Tanels Vēnre. Rotu horeogrāfija
05/11/2014
Kā no apslēptām ūdens dzīlēm, kā no dziļiem lietus mežiem, kā no vietām, kurās neviens nekad nav bijis, kā no fantasmagoriskas Pandoras planētas – tādas ir Tanela Vēnres radītās dabas formas un krāsas. It kā dabas radītas, it kā cilvēka... taču vai vispār kāds tos abus var nošķirt un pretnostatīt?!
Igauņu laikmetīgo rotu mākslinieks Tanels Vēnre (Tanel Veenre, 1977), lai gan varēja kļūt par mūziķi, kam nošu atslēga mantojumā nodota jau vairākās paaudzēs, savās rokās apjauta spējas – spējas ļaut dīgt, pumpuroties un atraisīties ziedos visdažādākajiem dabai pietuvinātiem veidoliem, rotaļīgām, poētiskām un dramatiskām kompozīcijām. Gluži kā no labvēlīgas augsnes – no viņa pirkstiem izaug māksla, kas kļūst par dabu. Cilvēka dabu. Tas notiek pavisam viegli, jo dabā zāle nepūlas augt, tā vienkārši aug. Zivis nepūlas peldēt, tās vienkārši peld. Puķes nepūlas uzziedēt, tās vienkārši uzzied. Varbūt tāpēc jautāts, vai savos darbos viņš mēdz ielikt kādu laikmetu apliecinošu vēstījumu, sociāli aktuālu problemātiku – viņš norāda, ka procesā, kas notiek tik dabiski un intuitīvi, ir grūti ko apzināti integrēt. Tāpēc pie sabiedriskās apziņas viņš izvēlas apelēt caur uzrakstīto un pasacīto. „Es tikai konsekventi izaicinu cilvēkus sapņot. Taču ne tādā eskeipisma formā. Es aicinu sapņojot caurlauzt rāmjus...”
Tanels Vēnre. Fruits of paradise. Publicitātes foto
Tanels Vēnre ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju metāla dizaina nodaļas vadītājas, zināmākās igauņu rotu mākslinieces Kadri Melkas vadībā. Gadu Tanels Vēnre ir pavadījis rotu dizaina apmaiņas programmā – Gerita Ritvelda akadēmijā Amsterdamā. Viņa darbi atrodas Igaunijas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzeja, Igaunijas Vēstures muzeja, kā arī Francijas Espace Solidor un Kalifornijas Rotasa Collection Trust publiskajās kolekcijās. No 2005. gada Vēnre pasniedz Igaunijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļā un kopš 2012. gada – profesors Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Līdzās akadēmiskajam darbam Igaunijā mākslinieks vadījis radošās darbnīcas Izraēlā, Meksikā, Čīlē, Somijā un Zviedrijā.
Tanels Vēnre. Publicitātes foto
Mākslinieks izstādās no 2005. gada, viņa personālizstādes bijušas skatāmas Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Zviedrijā, ASV, Madeiras salā, Turcijā un Meksikā. Nesen Tanels Vēnre uzsācis sadarbību ar galeriju Bangkokā, bet janvārī dosies uz Taizemi. Interesants gadījums viņu savedis kopā ar 80 gadus veco ebreju izcelsmes galeristu Tomasu Konu, kurš Brazīlijā pārstāv vairākus laikmetīgās mākslas lielvārdus, tostarp Toniju Kregu. Viņš nesen atvēris laikmetīgo rotu galeriju Sanpaulu un cenšas apzināt Eiropas ziemeļu valstis. Tanels ir sajūsmināts par laikmetīgo rotu tirgus attīstību, taču atzīst: „Kad es ko radu, es nedomāju par tirgu un kā mans darbs tajā iederēsies. Tajā pašā laikā no savām radītajām lietām es vēlos atbrīvoties. Es neesmu sentimentāls un negribu tās glabāt sev – līdz ar tām apaugu. Tas varētu nogalināt iespēju tapt kam jaunam. Man ir vajadzīgs gaiss, ko elpot.”
Šis ir bijis intensīvs gads – Tanela Vēnres darbi ceļojuši no Stambulas SODA galerijas līdz Ģentes Pont & Plas, no Amsterdamas RA līdz Stokholmas Platina galerijai. Līdz 15. novembrim Tanels Venre aicina šķērsot metafiziskas sapņu pasaules slieksni Rīgas galerijā Putti, lai tālāk jau dotos uz Berlīni.
Tanels Vēnre. Auskari no kolekcijas „Hippo Couture”. Ametists, sudrabs. Publicitātes foto
Līdzās ekstravagantiem lielizmēra objektiem Tanels Putti izstādījis arī savu modes aksesuāru līniju, kuru aizsāka pirms diviem gadiem. Tā pārsvarā iemiesota sudraba formās, ko papildina māksliniekam tik tuvie ametisti. Viņš stāsta, ka šīs rotas ir vienkārši valkājamas, viegli pārdodamas, un to radīšana ļauj viņam tuvāk piekļūt cilvēku vairākumam. Māksliniekam patīk lietot metaforu – „Māksla ir kā sīrups, tik koncentrēta, ka ir tikai daži, kas spēj to iedzert. Šo indi nogaršot uzdrošinās tikai viens drosmīgais no miljona”. Tāpēc, lai šo esenci padarītu dzeramu, viņš to pamatīgi atjauc ar ūdeni, un savus mākslas darbus cenšas padarīt pēc iespējas pieejamākus un valkājamākus.
Tanels Vēnre. Broša Animus Gothic. Foto: Tanels Vēnre
Aplūkojot izstādīto Palindrome (2013/14) kolekciju, šķiet, viņa paša uzdrošināšanās sākas jau no apjomīgo kompozīciju galvenā izejmateriāla izvēles. Kaklarotas un brošas veidotas no izkaltētiem jūras zirdziņiem – radībām, kas reiz mitušas koraļļu rifos, jūraszālēs un mangrovju birzīs. Jūraszirdziņus viņš iepērk medicīnas veikalos Ķīnā – saberzti pulverī viņi Ķīnas, Japānas un citu Āzijas tautu tradicionālajā medicīnā tiek uzskatīti par dzimumtieksmi pastiprinošu līdzekli. Tiem arī piemīt spējas savas dzīves laikā mainīt dzimumu, un tieši tēviņi ir tie, kas spēj dot dzīvību. Šī bioloģijas faktoloģija gan nav Tanela Vēnres stāsta pamatā – jūras radības mākslinieku piesaistījušas ar savu mītisko tēlu: „Daudzi cilvēki nemaz netic, ka šīs radības patiesi eksistē un saista tos vienīgi ar teiksmām un izdomātām pasakām. Līdzīgi kā sfinksas vai kentaurus... Tāpēc es izvēlos domāt par šo mitoloģisko pusi, ko šīs mazās radības sev nes līdz.”
Tanels Vēnre atzīst, ka apjauš sevī drāmas režisoru, un arī izstādes scenogrāfiju galerijā Putti ar vairākiem savītiem porolona matračiem, kas nokarājas no griestiem un kalpo par fonu viņa darbiem, mākslinieks iekārtojis, vadoties pēc savas idejas. „Šīs ir manis izdomātas dekorācijas manam baletuzvedumam”. „Jūraszirdziņus es redzu kā baletdejotājus uz skatuves un sevi – kā horeogrāfu. Tā, nu, es tos grupēju un pārgrupēju dažādākajās kombinācijās – simetriskās, asimetriskās...”
Izmantojot tos gluži kā konstruktora detaļas, viņš rada dažādus veidolus – dzīvnieku tēlus, kādus barokālus atveidus vai vieglākas rokoko formas. Pēc tam viņš tām piešķir dažāda biezuma un krāsas mākslīgo sveķu pārklājumu.
Tanels Vēnre. Kaklarota no My Kingdom kolekcijas. Publicitātes foto
My Kingdom (2011/12) darbu sēriju veido apjomīgas, taču supervieglas kompozīcijas. To hipnotisko krāsu virskārta glabā pavisam vienkāršu noslēpumu – rotu izejmateriāls ir koka pludiņi. „Viss sākas no materiāla. Kad es sāku, es nekad nezinu, kāds būs gala iznākums. Manā galvā ir plāns, bet visdrīzāk tas darba procesā tiks apgriezts kājām gaisā. Esmu ļoti atvērts, atvērts dialogam ar materiālu. Materiāli ir gudri – viņi vienkārši sāk stāstīt jums priekšā, kā tos savietot, savienot... Darbi, gluži kā augi, it kā paši izaug no manām rokām. Pavisam viegli un organiski. Tā es to arī izjūtu – es tikai iesēju sēklu un tie aug paši par sevi.”
Tanels Vēnre. Kaklarota Eden no My Kingdom kolekcijas. Publicitātes foto
Mākslinieks ar šādu pieeju radošajam darbam šķietami varētu būtu cieši sasaistīts ar dabu, taču gluži pretēji – Tanels noliedz, ka daudz laika pavadītu dabā. Viņš vienkārši to mīl. „Varbūt šim reiz būtu jāmainās! Es daudz strādāju, es mēdzu aizbēgt no visa, tai skaitā no dabas, no draugiem... Čīlē es paguvu pabūt kalnos... tas noteikti bija lieliskākais laiks šajā gadā!”
Viņš mīl arī citēt Boba Dilana reiz sacīto: „Es esmu pret dabu. Man nepatīk daba vispār. Man liekas, ka daba ir nedabīga. Es domāju, ka patiesi dabīgās lietas ir sapņi – tos daba nevar aizskart un likt tiem satrūdēt...”
Tanels Vēnre. Broša no kolekcijas My Kingdom. Publicitātes foto
Šobrīd Tanels strādā pie savas otrās grāmatas. Pirmā – EHE / JEWEL iznāca pirms pieciem gadiem. Jautāts par to, kā viņa darbs mainījies radošo gadu garumā, viņš atbild, ka šobrīd tieši sanācis par to daudz domāt un analizēt: „No vienas puses – tā vien šķiet, ka nekas daudz nav mainījies. Pašā būtībā, man šķiet, es esmu ļoti stabils. Tiktāl, kas attiecas mitoloģijas valdzinājumu – sapņaino, mistisko būtības pusi... Tā tur ir bijusi vienmēr. Mainījušies ir tikai līdzekļi, ar ko to izteikt. Agrāk arī manis izmantotie materiāli bija vienkāršāki – pārsvarā tas bija koks.”
Tanels Vēnre rotu radīšanas brīdī. Publicitātes foto
