Latvijas laikmetīgā māksla KRASSKY Maskavas salonā
Foto un īssaruna ar KRASSKY vadītāju Aigaru Zelmeni un salona galveno dizaineri Leldi Ozoliņu
19/10/2016
Jau vasarā izskanēja ziņa, ka jūlija mēnesī Latvijas interjera salons KRASSKY vēris jauna salona filiāli Maskavas prestižajā biznesa kvartālā Krasnaya roza. Tur KRASSKY iemitinājās savulaik ietekmīgas 19. gadsimta zīda fabrikas krāsu cehā, kura ēkas vēsturiskā korpusa restaurācijas projektu, citastarp, veidojis slavenais itāļu arhitekts Pjero Lisoni.
Nesen stila žurnāla ELLE Decoration (Elle Décor Russia) organizētajā konkursā «Выбор года» (Gada izvēle) – salons ieguva balvu «Открытие года 2016» (Gada atklājums).
Uz patīkamā notikuma nots sazinājās ar KRASSKY vadītāju Aigaru Zelmeni un salona galveno dizaineri Leldi Ozoliņu, lai uzzinātu ko vairāk par vienu no jaunā salona intriģējošākajiem aspektiem, proti, latviešu laikmetīgās mākslas klātbūtni. Zināms, ka tūkstoš kvadrātmetru plašais interjera salons ar 6,5 metrus augstajiem griestiem ļāvis KRASSKY komandai realizēt ieceri salona interjerā integrēt latviešu laikmetīgo mākslu. Interjera mākslas akcentu kolekcija veidota no mūsdienu Latvijas mākslinieku darbiem – to vidū pārstāvēti Atis Jākobsons, Paulis Liepa, Artūrs Kondrāts, Gunārs Binde un Paula Zariņa.
Pēc kādiem principiem tika izraudzīti mākslas darbi salona interjeram?
Aigars Zelmenis: Abi ar Edgaru (Edgars Zaduško, KRASSKY) esam kim? Laikmetīgās mākslas centra padomē, māksla interesē mūs abus. Daļa mūsu brīvā laika paiet domājot, kā veicināt izpratni par labu mūsdienu mākslu un tās nozīmi interjerā. Veicinot mākslas klātbūtni mūsdienu interjeros, mākslas darbus esam iekļāvuši gan Rīgas, gan Maskavas salonu ekspozīcijās.
Jau sākotnēji, domājot par Maskavas salona filosofiju, bija skaidrs, ka ekspozīcijās ir jābūt labai laikmetīgajai mākslai. Konsultējāmies ar diviem kuratoriem – kim? kuratori Zani Onckuli un ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītāju Kasparu Vanagu. Viņu piedāvājumi bija konceptuāli atšķirīgi, taču pamatā māksla bija pozicionēta neatkarīgi, atdalīti no interjera. Zināmā mērā izvēlētā māksla ignorēja apkārtējo vidi, veidojot pati savu stāstu.
No abu kuratoru piedāvātajiem darbiem (izņemot Artūru Kondrātu, kuru izvēlējāmies paši) KRASSKY interjera dizainere Lelde Ozoliņa izvēlējās mākslas darbus, kas piestāv salona interjeram un sadzīvo ar telpu. Ļāvāmies arī subjektīvam vērtējumam – kas mūs pašus uzrunā –, tāpat ņēmām vērā sajūtas, kas varētu uzrunāt mūsu auditoriju Krievijā.
Tātad mākslas darbi tika izraudzīti atbilstoši Maskavas skatītāja gaumes specifikai?
Lelde Ozoliņa: Mēs nemēģinājām pielāgoties stereotipiem. Mūsu klienti ir zinoši un labi orientējas dažādās jomās, arī mākslā un dizainā. Mākslas darbu izvēlē domājām par cilvēka uztveri, nevis mentalitāti.
Aigars Zelmenis: Tika izvēlēti mākslas darbi, kas atbilst KRASSKY Maskavas salona koncepcijai. Salons ir veidots kā dizaina oāze, bagātināta ar eksotiskiem telpaugiem no Maskavas Botāniskā dārza. Maskavā pārstāvam interjera nozares flagmaņus, spēcīgākos nišas ražotājus un piedāvājam izmeklētus kolekciju priekšmetus. Telpas ir pietiekami plašas, lai katram zīmolam būtu sava zona un būtu vieta arī mākslai, varējām atļauties liela izmēra mākslas darbus. Rezultātā KRASSKY Maskavas salons ir laba platforma, kur demonstrēt mūsdienu mākslu interjerā. Likumsakarīgi, ka sākam ar latviešu mākslinieku darbiem.
Ko nozīmē atrast līdzsvaru starp mākslas darbiem un interjera dizaina objektiem salona telpā, kurā primāra ir dizaina priekšmetu prezentācija? Kā panākt, ka mākslas darbs neaizēno salona piedāvājumu?
Lelde Ozoliņa: Veidojot salona interjeru, domājām par mākslas un dizaina kopdzīvi un to, lai salona apmeklējums klientam būtu piedzīvojums. Meklējot lietas sev, klients neapzināti asociē salona vidi ar mājām. Mēs izvēlējāmies mākslu, kas raisa pozitīvas emocijas, tāpēc te nav ļoti abstraktu vai provocējošu darbu. Mūsu uzdevums ir izveidot vidi, kurā gribas uzkavēties un kura atraisa fantāziju, palīdz cilvēkam sadzirdēt sevi.