Jauns izdevums Latvijas arhitektūrkritikā
15/05/2011
Jūnijā Rīgā jaundibināta biedrība Nucleus klajā laidīs grāmatu “V*X Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada”, kurā apkopota pēdējo 20 gadu Latvijas arhitektūra caur piecu arhitektūras kritiķu prizmu. Grāmatā pārstāvētie kritiķi (Ausma Skujiņa, Jānis Lejnieks, Artis Zvirgzdiņš, Vents Vīnbergs, Pēteris Bajārs) katrs izvēlējušies 10, viņuprāt, labākos Latvijas arhitektūras piemērus. Katrs kritiķis turklāt strādāja ar savu fotogrāfu. Līdzarko grāmatā ir ne tikai pieci dažādi tekstuāli Latvijas arhitektūras vērtējumi, bet arī pieci atšķirīgi tās vērojumi fotogrāfijās. Jānis Lejnieks strādāja kopā ar Indriķi Stūrmani, Ausma Skujiņa ar Gati Rozenfeldu, Vents Vīnbergs ar Ansi Starku, Artis Zvirgzdinš ar Aivaru Siliņu, bet Pēteris Bajārs ar Māri Lapiņu. Grāmatas idejas autori ir dizaina un arhitektūras kritiķe Kristīne Budže un grafikas dizainers Miķelis Baštiks (Asketic). Aicinājām Kristīni Budži pastāstīt par jauno izdevumu ko vairāk.
Kā radās projekta ideja un kā komanda satikās?
Ideja par grāmatu radās pēc kādas sanāksmes 2009. gada nogalē, kad Latvijas Arhitektu savienība bija sapulcējusi visus, kas Latvijā raksta par arhitektūru, lai domātu, ko žurnālisti un arhitektūras kritiķi varētu darīt Latvijas arhitektūras popularizēšanas labā, kā veicināt Latvijas arhitektūras atpazīstamību tepat pašu valstī un ārzemēs. Šajā sapulcē tika konstatēts, ka nav neviena izdevuma, kas apkopotu Latvijā kopš 1991. gada tapušo arhitektūru.
Tālākais bija idejas attīstība, kāda grāmata par pēdējos 20 gados tapušo arhitektūru varētu būt. Būtiskākais šķita nojaukt joprojām Latvijas arhitektu profesionālajā vidē valdošo stereotipu, ka atskats par kādā laika posmā radīto var būt tikai hronoloģisks pārskats un ka arhitektūru nepieciešams iedalīt pēc tās funkcionālās noslodzes. Šoreiz būtiskais izkristalizējas dažādu paaudžu, pieredžu un vērtējuma manieru arhitektūras kritiķu viedokļos. Tā ir grāmata ne tikai par neseno arhitektūras vēsturi, bet arī par šodienu, mūsu spēju vērtēt un reflektēt par nesen notikušo un tapušo. Veidojot komandu, būtiskākais bija, lai arhitektūras vērtēšanā piedalītos pēc iespējas dažādāku paaudžu, pieredžu un vērtējuma manieru arhitektūras kritiķi, lai izdevums nebūtu vienas uzskatu grupas veidota izlase. Katrs grāmatā pārstāvētais arhitektūras kritiķis ieņem savu vietu un lomu Latvijas arhitektūras profesionālajā vidē, taču šeit viņi visi darbojas uz līdzvērtīgiem noteikumiem, nevienu no vērtējumiem neuzskatot par vērtīgāku, aktuālāku vai citādi izceļamu. Tie ir pieci dažādi stāsti par Latvijas arhitektūru kopš 1991. gada.
Cik ilgi grāmata ir tapusi?
Grāmatas saturs tika izstrādāts viena gada (2010.) laikā. Šogad tika veikts tulkojums uz angļu valodu.
Kāpēc kā atskaites punkts izvēlēts 1991. gads?
1991. gadā tika pasludināta Latvija kā neatkarīga valsts. Šis gads iezīmē robežu tām kardinālajām izmaiņām arhitektūras tapšanas veidā un nosacījumos, kuru pamatā bija valsts politiskās sistēmas maiņa. Taču, protams, jāņem vērā, ka nekas nesākas un nebeidzas vienā konkrētā laikā atzīmē. Izmaiņas procesos, kas rezultējas kādā galaiznākumā, notiek plūstoši un bieži savstarpēji pārklājoties, īpaši arhitektūrā, kas lielākoties strādā un domā laika lielāko mērvienību ietvaros.
Kāds ir arhitektūras kritikas stāvoklis Latvijā? Vai grāmata to cenšas attīstīt?
Latvieši ir vairāk darītāji nekā domātāji un reflektētāji. Arhitektūrā tāpat kā citās jomās varētu vēlēties izkoptāku teorētisko, konceptuālo un reflektējošo daļu. Šoreiz Latvijai neierasti grāmatas centrā atrodas arhitektūras vērtētāji, nevis radītāji, pasūtītāji vai lietotāji, un nozare tiek skatīta caur viņu prizmu. Bieži vien tiek apšaubīta pat arhitektūras kritikas esamība Latvijā, nemaz nerunājot par tās kvalitāti vai nozīmi. Grāmata aktualizē arhitektūras kritikas nepieciešamību un noteikti uzrāda ne tikai tās iespējas, bet arī vājos punktus.
Kā radās ideja katram autoram dot savu fotogrāfu? (Un vai katrs autors pats izvēlējas, ar ko vēlas strādāt?)
Strādājot pie grāmatas, visu laiku tika paturēts prātā, ka rezultāts ir pieci dažādi skatījumi uz pēdējo desmitgažu arhitektūru. Atšķirīgumu vēlējāmies uzsvērt ne tikai tekstuāli, bet arī vizuāli. Mums bija svarīgi izvēlēties pēc iespējas dažādu radošo rokrakstu fotogrāfus, kas visi ietekmējuši, kādu mēs pēdējos divdesmit gadus arhitektūru skatāmies fiksētu plašsaziņas un profesionālajos medijos, citos drukātos izdevumos. Fotogrāfu izvēle notika ciešā sadarbībā ar kritiķiem. Taču viņu savstarpējie sadarbības modeļi bija atšķirīgi: gan līdzvērtīgu partneru, gan pasūtītāja un izpildītāja, gan paralēlu skatījumu pozīcijas.
Kas bija grūtākais, grāmatu veidojot? Un kas iedvesmoja?
Bija sarežģīti vienlaikus atrasties grāmatas idejiskā redaktora un izpildproducenta pozīcijās, sabalansēt ideāli vēlamo ar reāli iespējamo. Vērtīga bija strādāšana kopā ar tik dažādiem kritiķiem un fotogrāfiem, bet īpaši iedvesmoja sadarbība ar grafikas dizaineru Miķeli Baštiku. Viņš piedalījās grāmatas tapšanā jau kopš pašiem pirmajiem tās idejas iedīgļiem un viņa loma krietni pārsniedza ierastās grafikas dizainera atbildības robežas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izdevuma saturs un forma veidojās tik veiksmīgi kā organisks un vienots veselums.
Vai grāmata pieejama tikai latviski?
Grāmata tiek izdota gan latviski, gan angliski atsevišķos, nevis vienā bilingvālā izdevumā. Apzināmies arī tulkojuma uz krievu valodu nepieciešamību.
Vai ir jau kādas iestrādes kādiem tālākiem projektiem Latvijas arhitektūrkritikā vai mūslaiku Latvijas arhitektūras dokumentēšanā?
Grāmatas tapšanas procesā izkristalizējās jaunas organizācijas izveides nepieciešamība. Tika nodibināta biedrība Nucleus, kuras darbības fokuss ir Latvijas arhitektūras teorētiskās, konceptuālās, reflektējošās un dokumentējošās daļas attīstīšana, taču nenorobežojoties no citām jomām, bet gan veidojot arī starpdisciplinārus un starpžanru projektus.
Tuvākie plāni ir grāmatas “V*X Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada” satura papildināšana un adaptācija, izveidojot īpašu aplikāciju iPad planšetdatoriem. Tiks pievienotas drukātajā izdevumā neiekļautas fotogrāfijas un īpaši filmēti video materiāli. Šāda projekta attīstība nepieciešama īpaši domājot par Latvijas arhitektūras prezentāciju ārpus latviski lasošo interesentu loka.
Attēlā 3: Swedbank administratīvā ēka, arh. V.Valgums, U. Bērziņš, A. Zlaugotnis. Foto: Gatis Rozenfelds
Attēlā 4: Drupu māja, arh. NRJA, Uldis Lukševics, Mārtiņš Ošāns. Foto: Indriķis Stūrmanis
