“Kino ir teritorija, kurā es esmu laimīga”
03/04/2012
“Lauku muižā ierodas jauns vīrietis, kurš atkopjas pēc nervu sabrukuma. Viņu sagaida jauna, garlaicības mākta sieviete, kas izklaidē sevi, stāstot viesim pašas sacerētas leģendas,” tā skan apraksts režisores Unas Rozenbaumas īsfilmai “Logs”, kas pirmizrādi piedzīvoja 21. martā un ir nominēta “Lielā Kristapa” balvai divās kategorijās: kā labākā īsmetrāžas spēlfilma un par labāko spēlfilmas operatoru (Andrejs Rudzāts). 15 minūšu mistikas trilleris ir tapis pēc Oskara Vailda laikabiedra, britu rakstnieka H. H. Munro (1870–1916) stāsta “Atvērtais logs” motīviem.
Arterritory.com aicināja Unu Rozenbaumu atbildēt uz dažiem jautājumiem, lai iepazīstinātu lasītājus ar “Loga” tapšanu un kino lomu pašas režisores dzīvē. Ikdienā viņa strādā reklāmas aģentūrā DDB, kuras mājaslapā par Unu rakstīts, ka viņa “nav tipiska māksliniece. Viņa nav studējusi Mākslas akadēmijā, taču zīmēt iemācījusies jau bērnībā. Viņa arī nav klasiskā veidā studējusi režiju, lai gan strādājusi kā “Vilks Studio“ režisora asistente un vēlāk jau kā neatkarīga režisore, galvenokārt filmējot reklāmas klipus. Paralēli tam viņa ir veidojusi arī eksperimentālas filmiņas, taču šīgada martā klajā nāk Unas pirmā nopietnā īsfilma “Logs”.”
Pastāstiet, lūdzu, par filmas tapšanu: kur smēlāties iedvesmu filmas sižetam un vai ir kādi interesanti atgadījumi, kas saistīti ar uzņemšanas procesu?
Es lasīju īso stāstu grāmatu, un šis Munro stāsts – “Atvērtais logs” – bija tai pa vidu. Izlasīju vienreiz, otrreiz un skaidri sapratu, ka šo es filmēšu.
Kopā ar Zani Puriņu mēs savācām ģeniālu komandu: cilvēkus, ar kuriem ir patiess prieks strādāt. Filmējām mēs melnām mutēm no rīta līdz vakaram, daudz smējāmies un strīdējāmies.
Gatavojot tērpus medniekiem, tiem vajadzēja būt netīriem. Tālab Armands Berģis aiz rokām vilka Gundaru Āboliņu – pa zālāju un dubļiem, un tad arī otrādi. Uz skaistās Rūmenes muižas fona tas izskatījās satriecoši.
Cik ļoti kinofilmas ir par pašiem režisoriem un cik ļoti “Logs” ir vai nav par Jums?
Pārsvarā jau gandrīz visas filmas ir par kaut ko režisorā: vai nu to, ko viņš ir piedzīvojis, vai vēlētos piedzīvot. Šajā gadījumā meitene filmā ir mana gara radiniece, jo es uzvedos ļoti līdzīgi, kad biju maza.
Kādu vietu Jūsu dzīvē šobrīd ieņem kinematogrāfija?
Kino ir tā teritorija, kurā es esmu laimīga. Pasaule, kura piedzimst galvā. Un kopā ar visiem talantīgajiem cilvēkiem, ar kuriem man ir tas gods strādāt, liekam katrs pa gabaliņam klāt, un izveidojas kas neticams.
Pēdējā labākā filma, kas skatīta?
Otto Premingera (Otto Preminger) 1944. gada kinofilma “Laura”.
Visulaiku mīļākā filma?
Nav iespējams izvēlēties vienu filmu, tapēc nosaukšu trīs: “The brothers Bloom” (rež. Rian Johnson), “Royal Tannenbaums” (rež. Wess Anderson) un “Breathless” (rež. Jean-Luc Godard).
Filmu “Logs” ir iespēja noskatīties “Lielā Kristapa” laikā kinoteātrī “Splendid Palace” – ceturtdien, 12. aprīlī, Mazajā zālē plkst. 11.00 un piektdien, 13. aprīlī, Lielajā zālē plkst. 13.00.
Vairāk par filmas veidošanas komandu lasi šeit: lielaiskristaps.org/portfolio/logs/
