Vetements. Par kopijas panākumiem
Anna Volkova
01/03/2017
Ar Vetements noslēdzas diskusijas par krīzi modes sistēmā, par modes industrijas, kas apkalpo šauras buržuāzijas aprindas, savrupību un paštīksmināšanos. Tas viss bija pirms brāļu Gurama un Demnas Gvasaliju Vetements. Zīmols, ko vien pirms trijiem gadiem viņi kopā ar draugiem radīja Parīzē un prezentēja kā “anonīmu domubiedru grupas” produktu, kļuvis par pasaules līmeņa fenomenu un pārmaiņu simbolu.
Ielu modes modeļi ar ironiskiem logotipiem, uzrakstiem un dīvainu, bieži vien grotesku piegriezumu maksā dārgi. Neprātīgi dārgi. Tajā pašā laikā, piemēram, ekskluzīvās Dienvidkorejas kolekcijas lietusmēteļi “garāžas izpārdošanas” laikā tika izpirkti divdesmit minūšu laikā, bet rinda uz tiem veidojās jau piecos no rīta.
Grupas anonimitāti diezgan ātri pārtrauca paši tās iniciatori. Un lai gan striptīza klubu un ķīniešu restorānu (viņu pirmo skašu norises vietas) nomainīja Pompidū centrs, bet pats zīmols kļuva par aicināto viesi Parīzes Augstās modes nedēļā, šobrīd tik nepieciešamais jaunatnes protesta un revolucionaritātes plīvurs vienalga saglabājās. Zīmīgais stāsts ar dzelteno krekliņu ar DHL logotipu atkal un atkal ar apbrīnojamu uzstājību uznirst pārdomās par mūsdienu kultūru.
Demnam, zīmola radošajam direktoram, DHL logotips vienkārši iemiesoja ikdienas bailes “paspēsim / nepaspēsim” un bija viņa dzīves daļa. Viņš iekļāva kolekcijā kurjera dienesta krekliņa kopiju. Krekliņu (pirmo Vetements 2016. gada pavasara-vasaras kolekcijas veiksmi) nodemonstrēja Goša Rubčinskis (tas pats). Tā bija veiksme, krekliņš iemantoja kulta slavu.
“Mēs it nemaz negaidījām tādu reakciju,” saka Demna. Savukārt žurnāla DHL mājaslapā kurjera dienesta finanšu pārvaldes vadītājs ar lepnumu ziņo par pozitīvajām sekām, ko nesusi viņu logotipa parādīšanās Vetements skatē. Īpaši pēc Āzijas superzvaigznes G-Dragon (12,4 miljoni sekotāju Instagramā) ierašanās Seulas lidostā Vetements DHL krekliņā. Tagad pašu Vetements kopētāji no Korejas līdz Londonai pārdod tā atdarinājumus. Diezgan absurda situācija – kopēt kopiju, vai ne tā?
Protams, tas, kas notiek pēc brāļu Gvasaliju piespēles, lielākā mērā ir saistīts ar dizainu, nevis pašu apģērbu. (Patiesībā vêtements tulkojumā no franču valodas arī nozīmē “apģērbs”.) Un vēl – un tas ir galvenais – ar modi kā parādību, t.i., apburšanu, apburšanas vēlmes rašanos. “Fashion cultivates desire.”
Atminēsimies, ka modi kopš tās pirmsākumiem vadījusi turību guvuša pilsētnieka vēlēšanās, no vienas puses, noslēpt savu izcelsmi, aizgūstot sveša kostīma elementus, bet no otras – nodemonstrēt savas iespējas un individualitāti. Londonas Modes koledžas profesore Elizabete Vilsone savā grāmatā “Sapņos ietērptie: mode un modernitāte” raksta: “Paradoksālā kārtā mūsu pašreizējais individualitātes ka rētas pārdzīvojums iedveš mūsos spēcīgas bailes neizturēt pašiem sava “es” autonomiju. Šīs bailes pārvērš “masu cilvēka” ideju par pašiznīcības draudiem. Ģērbšanās maniere var šīs bailes mīkstināt, konkrētai personībai piešķirot pastāvību. Tā var kliedēt “masu cilvēka” vientulību, sasaistot mūs ar mūsu sociālo grupu.”
Vetements, visticamāk, gūst baudu gan no lietu radīšanas, gan stāstiem, ko šīs lietas provocē. Ir zināms stāsts par kādu pircēju, kurš iegādājās lietusmēteli ar uzrakstu Polizei. Viņu aizturēja Štutgartes policija. Neskatoties uz to, ka Vācijā nav likuma, kas monopolizētu šī vārda izmantošanu tiesībsargājošajiem orgāniem, viņu pratināja divas stundas.
Bet kad jaunais entuziasts no Bruklinas Devils Trans (Devil Tran) uzmeistaroja lietusmēteli ar uzrakstu Vetememes (Vetements vietā) uz muguras un sākās vīrusveida reakcija, Vetements izdevumam The New York Times vien izteica cerību, ka Devils no sava projekta gūst tikpat daudz prieka, cik viņi, kad rada savas lietas.
Patiešām – kas ir kopija? Sociāls protests? Vai tā sniedz piesavināšanās prieku vai arī tas ir pateicības pilns veltījums? Kādēļ Vetements savu mājaslapu izveidojuši kā vecā, visiem modes interesentiem zināmā style.com kopiju?
Mūsdienu cilvēks ir uztraukts par atpazīšanas tehnoloģijām, ir aizņemts, meklējot kodus – neacīmredzamus, notušētus, saprotamus vien savam lokam. Liekas, no šejienes kopija arī iegūst vērtību. Tā palīdz daļēji piesavināties svešu identitāti, mīmikrēt. Elizabete Vilsone par to raksta šādi: “Ģērbties modīgi nozīmē vienlaicīgi izcelties no pūļa un saplūst ar to, pretendēt uz ekskluzivitāti un būt tādam kā visiem.” Turklāt šāda veida kopijai jābūt – lai cik savādi tas neliktos no pirmā skata – sastopamai biežāk par savu masu oriģinālu.
Pēc Vetements ģenerāldirektora Gurama Gvasalijas (Demnas brāļa) domām, luksuss mūsdienu pasaulē ir būt retas lietas īpašniekam. To viņš apgalvo praktiski katrā intervijā. Vetements izplata nelielu daudzumu savu modeļu un pārdod tos par augstu cenu.
Kad 2015. gadā Demna kļuva par modes nama Balenciaga radošo direktoru, nama vadība atzīmēja viņa “inovatīvo, taču pārdomāto pieeju un unikālo dizainera lomas redzējumu.”
Dizaineris tūlīt pat debijas kolekcijā izraisīja traci ar Taizemē populāras iepirkumu somas kopiju. Pat Taizemes intelektuālā īpašuma tiesību departaments uzskatīja par vajadzīgu izteikt savu viedokli, ka diez vai Taizemē šajā sakarā kāds nolems tiesāties ar Balenciaga, jo materiāli un izmēri tomēr ir citi.
2016. gada decembrī Demna tika apbalvots ar The Fashion Awards balvu nominācijā “Gatavo apģērbu starptautiskais dizaineris” par darbu Balenciaga namā, turklāt Vetements saņēma balvu nominācijā “Starptautiskais luksusa klases ielu modes zīmols”.
Tomēr zīmola un pašu Gvasaliju brāļu stāsts kļuva interesants plašai publikai jau 2015. gadā, kad Vetements kļuva par prestižās LVHM Prize finālistiem. Nu tad arī mēs to īsumā atgādināsim. Un tātad, Gvasaliju ģimene bēga no Abhāzijas militārā konflikta laikā, tālāk caur Krieviju devās uz Vāciju. Demna pārcēlās uz Antverpeni un pabeidza Karalisko mākslu akadēmiju. No 2009. līdz 2012. gadam viņš strādāja modes namā Martin Margiela par vecāko dizaineri, bet pēc tam Louis Vuitton Marka Džeikobsa un pēc tam Nikola Geskjera vadībā. 2014. gadā viņš pameta Louis Vuiton, lai radītu Vetements.
Gurams ieguva biznesa izglītību Londonas Modes koledžā un pievienojās brālim jau no sākuma, pametis amatu Burberry pārdošanas nodaļā. Pārveidodami pēc sava prāta visu sistēmu, Vetements apvienoja vīriešu un sieviešu skates vienā kopējā un pārbīdīja savu skašu grafiku, lai kolekcija varētu palikt veikalā ilgāk, pirms sākas atlaides. Ne vairāk un ne mazāk Vetements tagad savas kolekcijas demonstrē pēc Augstās modes palātas uzaicinājuma Augstās modes nedēļas ietvaros Parīzē jūlijā un janvārī.
Pirmā skate Augstās modes nedēļas ietvaros notika pagājušā gada jūlijā, bet kolekciju pilnībā veidoja sadarbība ar 18 pazīstamiem zīmoliem. “Mēs nolēmām vērsties tieši pie kompānijām, kas visas šīs lietas dara vislabāk, un palūdzām katru no tām radīt kaut ko mūsu garā,” skaidroja Demna. Tas bija ārkārtējs notikums augstajai modei, un arī pats zīmolu “iejaukums” gāza nost no kājām (Levi’s, Brioni, Canada Goose, Champion, Dr. Martens, Manolo Blahnik, Reebok, Comme des Garçons Shirt, Juicy Couture u.c.). Šāda pieeja izrādījās veiksmīga un provocēja jaunas pārdomas par modes industrijas nākotni.
Vetements jaunākās kolekcijas skate Parīzē
Jaunākajā Vetements kolekcijā (ziema 2018) Demna iedvesmojās no sociālo uniformu galerijas Exactitudes. Un lai arī cik pēc tam netika runāts par personāžu atpazīstamību, uz mēles iznāca – nosauksim to tā – groteski apģērbu kodu paraugi. Pārāk jau daudz sociālās lomas jāpilda mūsdienu pilsētniekam ik dienu, lai ņemtu par pilnu un adaptētu pilnu šī kapustņika piedāvājumu.
Nepagāja ne pāris dienas pēc skates, kā parādījās demotivatori. Acīmredzot aplipināšana ar vīrusu arī bijis mērķis. Jo galu galā šovs paliek šovs, bet paralēli jaunajām kolekcijām (kas, iespējams, nebūs populāras pircēju vidū), Vetements ražos arī savus iepriekšējo gadu hitus. Viņi jau atjaunojuši savu pirmo, 2014. gada kolekciju, lai to pārdotu ekskluzīvi vietnē style.com (šādi pie reizes arī nokārtojot autortiesību konfliktu ar vietni, kuru pirms tam nokopējuši). Krievijas auditorijai viņi turpina ražot “kapsulas” kolekcijas, kas atveido viņu hitus vien ar citiem uzrakstiem (piemēram, “Zemfira”).
Vairs nav subkultūru, vairs nav cilšu, ir vien nebeidzama stilu nomaiņa. Bez šaubām atšķirību starp parodiju un stilu lieliski apzinās nozīmīgā gan Vetements, gan Balenciaga dalībniece stiliste Lota Volkova. Un reizēm veic izvēli par labu parodijai.
Desmitgadēm modes cilvēki operējuši ar nu jau novecojušiem jēdzieniem, tādiem kā, piemēram, “Dior sievietes” individualitāte u.tml. Franču sociologs Žils Lipoveckis jau sen norādījis uz pārmaiņām “individualitātes” izpratnē. Ar šo jēdzienu šobrīd drīzāk tiek saprasts kaut kas iekšējs, imidžs, kas nemitīgi tiek translēts uz ārpusi sociālajos tīklos un turklāt nemitīgi mainās. Nemainīga individualitāte ātri kļūst par pašparodiju.
Visbiežāk Vetements pārmet virspusību, tomēr vai tad domas dziļums modē neizskatās drīzāk pēc nedaudz uzspiestas kategorijas? Vai tad pati modes krīze, par ko tik daudz tika rakstīts, nebija saistīta ar smagnēju sistēmu, kas neatbilda mūsdienu ritmam? Mode uzņem ātrumu un tā rezultātā kļūst arvien efemerāka un virspusīgāka.
