Atklāta Prāgas kvadriennāle 2023
Iespaidi no Holešovices tirgus
Prāgas kvadriennāle (PQ) ir starptautiska izstāde un konkurss, kurā pārstāvēta scenogrāfija, teātra arhitektūra, telpas dizains, kostīmu māksla, kā arī multikulturāli projekti visdažādāko žanru krustpunktā. Tā ir viena no autoritatīvākajām nozares profesionālajām “skatēm” un notiek Prāgā reizi četros gados kopš 1967. gada jeb vairāk nekā pusgadsimtu. Kvadriennāle nav tikai jaunāko teātra jomas iestrāžu festivāls, pakāpeniski tā ir kļuvusi par platformu, kas pēta progresīvas metodes, jaunus medijus un starpdisciplināras attiecības.
Skats no Prāgas kvadriennāles
Nupat atklātais PQ 15. laidiens notiek no 8. līdz 18. jūnijam, un tā galvenā norises vieta ir Holešovices tirgus (Holešovická tržnice) laukums un paviljoni. Dažviet joprojām var iegādāties krosenes vai panamu, kamēr pārējās telpas aizņēmušas kavdriennāles prezentācijas. Tas rada dinamisku fonu, turklāt mantu tirgus ar savu plašo izvēli un nenogurstošo materialitāti kalpo par labu metaforu šādai globālai mākslas reprezentācijai. PQ 2023 – tie ir darbi, ko radījuši pāris simti mākslinieku no desmitiem valstu, gan strādādami projektos, ko kūrējusi PQ starptautiskā komanda, gan piedāvādami savu veikumu konkursa pamatizstādēs.
Objekts «Jaunā pasaule». Foto: Monika Pormale
Šogad pārliecinoši piedalās arī Latvija – gan studentu, gan profesionālajā skatē. Studentu skate notiek zem klajām debesīm, un tas kļuva par nozīmīgu kritēriju projektu plānošanā – idejai bija jāņem vērā laika apstākļu neparedzamība. Latvijas scenogrāfijas studenti kopā ar pasniedzējiem Moniku Pormali, Viktoru Jansonu, Reini Suhanovu un Mārtiņu Kalseru bija izdomājuši interesantu, lakonisku un iespaidīgu objektu “Jaunā pasaule” – tā ir konstrukcija, veidota no melni krāsotām finiera plāksnēm (paldies “Latvijas finierim” par bezmaksas materiāliem), melns arhitektonisks kubs, kurā iekārtotas vertikālas ailas – ielūkojoties tajās, var ieraudzīt nelielu Prāgas debesu taisnstūri. Melnā krāsa un kubs rada asociācijas ar Kaabu, un rodas sajūta, ka atrodies sava veida minimālistiskā dievnamā, kurā katram ir savs konkrētais “kanāls” saziņai ar Debesīm. Turklāt stingrā konstrukcija ir sabiedrota ar paplašināto realitāti – ar aplikācijas SAN palīdzību viedtālruņa objektīvā reālā struktūra pārveidojas un to papildina virtuālas skices – arī tās ir scenogrāfijas studentu radītas.
Prāgas debesu skats caur vienu no «Jaunās pasaules» "kanāliem"
Ekrānšāviņi no «Jaunā pasaule» telpas, izmantojot SAN aplikāciju
Arterritory skatījumā tas bija viens no iespaidīgākajiem un pārdomātākajiem studentu skates darbiem. Pārējie projekti iekļāva gan instalāciju elementus, gan vairākkārtējas performances. Metožu un vizuālo ideju daudzveidība, protams, atstāja iespaidu, tomēr nedaudz atgādināja idejiski progresīvu izklaidējošu “iespaidu parku”. Iespējams, tā likās, jo visiem dalībniekiem bija līdzīgs virsuzdevums – pārsteigt un vienlaikus pastāstīt par sevi, par savu praksi, turklāt kompaktā telpā, kas jādala ar citiem projektiem.
Skati no performances "You Have Only A Moment", ko īstenoja Lab of Figurative Thought
Atklāšanas vakarā studentu platformā ar lielisku uzstāšanos sevi prezentēja komanda no Igaunijas – Lab of Figurative Thought –, kas darbojas Igaunijas Mākslas akadēmijas paspārnē. Laboratoriju vada kuratore Enna-Līsa Sempere, darbodamās kopā ar mākslinieču domubiedru komandu. Viņu idejas pamatā bija izrāde, kas formāli pasniedza sevi kā modes skati, tomēr idejiski tā drīzāk demonstrēja antimodi. Performance You Have Only a Moment ir kas līdzīgs spēlei. Uz skatuves veselās gubās ir samesti plastikāta maisi ar lietotajiem apģērbiem. “Spēles dalībniecēm ir vidēji viena minūte, lai uz skatuves radītu tērpu, ko ne tikai iespaidojuši estētiskie kanoni, bet kas apspēlē dekonstruētas formas un asociatīvas krāsas, siluetus un ritmiskus risinājumus.” Trīs jaunas sievietes, skaļruņiem atskaņojot spēcīgus, iekustinošus ritmus, nomaina cita citu, iedamas pa mēli un pārģērbdamās skatītāju acu priekšā. “Šī kolekcija apliecina sevi, nevis radīdama jaunus priekšmetus, bet atvēlēdama skatuvi bezgalīgām dažādu elementu kombinācijām… Lēmums veidot kompozīcijas no lietotiem materiāliem bija principiāls.” Ir sanācis ļoti drosmīgs, asprātīgs un jautrs šovs aptuveni stundas garumā, kas ir īsts rekords šāda veida skatēm.
Latvijas ekspozīcija «On Our Way» kvadriennāles atklāšanas dienā, kad notiekošais skatāms tikai pirmajā ekrānā
Mākslinieču kolektīvs "Grāfienes". Foto: Janta Jasjukeviča
Profesionāļu projektu prezentācijām bija atvēlēti trīs slēgti tirgus paviljoni. Latviju pārstāv neseno Mākslas akadēmijas absolvenšu komanda – četru skatuves mākslinieču kolektīvs “Grāfienes” (Dace Ignatova, Justīne Jasjukeviča, Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa). Kopā ar kuratori Gundegu Laiviņu viņas izdomājušas koncepciju “Ceļā” (On Our Way) – tā ir procesuāla ekspozīcija, kas nemitīgi tiek papildināta un mainās, kamēr mākslinieces veic ceļojumu no Rīgas uz Prāgu, ko viņas uzsāka kvadriennāles atklāšanas dienā. Ceļojuma videotranslācijai var sekot tiešsaistē, un pašu ekspozīciju veido 11 ekrāni, kas atbilst kvadriennāles norises dienu skaitam. Atklāšanas dienā bija ieslēgts tikai pirmais, kas rādīja dalībnieču pulcēšanos Rīgā pirms došanās ceļā. Nākamajā dienā bija “jāiededzas” otrajam, kam jārāda otrās ceļojuma dienas notikumi, kamēr pirmajam jātranslē kāds svarīgākais brīdis vai īpaša performance no pirmās dienas. Tā darbības laikā un mākslinieču ceļa gaitā vienam aiz otra jāieslēdzas ekrāniem ar viņu road manifesto, par kuru atbild arī operators Dāvids Smiltiņš. Vēl viens projekta elements ir teksts, ko “uz vietas” sacer Kirils Ēcis, kurš arī piedalās ceļojumā. Viņa īsās poētiskās frāzes kļūst par notikumu tekstuālo kamertoni. Piemēram, pirmajā (pulcēšanās) dienā ekrāna apakšā bija redzama frāze: Songs to take along and songs to leave behind.
Citādi nacionālās prezentācijas kvadriennāles profesionālajā sektorā piedāvāja diezgan daudzveidīgu un raibu darbu, objektu un performanču spektru. Prevalēja un toni diktēja tāda kā sirreāla, superstilīga tirgus sajūta. PQ mutuļoja, kūsāja, vilināja. Un šajā fonā ar savu monohrono tonalitāti ļoti pārliecinoši izcēlās un kontrastēja projekts GUT CITY PUNCH, kura autores ir mākslinieču duets no Francijas Theo Mercier & Céline Peychet. “Šī instalācija, kas pilnībā veidota no smiltīm, ir veltīta masu urbanizācijai un mūsu augsnes, zemes zem mūsu kājām, iekšām… Vidē, kas vizuāli atgādina noslīdeni, bedri vai būvlaukumu, un ir pilnībā veidota no smiltīm, parādās arī dažādās caurules, tāpat no smiltīm, kā tādas postindustriālas zarnas, kas mitinās zemes vēderā.” Ekoloģiskais naratīvs lieliski iederas paviljona nr. 13 sānu istabā halogēnu lampu gaismā.
Francijas mākslinieču dueta Theo Mercier & Céline Peychet projekts GUT CITY PUNCH
Kopumā PQ, protams, ir svētki, nebeidzama performance, radošās enerģijas strūklaka, kas šaujas augšup, – lielā mērā par to jāpateicas mākslinieku scenogrāfu dalībai no dažādām valstīm un kontinentiem. Līdz 18. jūnijam ir iespēja nonākt Prāgā un padzerties dažus malkus no tās. Nākamreiz tā šļāksies tikai pēc četriem gadiem.
Tartu Uus Teater igauņu mākslinieku ekspozīcijas telpā "Mūžība"
