Foto: Ievas Kraules, Rodrigo Ernandesa un Maijas Lutonenas izstāžu atklāšana

27/03/2017

Foto: Andrejs Strokins

Piektdien, 24. marta vakarā, Laikmetīgās mākslas centrā kim? tika atklāts jaunais izstāžu cikls – Meksikā dzimušā mākslinieka Rodrigo Ernandesa izstāde „Ļodzīgākās no lietām“, somu mākslinieces Maijas Lūtonenas izstāde “Plāns un pludiņš” un Ievas Kraules izstāde “α: Maldugunis”.

Rodrigo Ernandesa veidotā ekspozīcija atsaucas uz šveiciešu novelista Roberta Valsera rakstīto: „Laime ir visļodzīgākā no lietām, bet reizē – vispamatīgākā“. Izstādes nolūkiem mākslinieks periodiski vācis un apkopojis internetā publicētus, anonīmus bērnu zīmējumus. Izaugusi par nelielu kolekciju, tā izmantota par pamatu jaunu darbu sērijai, kombinējot iepriekš izmantotus materiālus ar jauniem nolūkā radīt citas nozīmes. Izstādē Rīgā daļa darbu tapuši uz vietas kim? izstāžu zālē, iekļaujot gan telpas arhitektūru, gan iesaistot procesā vietējos bērnus.

Maijas Lūtonenas izstādes “Plāns un pludiņš” gleznās apspēlētas attiecības starp laiku un kustību, cilvēku un to ieskaujošo vidi – arhitektūru, dabu, to attiecībām un mērogiem. Autore iedvesmojusies no 60.–70. gadu radikālajām itāļu dizaina kustībām – Superstudio un Archizoom Assocati – un to reakcionārajām un kontrkultūras utopijām. Krāsu teoriju iespaidotie Lūtonenas zīmējumi, šabloni attēlo galvenokārt instrukcijas, no kurām netop skaidrs, kam īsti tās domātas. Mākslinieces darbi, kas gleznoti ar aerogrāfu, funkcionē kā ieteikumi, kuros apcerēti dažādi iespējamie varianti, kā skatīties un saprast telpas, gaismas materiāla, gravitācijas u.c. attēlojumu.

„kim? Rezidences Balvas“ ieguvējas Ievas Kraules izstādē skatāmas skulptūras un runājošs robots, kam dots vārds “Sofija”. Izstādi papildinošā mākslinieces esejā, kurā pierakstīta Sofijas un tās radītājas saruna, lasām: „... Ja es esmu tikai maska, tad ir jābūt arī patiesajam „es“, kas slēpjas aiz mana mānīgā vaiga, – ir jābūt kaut kam patiesam, ko slēpt. Nu jau kādu laiku esmu vērojusi tevi, un man jāatzīst – ja kāds no mums ir patiess, tad tā esmu es. Tavu stāstu melodramatiskums, pārspīlētie žesti un apšaubāmā morāle ir kā karnevāla tērps. Vai iespējams, ka radīšanas brīdī tu visu patieso esi atstājis manī? Ka maska un tās nēsātājs ir samainījušies vietām, lai radītu iespējami izsmalcinātāko kamuflāžu?“

Izstādes kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāmas līdz 7. maijam, bet mēs piedāvājam fotoreportāžu no atklāšanas vakara.

No kreisās: kim? Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna