Grāmatu jaunumi maijā
27/04/2012
Britu inženierijas ģēnijam Tomasam Hezervikam veltīta pirmā monogrāfija, skandalozais fotogrāfs Roberts Mepltorps režisora Almodovara acīm, Egona Spura fotoalbums, jaunumi mākslas grāmatnīcu faniem un zviedru dzejnieks, mākslinieks Karls Holmkvists izstādēs Ņujorkā.
Thomas Heatherwick. Making
Lielbritānijas paviljonu Šanhajas Expo, šķiet, atceras gandrīz ikviens. “Sēklu katedrāle”, kas pa gabalu atgādināja pūkainu ezi un kuru veidoja optisko šķiedru caurulītes ar galā noglabātām augu sēklām. Paviljonā ikviens varēja ieiet kā templī un no tā “sirds” aplūkot pasaules auglību. Paviljona arhitekts – britu inženierijas ģēnijs Tomass Hezerviks (Thomas Heatherwick, 1970), kuru sers Terenss Konrans reiz nodēvējis par mūsdienu Leonardo da Vinči. Pērn Wallpaper* Magazine viņu pasludināja par gada dizaineru.
Šīgada maijā Thames & Hudson paspārnē iznāk apjomīga arhitektam veltīta monogrāfija ar vairāk nekā 900 ilustrācijām. Jāatzīmē, ka grāmatas iznākšana sakrīt ar izstādi Viktorijas&Alberta muzejā, Londonā, kas veltīta Hezervika rūpalam – Heatherwick Studio, kuru viņš nodibināja 24 gadu vecumā, 1994. gadā. Izstāde “Heatherwick Studio: Designing the Extraordinary” ir skatāma no 31. maija līdz pat septembra beigām. Taču vairākus viņa studijas projektus var aplūkot arī Londonas pilsētvidē jebkurā laikā. Piemēram, amizanto tiltiņu (“Rolling Bridge”, 2004), kas izritinās un atkal saraujas kā tārpiņš, un demonstrē Hezervika talantu inženierzinātni padarīt par kaut ko absolūti radošu. Izdotā monogrāfija ir tapusi ciešā sadarbībā ar Hezerviku pašu. Par katru no vairāk nekā 140 studijas projektiem, kas grāmatā rūpīgi un hronoloģiski datēti, Tomass Hezerviks stāsta, kāda problēma un ar kādiem radošiem paņēmieniem ikreiz ir risināta.
www.thamesandhudson.com
www.heatherwick.com
Robert Mapplethorpe. Almodóvar’s gaze
Spāņu izdevniecības La Fábrica Editorial paspārnē klajā nācis fotoalbums – “Robert Mapplethorpe. Almodóvar’s gaze” (“Roberts Mepltorps. Almodovara acīm”). Ļoti privāta un absolūti subjektīva spāņu kino leģendas veidota Mepltorpa fotogrāfiju izlase, kas tapusi režisoram iejūtoties pazīstamā amerikāņu fotogrāfa izstādes kuratora lomā – pagājušajā gadā Madrides “Elvira González” galerijā.
Grāmatas fokusa punktā ir cilvēka ķermenis un telpas ģeometrija ap to, tajā iekļauta 31 fotogrāfija – cita starpā arī leģendārās ziedu tuvplānu “klusās dabas”, akti – himna vīrieša ķermenim, slavenais Mepltorpa pašportrets, kas parasti bijis skatāms teju katras viņa izstādes sākumā u.c. Grāmata ir jau otrais izdevums La Fábrica Editorial nesen aizsāktajā īpašajā mūsdienu fotogrāfijai veltītajā albumu kolekcijā, kuru tapšanā līdzdarboties tiek uzaicināti dažādi pazīstami mūsdienu mākslinieki, tādējādi šai sērijai piešķirot vēl īpašu personiskumu.
Almodovara veidotajā Mepltorpa izdevumā rodama arī rakstnieces Siri Hustvedt eseja, kura analizē kopīgo Mepltorpa un Almodovara darbos. Personiskuma sajūtu nenoliedzami pastiprinot stāstam par abu kādreizējo tikšanos. Almodovars pirmoreiz saticis Mepltorpu 1984. gadā, kad toreiz jau Ņujorkas intelektuāļu un geju aprindās kulta statusu iemantojušais fotogrāfs bija ieradies Madridē saistībā ar savas izstādes atklāšanu Fernando Vijande galerijā. Abi kopā aizvadījuši ne vienu vien vētrainu nakti klejojumos pa Madrides klubiem. Almodovars joprojām glabājot arī katalogu no Mepltorpa retrospekcijas Ņujorkas Vitnija muzejā – fotogrāfa nāves gadā.
1989. gadā pāragri miris no AIDS, Roberts Mepltorps bija viens no spēcīgākajiem un arī skandalozākajiem sava laika fotogrāfiem. Viņa fotogrāfijām raksturīgs it kā distancēts novērotāja skatiens un vienlaikus neprātīgs, teju mežonīgs enerģijas lādiņš, kas jebkurā mirklī gatavs eksplodēt. “Man nekad nav patikusi fotogrāfija. Fotogrāfija fotogrāfijas dēļ. Man patīk objekts,” savulaik teicis Mepltorps.
Nordic Light. Modern Scandinavian Architecture by Henry Plummer
Arhitektūras profesors Henrijs Plamers nesen sarakstīja grāmatu par dabiskās gaismas izmantojumu arhitektūrā (“The Architecture of Natural Light”). Pētījumu turpinot, Thames & Hudson izdevniecība klajā laiž jaunu Plamera grāmatu “Nordic Light. Modern Scandinavian Architecture”. Viena no tās pamata tēzēm ir tāda, ka izcilākie modernās arhitektūras paraugi Skandināvijā ir tapuši, pateicoties arhitektu spējai celtnes projektu pielāgot ziemeļvalstu klimata kontrastam starp nabadzīgu gaismu ziemā un saules spozmi garās vasaras dienās. Vairumu publicēto fotogrāfiju Plamers ir uzņēmis pats. Grāmatā iekļautas vairāk nekā 500 ilustrācijas, un ir aplūkoti vairāk nekā 50 projekti Skandināvijā.
Egons Spuris
Latviešu fotogrāfa Egona Spura (1931–1990) vārds ierakstīts nopietnākajos pasaules fotogrāfijai veltītajos enciklopēdiskajos izdevumos Šveicē, Vācijā un Anglijā. Viņa darbs “Rīga. Proletāriešu rajoni. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums” (1970–1980) kā vienīgais pārstāv fotomākslu Latvijas kultūras kanonā. Mākslinieka uzņemtās fotogrāfijas mūsu dienās iegūst arvien lielāku nozīmi ne vien sava laika mākslas kontekstā, bet kā izcili piemēri 20. gs. kopējā, starptautiskā vizuālās mākslas laukā. “Padomju izolacionisma kontekstā Spuris ir izņēmums tajā ziņā, ka praktizēja tādu fotogrāfijas veidu un valodu, kas, manuprāt, ir vienā līmenī ar starptautiski pazīstamajiem fotogrāfiem, kuri nodrošinājuši sev vietu fotogrāfijas vēsturē,” raksta fotogrāfijas pētniece Pamela Brauna. Izdevniecība “Neputns” ir laidusi klajā Egonam Spurim veltītu fotogrāfiju albumu. Tā sastādītājs ir fotogrāfs Andrejs Grants, kurš savulaik mācījies Spura vadītajā Ogres fotoklubā.
Albums ietver arī divus teorētiskus rakstus – prof. Eduarda Kļaviņa un Pamelas Braunas – un ir izveidots kā koncentrēts, tomēr plašs ieskats meistara daiļradē, ļaujot beidzot to pilnībā iekļaut mūsu kultūrapziņā un arī pilnvērtīgi pievienot pasaules fotogrāfijas laukam. Kataloga mākslinieks – Juris Petraškevičs.
Līdz 27. maijam LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” skatāma Egonam Spurim veltīta apjomīga retrospekcija “Vieta, izcila skatienam”.
Mākslas grāmatnīca “Motto” atver filiāli Šarlotenborgas muzejā, Kopenhāgenā
24. maijā Kopenhāgenā durvis vaļā ver mākslas grāmatnīcu tīkla “Motto” filiāle, kas turpmāk būs atrodama arī Šarlotenborgas mākslas muzejā (Charlottenborg Kunstmuseum). Kā grāmatu un žurnālu izplatītāji “Motto” savu darbību uzsāka 2007. gadā Šveicē. Jau pēc gada Berlīnes Kroicbergas rajonā, vecā fabrikā, tika atvērts pirmais veikaliņš, lai arī paralēli “Motto” joprojām ceļoja pa pasauli un uz dažām dienām ir piestājuši arī Viļņā un Maskavā. Kopenhāgena nav pirmā reize, kad “Motto” atver grāmatnīcu mākslas telpā. Tieši pirms gada viņi uzsāka ciešu sadarbību ar Briseles laikmetīgās mākslas centra Wiels grāmatu veikalu. Citas filiāles atrodas Cīrihē, Vankūverā, bet Berlīnē ir atvērts vēl arī otrs veikals.
“Motto” īpašā pieeja ir sniegt interesentiem iespēju tikt arī pie mākslas žurnālu vecajiem numuriem, kā arī piedāvāt ārkārtīgi plašu mākslas grāmatu klāstu, tai skaitā eksperimentālus izdevumus mazā tirāžā. Interjers atsevišķos veikaliņos, piemēram, Cīrihē šarmanti atgādina skolas bibliotēku ar vecmodīgiem plauktiem un izdevumu rindām, kurās var stabili ieinirt uz vairākām stundām.
Līdzīgi kā “Satori” grāmatnīca Rīgā, arī Berlīnes “Motto” ir aktīvi sabiedriskās dzīves dalībnieki, rīkojot sarunu vakarus un lekcijas, kas veltītas grafiskajam dizainam, mākslai, fotogrāfijai, tipogrāfijai. Iespējams, arī Kopenhāgenas “Motto” kļūs par jaunu domu apmaiņas punktu vietējā mākslas dzīvē.
MENDO atver on-line grāmatnīcu
Vizuālās un grafiskās mākslas galerija un avangarda grāmatnīca MENDO, kas Amsterdamā darbojas jau vairākus gadus un ir plaši iecienīta, šīgada martā ir atvērusi otru veikaliņu – Londonā (boutiqueviesnīcā CitizenM London Bankside). Taču nozīmīgs ir vēl kāds jaunums – nupat darbību sākusi arī MENDO virtuālā grāmatnīca, kuras plauktos ikviens mākslas un dizaina mīļotājs var ērti iepazīties ar šābrīža aktualitātēm dizaina, arhitektūras, modes, fotogrāfijas un grafiskā dizaina grāmatu jomā. Nelielu, bet iekārdinošu ieskatu katra izdevuma saturā sniedz iespēja virtuāli pāršķirt dažas šo dārgumu lappuses un pārlasīt kodolīgas, taču gana intriģējošas grāmatu anotācijas.
Karls Holmkvists divās izstādēs Ņujorkā
Maijā zviedru dzejnieks un mākslinieks Karls Holmkvists (1964, Karl Holmqvist) vienlaicīgi piedalās divās izstādēs Ņujorkā. No 4. maija Alex Zachary Peter Currie galerijā notiek mākslinieka personālizstāde “Words Are People”, savukārt no 6. maija Holmkvista darbi ir iekļauti grupas izstādē “Ecstatic Alphabets/Heaps of Language”, kas līdz 27. augustam skatāma MoMA muzejā un kuras konceptuālais balsts ir valodas kā materiāla izmantojums mākslā. Izstādei ir divas daļas – eksponējot gan muzeja kolekcijā atrodamus modernās mākslas šedevrus, gan laikmetīgo mākslu. Marsels Dišāns, Brūss Naumans, Tauba Auerbaha un Nora Šulca ir vien daži no padsmit dalībnieku vārdiem. “Dzeja kā zemūdens straume vijas cauri visiem ekspozīcijas darbiem, piešķirot poētisku ekstāzi to alfabētiskajai vienkāršībai,” sacīts izstādes aprakstā.
