Vakara albums
Robert Plant & the Strange Sensation – Mighty Rearranger, 2005
30/07/2017
Tā nav Roberta Plānta vaina, taču viņa vētrainā jaunība Led Zeppelin sastāvā dzemdināja dažas ļoti banālas, kaut savā laikā nenoliedzami efektīgas klišejas, kas šo pasauli neliek mierā joprojām. Tādas kā roka dieva arhetips (reizēm saukts vienkārši par erekciju uz platformenēm) – viļņainas matu cirtas, plikas krūtis, sievišķīga garderobe un bižutērija, mačo poza un tāds pats vokāls. Varētu domāt, ka cilvēkam ar tik spilgtu pagātni, ir maz izredžu publiski novecot, nekļūstot par skumjas ironijas objektu. Taču 57 gadu vecumā Robertam vēlreiz izdevās pierādīt, ka viņš ir pārāks par atdarinātāju pūļiem.
Rehabilitācijas periodā pēc Led Zep viņš sevi meklēja virknē dažādas kvalitātes un stilistikas albumu. Mighty Rearranger bija pirmais ar pašsacerētām dziesmām pēc astoņu gadu pārtraukuma. Toreiz Roberts stāstīja, ka to radījis cilvēks, kuram licies – viņam vairs nav nekā sakāma. Ļoti saprotami. Bet, ai, kā šis cilvēks kļūdījās! Līdzās Dilanam, Jangam un Bovijam, viņš izrādījās retais no arhetipu laikmeta, kurš arī 21. gadsimtā spēj attaisnot rokmūzikas eksistenci.
Kā bieži noticis, arī viņam, lai ietu tālāk, bija jāapzinās savas saknes – un ne jau galantēriskās. Jo Led Zep galvenais nopelns bija blūza, rokenrola, folka un ziemeļāfrikas mūzikas hibrīds, kurā sadzīvo gan grandiozitāte, gan smalkums. Nu, gadsimta ceturksni vēlāk, Plāntam to izdevās atdzīvināt. Ne senilu dinozauru vai Zep imitāciju, bet īstu un pamatīgu mūsdienu dzīvnieku, kurš savukārt iepūta jaunu dzīvību sava radītāja karjerā, atbrīvojot to no personīgās pagātnes važām. Katrā ziņā, kopš Mighty Rearranger Plānts izskatās un izklausās pēc cilvēka, kurš visu dara ar prieku. Brīva cilvēka prieku.
