākotnes izaicinājums.
