Atskats uz Milānas Dizaina nedēļu

Lauma Laube
08/05/2017

Jau pirms kāda laika noslēdzās viens no grandiozākajiem un gaidītākajiem dizaina pasaules notikumiem – Milānas Dizaina nedēļa Salone del Mobile. Milano. No 4. līdz 9. aprīlim vērienīgo interjera elementu, gaismas ķermeņu, mēbeļu un citu dizaina objektu izstādi apmeklēja gandrīz 345 tūkstoši apmeklētāju no 165 valstīm. Šogad Salone del Mobile. Milano norisinās jau 56. reizi, un tā rīkotāji vēsta, ka šoreiz, vairāk kā jebkurā citā gadā, bija jūtama spēcīga sinerģija izstādes un Milānas pilsētas starpā. Vērienīgo notikumu apmeklēja arī vairāki latviešu dizaina profesionāļi.

Portālam Arterritory.com ar Milānā gūtajiem iespaidiem piekrita dalīties dizaina galerijas Trentini vadītājs Mareks Nemme:

Vispirms jāpiemin, ka daudziem cilvēkiem ir tāda kā ilūzija, ka dizaina pasaulē viss nenormāli ātri mainās, bet tā nav, drīzāk modes biznesā viss ļoti ātri mainās. Protams, modes bizness ir ļoti saistīts ar interjeru, jo interjera dizains iedvesmojas no modes un mode iedvesmojas no interjera dizaina, bet ātrumi, kādos norisinās pārmaiņas katrā no šīm industrijām, ir pilnīgi atšķirīgi. Ja mēs iekārtojam dizaina vai interjera vidi, mēs to darām uz ļoti ilgu laiku. Tas, kas tiek izveidots, ir kā tāds pirkstu nospiedums par to laiku, kurā interjers ir tapis. Ja mēs atceramies, piemēram, pagājušā gadsimta sākuma Lekorbizjē interjerus – daži no tiem ir pat palikuši līdz šodienai un asociējas ar laiku, kurā tie ir tapuši. Lietas kā tādas nemainās ārkārtīgi dinamiski, tas viss notiek ļoti lēni un pakāpeniski, līdz ar to, katru gadu braucot uz tādu dizaina forumu, var novērot vienīgi mazas nianses – kas ir tie pirmie asni kaut kam, par ko tas viss pārvērtīsies, uz ko nākotnē būs tiekšanās.

Ceccotti. Foto: Saverio Lombardi Vallauri

Tas, ko es Milānā pamanīju, pirmkārt, ir politikas ietekme uz interjeru – Eiropā cilvēki acīmredzot ir uztraukti par šodienu, tādēļ viņiem ir zināma nostaļģija par to, kā bija kādreiz. Ir pamanāmas ļoti daudzas atsauces uz „puķu bērnu“ laiku jeb 1960. gadiem – daudzi produkti tiek reproducēti, veidoti tā saucamie rīmeiki, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, krāsas, materiālus. Ļoti liela sešdesmito gadu ietekme bija novērojama gandrīz jebkuram no lielajiem ražotājiem.

Moooi. Foto no Mareka Nemmes personīgā arhīva

Nākamais – ja mēs runājam par produktiem kā tādiem, tie ir kļuvuši lietojamāki, pieejamāki, saprotamāki. Pavisam nesen – pirms 3–4 gadiem – bija vērojama tendence pārspīlēt proporcijas, likās – kas tad tagad būs? Dīvāns ir dīvāns, krēsls ir krēsls, galds ir galds, ko vēl jaunu izdomāsi? (Industrijā visu laiku ir spiediens – jāizdomā kaut kas jauns.) Ja klasisks mēbeļu ražotājs sāk pārspīlēt ar formām, tad tas vairs nav saprotami. (Te es nerunāju par īpašiem gadījumiem, piemēram, Marselu Vandersu (Marcel Wanders), kuram ir īpaša stilistika). Šoreiz Milānā neko tādu nevarēja redzēt – visas jaunās lietas, kas tika rādītas, tiešām ir lietojamas, absolūti iedomājamas gandrīz jebkura cilvēka interjerā. Bet tas nenozīmē, ka šie jaunražojumi bija garlaicīgi, drīzāk šķiet, ka dizaineri ir nolaidušies uz zemes un atcerējušies, ka tomēr viss vēl nav izdomāts. Es to bieži vien salīdzinu ar notīm – ir 7 toņi un 5 pustoņi, kopā 12 notis, no kurām taču top simfonijas, popmūzika, rokmūzika, regejs, reps, un joprojām katru gadu mums rodas jauna, t. sk. arī nekvalitatīva mūzika. Tieši tāpat ir arī mēbeļu dizainā – dīvāns paliek dīvāns, tomēr ik pa brīdim tomēr rodas kaut kas jauns un labs.

Molteni. Foto no Mareka Nemmes personīgā arhīva

Treškārt, ja runājam par krāsām, pirms vairākiem gadiem daudz tika izmantotas fundamentālas, zemes krāsas – haki, zemes brūnie, pelēcīgie toņi. Interesanta kombinācija, ko es līdz šim nebiju pamanījis, ir konjaka krāsa kopā ar haki un pelēcīgiem toņiem, izskatās ļoti skaisti. Vairākas kompānijas rādīja produktus, kas ir šādā krāsu kombinācijā.

Moooi. Foto no Mareka Nemmes personīgā arhīva

Foto no Mareka Nemmes personīgā arhīva

Šogad izstādē bija skatāmas mēbeles un gaismas ķermeņi. Domāju, ka dekoratīvais apgaismojums ir kas tāds, kas mūs pārsteigs vēl daudzus gadus. Iedomājaties – mums ir tās 12 notis, bet pēkšņi klāt ir pieliktas vēl 24! Tiek izmantots LED apgaismojums, ko var plaši pielietot, kā vēlies; arī gaismas paneļi – veseli, lieli paneļi, nevis spuldze, kas dod gaismu. Tieši šādā dekoratīvajā apgaismojumā tagad ir pilnīgi atbrīvotas rokas izmantot gaismekli kā objektu, un ielikt tajā gaismu tā, kā tev tas ir vajadzīgs. Manuprāt, tendence ir tāda, ka jaunas idejas šajā jomā attīstīsies ģeometriskā progresijā. Mēs 30 gadus esam dzīvojuši tādā kā rāmī, pēkšņi tas tiek noņemts un visi brīnās – tiešām te var kāpt ārā? Ir pirmie dizaineri, kas jau „izliek kāju“ laukā, bet vienā brīdī viņi visi aizskries, un gaisma būs pilnīgi kaut kas cits, nekā tā ir šodien.

Kopumā Milānas Dizaina nedēļa ir milzīga platforma, kurā vienlaicīgi pulcējas 300 tūkstoši viedokļu līderu, un, protams, visi vēlas to izmantot!

cc-tapis. Foto no Mareka Nemmes personīgā arhīva