Tēma: Baltijas kurpnieces
20/05/2014
Baltijas valstu robežu kopējais garums ir aptuveni 3170 jūdzes. Kādos apavos varētu tās nostaigāt? Mēs ticam, ka šeit pat – Baltijas valstīs tapušos. Runa gan nav par septiņjūdžu zābakiem – maģiskajiem apaviem, zināmiem no pasakām, kas ļauj to īpašniekam ar vienu soli spert septiņas jūdzes. Lai gan, kas zin’... Esam izraudzījušies četrus Baltijas valstu apavu meistarus, kuru radītais dizains ir gana pamatīgs un estētiski augstvērtīgs, lai šādu milzu lēcienu arī veiktu. Ar pareizajiem apaviem iespējams tālu tikt – zināma taču meitene, kas ar pareizo kurpi kājā izrausās no pelniem un tika līdz pilij; kāpēc gan baltiešu noklususī un apputējusī kurpniecība nerindotos starptautisku dizaina apbalvojumu sarakstos, showroom programmās un modes apskatnieku slejās?! Tālu līdz tam nav – tikko prestižo Red Dot Award dizaina balvu produktu dizaina kategorijā saņēma lietuviešu filca apavu zīmols my feltboots.
Sīkāk par to, kāda tad iezīmējas šībrīža apavu dizaina aina Baltijas valstīs, Arterritory.com atklās paši dizaineri – Sille Sikmane un Kērta Peldmane no Igaunijas, Elīna Dobele no Latvijas un Daiva Zgrabske no Lietuvas. Tāpat dizaineres stāstīs par saviem izaicinājumiem, uzvarām, atklājumiem, iedvesmu un skatījumu uz apavu dizainu kā tādu.
Sille Sikmane (Sille Sikmann), Igaunija
Igauņu dizaineres Silles Sikmanes radītā vīriešu apavu zīmola Scheckmann idejas pamatā ir – piedāvāt Ziemeļvalstu vīriešiem augstas kvalitātes apavus (roku darbu), papildinot klasisko vīriešu apavu un aksesuāru stilu ar viegli šķelmīgu, taču elegantu un neatkārtojami individuālu piesitienu.
Sille Sikmann. Scheckmann
Scheckmann apavi un aksesuāri tiek izgatavoti no dabīgiem materiāliem plašā krāsu paletē, variējot ar ādas faktūru un biezumu, tostarp nereti izraugoties arī kādu eksotiskāku ādu paraugus.
Sille pārsvarā apavus izgatavo individuāli – pēc pasūtījuma, taču atsevišķi apavu dizaina paraugi iegādājami arī veikalos Tartu un Tallinā.
Iedvesmu savam dizainam dizainere uzmeklē zemapziņas apcirkņos, dažkārt sapņu pasaulē: “Mans dizains laikam pārsvarā dzimst no zemapziņas, bet tā savukārt iespaidus savākusi no dabas un cilvēkiem, kas man visapkārt – no detaļām, ko nejauši notver mans skatiens, kā arī no dzīves situācijām, reizēm filmām, bet arī sapņiem. Man bijuši sapņi, kuros es redzu konkrētu apavu modeli, ko nākamajā rītā uzlieku uz papīra.”
Kērta Peldmane (Kärt Põldmann), Igaunija
Atklājusi, ka apavus neviens vairs nelabo un to ražošanā izmantotie materiāli vienkārši nepieļauj detaļu atjaunošanu, igauņu dizainere Kērta Peldmane saprata, ka jāsāk sadarboties ar vietējiem kurpniekiem, izmantojot viņu amata prasmi un resursus, jo vienīgi ar rokām izgatavotiem apaviem ir ilgs mūžs un tos iespējams labot.
Plānojot savu apavu dizainu, Kērta ir ļoti racionāla; augstāk par visu viņa vērtē funkcionalitāti. Viņa apzinās, ka dizains mūsu dzīvē var dot lielu spēku.
Savos vīriešu un sieviešu apavu modeļos Kērta Peldmane izmanto tikai pašas augstākās kvalitātes ādu no Itālijas labākajām miecētavām. Katru pāri ar rokām darina vietējie kurpnieki. Tāpēc viens apavu pāris no otra var atšķirties, un šīs atšķirības jāuzskata par apavu individualitāti. Peldmanes dizainu lielā mērā nosaka tieši Ziemeļvalstu kurpniecības mantojums, ko viņa pārtulko mūsdienīgā dizainā.
Elīna Dobele, Latvija
Latviešu dizainere Elīna Dobele ir diplomēta arhitekte, kurai zināma konstrukciju, formu, materiālu saderības un dizaina nozīme funkcionāla un estētiska mājokļa radīšanā. Vīriešu un sieviešu apavu zīmola radītāja tic, ka apavi stāsta, kādas takas jau izstaigātas un kurp vēlamies doties, tāpēc zīmola ELĪNA DOBELE apavi ar savu pamatīgumu gluži vai mudina droši spert soļus pretim nezināmajam, lai arī cik tālu tas atrastos. Apavu lakonisms un noteiktība iedrošina rīkoties mērķtiecīgi un motivēti, savukārt stabilitāte un kvalitāte – justies droši.
ELĪNA DOBELE. Foto: Lisbeth Breland Saalmink
Iedvesmas meklējumiem Elīna Dobele pievēršas apzināti un pastāvīgi: “Visvairāk mani iedvesmo cilvēka radītais – arhitektūra, māksla, mūzika, grāmatas, fotogrāfijas. Visvairāk spēj saviļņot dzīvi priekšnesumi. Ļoti nozīmīgu lomu manā darbā spēlē ceļojumi, kuros es izpētu jaunas pilsētas un satieku apbrīnojamus un radošus cilvēkus no visas pasaules.”
Viņas dizainam šobrīd iespējams izsekot dažādos pasaules nostūros – Latvijā, Nīderlandē, Vācijā, Japānā un Kanādā.
Daiva Zgrabske (Daiva Zgrabskė), Lietuva
Lietuviete Daiva Zgrabske ir dizainere, kura izveidojusi savu zīmolu ar nosaukumu my feltboots; tā darbības joma ir filca apavu (krievu velteņu tipa zābaku) dizains. Tā kā pieprasījums pēc videi draudzīgajiem, no dabiskiem materiāliem gatavotajiem filca zābakiem arvien pieaug, Daiva uzskata, ka pastāv īpaša eko-dzīvesveida tirgus niša, kas orientēta uz cilvēkiem, kuri pieturas pie svaigēšanas un dabisko izejvielu izmantošanas filozofijas. Un my feltboots apavi izgatavoti tikai no dabiskiem materiāliem, teiksim, vilnas un ādas salikuma.
Daiva Zgrabskė. my feltboots
2014. gada pavasarī lietuviešu dizainerei, kura 2012. gadā jau saņēmusi nacionālo dizaina balvu, par my feltboots apaviem piešķīra arī prestižās starptautiskās Red Dot balvas konkursa goda diplomu. Viņas tīrais dizains savaldzināja starptautisko ekspertu žūriju, un Daiva šo oskaroto dizaina balvu, kas pazīstama kā Sarkanais punkts (Red Dot), saņēma Labākā produkta dizaina kategorijā.
Viņas radītajam dizainam Daivu iedvesmojuši laikapstākļi. Tieši skarbās Baltijas ziemas, par kurām viņa nebūt nesūrojas, bet pielāgojas, radot apstākļiem pienācīgus apavus.
Kurpniecība Baltijā
Kas šobrīd notiek Baltijas valstu kurpniecībā un apavu dizainā? Uz šo jautājumu vislabāk var atbildēt tikai pašas kurpnieces, kam ikdienā jāsaskaras ar materiālu meklējumiem, amata noslēpumu izzināšanu, kvalitātes izpratni un novērtējumu valkātāju vidū.
Dizainere Sille Sikmane no Igaunijas atzīst, ka apavu darināšanas amata prasme Igaunijā ir teju izmirusi, līdz ar to arī materiālu sagādē jāsaskaras ierobežojumiem. Tas ir īpašs izaicinājums arī igauņu dizainerei Kērtai Peldmanei, kuras radītais dizains ir dziļi sakņots igauņu kurpnieka aroda mantojumā, un kuras darbnīcā katrs apavs tiek izgatavots gluži kā sendienās. Viņa atzīst: tas, ka, pirms diviem gadiem strādājot pie diplomdarba kolekcijas Igaunijas Mākslas akadēmijā, viņai izdevies atrast meistarus, kas ierādījuši senās darināšanas metodes, bijusi tīrā veiksme.
Arī lietuviešu dizainere Daiva Zgrabske spiesta atzīt, ka apavu gatavošanā vērojams labu profesionāļu un modernu iekārtu trūkums, bet viņa domā, ka šāds deficīts tik mazā valstī ir vairāk vai mazāk normāla parādība.
ELĪNA DOBELE. Foto: Lisbeth Breland Saalmink
Runājot par šo industriju Latvijā, latviešu dizainere Elīna Dobele akcentē pateicīgo situāciju, kādā šobrīd atrodas latviešu dizains kopumā: “Dažus pēdējos gadus Latvijā valda spēcīgs patriotisks noskaņojums. Tas nospēlējis par labu radošajai industrijai. Cilvēki atbalsta vietējo dizainu, un mediji velta tam ievērojamu uzmanību. Šī situācija palīdzējusi vairot mana zīmola atpazīstamību un ļāvusi iegūt uzticamus klientus pašai savā zemē.” Elīna savu dizainu saredz tieši starptautiskā kontekstā, tāpēc viņai nākas atzīt, ka Latvijā trūkst informācijas un zināšanu par to, kā attīstīties globāli tieši no biznesa viedokļa, un uzsver tieši ārējās informācijas nozīmību: “Kopš pirmajām dienām apavu dizaina jomā esmu sapratusi, ka ļoti svarīgas ir divas lietas: ceļot un uzdot cilvēkiem jautājumus. Ja tu nāc no valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, ir ārkārtīgi nozīmīgi nezaudēt pamatīgu saikni ar ārpasauli.”
Kärt Põldmann
Jāatzīst, ka Igaunijas un Lietuvas dizaineres šobrīd nav iesaistītas eksporta biznesā – Kērta Peldmane rada dizainu draugiem un draugu draugiem, tostarp draugiem ārzemēs, bet Sille Sikmane atzīst, ka pieprasījums pēc pasūtījuma dizaina ir pietiekošs: “Igaunijas tirgū es lielākoties strādāju pēc pasūtījuma, un šķiet, ka ar to pilnīgi pietiek – patlaban pēc maniem apaviem izveidojušās garas pasūtītāju rindas. Cilvēkus interesē arī nelielas kolekcijas, tāpēc es strādāju arī pie Ziemeļvalstu vīriešiem domātas minikolekcijas maziem modes saloniem.”
Savukārt lietuviete Daiva Zgrabske sper pirmos soļus ārpus Baltijas valstu robežām un šobrīd aktīvi piedalās starptautiskajos gadatirgos.
Tikmēr Elīnai Dobelei kontaktu tīkls un dažādi pasākumi atvēruši durvis uz dažiem no pasaules labākajiem veikaliem, kas pārdod viņas apavus Japānā, Vācijā, Nīderlandē un tagad arī Kanādā. Un šobrīd viņa jūt, ka pienācis laiks izplatīt informāciju visā pasaulē: “Tas man liekas ļoti svarīgi, jo es lepojos ar savu mazo zemi. Lai kur es brauktu, cilvēki man jautā: “Bet kur tad īsti ir Latvija un Rīga?” Un man viņiem ir, ko pastāstīt.”
Par ko būt lepniem?
Visbiežāk lielāko lepnumu mazu valstu dizaineru vidū izraisa tieši lielo valstu vārtu caursišana. Sillei līdzās goda diplomam 2012. gada Igaunijas dizaina balvas BRUNO konkursā tā ir arī 2014. gada Britu padomes un Britu modes padomes rīkotās Starptautiskās modes skates (International Fashion Showcase) galvenā balva, bet Kērtai – uzvara šīgada Starptautiskajā modes skatē Londonas modes nedēļas ietvaros (Igaunijas ekspozīcija plūca laurus otro gadu pēc kārtas), kā arī piedalīšanās vienā no pēdējā laika grandiozākajiem igauņu dizaina projektiem – Tanela Vēnres rīkotajā Kaamos. Fashion Now: Estonia. Taču Kērta novērtē visus projektus, kuros viņu aicina piedalīties. Lepnumā starot dizainerei liek arī tie klusie ikdienas brīži, kad viņa var nodarboties ar lietām, kas sagādā prieku.
Daiva Zgrabskė. my feltboots. Foto: fotopastele.lt
Lietuviešu dizaineres Daivas lepnums viennozīmīgi ir nesenā nominācija vācu dizaina balvai Red Dot Award, bet tikpat lielu prieku viņa izjūt, redzot savu my Moose dizainu pilsētas ielās un apzinoties, ka cilvēki lepojas ar my feltboots apavu pāri. Katru reizi ieraugot savus dizainētos apavus kāda cita kājās, viņa uz brīdi šo pāri sajūt kā savējo, jo to radīšanā ielikusi savu sirdi.
Izvērtējot lepnuma sajūtu attiecībā uz savu darbu, arī Elīna atzīst, ka dažkārt tie ir publiski uzvaras gājieni, citkārt – ļoti klusi un personiski notikumi. Viņa piemin savu runu “Kurpes arhitektūra” (Architecting a shoe) TEDxRiga konferencē, kura plaši tika skatīta internetā un pēc kuras viņu atpazinusi un uzrunājusi kāda sieviete Tokijā. Tāpat Elīna min Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja interesi par viņas darbiem, kad 2013. gadā muzejs savai kolekcijai pievienoja četrus viņas apavu pārus, un piemetina: “Svarīgi piebilst arī, ka es ļoti īpaši un dziļi personiski izjūtu katru reizi, kad kāds klients iegādājas manu apavu pāri. Katru reizi tas ir kā individuāls mana darba vērtības apliecinājums.”
Kāds ir Baltijas valstīs tapušā apavu dizaina valkātājs?
Jautāta, ko par savu apavu valkātāju viņa ir iemācījusies un uzzinājusi, Sille viennozīmīgi atzīst: “Labākie klienti ir vīrieši, un man patīk arī igauņu sievietes, kuras pērk saviem vīriešiem dāvanu kartes, lai viņu iemīļotie varētu nēsāt manis dizainētus apavus.” Viņas klienti ir vīrieši, kas vēlas atšķirties, kas ir drosmīgi attiecībā uz krāsām apavos, un tādi, kas zina, kas viņi ir un ko valkāt, lai nepazaudētu sevi un būtu viņi paši.
Sille Sikmann. Scheckmann
Elīna ir novērojusi, ka viņas klienti ir domātāji: “Viņi savā dzīvē objektus izvēlas apzināti, nevis ļaujoties pēkšņam acumirkļa impulsam. Viņi dzīvo ar apdomu, tāpēc bez nožēlas.”
Kērta ir pārliecināta, ka klienti viņai pilnībā uzticas, un par to izjūt lielu pateicību. Savukārt Daiva ātri vien apguva sekojošu mācībstundu: “Es neizdabāju jebkura klienta gaumei un negribu arī akli sekot modei.”
Visas dizaineres atzīst, ka ir priecīgas un pagodinātas par jebkura cilvēka izvēli par labu viņu dizainētajiem apaviem. Elīna neslēpj: “Man patīk visi mani klienti. Ja reiz viņi izvēlas manus apavus, es tikpat kā zinu, kāds ir cilvēks, kurš stāv aiz šī pirkuma. Ja man vajadzētu kādu īpaši izcelt, es gribētu, lai manas kurpes kādudien valkā Niks Keivs.”
Kāda, dizaineruprāt, ir apavu loma kopējā vizuālajā tēlā?
Domājot par kopējo tēlu, igauniete Sille uzsvaru liek tieši uz komfortu, kas vēlāk atsauksies veselību, kas savukārt – uz apavu valkātāja gaitu, bet gaita viennozīmīgi ir būtiska tēla sastāvdaļa. Tam pilnībā pievienojas arī igauniete Kērta: “Kurpes var mūs kropļot, tās var mums nodarīt ļaunumu un kaitēt mums, bet tās mūs var arī burtiski pacelt. Jo labāk tu jūties, jo labāk izskaties, un otrādi.”
Kärt Põldmann
Bet latviešu dizainere Elīna šo jautājumu uzlūko no arhitektūras skatupunkta: “Es nāku no arhitektūras; vienmēr esmu domājusi par apaviem kā par mazām ēkām, kas celtas mūsu kājām. Valkājami dizaina objekti – lūk, ko man nozīmē kurpes.”
Savukārt lietuviete Daiva palūkojas caur vajadzību piramīdu un norāda – vienalga, vai tie būtu zābaki vai kedas, mokasīni vai šņorējamas kurpes, mēs savu kopējo tēlu pabeidzam ar piemērotu apavu pāri. Te runa nav par modi; runa ir par nepieciešamību. Un šāda vienkārša nepieciešamība var būt traka, ikdienišķa, acīs krītoša vai tāda, kas uzprasās pēc komplimentiem. Galvenais te ir indivīds un viņa kopējais tēls spogulī.
Ērti un skaisti
Domājot par apavu izskatu un valkājamību, devām iespēju dizaineriem definēt, kas tad, viņuprāt, ir labas apavu konstrukcijas un laba apavu dizaina kritēriji.
Lietuviešu dizainere Daiva viennozīmīgi akcentē tieši proporcionalitātes nozīmību dizainā: “Man absolūti svarīgākais ir proporcijas. Kad vien jūs vēlaties izskatīties izsmalcināti eleganti vai nepiespiesti ikdienišķi, visu izšķir dabiskās proporcijas. Līdzsvara, proporciju un apava detaļu savstarpējās attiecības atstāj iespaidu, tālab nepazūd aiz apava kopējās konstrukcijas un dizaina.”
ELĪNA DOBELE. Foto: Lisbeth Breland Saalmink
Elīnai patīk īpaši pasvītrot, ka labi konstruēts vai labi dizainēts ir divi dažādi kritēriji. Konstrukcija var piederēt pie dizaina, bet var arī nepiederēt. To izlemj pats dizainers. Kad abi elementi apvienojas vienā modelī, tas piešķir apaviem īpašu kvalitāti. “Lai gan manas kurpes ir ļoti ērtas, jāteic, ka es tiecos radīt apavu dizainu, kurš būtu ļoti godīgs un kura pamatā būtu likta zināma ideja. Domāju, ka “labs dizains” var nozīmēt arī to, ka nācies iziet uz zināmu kompromisu, bet man savā darbā patīk ļoti konkrēti tieša pieeja.”
Kērta uzsver: “Mana pārliecība ir tāda, ka apavam jābūt vienlaikus ērtam un elegantam; stalta stāja iespējama arī bez 10 centimetru papēžiem.”
Jūdze “svešās kurpēs”*
Dzīve, tāpat kā kino sastāv no epizodēm, kuras jāizspēlē – vislabāk ar pareizajiem apaviem kājās. Kad domājam par apaviem un kino, prātā nāk dažas ikoniskas apavu dizaina parādības, piemēram, Monmartras Amēlijas nošķiebtie un nevīžīgie zēnīgo apavu purngali, Foresta Gampa Nike krosenes, Klinta Īstvuda vesterna zābaki vai Ala Kapones mirdzošā melnbaltā lakāda... Arī katras mūsu uzrunātās dizaineres apavu profils ir visai atšķirīgs, tāpēc interesanti kā dizaineri ikdienas dzīves ainās režisē viņu apavos autos klientus...
Elīna: “Sagadīšanās pēc es tieši vakar noskatījos Džima Džarmuša jauno filmu “Izdzīvo tikai mīlētāji” (Only Lovers Left Alive), kurā viņš runā par to, cik nozīmīgu lomu mūsu dzīvē spēlē kultūra. Vizuāli šo filmu caurauž tāda kā nostalģija un ilgas pēc piesātinātākajiem pagātnes gadiem. Es varēju skaidri iztēloties tur manis dizainētos apavus; tie lieliski iederētos.”
Sille Sikmann. Scheckmann
Sille: “Mani klienti ir lielākoties vīrieši, kuri dzīvo pilsētā – uzņēmēji, aktieri, mūziķi, utt. Viņi valkā manus apavus darbā vai pēc darba – lai caur tiem ļautu izpausties savai personībai. Mēs, sievietes, tik un tā vienmēr pievēršam uzmanību apaviem. Tie parasti diezgan viegli ļauj saprast, kāds cilvēks stāv mūsu priekšā un cik labi viņš rūpējas par lietām, kas viņam pieder.”
Kērta: “Es gribu uz šodienu pārcelt zelta ideālus, apvienojot sapņainu maģiju ar ikdienas realitāti. Atbalstu stilu un tēlu kombinēšanu, kas ļauj izskatīties piemēroti daudzās un dažādās dzīves situācijās. Es nevarētu nospraust kaut kādus rāmjus – noteikt, kur manus apavus var un kur nevar valkāt. Ceru, ka tie ir atbilstoši tiklab īpaši nozīmīgiem gadījumiem, kā gluži parastām dienām – vienkārši lai justos labi.”
Daiva Zgrabskė. my feltboots
Daiva: “Ātrums, laiks, kustība – šie trīs vārdi raksturo mūsu rosīgo jauno laikmetu, kas diktē pilsētas pulsu un iespaido mūsu dzīves stilu. Mēs gribam apģērbties ātri, bet izskatīties vienlaikus fantastiski un ļoti ērti. Es uzskatu, ka my feltboots apavi modernam vīrietim un sievietei ir kā radīti tieši šādai situācijai. Un tik un tā – uzdāviniet my feltboots slēgtās čības cilvēkam, kurš visu dienu joņojis apkārt, un viņš vai viņa būs pateicīgi par iespēju justies ērti un silti, bet tomēr stilīgi. Ir pavisam viegli šajā drudžainajā pasaulē pārsteigt cilvēku ar kaut ko dabisku un ļoti ērtu.”
Kas ir tur ārā?
Jautāta, kāds ir dizaineres skatījums uz apavu dizaina tendencēm un kādiem zīmoliem vērts sekot, igauņu apavu meistare Sille Sikmane saistībā ar vīriešu apavu modi izceļ brazīliešu izcelsmes britu dizaineru Djego Vanasibaru (Diego Vanassibara), kurš dizainā izmanto koka akcentus, kā arī Aki Čoklatu (Aki Choclat) un Aku Bekstremu (Aku Bäckström), un atzīst, ka vīriešu apavu modes tendencēs vēl joprojām dominē klasika, piemetinot: “Tomēr žurnālos jūs varat redzēt, ka reizēm tiek izmantotas arī nelielas audekla un tvīda detaļas, un parādās mazliet vairāk krāsas, kas vīriešiem piedāvā plašāku izvēli. Uklasikas sajaukums ar moderno laikam gan ļauj apava dizainam palikt mūžam aktuālam, jo mazliet klasikas nekad nenovecos. Vīriešiem parasti patīk pieturēties pie vienkāršiem un elegantiem apaviem, jo viņi vēlas, lai tos būtu iespējams valkāt pie daudziem un dažādiem āra apģērbiem.”
Kērta Peldmane savukārt noliedz savu ieinteresētību pasaules apavu modes tendencēs, un uzticas tikai un vienīgi roku darbam un kvalitātei, bet, vērtējot citus amata brāļus, atzīst, ka ir vienotās domās ar vācu dizaineri Leonardu Kālki (Leonard Kahlcke).
Elīna Dobele par izcilāko šī laika apavu dizaineri uzskata Migelu Munjosu Vilsonu (Miguel Muñoz Wilson) no Munoz Vrandecic.
Bet Daiva Zgrabske ir pārliecināta, ka dabiski materiāli, tādi kā vilna, tekstils, zamšāda, dabiski audumi un tīrs, minimālistisks dizains paliks uzmanības centrā. Īpaši pamanāma būs mākslas vēstures, dabas faktūru un dažādu kultūru sajaukuma tradicionālo motīvu ietekme. Daiva īpaši izceļ tādus jaunus un skaistus dizainerus kā Čau Haru Lī (Chau Har Lee), no kuras viņa smeļas radošo iedvesmu, un īpatnējo Armando Kabralu (Armando Cabral). Viņa augstu vērtē dizainu, kas radīts ar prieku un iedvesmu, kā arī klasisku formu savienojumu ar neordināriem materiāliem, un ir pārliecināta: ja atvērsiet acis, ausis un prātu dizainam, kas jums visapkārt, tad ieraudzīsiet, ka pasaule ir skaistuma pilna, un interesantu lietu netrūkst tepat!
* Atsauce uz 2005. gada amerikāņu komēdiju In Her Shoes (“Svešās kurpēs”)
