Pa spirāli uz augšu
08/06/2011
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas absolventu izstādi (skatāma līdz 3. jūlijam akadēmijas sporta zālē) un to pavadošos pasākumus der vērtēt, skatot ilgāka laika posma attīstībā. Tas bija vēl pavisam nesen, kad augstāko dizaina izglītību tikko ieguvušos dizainerus un viņu paveikto varēja redzēt vien diplomdarbu aizstāvēšanas dienā uz īsu brīdi, par kuru varēja uzzināt, tikai personiski pazīstot kādu no akadēmijas. No slepenības un šaurā lokā notiekošās īslaicīgas darbu parādīšanas līdz plašai ekspozīcijai ar pasākumu programmu mēneša garumā ir pagājuši vien daži gadi. Tagad izstāde ir tikai viens no daudziem pasākumiem, kurus visus vieno kopējs nosaukums “LMA Dizaina diplomandu dienas 2011. Dizains un emocijas”.
Izstāde
Dizaina nodaļas bakalaura un maģistra programmu beidzēju diplomdarbus var uzskatīt ne vien par studentu skati, bet arī par pilnvērtīgu izstādi ar attiecīgu noformējumu un vēstījumu. Īpaši jāuzteic ekspozīcijas iekārtojums – ažūru ģeometrisku figūru konstrukcijas, kas veido gan katram diplomdarbam atsevišķu telpu, gan vienotas instalācijas iespaidu, kas piepilda, bet ne pārpilda Latvijas Mākslas akadēmijas sporta zāli.
Izstādes dizaina konstrukcijas ir tik vizuāli pašpietiekamas, ka ķecerīgi šķiet – to piepildījums ar diplomdarbiem nemaz nav nepieciešams. Tās tik un tā radītu idejiski un vizuāli vienotas izstādes/vienas instalācijas iespaidu. Iekārtojuma dizaina autore ir Inga Bermaka, bet Diplomandu dienu grafikas dizaina autors ir Kirils Kirasirovs.
Diplomdarbu tēmas
Jāuzteic arī diplomdarbu tēmu izvēle, kas nav tikai kādas noteiktas funkcijas priekšmeta ārējā vizuālā veidola izstrāde, bet gan kādas problēmas risinājums ar dizaina jomas instrumentiem un līdzekļiem. Te gan jāpiebilst, ka studenti lielākoties izvēlējušies lietot dizainu kā kādu jomu/problēmu apakalpojošu instrumentu, nevis kā innovatīvu kodolu, kas pats būtu gan problēmas uzstādījums, gan atrisinājums. Vairākos darbos dizains izmantots kā paplašināts mārketinga līdzeklis, piemēram, Jaņa Akurātera muzeja grafiskā dizaina koncepcija (autors Jānis Andžāns, Vides dizaina nodaļas bakalaura programma, darba vadītājs doc. Juris Krūmiņš), Daugavpils pilsētas un cietokšņa identitātes izstrāde, par pamatu ņemot sarkano ķieģeli un no tā attīstot gaumīgu suvenīru klāstu (autore Jekaterina Marisnska, Vides dizaina nodaļas bakalaura programma, darba vadītāja asoc. prof. Barbara Ābele).
Zinot Latvijas valsts, pašvaldības un lielas daļas privāto uzņēmēju nabadzīgo izpratni par institūcijas/uzņēmuma kvalitatīvu vizuālo identitāti, arī šādu it kā vienkāršu problēmu risinājumi ir vērā ņemami. Varētu gan nākotnē vēlēt jaunajiem dizaineriem nenobīties no komplicētāku un jau problēmas uzstādījumā innovatīvāku risinājumu meklējumiem, atstājot šādus darbus vēlākajai gana piezemētajai profesionālajai ikdienai.
Etnogrāfija
Latviešu dizaineriem īpaši labi padodas risinājumi, kas balstīti etnogrāfijā, tās interpretācijas un pielāgošana mūsdienām. Arī šīgada diplomandu vidū veiksmīgākie bija šāda veida dizaina risinājumi, piemēram, tradicionālā 18. gadsimta beigu Vidzemes krēsla dekonstrukcija un tad tā atzveltnes daļas pielāgošanu mūsdienīgu funkciju sēdekļiem, vēsturisko formu izmantojot kā atsauci un simbolisku pamatu jauna dizaina radīšanai (Latvieša krēsls, aut. Māris Vītols, Vides dizaina nodaļas maģistra programma, darba vadītāja asoc. prof. Barbara Ābele).
Pavisam tiešs etnogrāfijas pārnesums uz mūsdienām un tās pārvēršana par stilīgu suvenīru ir darbs “Istablietas” (aut. Madara Putna, Funkcionālā dizaina nodaļas bakalaura programma, darba vadītāja asoc. prof. Gita Straustiņa).
Ja ne dizaina pamatā ņemta latvieša etnogrāfiskā dzīvesziņa un senatnes ikdienas priekšmetu veidols, tad vismaz aplikatīvi izmantoti ornamenti mūsdienīgā ietvarā, kas tikai zinātājam dod norādi par to izcelsmi un saikni ar latvisko, piemēram, skandas Brioventa virsmu rotājošais ornaments, (skandu aut. Aleksandrs Bobrovs, Fukcionālā dizaina nodaļas bakalaura programma, darba vadītāja asoc. prof. Gita Straustiņa).
No dekoratora lomas pie sociālu problēmu risināšanas
Vēl uzteicami ir jauno dizaineru centieni apkalpot ne tikai visu ražotāju/tirgotāju sapņu segmentu turīgus, jaunus un ar labu gaumi apveltītus cilvēkus, bet arī pievēršanās specifisku vajadzību mērķgrupām, piemēram, bērniem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, koka konstruktors bērniem “Tunto” (aut. Laura Brāle, Vides dizaina nodaļās bakalaura programma, darba vadītājs doc. Juris Krūmiņš).
Izvēloties šāda veida problēmu risināšanu, ar personisko pieredzi nepietiek, un nepieciešama īpaši rūpīga dizaina mērķgrupas vajadzību un vēlmju izpēte, turklāt iesaistīto pārliecināšana, ka arī šo mērķgrupu vajadzību piepildīšanā savu vērā ņemamu ieguldījumu var dot dizaineri. Pievēršanās specifisku mērķgrupu vajadzību apkalpošanai dod izšķirošu grūdienu izmaiņām tipiskajai izpratnei par dizainera sūtību, pārvirzot svaru kausus no dekoratora lomas uz sociālu problēmu risinātāja pusi.
LMA Dizaina nodaļas Facebook profilā ir iespēja skatīt fotogrāfijas no izstādes tapšanas. Nodaļas mājaslapā www.designlv.lv iespēja iepazīties ar Diplomandu dienu pasākumu programmu un izstādes atklāšanas fotogrāfijām.
