Somu dizaina noklusētā vēsture
13/08/2013
Foto: Tiiu Kaitalo
1873. gadā dibinātais Helsinku dizaina muzejs šogad svin savu 140. dibināšanas dienu. Jubilejas gada īpašais notikums ir izstāde Design Museum 140 Years - Parallel Histories, kas muzejā apskatāma vēl līdz 22. septembrim. Izstāde, kas veidota no muzeja kolekcijas, ir īpaša ar netradicionālo skatījumu, kādā uzlūkoti dizaina objekti - gan somu dizaina ikonas, gan objekti, kas nezinātājam nekad neasociētos ar skandināvisko minimālismu. Dizaina muzejs šoreiz atļāvies būt īpaši drosmīgs, izstādes objektus uzlūkojot caur tematisko prizmu, kā tradicionāli dizains un tā vēsture uzlūkoti netiek. Tāpat izstādē atspoguļota somu dizaina neoficiālā un noklusētā vēsture, tādējādi atklājot tā paralēlās vēstures vīziju.
Uz Arterritory.com jautājumiem par izstādi un muzeja jubilejas gadu atbild ekspozīcijas Design Museum 140 Years - Parallel Histories kuratore Suvi Saloniemi un Helsinku Dizaina muzeja direktore Jukka Savolainen.
Ko nozīmē būt vecākajam lietišķās mākslas un dizaina muzejam pasaulē - ar vairāk kā 75 000 objektu lielu ekspozīciju? Tā ir liela atbildība attiecībā pret visaptverošu dizaina atspoguļošanu...
Jukka Savolainen, Helsinku Dizaina muzeja direktore: Tā kā esam viens no vecākajiem dizaina muzejiem pasaulē (vecākais ir Viktorijas un Alberta muzejs Londonā, kas dibināts 1951. gadā), mūsu lielākā atbildība ir apkopot uz saglabāt somu dizaina vēstures un attīstības liecības, veikt pētījumus, kā arī būt “oficiālajam informācijas avotam” un darīt zināmu šo vēsturi arī plašākai auditorijai. Tā ir liela atbildība, kuru uztveram ļoti nopietni. Mēs ļoti rūpīgi izraugāmies, ko pievienot savai kolekcijai un pārdomājam veidu, kādā to eksponēt. Nevaram atļauties jebkādu dizaina vēstures un tā attīstības atspoguļojuma izkropļojumu. Mēs darbojamies kā atmiņa nākotnes paaudzēm.
Viens no Dizaina muzeja jubilejas gada galvenajiem notikumiem ir izstāde Design Museum 140 Years – Parallel Histories, kas pievēršas tradicionālajam somu dizaina stāstam, kā arī tā neoficiālajam naratīvam. Kas tad ir šis „neoficiālais stāsts”?
Suvi Saloniemi, izstādes Design Museum 140 Years – Parallel Histories kuratore: Izstādē centāmies radīt Dizaina muzeja un paša somu dizaina paralēlās vēstures vīziju. Šī paralelitāte saistīta ar somu dizaina kopējo ideju un muzeja patstāvīgo kolekciju The Finnish Form, kas atrodas tā pirmajā stāvā.
Izstāde Parallel Histories tika veidota no muzeja ekspozīcijas krājumiem, eksponējot darbus, kas publiski ilgi vai arī nekad iepriekš nav tikuši izrādīti. Tāpat tika izstādītas dizaina ikonas un labi pazīstami objekti pavisam jaunā - citādā perspektīvā. Priekšplānā izvirzījām somu dizaina vēstures diskursam šķietami neraksturīgas tēmas, piemēram, dekorativitāti. Patiesībā, muzeja kolekcijā ir pārpārēm izskaistinātu objektu, lai gan vispārējā vīzija par somu dizainu saistās ar ļoti minimālistiskām formām. Vēl šajā izstādē izvēlējāmies apskatīt objektus no tādiem tematiskajiem skatupunktiem kā bailes, vara, seksualitāte, neizdošanās, kas arī nav tipisks veids, kādā uzlūkot dizaina vēsturi un dizaina objektus.
Kā jūs nonācāt pie šādas izstādes koncepta idejas?
Suvi Saloniemi: Muzeja 140 gadu jubileju mēs vēlējāmies atzīmēt ar izstādi, kas veidota no mūsu pašu lieliskās kolekcijas. Taču vēlējāmies pārskatīt ideju par veidu, kādā kolekcija līdz šim tikusi izstādīta. Šoreiz bijām gatavi būt nedaudz drosmīgāki - 140 gadi tomēr ir pietiekams vecums, lai tādi atļautos būt. Tā nu mēs apsēdāmies un kopīgiem spēkiem nonācām pie svaigas pieejas kolekcijas eksponēšanā. Uzskatām, ka tā ir ļoti laikmetīga un lieliski atspoguļo mūsdienu sabiedrību. Izstāde apelē pie laikmetīgās diskusijas par nākotnes muzeju, muzeju - kā jaunu zināšanu un paškritiskas domāšanas institūciju. Muzeju, kura kolekcija un arhīvi būtu kā aktīvs materiāls, ar ko darboties, ko pārinterpretēt. Mēs vēlējāmies paraudzīties uz izstādes veidošanu ārpus ierastā rāmējuma.
Lūdzu, nosauciet izstādes Design Museum 140 Years - Parallel Histories trīs spilgtākos momentus?
Suvi Saloniemi: O, tādu ir daudz! Taču, ja nepieciešams nosaukt manu favorītu, tas noteikti būtu fakts, ka esam izcēlušu priekšplānā tēmu „neizdošanās”. Neizdošanās un kļūdas pārsvarā tiek saistītas ar kaut ko negatīvu, ar kauna sajūtu. Taču tās var tikt uzlūkotas arī no citas puses – kā mācīšanās un sākums ceļam uz labākiem rezultātiem. Raugoties no šīs perspektīvas, neizdošanās nav visu lietu beigas, bet gan sākums un kaut kā jauna dzimšana. Dizainā neizdošanās un produkta vai pakalpojuma nemitīga uzlabošana – abi ir vienlīdz dabiski un nenovēršami procesi. Vai varam runāt par neizdošanos slavenā Alvara Ālto Stool 60 gadījumā? Oriģinālais trīskāju ķeblis bija viegli apgāžams un absolūti nestabils, tajā pašā laikā tas tiek ražots jau 80 gadus un ir viens no kompānijas Artek populārākajiem produktiem.
Vai varat ieskicēt kopējo izstādes noskaņu?
Suvi Saloniemi: Interesants jautājums! Ceru, ka izstāde rada izpratni. Ceru, ka apmeklētājs saskatīs, ka nepastāv viena vienīga vēsture, bet vairākas – tik pat, cik to interpretētāju.
Vai varat iztēloties, kāda būtu muzeja jubilejas izstāde pēc 30 gadiem?
Suvi Saloniemi: Tad tā būtu 170 gadu jubileja, tas būtu 2043. gads. Es būtu 63 gadus veca. To visu ņemot vērā – grūti iztēloties. Taču noteikti izstādei vajadzētu lūkoties ārpus ierastajiem rāmjiem un būt drosmīgai. Ceru, ka savos 63 kā kuratore būšu gana progresīva. Domāju, ka 2043. gadā muzeju institūcijas būs kļuvušas daudz aktīvākas, radikālākas, iespējams, pat politiskākas.
Kādi ir Dizaina muzeja nākotnes plāni?
Jukka Savolainen: Dizaina muzejs ilgtermiņā plāno vairāk atvērties auditorijai, kalpot kā satikšanās vieta un dizaina un radošās domāšanas inkubators. Muzejs nav tikai kolekcijas uzglabāšanas institūcija, bet vieta, kur cilvēki var iesaistīties diskusijās par dizainu un tā tapšanu, vieta, kas piedāvā nozīmīgu pieredzi un bagātina dzīvi.
Kāda/un vai vispār ir bijusi Pasaules Dizaina galvaspilsētas (World Design Capital Helsinki 2012) gada ietekme uz muzeja kolekciju un somu dizaina attīstību kopumā?
Jukka Savolainen: Dizaina galvaspilsētas gadam nav bijusi būtiska ietekme uz objektu kolekciju, jo eksponātu atlase ir pastāvīgs process, kas nav saistīts ar kādu noteiktu notikumu. Dizaina galvaspilsētas gads publisko diskusiju par dizainu pacēla augstākā līmenī un veicināja cilvēku izpratni. Līdz tam daudzi cilvēki nereti uz dizainu raudzījās vien kā uz dekoratīvu vai, labākajā gadījumā – funkcionālu aspektu. Šodienas dizains ir kas daudz, daudz vairāk, un ietver gan servisa, gan industriālo dizainu, gan visu to, kas ir starp tiem abiem. Cerams, somu dizains attīstīsies daudzšķautņainākā veidā, un to varēs pielāgot dažādām vajadzībām.
