Tiešraide no «mājām»
Saruna ar LMA Modes mākslas katedras vadītāju Māru Bindi par gaidāmo Latvijas Mākslas akadēmijas studentu modes skati
Jau pavasarī bija skaidrs, ka globālā pandēmija ietekmējusi arī modes nozari. Gada vidū atsevišķi modes nami paziņoja par atkāpšanos no dalības lielākajos pasaules modes notikumos, tāpat kā no tradicionālā sezonālā modes kalendāra. Ierasti jūlijā notiekošās Parīzes Augstās modes nedēļas skates tika atceltas, Parīzes un Milānas modes nedēļas pieņēma virtuālus apveidus, tāpat arī Londonas Modes nedēļa, - turklāt apvienojot vīriešu un sieviešu kolekciju skates. Par risinājumiem bija jādomā arī modes mācību iestādēm visā pasaulē, kuru studentu darbu skates ir gaidīti un nozīmīgi notikumi, ar potenciālu kopējā industrijas asinsritē iepludināt jauno talantu redzējumu.
Arī ikgadējai Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skatei vajadzēja pārorientēties - gan laikā, gan telpā. Jau par tradīciju kļuvusī un pavasarīgas nots piestrāvotā maija skate šogad notiek augusta izskaņā, un arī pats enerģijas apmaiņas ziņā bagātais klātesamības notikums šoreiz pārcēlies uz digitālo telpu. Modes skati reāllaikā 26. augustā (plkst. 19.00) un pēcāk arī ierakstā varēs vērot LMA digitālajā platformā.
Pēc vairāku gadu aktīviem telpas un modes mākslas dialoga meklējumiem ārpus mācību iestādes telpām - no Sv.Pētera baznīcas, RTU Ķīpsalas peldbaseina līdz Tramvaju depo un Dzelzceļa muzejam, šoreiz skate atgriezusies mājās - akadēmijas telpās. Arī par modes skates centrālo tēmu izraudzīta modes-mākslas-telpas mijiedarbība. Tādējādi arī par kolekciju parādes norises vietu tematiski izvēlēta Latvijas Mākslas akadēmija. Tiešraidē no jūgendstila un neogotikas iedvesmotajām telpām, klusinātā vestibilu gaismā un zem velvētās aulas griestiem, ko rotā ievērojamākais griestu gleznojums Baltijā, - ikviens interesents varēs vērot jaunāko kolekciju parādes translāciju. Tajā tiks prezentēts 20 dalībnieku veikums - gan funkcionāli apģērbi, gan ekscentrisks avangarda stils. “Šogad vēlamies virtuālās modes skates vērotājiem atklāt akadēmijas dārgumus - iedvesmojošo, radošo vidi, talantīgo studentu veikumu un tērpu tapšanas procesu, uzsverot mākslas un modes mijiedarbību, raisot emocijas un pārdomas un atbildot uz jautājumu kas mēs esam?. Ideju ģenerēšanas un tēmu meklēšanas procesā jaunie modes mākslinieki ir uztvēruši nākotnes vēsmas - kolekcijās vērosim gan izolācijas sakāpinātas identitātes krīzes vizuālās izpausmes - vientulības sajūtu un personības dubultošanos, sirdsapziņas čukstu un pagātnes reminiscences - attēlotas formās, materiālos, izšuvumos un rakstos, kā arī pandēmijas laikam aktuālus aksesuārus,” komentē LMA Modes mākslas katedras vadītāja Māra Binde.
Māru Bindi arī aicinājām uz padziļinātāku sarunu par gaidāmo skati un šī gada mestajiem izaicinājumiem tās tapšanā, par modes skates galvenajiem varoņiem - studentiem un viņu personību tulkojumu modes kolekcijās. Kā arī par modi kopumā, kura šobrīd atrodas pārmaiņu sliekšņa pašā sākumposmā.
Šogad skate notiek trīs mēnešus vēlāk nekā ierasts. Kā tas ietekmēja skates veidošanas un uz to attiecināmo lēmumu pieņemšanas procesu?
Katru gadu šim lielajam notikumam, kas ierasti notiek maijā, gatavojamies sākot no septembra. Jau septembrī sākam apjaust konceptuālo ietvaru - vienojošo tēmu un aktualitāti, iespējamos vizuālos efektus, modes skates sastāvdaļas un pamatu. Pašas kolekcijas gan izkristalizējas tikai maija sākumā, taču pārsteidzošā kārtā - kopīgā doma un ideju mākonis visiem šeit akadēmijā ir vienojošs.
Šogad bija citādāk - bija pārrāvums un neziņas posms. Darbu pie skates uzsākām kā ierasts - septembrī, jau februārī aktīvi strādājām pie skates klātienes formāta. Tad viss pārtrūka. Gaidījām un sekojām līdzi jaunumiem, lai saprastu, kad varēsim startēt, un rezultātā nonācām pie tā, ka skate notiks augusta beigās un tiks translēta tiešraidē. No ieceres, ka modes skate būs - neatteicāmies ne mirkli.
Alise Šutova. MARTYR AND TORMENTOR. Foto: Kristīne Madjare
Vai studenti šo papildus laiku izmantoja kolekcijās ieviešot korekcijas un/vai atkāpes no sākotnējā uzstādījuma?
COVID-19 realitātes iespaidā studenti daudz ko darīja patstāvīgi - lielākoties mājās, bet labā ziņa ir tā, ka jau marta mēnesī katram jau bija pilnīga skaidrība par savu kolekciju. Ar daļu no studentiem jau bijām apmeklējuši Milānas audumu mesi un iepirkuši materiālus. Mainījās tikai kādas nelielas nianses. Piemēram, Sanitas Kapeikas kolekcijā elpceļu aizsargmaskas un gumijas cimdi tiks parādīti ar pārspīlējumu, bet idejiski un vizuāli kolekcija bija sagatavota jau janvārī.
Vairāku izraudzīto kolekciju tēmu centrā ir cilvēks un viņam aktuālie jautājumi. Jūtams, ka kolekcija ir tādas kā sajūtu preparēšanas darbnīcas. Var nojaust, ka COVID laikā, esot vientulībā ar sevi, studenti ir daudz domājuši.
Anna Jurjāne .THE STYLISH RETIREE. Foto: Ritvars Sproģis
Kā modes skates centrālā tēma izvirzīta modes, mākslas un telpas mijiedarbība. Ko ar to vēlējāties pavēstīt?
Jau septembrī bija skaidrs, ka kolekcijas izrādīsim šeit akadēmijā - savās mājās. Pirmā akadēmijas modes skate notika 1993. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, un līdz 2000. gadu sākumam visas skates notika šeit. Tad izgājām ārpusē, meklējot interesantas vietas, konceptus un jaunas iespējas, kā sevi parādīt. Tā savulaik bija pašu studentu iniciatīva.
Elīna Siliņa. FOR SALLY. Foto: Kristīne Madjare
Ar šo skati akadēmijas telpās gribējām parādīt, kas mēs esam. Faktiski, mēs esam mākslas vidē uzauguši modes mākslinieki. Nereti izvēršas diskusijas vai izskan pārmetumi, ka neražojam modi, netiražējam to masu apjomos, taču neesam ne tehnikums, ne tehniskā universitāte. Katedrā runājam par idejām, par aktuālām tēmām un darām to caur modi. Mēs neražojam apģērbus, ko izmantot laicīgajā sadzīvē, lai gan tērpi mēdz būt arī valkājami, - tomēr primārais fokuss ir mode kā kultūras fenomens, kultūras norise.
Mēs neražojam apģērbus, ko izmantot laicīgajā sadzīvē, lai gan tērpi mēdz būt arī valkājami, - tomēr primārais fokuss ir mode kā kultūras fenomens, kultūras norise.
Cik lielā mērā studenti sevi apzinās kā māksliniekus? Kā viņi sevi izjūt šajā mākslas vidē?
Dažādiem studentiem ir dažādas, pat radikāli atšķirīgas pieejas, tomēr kopumā viņi sevi apzinās kā māksliniekus. Liela daļa sevi tā pozicionē, lai gan plašākai publikai nereti saka, ka ir modes dizaineri. Varbūt arī kāda kolekcija ir vairāk attīstīta kā produkts, tomēr galvenokārt tās ir mākslas darbi.
Karlīne Anete Nagliņa. AN AESTHETIC OF UGLINESS. Foto: Kristīne Madjare
Lūgšu jūs ieskicēt skates vizuālo raksturu - formas, piegriezumi, krāsas…
Ir dažādi eksperimenti, ir konceptuāli veikumi, ir valkājamas lietas. Ir brīnišķīgi meistardarbi ar faktūrām, formām un materiālu apstrādi. Ir krāsām bagātas kolekcijas.
Pirmoreiz, beidzot maģistra programmu, tika veidoti diplomdarbi modes nozares dažādos segmentos. Skatē varēsim vērot vien daļu, bet LMA virtuālajā izstādē “Svaiga gaļa kritikai” tie aplūkojami visi. Arvis Kantiševs savā diplomdarbā ir meklējis jaunu apavu ražošanas un dizaina tehnoloģiju risinājumu, kas varētu būt pilnībā vegāns, reizē dabisks un katram adaptējams. Gunta Edele veica pētījumu par slavenu dizaineru vēsturiskā veikuma nozīmi mūsdienu modes kontekstā. Reinis Krūmiņš radīja kolekciju ielas modes tirgum, iedvesmojoties no vides aktīvista Arvīda Ulmes dzīves gājuma un tādējādi rosinot jauniešus iedziļināties vides aizsardzības tēmās. Savukārt skatē varēsim vērot unikālu Agneses Eidukas redzējumu par sarīkojumu deju tērpiem, par kuriem mums ir virkne savu stereotipu. Tāds arī ir Modes mākslas apakšnozares turpmākais mērķis Maģistra programmā - rast pētniecībā balstītus, inovatīvus, ilgtspējīgus, dažādos modes segmentos izmantojamus risinājumus.
Madara Indriksone. THE HIDDEN AND THE REVEALED. Foto: Kristīne Madjare
Kāpēc par skates prezentācijas formātu izvēlēta tiešraide, nevis filmēts un montēts materiāls?
Mēs maksimāli vēlējāmies saglabāt klātbūtnes efektu. Klātbūtni laikā, ja ne telpā. Lai gan skatītāji kolekciju parādi fiziskā klātienē vērot nevarēs, viņiem būs iespēja būt klātesošiem laikā. Visu pavasara vētraino periodu vērojām, kā sevi parāda citas skolas un pasaules lielie zīmoli. Būtiska atziņa bija tā, ka enerģijas apmaiņa caur televīziju un digitālo attēlu nav iespējama tādā intensitātē kā klātienē. Tiešraide sniedz iespēju parādīt nevis vienkārši plakanu attēlu, bet kinētiku un kustību. Momentu.
Tiecamies izmantot arī tos plusus, ko piedāvā šis formāts, proti, tiešraide ļauj skati vērot lielam cilvēku lokam - turklāt arī ārvalstīs. Parasti LMA modes skates pasākums bijis salīdzinoši slēgts - lielākoties esam aicinājuši lūgtos viesus un biļetes bijušas ļoti nelielā daudzumā.
Ilze Muciņa. POWER OF DREAMS. Foto: Kristīne Madjare
Kā skatē plānots akadēmijas telpu izmantojums?
Mums ir jāievēro visi ar vīrusa izplatību saistītie drošības nosacījumi. Tā kā skatē kopumā būs aplūkojamas 20 kolekcijas, modeļu skaits ir salīdzinoši liels. Jāņem vērā arī tehnisko darbinieku apjoms - dalīsimies pa vairākām telpām. Faktiski visa darbība norisināsies akadēmijas otrajā stāvā. Auditorijās un gaitenī tiks veidotas aizkulises - grimētavas un ģērbtuves, filmēšana notiks otrā stāva vestibilā. Aulā šobrīd plānojam mediju klātbūtni.
Milena Emīlija Seržante. SHORT CIRCUIT. Foto: Kristīne Madjare
LMA Modes mākslas katedrā esat klātesoša jau no tās pirmsākumiem. Vai ir kādi novērojumi saistībā ar to, kā šo 27 gadu laikā ir mainījušies studenti - viņu motivācija, entuziasms, redzējums un spējas?
Jā, studenti atšķiras - kaut vai tādēļ, ka ļoti mainījusies ir pati pasaule. Students jau ir kā lakmusa papīrītis - viņš parāda to, kas aktuāls tieši tagad. 1990. gados mēs visi kūsājām no entuziasma un vēlmes darboties, šobrīd studenti varbūt vairs nav tik entuziastiski noskaņoti. Tas gan nenozīmē, ka viņi nestrādātu ar milzīgu interesi un aizrautību. Studenti piedalās projektos, un mēs kā obligātu prasību esam noteikuši dalību modes konkursos. Virzam, motivējām, - un studenti paši konkursus uzmeklē, izvērtē un piedalās. Šodien studenti labi prot parādīt sevi dažādās platformās un sociālajos medijos, labi spēj sevi prezentēt un sagatavot prezentācijas materiālus.
Students ir kā lakmusa papīrītis - viņš parāda to, kas aktuāls tieši tagad.
Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko studenti pieļauj, uzsākot studijas šajā nozarē? No kā vajadzētu uzmanīties un kam pievērst uzmanību?
Uzmanīgam jābūt jau pašā nozares izvēlē. Šī ir smaga nozare - ietilpīga dažādās jomās. Ir gadījies, ka students sagurst un saprot, ka izturēt darba slodzi nevar, nevar izturēt arī visa veida spiedienu. Daļa jauniešu, kas sapņo par podiumu, par iznākšanu starmešu gaismā uz “mēles”, neapzinās, ka aiz spozmes slēpjas pamatīgs, apjomīgs darbs. Mans ieteikums šajā ziņā būtu - nedomāt tikai par augstskolas izvēli, bet saprast, ko vēlos šajā dzīvē paveikt. Būtiski ir lūkoties uz galamērķi - un soli pa solim uz to virzīties. Studijas LMA šeit var kalpot kā jaudīgs tramplīns.
Izplatīta kļūda, jau mācoties akadēmijā, ir esošo iespēju neizmantošana. Akadēmijā ir zinoši pasniedzēji - viņu ir daudz un dažādās nozarēs, un šeit iespējams paņemt ļoti, ļoti daudz. Daļa studentu to izmanto un smeļ pilnām saujām, bet ir daļa, kas to nenovērtē.
Pārāk individuāla atturība ir kļūda - modes nozarē bez sadarbošanās rezultātu sasniegt ir neiespējami.
Esmu novērojusi, ka dažkārt studentam piemīt spītība, nespēja pieņemt kritiku un nespēja uzklausīt. Vēl bīstamāka ir nespēja savā starpā sadarboties. Pārāk individuāla atturība ir kļūda - modes nozarē bez sadarbošanās rezultātu sasniegt ir neiespējami.
Kādas pozitīvas norises varat iezīmēt šībrīža Latvijas modes procesos? Ar tiem domāju arī nelielo tirgus laukumu, kura spēlētāji būs nākamie modes katedras beidzēji.
Ir patīkamas tendences sadarbību jomā - nesen pie manis bija Latvijā pazīstama zīmola pārstāvis, kas interesējās par sadarbību ar mūsu studentiem. Studenti regulāri gūst prakses pieredzi, strādājot pie dažādiem korporatīvā apģērbu stila veidošanas projektiem - piedāvājot idejas un risinājumus gan bankas darbinieku, militārpersonu, gan Dailes teātra izrāžu apkalpojošo darbinieku ietērpam. Tāpat patīkama ir ārvalstu interese par jaunajiem modes māksliniekiem, piemēram, Laimas Jurčas darbu attēli rodami tādos starptautiskajos medijos kā Vogue Italia. Jau vairāku gadu garumā turpinām sadarbību ar LIAA Radošo industriju inkubatoru, kur Modes apakšnozares absolventi Evija Šaitere, Baiba Tamane, Una Bērziņa, Melānija Vilka un Laima Jurča attīstīja savas idejas ar inkubatora komandas, dažādu nozaru ekspertu un citu kopienas dalībnieku palīdzību. Šobrīd savas biznesa idejas inkubatora ietvaros attīsta Baiba Ladiga un Laima Jurča. Viss notiek, tikai palēnām.
Sanita Kapeika. BLENDING. Foto: Andra Marta Babre
Kādas ir jūsu pārdomas par globālajiem modes procesiem, laikā, kad tiek runāts par to, ka mode piedzīvo savu eksistenciālo krīzi?
Apstākļi ir piespieduši domāt par būtiskām lietām, par kurām vajadzēja domāt jau ilgu laiku atpakaļ. Radīsies jauni risinājumi - ne tikai veidā, kā modi parādīt, bet arī patērēšanas un ražošanas attiecībās. Šobrīd gan vēl notiek taustīšanās un meklējumi, nav viena skaidra virziena. Modes speciālisti visā pasaulē runā par modes kalendāra izmaiņām, par jaunu pieeju modes nedēļu organizēšanā, spēju izdzīvot un mainīties. Daudziem uzņēmumiem ir gājis grūti, un tas ir jāizmanto kā katalizators, lai pārietu jaunā kvalitātē.
Runājot par ražošanas un patērēšanas attiecībām - vai patiesi ticat, ka jebkad spēsim aizvirzīties no ātrās modes kultūras un masu ražošanas?
Ja cilvēki spēs mainīties, tad spēsim. Bet cik ļoti cilvēki spēj mainīties? Ir cerība uz nākamām paaudzēm, uz nākotnes cilvēku.
Jā, tiek meklēti veidi, kā kaut ko reducēt, taču nepieciešamība ir strādāt ar vienotu konceptuālu ideju - tai ir jābūt kompleksai rīcībai. Primārs ir jautājums - kā kaut ko panākt, ja aizvien vadāmies no tā, ka mums nemitīgi ir jāpelna vairāk un jāaug lielākiem, jādzīvo ērtāk un jāpatērē vairāk? Vai tiešām tā ir jābūt? Vai ar šādu domāšanu iespējams aiziet uz mazāk? Vai tikai ar tehnoloģijām varēsim atrisināt situāciju, proti, ražojot ko tādu, kas pārstrādāsies ātri, bet turpināsim patērēt tikpat daudz? Vai varbūt pēkšņi kļūsim pieticīgāki un sapratīsim, ka patiesībā mums vajag ļoti maz? Jautājums vairāk ir par to, kā cilvēki uztver pasauli - kas notiek ar mūsu attieksmi, kas notiek mūsu galvās.
Pēc izolācijas laika varēja novērot, ka daudzi bija ļoti nocietušies tikt pie kaut kā jauna, citi tāpat vien īsināja laiku - kaut ko nopērkot un iepriecinot sevi. Un te ir jautājums par psiholoģiju un mūsu, kā patērētāju, stabilitāti.
Primārs ir jautājums - kā kaut ko panākt, ja aizvien vadāmies no tā, ka mums nemitīgi ir jāpelna vairāk un jāaug lielākiem, jādzīvo ērtāk un jāpatērē vairāk?
Mūsu sarunā 2018. gadā minējāt, ka rakstāt promocijas darbu par zero waste jeb nulles atlikuma ieviešanu modes dizainā. Kādi soļi pa šiem diviem gadiem pasaules kontekstā ir sperti?
Kustība ir gājusi plašumā. Diskusijas, pētījumi un meklējumi ir vairojošies gan zero waste, gan upcycling un recycling jeb atjaunojamo resursu kontekstā. Uzņēmumi rīko konkursus, cenšoties rast risinājumus. Piemēram, H&M lielais konkurss, kurā, cita starpā, uzvaru guva Sabīne Skarule. Protams, tas no vienas puses ir ļoti cerīgi, ka parādījušies šie veicinošie faktori. Šobrīd gan ilgtspēja jau ir tāds mazliet apnicis vārdiņš, varbūt jau nonivelēts un nesniedz izpratni par to, kas tā īsti ir. Ilgtspēju man patīk tulkot kā spēju pastāvēt. Jo mums visiem ir jāpastāv. Nav runa tikai par apģērbu, runa ir par visu - par mūsu fizisko un mentālo veselību, par sabiedrību kopumā.
Ilgtspēju man patīk tulkot kā spēju pastāvēt. Jo mums visiem ir jāpastāv. Nav runa tikai par apģērbu, runa ir par visu - par mūsu fizisko un mentālo veselību, par sabiedrību kopumā.
Ilgtspējas kontekstā arī lielajiem zīmoliem bija jāpieņem lēmumi, jo ilgtspēja neiet kopsolī ar dinamisko modes sezonalitāti.
Jā, tika runāts, ka modes nedēļas varētu tikt apvienotas, varētu notikt pāreja no modes nedēļas formāta uz modes mēneša formātu. Zīmoli runā par pārprofilēšanos, jo kolekcijas ar pre-collection un visām citām sadaļām beigās veido nevis divas sezonas, bet kopumā jau sešas kolekcijas, kuras realitātē cilvēki nespēj patērēt. Bet, kā jau teicu, viss vēl ir taustīšanās un meklējumu procesā.
Sigrija Mintika. OTHER I. Foto: Kristīne Madjare
Runājot par pašu apģērbu - atsevišķas lietas modē nostiprināja savas pozīcijas, piemēram, lounge wear - pidžamas, mājas tērpi. Tāpat arī sejas aizsargmaskas, kas gan bija skatāmas jaunākajās zīmolu modes kolekcijās arī vēl pirms pandēmijas. Vai pandēmija atstās kādu paliekošu iespaidu uz pašu modi?
Jā, interesanti, ka pidžamu ienākšanu modē prognozēja jau pirms daudziem gadiem, kad vēl nebija pat runas par to, ka cilvēki masveidā strādās no mājām. LMA modes skatē tiks izrādīta Unas Pūpolas kolekcija par tēmu - lietišķā sieviete, kura strādā no mājām. Idejiski viņas tērps ir sadalīts divās daļās - ir “klasiskā augšdaļa”, kuru var redzēt klēpjdatora ekrānā, un relaksētā, ērtā apģērba apakšējā daļa ar sporta vai mājas tērpa elementiem.
Pandēmija noteikti atstās iespaidu, līdzīgi kā ikviens liels vēstures notikums atstāj nospiedumu sabiedrības apziņā un ietekmē nākotni, kuru šobrīd vēl nevaram saskatīt.
Interesanti, ka pidžamu ienākšanu modē prognozēja jau pirms daudziem gadiem, kad vēl nebija pat runas par to, ka cilvēki masveidā strādās no mājām.
Maskas rietumu kultūras cilvēkam bija vieglāk pieņemt, kad tās kļuva ne tikai par nepieciešamību, bet arī modes aksesuāru...
Pirms kāda laika Francijā tika asi diskutēts par to, ka islāma ticībā esošās sievietes nedrīkst staigāt ar aizsegtām sejām. Kas noticis šobrīd? Eiropa “apmetusi kūleni”, un esam spiesti aizklāt sejas savas pašaizsardzības dēļ. Ja tā ir pašaizsardzība - tad sejas aizsegšana ir ok, bet, ja tā ir tava pārliecība - tad nav ok? Arī studentu darbi liek aizdomāties par to, kā cilvēki uztver pasauli, un ko iesākt, ja citi šo pašu pasauli uztver savādāk. Kā ar to sadzīvot, kā to pieņemt? Manuprāt, šodienas aktuālākie notikumi liecina, ka cilvēki nav spējīgi daudz ko pieņemt.
