Mūzika, kas palīdz atmosties
Īssaruna ar festivāla “Skaņu mežs” dibinātāju Viestartu Gailīti
12/10/2016
Šogad, jau četrpadsmito gadu pēc kārtas, tiek rīkots nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs”, kas norisināsies no 13. līdz 16. oktobrim un 12. novembrī. “Skaņu mežā” tiek atainotas pašas jaunākās norises mūzikas pasaulē, kā mērķi izvirzot iepazīstināt ar jaunu, novatorisku mūziku, kino un mākslu, paplašināt horizontus un piedāvāt alternatīvas ierūsējušiem ieskatiem par kultūru. Daudzi festivāla notikumi piedāvā apmeklētājiem savdabīgas pieredzes, spēcīgus iespaidus un izmešanu no ikdienišķās komforta zonas.
Kā viens no visapspriestākajiem notikumiem šī gada “Skaņu mežā” ir dueta Autechre uzstāšanās 12. novembrī, bet tā nebūt nav vienīgā atzīmējamā uzstāšanās festivāla ietvaros. “Skaņu meža” programma šogad sastāvēs no 21 priekšnesuma, no kuriem seši būs audiovizuāli. 13. oktobrī festivāls tiks atklāts ar īpašu bezmaksas ieejas pasākumu Mākslas muzejā Rīgas Birža - telpas ātrijā amerikāņu laikmetīgās mūzikas pianists R. Endrjū Lī (R. Andrew Lee) izpildīs piecas stundas garo komponista Denisa Džonsona (Dennis Johnson) darbu “November” (1959). Jautāju Viestartam Gailītim, vai, viņaprāt, kāds tiešām noklausīsies visas piecas stundas, uz ko viņš smejoties atbildēja: “Gan jau kāds noklausīsies, bet balvas par to nepiešķirsim”.
Arterritory tikās ar “Skaņu meža” dibinātāju Viestartu Gailīti, lai uzzinātu mazliet vairāk par festivāla rašanos un plašo mūzikas programmu, ko šogad būs iespējams izbaudīt festivāla ietvaros.
Autechre. Publicitātes attēls
Vai katru gadu tiek izvēlēts kāds konkrēts mūzikas žanrs, kas būs pārstāvēts festivālā?
Kad 2003. gadā organizējām pirmo festivālu, elektronika bija revolucionējusi mūzika, jo parādījās pirmie personālie datori un pietiekoši jaudīgi procesori, līdz ar to arī daudz plašāka skaņu palete. Mēs atbildējām uz elektroniskās mūzikas vilni, mēģinot festivālā atspoguļot to milzīgo informācijas daudzumu, kas pasaulē notiek. Sākumā “Skaņu mežu” dēvējām par eksperimentālās elektronikas festivālu, vēlāk par eksperimentālās mūzikas festivālu, bet pēdējos gados “Skaņu mežs” kļuvis par nepieradinātās mūzikas festivālu. Vēlējāmies parādīt nedaudz abstraktāku elektronisko mūziku. Piemēram, 2009. gadā festivāls atsaucās uz aktuālo vilni, kurā sāka recirkulēt veco mūziku, konkrēti ir runa par tādiem jau atkritumos izmestiem žanriem kā New Age un ambientā psihodēlija. Šīs postmodernās atsauces uz veco mūziku nāca no amerikāņu trokšņu mūzikas, kā rezultātā izveidojās izsmērēta, psihodēliski apdarināta New Age mūzika. Līdz ar to festivālam kādreiz mēdz būt kāda tematiska piesaiste, lai izceltu kaut ko interesantu, kas tajā brīdī ir aktuāls pasaulē, bet festivāls nekad nav kalpojis kādam konkrētam žanram. Pēdējos gados “Skaņu mežs” ir vienkārši eklektisks mūzikas festivāls, meklējot savdabīgas gan konceptuālas, gan muzikālas individuālās izpausmes jebkurā mūzikas žanrā – sākot ar roku, eksperimentālo džezu, improvizāciju, elektroniku, kā arī tiek pārstāvēta laikmetīgā mūzika.
Kā radās ideja par nosaukumu “Skaņu mežs”?
Tajā laikā, kad rakstījām pirmo festivāla projekta pieteikumu, mūziķiem bija tāda globālisma izpausme izvēlēties ļoti tehniskus nosaukumus, pasaule bija orientēta uz futūristisku nākotni. Arī Latvijā neviens nesauca viens otru īstajos vārdos, viss bija saistīts ar tehnoloģijām vai labākajā gadījumā angliskots. Likās, ka vajag atšķirties un cilvēciskot to vilni. “Skaņu mežs” likās atbilstošs, jo jau tad bija šī muzikālā dažādība festivālā.
Kāpēc tagad “Skaņu mežs” tiek dēvēts par nepieradinātās mūzikas festivālu?
Gribējām distancēties no tā, ko šobrīd pārprasti mēdz uzskatīt par eksperimentālo mūziku.
Vai sabiedrība būtu jāpieradina pie šīs mūzikas?
Nav jau jāpieradina. Pieradinātā ir, piemēram, popmūzika. Mums nav uzstādījums pieradināt, drīzāk atainot to, kas neiet to atpazīstamo, drošo un komerciālo ceļu, bet piedāvāt mūziku, kas neizraisa viennozīmīgu reakciju un liek izvērtēt paša attiecības ar mūziku un kultūru. Jebkura māksla ir sevis apliecināšana, bet, lai radītu šādu mūziku, ir vajadzīgi citi instinkti, kas netiecas uz klišejisko popularitāti. Piemēram, Maikls Finisijs (Michael Finnissy), kas tiek uzskatīts par vienu no tā saucamā “jaunās sarežģītības” virziena veidotājiem, uzstājas par ļoti mazu atalgojumu, kaut arī ir jau pasaulē atzīts komponists un pianists.
Šajā mūzikā, šķiet, var sajust patiesākas izpausmes. Mūziķi izvēlas savu valodu vai mēģina tādu atrast un neuzstājas tāpēc, ka ir skatuve vai vēlme pēc popularitātes, bet drīzāk vēlēšanās godīgi interpretēt un sagremot realitāti, izlaižot to caur sevi, kas, manuprāt, ir patiesākas mākslas uzstādījums nekā izklaidēt publiku. Iedarbīgam žanram ir tendence kļūt par kaut ko viegli sagremojamu. Mūzika ir māksla, un viens no mākslas mērķiem ir realitātes interpretācija, varbūt tāpēc šī mūzika ne visiem ir saprotama un sagremojama, līdzīgi kā laba dzeja.
Tropic of Cancer "Plant Lilies At My Head "
Noklausoties dažus skaņdarbus no izpildītājiem, kas šogad piedalīsies “Skaņu mežā”, varu godīgi teikt, ka vienaldzīgu šī mūzika mani neatstāja, tajā pašā laikā radīja zināmu trauksmi. Vai varat pateikt šīs mūzikas nepārzinātājam, ko vajadzētu novērtēt šajos trokšņu salikumos?
Uz “Skaņu mežu” lielākoties nāk cilvēki, kuri ikdienā šo mūziku pastiprināti neklausās, viņi meklē citu izpausmi. Šī mūzika nav tik viennozīmīga, tā izraisa reakciju, izsit no letarģijas un rutīnas, tas cilvēkam ir ļoti būtiski. Tas, manuprāt, ir arī galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iet uz izstādēm – ne jau lai apskatītos smukas gleznas. Šī mūzika palīdz atmosties no ikdienas snaudulības un palīdz sagremot diezgan absurdo realitāti, to estetizē un padara pieņemamāku.
Vai tāda ir šo mūziķu vēlme?
Visdrīzāk daudzi atbildētu, ka nē. Šajā mūzikā sastopas viņu talants un individuālā un eksistenciālā vajadzība pēc šīs izpausmes.
Maikls Finisijs. Publicitātes attēls
Šķiet, ka Autechre koncerts 12. novembrī ir visgaidītākais šī festivāla notikums.
Nevar noslēpt, ka arī mums pašiem tas ir pamanāmākais notikums, jo viņus mēs esam mēģinājuši uzaicināt piedalīties “Skaņu mežā” jau kopš 2007. gada. Bet kopā šogad festivālā uzstājas ap 25 izpildītāju. Ļoti uzmanīgi izvēlamies izpildītājus un mūziķus festivālam, lai izveidotos veiksmīga mozaīka. Resursu līdzekļi ir pārāk mazi, lai varētu veikt nejaušas izvēles. Protams, Autechre ir ļoti nozīmīga šī festivāla sastāvdaļa, bet pieminami ir ļoti daudzi izpildītāji, piemēram, frīdžeza ikona – saksofonists Čārlzs Geils (Charles Gayle) –, kas uzstāsies kopā ar britu improvizētājiem Džonu Edvardsu un Rodžeru Tērneru; jau pieminētais “jaunās sarežģītības” tēvs Maikls Finisijs. Tiks atskaņots arī komponistes Santas Ratnieces jaunais darbs “Silsila”, kas Latvijā šādā sastāvā tiks atskaņots pirmo reizi (pirmatskaņojumu sniegs stīgu kvartets ReDo – P. L.). Jāizceļ arī eksperimentālās grupas ansamblis King Midas Sound un “glitch” elektronikas krusttēvs Kristians Fenezs (Fennesz), kurš mūzikas skaņu padarīja citādāku, proti, viņš ar tehnoloģiju attīstību un tās palīdzību ģitārmūziku sabiezināja un padarīja skaudrāku, radīja abstraktas, smagnējas, skarbas postroka skaņas ainavas. Rasels Hasvels (Russell Haswell) ir mūzikas pārstāvis, kas elektronisko mūziku ieveda izstāžu zālēs. Viņš ir tīrs trokšņu mūzikas pārstāvis. Losandželosas apvienība Tropic of Cancer ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību drīmpopa, post-panka, shoegaze un minimal wave elementus padarījusi vienkāršākus, tajā pašā laikā nezaudējot neko no tumšā romantisma. Labs piemērs, kā kaut ko jau senāk izgudrotu pasniegt jaunā skanējumā. Peders Manerfelts (Peder Mannerfelt) ļoti savdabīgi un humāni apstrādā, pārveido un sadala ritmisko mūziku, veidojot īpašu skaņas baudījumu. Protams, jāpiemin Deniss Džonsons (Dennis Johnson), ar kura skaņdarbu piektdien, 13. oktobrī, tiks atklāts “Skaņu mežs” Mākslas muzejā Rīgas Birža. Prasīs zināmu izturību, jo koncerts ilgs piecas stundas, Eiropā tas uzstāsies otro reizi. Nozīmīga ir arī mūsu mūziķu sadarbība ar dāņu mūziķiem – Rīga x Aarhus. Mēs veidojam ļoti koncentrētu un kvalitatīvu programmu, ir grūti pat izcelt redzamākos un iespaidīgākos izpildītājus.
Tomass Lens. Publicitātes attēls
“Skaņu meža” atklāšana ir Mākslas muzejā Rīgas Birža, bet pārējie koncerti notiks Mūzikas namā “Daile”?
Jā, manuprāt, tā ir ļoti laba vieta. Šādu mūziku labāk ir klausīties komfortablā un patīkamā vidē. Savukārt 16. oktobrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā uzstāsies ļoti spēcīgs sintezatora improvizators Tomass Lens (Thomas Lehn) un M.E.S.H.
Rodžers Tērners un Tomass Lens
Vai šogad tiek rīkotas arī meistarklases?
Protams, katru gadu rīkojam meistarklases un izglītojošos pasākumus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Noritēs Čārlza Geila meistarklase, minimālista R. Endrjū Lī lekcija, kā arī saruna ar komponistu un pianistu Maiklu Finisiju. Redzēs, kā norisināsies Čārlza Geila meistarklase, jo viņš ir ļoti sarežģīta personība, neprognozējams cilvēks, pārliecināts kristiešu fundamentālists, kas nekautrējas paust savu viedokli.
Supersilent. Publicitātes attēls
Kāpēc ir tik liels pārtraukums starp festivāla norises dienām oktobrī un gaidīto Autechre koncertu novembrī?
Ja ir ļoti labi un interesanti mākslinieki, kurus vēlamies iekļaut festivālā, bet viņi nav pieejami festivāla norises datumos, mēs viņus aicinām, kad viņi tiek. Vēlos pieminēt, ka 12. novembrī uzstāsies arī norvēģu eksperimentālās mūzikas grupa Supersilent. Uz šo koncertu ir aicināti ierasties visi, kuriem ir trīs dienu abonements uz festivālu vai biļete uz dueta Autechre koncertu.
Ar festivāla programmu un izpildītājiem var iepazīties festivāla mājas lapā skanumezs.lv
