Vieduma dekonstrukcija

Atskats uz Tanela Vēnres rotu izstādi "The Will"

24/08/2016

“Vieduma dekonstrukcija” – arī tā varētu dēvēt igauņu rotu mākslinieka Tanela Vēnres (Tanel Veenre) izstādi The Will (“Griba”), kura pagājušajā nedēļā vēra durvis Tallinas Mākslas halles galerijā. Tās centrā ir grāmata – cilvēces vēstures, ideju, evolūcijas, domu un emociju krātuve. Vien šoreiz tā pārmiesojusies un transformējusies rotu valodā – intīmākajā no mākslas darbiem, tādējādi risinot ne tikai garīgu, bet arī gluži fizisku dialogu ar skatītāju. Jo faktā, ka grāmatu, ja vien, protams, ir tāda vēlēšanās, iespējams arī valkāt, ir kaut kas metafizisks. Tas nav kā to vienkārši paņemt rokās vai atlaisties ērtā zvilnī un lasīt, jeb ielikt pleca somā un nēsāt līdzi. Vai sēdēt taisnu muguru kādā bibliotēkā ar piezīmju kladi blakus. Tanela rotu grāmatas veido gluži miesisku dialogu. Ar formu, ar šķietamo saturu, ko slēpj to kaulā, kokā izgrebtās lappuses, kurās nav vārdu. Dažas rotas “serde” arī ir īsta grāmata – vien ne vairs klasiski lasāma, jo tai cauri it kā iztriekusies roka. Sajaucot burtus, tekstu, jēgu un pārvēršot to rokassprādzē. Tādējādi it kā rakstot no jauna un vienlaikus papildinot – ar savu domu un sajūtu slāni. Tanela režijā grāmata var pārtapt par jebko – kaklarotā, šallē, gredzenā... Taču neatkarīgi no tās vizuālajām transformācijām, tā nezaudē savu patību un satura blīvumu.

Tanels Vēnre izstādes The Will atklāšanā Tallinas Mākslas halles galerijā. 2016

Izstādei ir it kā divas daļas un divi krasi atšķirīgi noskaņojumi. Pirmais ir balts, šķietami neaprakstīts, kur domas vēl klejo gaisā, neiemiesojušās vārdos, teikumos, rindkopās. Absolūti baltā telpā eksponētas tikpat baltas rotas. Tiesa, baltais gan ir tikai šķietamība. Jo arī baltas dzīvnieka pēdas baltā sniegā tikai izskatās baltas. Kā laika balinātas, izpluinītas grāmatas lappuses rotas pieķērušās, pielipušas, piesēdušas uz telpas sienām, veidojot trausli spontānas sastingušu sajūtu drapērijas. Gluži nevilšus uzjundot asociācijas ar leģendārās franču modes dizaineres Madlēnes Vionē (1876–1975) tērpu fragmentiem. Viņas skulpturāli drapētās kleitas, kuru iedvesmas avots bija seno grieķu un romiešu tērpu elementi, joprojām ir nepārspēts perfekta tērpa sinonīms. Un pat muzejā vienkārši uzvilktas uz manekena, tās sevī it kā joprojām glabā ķermeņa nospiedumu. Juteklisku, pārpilnu pagātnes atmiņu drisku. Kāda no Tanela rotām ir nēsājama tikai uz pleca – kā sastindzis lakats vai dvielis, kura krokas sakritušas šķietami brīvi. Kaut mēs labi zinām, ka arī šķietami spontānām darbībām mēdz būt savi iemesli, kāpēc kaut kas notiek tā un ne citādi.

Tanela Vēnres rota. Publicitātes attēls

Savukārt otra telpa ir tumša. Tanela kolēģe, nu jau leģendārā igauņu rotu māksliniece Kadrī Mālka (Kadri Mälk) to trāpīgi raksturo: “Drāma klusinātā veidā.” Katra no rotām uzlikta uz miniatūra podesta un filigrāni izgaismotas, tās uz sienas zīmē ēnas – kā satura sajūtu astes.

Kaut kas tajās nevilšus atgādina Anselma Kīfera monumentālās svina grāmatas. Kīfers uzskatīja, ka svins ir vienīgais materiāls, kurš ir pietiekami smags, lai spētu iznest vēstures blīvumu. Ne velti tas izsenis ticis izmantots arī alķīmiskos eksperimentos. Savos darbos žonglēdams ar dažbrīd prātam neaptveramu literāro, filozofisko un vēsturisko atsauču daudzslāņainību, Kīfers arī pats ir savveida alķīmiķis. Kā viņš reiz izteicies: “Māksla patiešām ir kaut kas ļoti sarežģīts. To ir sarežģīti radīt un skatītājam dažkārt ir sarežģīti to saprast. Un daļai no tās vienmēr jāspēj saskrāpēt jūsu prātu.”

Tanela Vēnres rota. Publicitātes attēls

Tanels savās grāmatās izmanto melnkoku un koka ahātu (lignīta paveidu, kas savas mītiskās izcelsmes dēļ bieži tiek dēvēts arī par “melno dzintaru” jeb angliski – jet). Tas ir pirms 180 un vairāk miljoniem gadu fosilizējies koks, kurš joprojām tiek iegūts atradnēs Anglijā un Sibīrijā. Īpaši populārs tas bija Viktorijas laikā, kad tika izmantots sēru rotās un rožukroņos. Koka ahātam tiek piedēvētas arī ezotēriskas īpašības, tostarp tiek uzskatīts, ka tam piemīt aizsargājošs spēks. “Koka ahāts ir kā kultūras atmiņa. Tajā ir kaut kas bībelisks. Savā ziņā tas ir kā daļa no mūsu evolūcijas. Man ļoti patīk tā fosīlais raksturs, tas ir kā atgriezties atpakaļ laikā. Rotu mākslinieki šo materiālu izmanto ļoti maz un Eiropā zinu tikai vienu veikalu, kur es to varu atrast tādā izmērā, kāds man nepieciešams. Lielākoties tas sastopams vien ezotēriskās bodītēs, ļoti mazā izmērā,” stāsta Tanels.

Tai pat laikā līdz autentiskas grāmatas izmantošanai rotās viņš nonācis salīdzinoši nesen. “Es domāju, ka tās bija ilgas pēc kaut kā reāla. Man šķita, ka īsta grāmata palīdz man radīt savveida siltumu, godīgumu, spilgtāku realitātes sajūtu.”

Tanels Vēnre. “Rozes vārdā I” Publicitātes attēls

Tanels neslēpj, ka grāmatas cienīgs ir arī visa šī stāsta aizsākums: “Pirms pieciem gadiem mana igauņu kolēģe Kadrī Malka kopā ar portugāļu rotu dizaineri Kristīnu Filipi (Cristina Filipe) kūrēja izstādi: Border city: Tallinn – Lisbon. Es vairs nezinu kā, bet toreiz asociatīvi nonācu līdz teikumam no Jāņa evaņģēlija: “Iesākumā bija vārds.” Kaut kā tas mani piesaistīja. Ko nozīmē – sākumā bija vārds? Tas ir ļoti abstrakti. Mani vienmēr saistījusi mūžības tematika un koncepti, kas savā veidā nav sasniedzami. Sākumā – kur tas ir? Un kur tas sākas? Un kāpēc jūs tur nevarat nokļūt ar prāta starpniecību? Es mēģināju saprast, ko tas īsti nozīmē – “iesākumā bija vārds.”

Tas ir līdzīgi kā grieķu vārds “logos”. Tā viena nozīme ir “vārds”, bet vienlaikus tam ir arī vēl daudzas citas nozīmes – “zeme”, “viedoklis”, “runa”, “iemesls”. Tad es radīju savu pirmo grāmatu. Izgrebu to no koka ahāta. Ļoti vienkārši. Tā tika eksponēta Ziemeļvalstu rotu izstādē From the Coolest Corner, kas vēlāk apceļoja virkni reģiona valstu. Šis darbs izraisīja ļoti lielu interesi un es pēkšņi sapratu, ka tam piemīt izteikts komunikatīvs spēks. Savveida maģija. Pirms tam par to nebiju pat aizdomājies, vienkārši strādāju.

Tanels Vēnre. “Rozes vārdā VII” Publicitātes attēls

Pirms diviem gadiem no jauna atgriezos pie “grāmatu projekta,” piedalījos vairākās izstādēs un jutu, ka tas mani ievelk aizvien dziļāk. Savā ziņā arī fiziski. Jaunībā biju lasījis Umberto Eko “Rozes vārdā” un man šī grāmata ļoti patika. Tā uz mani iedarbojās gandrīz maģiski – mani aizrāva šis mistērijas, vēstures un semiotikas apvienojumus, kuru vienlaikus bija ļoti viegli lasīt. Tolaik diezgan daudz ceļoju un vienā no šādām reizēm izlēmu paņemt līdzi un vēlreiz pārlasīt “Rozes vārdu.” Man bija izstāde Valensijā, kuru tā arī biju nosaucis – “Rozes vārdā”, jo kaut kas mani tajā saistīja. Kad lidmašīnā atvēru grāmatu, pārsteigts pamanīju, ka tā sākas ar to pašu teikumu no Jāņa evaņģēlija: “Iesākumā bija vārds...” Es to biju pilnīgi aizmirsis un man likās, ka šis atklājums burtiski sašūpo lidmašīnu. Viss kaut kā pēkšņi salikās kopā. Pilnīgi neplānoti. Tā ir milzīga bauda, ja kaut ko dariet ar lielu koncentrēšanos un vienlaikus zinātkāri, vēlāk redzēt, cik viss izrādījies savstarpēji saistīts.

Tanels Vēnre. “Rozes vārdā VI”. Izstāde The Will Tallinas Mākslas halles galerijā. Ekspozīcijas skats. 2016

Es joprojām strādāju ar grāmatām. Šis projekts nemitīgi atklāj aizvien jaunus virzienus. Tas ir nebeidzams process. Līdzīgi kā pati lasīšana.

Man savulaik bija projekts, kur kā rotas nēsāju savu tobrīd mīļāko grāmatu vākus. Manuprāt, idejas savā ziņā ir kā dārgakmeņi. Jūs izlasāt lielisku grāmatu un tā ir kā rota smadzenēm, prātam. Jo pēc tam šīs idejas sevī varēsiet nēsāt vienmēr. Intimitāte, rotas, grāmatas, idejas – viss kopā it kā veido vienu veselumu.

Man ir ideja, ka cilvēki varētu izdrukāt katrs savu mīļāko grāmatu un pēcāk es no tās uztaisītu rotu. Pārklājot grāmatu ar plānu sveķu kārtiņu un ieliekot krāsnī, lielā karstumā tā sacietē. Ar šīs tehnikas starpniecību jebkuru grāmatu var pārvērst rotā. Un tas vairs nav stāsts tikai par lietu radīšanu, bet arī par jaunu komunikācijas veidu.”

Turpinājums sekos, pasmaida Tanels.

Tanela Vēnres izstāde The Will Tallinas Mākslas halles galerijā. Ekspozīcijas skats. 2016

Tanela Vēnres izstāde The Will skatāma Tallinas Mākslas halles galerijā līdz 9. oktobrim