Modes ortopēdija
24/04/2012
Jaunās lietuviešu modes dizaineres Egles Čekanavičūtes (Eglė Čekanavičiūtė, 1986) profesionālās pieredzes fundaments ir cienījams – studējusi Viļņas Mākslas akadēmijā un absolvējusi Londonas Sentmārtina mākslas un dizaina skolu, jaunā dizainere apjautusi stila virzienu, kādā vēlas strādāt. Ar pilnu sociālās un ekoloģiskās atbildības sajūtu Egle Čekanavičūte radījusi savu modes zīmolu Artefact, vienlaikus profesionālo pieredzi saistot ar tādiem modes vārdiem kā Burberry un Christian Dior. Šobrīd dizainere turpina sevi izaicināt Parīzē, darbojoties beļģu konceptuālās modes zīmolā Maison Martin Margiela.
Marta nogalē Viļņā notikušajā modes un mākslas festivālā Mados Infekcija 2012 tika prezentētas divas daudzsološās lietuviešu modes dizaineres kolekcijas. Kolekcijā, ar nosaukumu “It’s All Around You”, asimetrisko tērpu siluetus, kā aksesuāri, papildināja metāla ortozes un biezas ortopēdiskās zoles - jaunā estētikas līmenī pacelta ortopēdija. Savukārt kolekcija “Seed” pārsteidza ar dzīvu, dabiskā nevērībā dīgstošu augu spraukšanos no minimālistiski piegrieztajiem organisko materiālu tērpiem.
Pirmajā laužot uztveres stereotipus par skaisto un neglīto, norādot uz kopējo ortopēdisko līdzekļu un apģērbu radīšanā, bet otrajā - atgādinot par cilvēka bezspēcību dabas varenības priekšā, Čekanavičūte ķermeni padara par šedevru, izceļot tā personību un nodrošina to abu komfortu – kā fizioloģisku, tā psiholoģisku.
Egle Čekanavičūte. Foto: Rokas Darulis
Līdz ar Jums modes un mākslas gēns ir uzvarējis jau ceturtajā paaudzē. Sakiet, vai uzaugšana ar modi saistītā, radošā vidē ļāvusi vieglāk iekļauties modes pasaulē?
Es nāku no drēbnieku un mūziķu ģimenes. Protams, šī vide ir ietekmējusi manas personības formēšanos, attīstību, interešu un karjeras veidošanos. Es pratu šūt un modelēt jau labu laiku pirms modes dizaina studijām. Uzskatu, ka ģimenes fons ir liela priekšrocība, taču vēl lielāka nozīme ir paša centībai un vēlmei apgūt jaunas darba metodes.
Jūs esat studējusi Viļņas Mākslas akadēmijā un Londonas Sentmārtina mākslas un dizaina skolā – vienā no ievērojamākajām Eiropas dizaina skolām. Cik lielā mērā izglītība sagatavoja Jūs darbam modes industrijā?
Jebkuras dizaina skolas galvenais mērķis ir mācīt dizainu, pētniecību un pašu dizaina radīšanu, taču ne vienmēr skolās ierāda, kā no tā visa veidot biznesu. Šajās lieliskajās skolās man bija iespēja uzzināt visu par dizainu un aizsākt sava individuālā stila izveidi, tomēr to, kā pielietot savas radošās zināšanas biznesā, man iemācīja tieši darbs industrijā. Patiesā situācija izrādījās pavisam citādāka, nekā biju to iedomājusies.
Savā profesionālajā pieredzē Jums ir bijusi iespēja strādāt divos vienlīdz cienījamos, taču stila ziņā pilnīgi atšķirīgos modes namos – Christian Dior un Maison Martin Margiela. Viens piepulcējams franču modes leģendārākajiem pīlāriem, otrs ir beļģu modes konceptuālisma klasiķis. Kāds būtu Jūsu vispārīgais abu zīmolu raksturojums?
Šie divi modes nami ir atšķirīgi kā melns un balts. Taču abu darbības pamatā ir viens mērķis – savam klientam likt justies skaistam un īpašam. Manuprāt, tādam arī būtu jābūt to modes dizaineru darbības virsmērķim, kuri savā jomā vēlas būt veiksmīgi.
Kā darbs šajos zīmolos mainījis Jūsu skatījumu uz modi? Vai šī pieredze izmainīja arī Jūsu darba pieeju?
Pieredze, ko guvu Christian Dior modes namā ļoti atšķiras no tās, ko šobrīd gūstu Maison Martin Margiela. Abas šīs tikšanās mani bagātinājušas gan kā dizaineri, gan kā personību, abas bijušas lielisks izaicinājums.
Mirdzoša glamūra apdvesmotajā Dior mēs dizainējām sapņus. Savukārt Margiela modes namā lielākā mērā notiek koncentrēšanās uz tērpa būtību, kas arī sakrīt ar manām šī brīža interesēm. Katrā ziņā esmu priecīga par iespēju iemācīties būt dažādai un pielietot savas prasmes, lai kur arī strādātu.
Artefact kolekcija “Seed”. Foto: Egle Xiapin
Zināms, ka Martin Margiela vienmēr izcēlies ar to, ka savās modes skatēs nekad nav pagodinājis publiku ar personisku iznācienu. Vēl vairāk – viņš nekad nav sniedzis intervijas un arī taujāt pēc dizainera fotogrāfijas bijis bezjēdzīgi – tās vietā jūs tāpat saņemtu visas komandas portretējumu. Kā Jūs raksturotu modes namā valdošo atmosfēru?
Martins nekad nav vēlējies no sava tēla uzpūst milzu burbuli, lai gan viņa debijas laikā tā bija tendence. Gluži pretēji – viņš vienmēr ir uzsvēris savas komandas darba nozīmību un apgalvojis, ka viens pats viņš nebūtu sasniedzis tik veiksmīgus rezultātus. Viņš ļauj saviem tērpiem runāt pašiem par sevi. Man tas šķiet ļoti skaisti.
Pat tagad, kad Martins no modes biznesa ir aizgājis, darba koncepts un atmosfēra modes namā ir saglabājusies līdzīga.
Modes nama ēka atrodas vecā un visai noplukušā - ne pašā valdzinošākajā Parīzes pilsētas daļā, tomēr šai vietai piemīt sava veida skaistums, omulība un īpaša gaisotne.
Kreatīvais direktors (kurš, starp citu, vienmēr bijis Martina labā roka), kā arī visa dizaineru komanda ir patīkami, vienkārši un piezemēti cilvēki. Mēs esam gluži kā ģimene, kas patiesībā ir liels retums modes pasaulē.
Šodien mode ir kļuvusi par globālu industriju; pat modes dizaineri “ceļo” no viena modes nama uz otru. Kāds ir Jūsu viedoklis par globalizācijas ietekmi uz modi?
Jaunas, svaigas idejas un vīzijas ir tas, ko šodien visveiksmīgāk iespējams pārdot. Tādēļ lielākie zīmoli regulāri “atjaunina” savu radošo prātu arsenālu. Tas varbūt izklausās cietsirdīgi un necilvēcīgi, taču tāda ir realitāte, kas attiecināma uz daudzām industrijām, ne tikai modes biznesu.
Globalizācija ir nodrošinājusi vienkāršu robežu pārvarēšanu, līdz ar to arī dažādus dizaina procesa etapus iespējams veikt vietās, kur to iespējams izdarīt vislabāk. Dažādām valstīm ir iespēja realizēt savus tradicionālos produktus un pakalpojumus, bet ražotājam tādējādi ir nodrošināta piekļuve, piemēram, fantastiskākajiem Indijas izšuvumiem, augstākās kvalitātes angļu tvīda vai Itālijas ādas ražotāju materiāliem.
Artefact kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin
Globalizācija arī devusi dizaineriem lielisku iespēju ceļot, lai veiktu pētījumus, bagātinātu un atsvaidzinātu radošo domu, iedvesmotos, un tādējādi labas idejas un emocijas ieviestu arī sevis pārstāvētās kompānijas darbā.
Protams, ir arī monētas otra puse - vienkāršā ceļošana veicina aizvien lielāku CO2 izmešu daudzumu, kas kaitē videi.
Francija, Itālija, Lielbritānija, ASV un Japāna – tās ir piecas valstis, kas nostiprinājušas starptautisku atpazīstamību un reputāciju modes pasaulē. Kura būs nākamā?
Skandināvija. Patiesībā, skandināvu mode jau ir nostiprinājusi savas pozīcijas.
“Mode kā māksla un dizainers kā mākslinieks” – kāds ir Jūsu skatījums uz šo aizvien atvērto diskusiju?
Ne visa mode ir māksla, un pat, ja tā tāda ir – tā reizē ir arī funkcija.
Ja mode ir kas vairāk par tikai apģērbu, ja tā ir medijs, caur kuru tiek nodots vēstījums, tad tā ir māksla. Taču šī maksima dažkārt tiek pārvērtēta un lietota ar nepareizu nozīmi. Tā jau kļuvusi par modes lietu - dizaineriem dēvēt sevi par māksliniekiem, tādējādi sevi it kā paaugstinot. Taču es personīgi uzskatu, ka modes pasaulē nebūt nav tik daudz labu mākslinieku. Es labāk dodu priekšroku labai amatniecībai nekā viduvējai modes “mākslai”.
Artefact kolekcija “Seed”. Foto: Egle Xiapin
Kas Jūs saista modē – kā medijā un izpausmes veidā?
Tas, ka mode ir veids, kādā cilvēka ķermeni padarīt par šedevru un izteikt tā personību.
Kā ar Jūsu radošo brīvību? Kā darbs pie personīgā zīmola atšķiras no darba lielas kompānijas labā?
Atšķirība ir liela. Strādājot pie sava zīmola Artefact, es, kā dizainere, esmu absolūti brīva. Es radu kolekciju, kad man pasaulei ir kas sakāms, un radu individuālus tērpus, kad man ir pasūtījumi. Protams, šāda veida “bizness” negarantē pastāvīgu iztiku, tādēļ es vienlaikus dizainēju citiem zīmoliem. Protams, daru to arī zināšanu bagātināšanas un pieredzes dēļ.
Artefact kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin
Kas ir pats grūtākais uzdevums veidojot savu zīmolu (ražošana, pārdošana, finanses, reklāma utt.) ?
Šķiet, visa tā sabalansēšana. Šobrīd mans zīmols – tas esmu es pati un manas idejas. Pagaidām es nenesu atbildību par citiem un tādēļ izvairos no vairākām komplicētām biznesa pusēm. Tērpu izstrādi kopā ar šuvēju es veicu savas mātes studijā, kur arī izmantoju mātes vērtīgo palīdzību. Taču, iespējams, kādu dienu man vajadzēs sastapties ar visu augstākminēto.
Kas attiecas uz reklāmu, es domāju, tā ir atkarīga no dizainera vīzijas. Kad Martin Margiela zīmols tikko uzsāka savu darbību, viņi neveica nekādas ievērojamas reklāmas aktivitātes, taču kaut kādā veidā izveidoja savu klientūru un kļuva labi pazīstami.
Protams, nav iespējams kļūt ievērojamam un dižam, ja sevi nereklamē – bet vai tādam jākļūst?
Es dodu priekšroku dabiskajai reklāmai, kad cilvēki paši izplata informāciju par pieredzēto. Šāda reklāma ir daudz godīgāka.
Kas notiek Jūsu prātā radīšanas procesa laikā?
Tēlu un skaņu, krāsu un formu, vietu un seju, noskaņu un emociju, personīgās pieredzes un politisko ideju sastapšanās. Visam ir jābūt rūpīgi pārdomātam un organizētam, lai galarezultāts izskatītos labi, būtu uztverams un atstātu iespaidu.
Kāda veidā Jūs strādājat – vai veidojat uzmetumus uz papīra vai uzreiz darbojaties ar audumu uz manekena?
Abējādi. Parasti es darbu sāku ar izpēti. Jeb attēlu/filmu/objektu apskati, kas mani noskaņo uz pareizās radošās nots. Lielākoties es ideju vispirms ar pāris nejaušiem vārdiem atzīmēju savā piezīmju grāmatiņā vai telefonā, tad seko skice, tad piegrieztne un viss pārējais. Dažkārt dizains rodas pavisam nejauši.
Kāds ir šim laikam visatbilstošākais apģērbs?
Tāds, kas vislabāk pauž cilvēka raksturu un liek justies komfortabli – kā fiziski, tā psiholoģiski.
Artefact kolekcija “Seed”. Foto: Egle Xiapin
Jūsu kolekcija “Seed” (2011) tika veidota, vadoties no neapgāžamas patiesības par to, ka jebkas, ko radījis cilvēks, ir bezspēcīgs dabas varenības priekšā.
Šobrīd mēs dzīvojam klimata un dabas pārmaiņu laikā; gaisā virmo nedrošība un baumas par iespējamu apokalipsi. Kā, Jūsuprāt, tas ietekmē modi?
Ja apokalipse būs – mode nevienam nebūs vajadzīga. Tādēļ mums vajadzētu domāt un darīt visu, ko spējam, kamēr to varam. Tādēļ tā vietā, lai piedalītos “žurku skrējienā”, mums vajadzētu domāt par rītdienu un par iespējamo dabas doto prettriecienu. Modes industriju šodien vada patērnieciskums un “ārā mešanas” kultūra, kas lielākoties nav nedz ētiska, nedz ilgtspējīga un nodara milzu kaitējumu videi. Tas arī ir tas, ko es vēlējos pateikt ar savu kolekciju “Seed”.
Artefact kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin
Ar kolekciju “It’s All Around You” (2010) Jūs centāties paskaidrot, ka ortopēdijā un drēbniecībā patiesībā noris vieni un tie paši centieni – tiekšanās pēc “pareizās” formas. Tāpat vērsāt uzmanību uz veselību un fiziskajiem trūkumiem, sociāli pieņemamo un nepieņemamo.
Taču, ja atvirzāmies no medicīniskās nepieciešamības, kā Jūs raksturotu attiecības starp modi un tādiem “mākslīgajiem” palīglīdzekļiem, kā krāsainās kontaktlēcas, korsetes, krūtis paceļošie krūšturi, superaugsti papēži utt. Mode dažkārt rada lietas, kas cilvēkiem nav nepieciešamas...
Kopš civilizētas sabiedrības rašanās pirmsākumiem, cilvēkiem vienmēr bijis kāds aktuālais skaistuma ideāls. Laikam ritot tas mainījies, piemēram, 17. gadsimtā kļūstot līdz smieklīgumam strikts – kaitējums veselībai kļuva par obligātu nepieciešamību, lai izpildītu skaistuma diktētos noteikumus. Korsete bija obligāta sievietes apģērba sastāvdaļa 400 gadus līdz pat 20. gadsimta sākumam.
Par laimi, šodien mums ir izvēles brīvība attiecībā uz to, ko velkam mugurā, tiktāl, cik tas attiecas uz likumu par intīmo zonu piesegšanu. Un tomēr – spiediens no skaistuma industrijas ir tik spēcīgs, ka cilvēki aizvien jūtas spiesti valkāt apģērbu un apavus, ko tie primāri nevalkātu.
Industrija rada aizvien vairāk modes upuru, kuri uzskata, ka ārējais izskats ir vienīgais pašizpausmes veids, aizmirstot pārējo. Dabā neeksistē perfekcija, bet nemitīgi pakļaujoties mediju un industriju veiktajai “smadzeņu skalošanai”, cilvēki par to aizmirst un sāk kaunēties par realitāti.
Vai tas nozīmē atgriešanos “nekomfortablās modes ērā”?
Es domāju, ka paralēli pastāv arī ievērojams veselības un “komforta” industrijas sektors, kurš, pat šķiet, aug ātrāk kā skaistuma industrija. Aizvien vairāk cilvēku sāk lietot terminu “dzīves kvalitāte” un luksusa pamatā izvirza komfortu.
Artefact kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin
Varbūt atklāsiet savas nākamās kolekcijas konceptu un pastāstīsiet par citiem nākotnes radošajiem plāniem?
Laiks rādīs.
Kā Jūs komentētu Mados Infekcija 2012 festivālu?
Tas bija skaists pasākums, ko organizējuši rūpīgi un entuziastiski cilvēki. Man ir lieliskas atmiņas par šo notikumu, tajā ieguvu vērtīgus kontaktus un fantastiskas modes skates fotogrāfijas. Lietuviešiem mode kļūst aizvien svarīgāka; pasākumā bija iespēja sastapties ar daudziem jauniem un neparastiem cilvēkiem. Es nevaru apgalvot, ka visi uztvēra manu kolekciju galveno domu, taču es sajutu dažādu novērtējumu.
