Dizaina demokrātija Helsinkos
Jau no mazotnes somu bērni, sēžot Alvara Ālto dizainētajos skolas solos, apgūst nacionālā dizaina pamatprincipus, piemēram, “forma seko funkcijai” vai “daba ir nebeidzams radošuma iedvesmas avots”. Dizains ir nozīmīga somu nacionālās identitātes daļa, tas ir somu dzīvesveids un pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa.
Lai gan Somijas galvaspilsēta Helsinki tiek uzskatīta par vienu no mazākajām pasaulē (katrā ziņā par mazāko pilsētu, kurā jebkad notikušas Olimpiskās spēles), tomēr statistika, kas attiecināma uz dizaina jomu, lēš ievērojamus skaitļus – 2009. gadā Helsinkos darbojās 789 grafiskā, interjera un industriālā dizaina kompānijas ar 92 miljonu eiro lielu kopējo apgrozījumu. Ceturtdaļu darbavietu Helsinkos veido dizaina industrija, nodrošinot 110’000 cilvēku labklājību.
2009. gadā Helsinki tika apstiprināta par Pasaules Dizaina galvaspilsētas rezidējošo pilsētu – 2012. gadā. Par projekta virsmērķi tika izvirzīta dzīves kvalitātes veicināšana, kas jau pašos pamatos ir somu dizaina virzības fundaments.
Ar Somijas pieredzi un ieteikumiem, kā dizaina attīstību veicināt citām valstīm – intervijā Arterritory.com dalās 2012. gada Pasaules Dizaina galvaspilsētas – Helsinku (WDC Helsinki 2012) izpilddirektors un Starptautiskā Dizaina fonda (International Design Foundation) direktors Peka Timonens (Pekka Timonen).
Kā galvenās WDC Helsinki 2012 aktivitāšu vadlīnijas ir izraudzītas – atvērtība, sadarbība un dizaina sociālā dimensija. Vēlos lūgt sīkāku komentāru par katru no tām.
Termins “atvērtība” (openness) jau kļuvis par tādu kā modes vārdu, paroli, ar ko tiek identificētas dažādas pozitīvas lietas – atvērta sadarbība, atvērta komunikācija, atvērtais kods... Dažkārt man vaicā, vai šim vārdam ir arī kāda negatīva konotācija – protams, tāda ir, bet par to šoreiz ne...
Visa pamatā ar atvērtību mēs vēlējāmies nodot ideju par aktīvu pilsētu, kas paredz iedzīvotāju iesaistīšanos savas pilsētas attīstīšanā. Veids, kādā to panākt, ir atvērtas sistēmas izveide, kurā radošām idejām, biznesa idejām, inovācijām un jebkam, ar ko klajā nāk iedzīvotāji – tiek dota realizācija iespēja. Tā kā dizains ir uz cilvēku orientēta aktivitāte, tad tādai ir jābūt arī dizaina galvaspilsētai.
Savukārt sadarbības uzstādījums attiecināms uz atvērtu sadarbības tīklu. Organizējot WDC Helsinki 2012, nevēlējāmies izmantot lejupvērstu plānošanas pieeju (top down approach), kādā ierasti tiek organizēti un kūrēti festivāli vai mākslas notikumi. Mūsu doma bija uzvīt tīklu, apzinot pilsētas dizaina ekosistēmu. Tātad, ja esam atvērti idejām, tad mūsu uzdevums ir izsludināt atvērto projektu konkursu (open call). Turklāt konkursantiem bija jāiesniedz jau gatavi programmu plāni, nevis tikai priekšlikumi ideju līmenī, tāpēc bijām pārsteigti, saņemot 1’400 pieteikumu. Bijām gaidījuši kādus 45 līdz 100, un patiesībā sastapāmies ar problēmsituāciju – tie visi bija jāizskata un jāizvērtē. Taču galarezultātā 80 procentus WDC Helsinki 2012 programmas noklāj tieši šie atvērtā konkursa projekti.
Dizaina sociālais aspekts attiecas uz design driven city konceptu jeb “no dizaina izrietošas pilsētas” uzstādījumu. Mēs ticam, ka nākotnē dizains spēlēs centrālo lomu pilsētas kopējā attīstībā – sākot no pilsētplānošanas un arhitektūras līdz industriālajam un pakalpojumu dizainam. Mēs vēlamies nostiprināt dizaina lomu sabiedrībā un pilsētā, vēlamies radīt uz cilvēku un viņa vajadzībām orientētu pilsētvidi, kura būtu ne tikai funkcionāla, bet arī iedvesmojoša. Tā šobrīd nav tikai pilsētas stratēģija vien, tā ir arī reģionālā un nacionālā stratēģija.
Kālab Somija savā izpratnē par dizaina lomu un nozīmību ir sasniegusi tik augstu atzīmi, kamēr citviet pasaulē par dizainu tiek runāts tikai kā par elitāru un dārgu luksusu?
Pirmkārt, dizains jau vairāk nekā 150 gadu ir bijis somu nacionālās identitātes zīmīgākais aspekts. Tā ir daļa no priekšstata par Somiju.
Otrkārt, atšķirībā no daudzām valstīm, kurās dizaina saknes meklējamas dārgos luksusa priekšmetos, kas nākuši no aristokrātu muižām un karaļnamiem, Somijā dizains ir nācis “no tautas”. Somijā tieši iedzīvotāji sāka domāt par augstvērtīgiem risinājumiem, kas atvieglotu ikdienas dzīvi un darbu. Un šī tradīcija ir saglabājusies – valda “dizaina demokrātija”, kurā top labas, funkcionālas un pieejams lietas.
Kāds būtu Jūsu ieteikums Latvijai, ejot dizaina attīstības ceļu?
Pirmkārt, būtiska ir informācijas izplatība. Cilvēkiem ir jābūt informētiem par dizaina lomu sabiedrībā, par to, kā dizains var uzlabot katra personīgo dzīvi.
Otrkārt, ir jāpanāk izpratne par dizainu kā vērtīgu instrumentu. Tas jo īpaši attiecas uz valdību, uz cilvēkiem, kas pieņem lēmumus.
Trešais līmenis jau ir saistīts ar spēju rīkoties, proti, ar informētības un izpratnes pielietojumu. Šajā līmenī ir jāsāk dizainu radīt un izmantot, un tam savukārt ir nepieciešami prasmīgi dizaineri un vesela dizaina ekosistēma, kurā viņu veikums tiktu atbalstīts.
Patiesībā jau tas ir vienkārši, tā nav nekāda raķešu zinātne!
Vēl būtiski ir ievērot interesantās attiecības starp dizainu un mākslu. Šis jautājums vienmēr nonāk diskusiju centrā, bet izvairoties no garākiem filozofiskiem spriedumiem, es paudīšu sekojošu ideju – nevar pastāvēt pulsējoša un bagāta dizaina vide, ja tāda nav arī mākslas vide. Dizaineriem ir nepieciešama radoša atmosfēra, kurā starp radošiem cilvēkiem kūsā radoša doma. Tā ir labvēlīga dizaina ekosistēma, kurā dizaineriem un māksliniekiem ir jābūt mijiedarbībā, savstarpējā komunikācijā.
Šajā ziņā dizains un māksla ir savijušies kopā. Lai arī mākslas mērķis ir uzstādīt jautājumus, kamēr dizaina uzdevums – rast atbildes. Dizaina centrā ir risinājumu meklējumi, tā ir profesija un bizness. Tāpēc nepieciešamas arī organizācijas un privātais sektors, kas dizainu lieto, kam vajadzīgi dizaineru pakalpojumi.
Vai, Jūsuprāt, jebkura sabiedrība ir gatava pieņemt dizainu savā ikdienas dzīvē? Jeb tikai inteliģenta, izglītota un attīstīta sabiedrība?
Labs jautājums. Keiptauna (nākamā Pasaules Dizaina galvaspilsēta – 2014. gadā, Dienvidāfrikā) ir labs piemērs, ka augsts attīstības līmenis nebūt nav rādītājs. Kad runa ir par dizainu, kas ir orientēts uz cilvēki, tad nav svarīgi, cik attīstīta ir valsts, jo dizains var tai augšupejā palīdzēt, un neatkarīgi no valdības.
Keiptaunas kā dizaina galvaspilsētas ideja ir vērsta uz atkal-apvienošanos. Pārdizainējot pilsētas struktūru, mērķis ir apvienot cilvēkus, kopienas, pašu pilsētu... Līdz ar ko – ne tikai labi attīstītas pilsētas un sabiedrības var kļūt par nozīmīgu dizaina posteni.
Vēlreiz atgriežoties pie Somijas... Kāds dizains šeit tiek uzskatīts par nepieņemamu?
Dažkārt somu dizains ir pārāk nopietns, bet dažkārt tas ir rotaļīgs, asprātīgs... Pat pārāk. Tad tas vairs nav somu tradīciju garā!
Nereti dizains var būt ļoti ekskluzīvs, arī dārgs, taču, lai cik unikāls tas arī nebūtu – nesauciet to par luksusu! Somijā dizains nav statusa lieta.
Šajā kontekstā būtisks ir arī jautājums par dizaina ilgtspējību. Ceru diskusija par šo jautājumu kļūs aizvien aktuālāka un dziļāka, jo šābrīža izpratne par to ir pārāk nepilnīga. Ilgtspējīgs dizains – tas ir kas daudz vairāk par materiālu izmantojumu, taču vēl aizvien atsevišķi dizaineri naivi domā, ka, izmantojot reciklētos materiālus, viņu darbs uzreiz ir ilgtspējīgs.
Pasaules Dizaina galvaspilsētas statuss Helsinkiem tika apstiprināts jau 2009. gada nogalē. Kādi bijuši šie divi organizācijas darba gadi?
Tas ir bijis smags darbs ar ievērojamu laika deficītu. Divi gadi tik lielam projektam ir nepietiekams laiks. Taču šeit, nu, mēs esam!
Vai pastāv kāds nolikums, kāda “rokasgrāmata” – kā organizēt šādu pasākumu?
Pasaules Dizaina galvaspilsētas organizācijas darba šarms ir tajā, ka šāda nolikuma nav – katra pilsēta to var brīvi izstrādāt pēc saviem ieskatiem.
Mūsu pieeja, piemēram, ļoti atšķiras no tās, kāda bija Seulā (Pasaules Dizaina galvaspilsēta – 2010. gadā, Dienvidkorejā), savukārt Keiptaunai tā būs atkal līdzīga mums.
Kāds ir Jūsu, kā Pasaules Dizaina galvaspilsētas izpilddirektora, moto?
“Plānot mazāk!” Jāplāno tāpat ir daudz, taču nevajag pārcensties. Vajag ļauties notikumiem un cilvēkiem, kas iedvesmo, lai beigu beigās redzētu, ka programmā ieviesušies ārkārtīgi veiksmīgi, pirms tam neparedzēti aspekti.
Kuri, Jūsuprāt, būtu spilgtākie pasākuma programmas momenti, un kā dizaina galvaspilsētas interesentiem šogad būtu jāplāno Helsinku apmeklējums?
Ļoti aktīvs un notikumiem bagāts WDC Helsinki 2012 laiks ir maija un septembra mēneši.
Maijā mēs atklāsim paviljonu, kas darbosies visu vasaras sezonu un kalpos kā galvenā WDC Helsinki 2012 tikšanās vieta. Paviljons atradīsies pirms tam neapbūvētā vietā – starp Somu arhitektūras muzeju un Dizaina muzeju. Paviljona arhitektūru un interjera dizainu izstrādājuši Ālto universitātes studenti, bet unikālās koka konstrukcijas idejas realizāciju ļāvusi izpildīt inovatīvā somu mežrūpniecības kompānija UPM. Arī paviljona programma veidota sadarbībā ar Somu arhitektūras muzeju, Dizaina muzeju un Ālto universitāti.
Tāpat maijā tiks atklātas vairākas izstādes, zīmīgākā no tām – brīvdabas izstāde INDEX: Award 2011 Exhibition, kas tiks atvērta 1. maijā un būs apskatāma līdz 30. jūnijam. INDEX Award ir viens no naudas ziņā pasaulē lielākajiem dizaina apbalvojumiem. 2011. gada 60 finālistu darbi būs apskatāmi Helsinku pilsētvidē – īpašos melnos, futūristiskos stendos. INDEX filozofija nav apbalvot vienkārši kvalitatīvu dizainu, bet gan tieši tādus darbus, kuri būtiski uzlabo cilvēku dzīvi visā pasaulē un ir sociāli aktīvi. Pavisam konkursā ir pieci uzvarētāji tādās kategorijās, kā “Ķermenis”, “Māja”, “Darbs”, “Izklaide” un “Sabiedrība”.
No 12. līdz 29. maijam notiks MoA (Masters of Arts) festivāls, ko organizē Ālto universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras skola. MoAietvaros tiks prezentēti absolventu disertācijas darbi, organizēts Ālto universitātes šovkeiss, kā arī izstādes, kas atklās jaunās dizaina paaudzes skatījumu uz pasauli.
Savukārt septembris ir Helsinku Dizaina nedēļas laiks. No 6. līdz 16. septembrim pasākums pulcēs gan vietējus, gan starptautiskus dizainerus, kā galveno mērķi acu augstumā turot auglīgas vides radīšanu, lai dizaineri varētu iegūt atpazīstamību un dibināt starptautiskus kontaktus.
No 6. līdz 16. septembrim Helsinkos noritēs arī sava veida “mini ekspo”, kad raupjā industriālā Suvilahti teritorija tiks nodota jaunāko dizaina sasniegumu izstādes Everyday Discoveries ziņā. Izstādes organizators ir Somijas Dizaina forums, un tās ietvaros vadošās dizaina organizācijas no 20 pasaules valstīm Helsinkos prezentēs jaunākos dizaina konceptus, kuru mērķis ir veicināt dzīves kvalitāti.
WDC Helsinki 2012 programmu sastāda vairāki simti izstāžu un pasākumu, tāpēc, lai izvēlētos jums piemērotāko Helsinku apmeklējuma laiku un mērķi, iesakām iepazīsties ar programmu mūsu mājas lapā wdchelsinki2012.fi/en/programme.
