Savējiem ar vecuma ierobežojumu
30/05/2011
Izstāde "Padomju ikdienas dizains" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma līdz 23. oktobrim.
Ir grūti iedomāties vieglāk pārdodamu produktu/izstāžu eksponātu dažāda profila muzeja apmeklētājiem kā padomju laikā tapušu priekšmetu dizains – daļai skatītāju eksotisks, daļai nostaļģiju un jaunības/bērnības atmiņas raisošs, dažkārt arī mākslinieciski kvalitatīvs, bet dažreiz smieklīgs.
Taču 20. gadsimta vidū un otrajā pusē padomju ideoloģijas ietekmes zonā tapušo lietu veidols var būt arī nopietnas, pat akadēmiskas izpētes avots, gan uzmeklējot un saglabājot jomas faktoloģisko informāciju, gan to konceptualizējot un skatot ne tikai vietējās vides un pētāmā laika pasaules kopējā kontekstā, bet meklējot kopsaucēju arī ar mūsdienām. Diemžēl tikai reto reizi kādā izstādē tās veidotāji centušies padomju laikā radīto priekšmetu dizainu skatīt tālāk par eksotikas, stereotipu un nostaļģijas plāno virskārtu, sniedzot pamatīgu faktoloģisko izpēti, konceptualizāciju plašākā kontekstā. Tas izpalika arī izstādē "Padomju ikdienas dizains".
Izstādē eksponētais (no 20. gadsimta 50. līdz 80. gadiem pašreizējās Latvijas teritorijā ražoti un izgatavoti dažādu sadzīves jomu priekšmeti) atpazīstams, saprotams un izjūtams tikai eksponātu laikabiedriem, kuriem visi vai vismaz nozīmīga daļa no bagātīgā eksponātu klāsta kādu dzīves posmu ir bijusi personīgās ikdienas sastāvdaļa. Pārējiem izstādes apmeklētājiem padomju ikdiena un tās dizains tā arī paliks sveša un neizprotama, vien dažkārt smieklīga parādība. Daļai no eksponātu pat funkcionālo pielietojumu cilvēkam bez personīgās padomju laiku pieredzes grūti uzminēt.
Izstādes rīkotāji sagatavojuši vien anotācijas ar neredzēti taupīgi atlasītu informāciju, dažkārt pat pilnībā iztiekot bez jelkādām norādēm. Izstādē nav nekādas informācijas par eksponēt izvēlēto desmitgažu ideoloģiskajām atšķirībām, rūpniecības attīstības situāciju, sadzīvē lietojamo priekšmetu un to veidola tapšanas apstākļiem, dizainera lomu un vietu tajos, arī veidu, kādā priekšmeti nonāca vai arī nenonāca pie to lietotājiem, lietu lomu padomju sabiedrības hierarhijā. Viss tā arī paliek ar noslēpumainības plīvuru tīts un saprotams vien padomju sadzīves klātienes iesvaidītajiem.
Izstāde nav vien tās eksponātu krāvumi vairāk vai mazāk estētiskā veidā. Tā ir rūpīga un konceptuāli pamatota atlase un izstādīšana tādā veidā, lai apmeklētājiem katrs no tiem un visi kopā izskaidrotu izstādes veidotāju izvēlēto tēmu un nodotu kuratora/izpētes veicēja vēstījumu. Tādas izstāžu veidotāju ābečnieku patiesības, kas diemžēl Latvijas Nacionālājā vēstures muzejā nav ievērotas.
Skats no izstādes
Ja izstādē "Padomju ikdienas dizains" kaut kā ir par daudz, tad tie ir izstādītie eksponāti. To pārspīlēti bagātīgie krāvumi vitrīnās bez izvērstiem paskaidrojumiem ne tikai nomāc viens otra izteiksmīgumu, bet arī nodeldē apmeklētāja uzmanības kapacitāti. Eksponātu atlases principi nav paskaidroti. Iespējams, ka tos intuitīvi nojaušs padomju laiku pieredzējušie. Eksponātu pašu kvalitātes nav garantija izstādes veiksmei. Tā var palīdzēt, bet ne izglābt ekspozīciju. Izstādē nojaušams, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā ir bagātīga un vispusīga 20. gadsimtā vidū un otrajā pusē Latvijā izgatavoto/ražoto sadzīves priekšmetu kolekcija.
Ir apsveicama rīcība saglabāt ne tikai pašas senākās, bet arī pavisam tuvās pagātnes liecības. Tas ir labs izejmateriāls kuratoriem un pētniekiem nākotnē, cerams, rūpīgāk un izsmeļošāk veidotām izstādēm un pētījumiem.
Šajā izstādē veiksmīgākie ir atsevišķie tematiskie uzstādījumi (skat. raksta galvenajā attēlā augšā), īpaši 50. un 60. gadu interjeru paraugi – nepārspīlēti ar priekšmetu daudzumu un skaidru katrai desmitgadei tipiskā atlasi. Tie dod nojausmu par attēlotā laika gaisotni un pat zināmu iejušanās iespēju, pat iztiekot bez detalizēti faktoloģiski informatīvām anotācijām. Protams, ka gribētos uzzināt vismaz uzstādījumos izmantoto priekšmetu izgatavošanas/ražošanas vietu un laiku, ārējā veidola autorus un nozīmi attiecīgā laika vēsturē un mūsdienās.
