Armands Zelčs
28/09/2011
Latviešu mākslinieks Armands Zelčs (1978) atbild uz “Dienas Duča” jautājumiem.
1. Labākais dienas brīdis.
Kad šodien vairs nekas nav jādara.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Tāpēc, ka es tā gribu. Savukārt racionālu pamatu tam, kapēc tā gribu, nevaru atrast. Iespējams, nemaz arī nevajag.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Man tas ir kā ar audio kaseti “Izlase”, kurā neizdzēšamu ierakstu nav. Kaut kas ir ierakstīts, dzēsts un rakstīts pa virsu iepriekšējam. Rezultātā tur ir ļoti daudz kā, bet nekā no sākuma līdz galam.
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Tāpat kā iepriekš – analizējot sevi.
5. Kuru mākslas darbu (-us) tu vēlētos kaut tie būtu tavā īpašumā?
Kādu no tiem dikti dārgajiem.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Šis pats jautājums, tikai pagātnes formā un izrunāts ar dusmīgu Morgana Frīmena balsi, varētu man skanēt galvā katru vakaru. “Es tā īsti nezinu,” man būtu jāatbild.
7. Tu daudz guli?
Šķiet, ka vēl vairāk es laikam nevarētu.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Bezmērķīgi veidoju sarakstu ar cilvēkiem, kuri saka “sašļiks”.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Darbnīca manā gadījumā ir darbistaba. Tur sēžu un domāju, taisu dažādu materiālu maketus vai nedaru neko. Visos gadījumos ļoti noder kamīns. Kad skaidrs, ko gribu uztaisīt, pārceļos uz atbilstošajam darbam paredzētām telpām.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Ar līdzīgiem panākumiem garšo ļoti daudz kas, tapēc aprobežošos ar – negaršo. Negaršo maize ar koriandra sēkliņām. Samērā nicīgi izturos arī pret biezpienu ar ievārijumu.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Rotaļlietu fabrikas direktors.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Lai gan izdevies vakars ir visai izplūdis jēdziens, šķiet, ka tāds bija, kad pēc izstādes atklāšanas Tallinā sapazinos ar somiem Anssi 8000 un Maria Stereo. Ar nepacietību gaidu atkaltikšanos.
