2012. gada labākā grāmata?
26/12/2012
Ilustrācijas autore – Paula Zariņa
Vai jau uzzināji, kādas izstādes un kinofilmas tiek vērtētas kā gada favorītes? Šodien pastāstīsim, kādas grāmatas visvairāk lapotas 2012. gadā. Decembra garumā Arterritory.com komanda aptaujāja mākslas un kultūras dzīvē iesaistītos no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas un Krievijas, lai noskaidrotu, kādi, viņuprāt, bijuši galvenie aizvadītā gada notikumi? Lūdzām izcelt to izstādi, filmu un grāmatu, kas 2012. gadā atstājusi visspēcīgāko iespaidu, kā arī atklāt šīgada pārsteigumu un vilšanos. Svētku nedēļā katru rītu publicēsim atbildes uz vienu no pieciem nupat pieminētajiem jautājumiem.
Tātad – kura bijusi 2012. gadā lasītā labākā grāmata?
MĀRTIŅŠ VANAGS, rakstu autors žurnālā “Rīgas Laiks”
Ne labākā, ne interesantākā, bet pirmā grāmata manā mūžā, kuru esmu izlasījis uz iPad ierīces, pat nepaturot rokās papīra izdevumu. Iederīgi – tā ir Apple dibinātāja Stīva Džobsa biogrāfija, kuru prasmīgi izstāsta Valters Īzaksons (Walter Isaacson).
KETA GŪTMANE, modes dizainere
Yohji Yamamoto autobiogrāfisks apcerējums My dear bomb un dzenbudisma kanonu izlase “Ne vējš, ne karogs”.
JAKOBS FABRĪCIUSS, Kunsthal Charlottenborg direktors (no 2013. gada), Dānija
An Episode in the Life of a Landscape Painter, autors César Aira.
HELĒNA DEMAKOVA, mākslas zinātniece
Gada grāmata man bija sena, t.i., nebiju to agrāk lasījusi. Stendhal, Histoire de la Peinture en Italie. Pirmo reizi izdota 1817. gadā.
ANDRIS RUBĪNS, DDB Latvia izpilddirektors
What the dog saw, autors Malcolm Gladwell.
KASPARS PODNIEKS, mākslinieks
“Angļu valoda 15 minūtēs”.
DMITRIJS RANCEVS, kinokritiķis
Par īstu intelektuālu un garīgu piedzīvojumu man kļuva 700 lappušu biezā Vitolda Gombroviča “Dienasgrāmata”. Šis grandiozais teksts krieviski iztulkots un izdots 2012. gadā. Manuprāt Gombrovičs ir ne tikai viens no būtiskākajiem 20. gadsimta poļu rakstniekiem, bet arī ļoti svarīgs pagājušā gadsimta intelektuālais orientieris. “Dienasgrāmata” nav viendabīga, autors aplūko dažādas problēmas, turklāt nebūt ne vienmēr to dara vienādā iedziļināšanās līmenī. Interesanti ir kas cits – tas, kā Gombrovičs, kurš pazīstams ar savu tieksmi pētīt sajūtu pasaules marginālās sfēras (lai atceramies kaut viņa hrestomātiskos romānus “Ferdidurke” un “Pornogrāfija”), šo savu virzību apvieno ar satriecošu domāšanas skaidrību un spēcīgu retoriku.
Zaiga Gaile: “Meksika ir neiedomājami spilgtas krāsas, saule un zaļa jūra. 24. oktobrī nopirkām tirgū dāvanu Kristapam Ģelzim un iedzērām Bingo bārā košu kokteili – par godu viņa dzimšanas dienai.”
ZAIGA GAILE, arhitekte
SOLOMON VOLKOV: DIALOGI C IOSIFOM BRODSKIM, izdevniecība EKSMO, Maskava, 2012. Šo grāmatu atveda kliente no Maskavas, un lasījām paralēli abi ar Māri [Gaili], viens otram čiepām no naktsgaldiņiem. Autors ir literatūras pētnieks, kas dzīvo ASV. Vairāku gadu garumā viņš ierakstīja diktofonā sarunas ar Brodski par literatūru un dzīvi. Salīdzinot ar citām šāda veida grāmatām, teksti ir autentiski dokumentēti, nav autora pārstāstīti.
SĀRA ARHENIUSA, Bonniers Konsthall direktore, Zviedrija
Keja Larsena Where the Heart Beats. Pārsteidzošs un pamatīgs pētījums par dzenbudisma nozīmi Džona Keidža darbībā un 20. gadsimta 50. un 60. gadu mākslas avangardā. Kejs Larsens pauž citu stāstu par to, kas iedvesmoja, iespaidoja tālaika ASV mākslu.
MARGE MONKO, māksliniece, Igaunija
Lai arī nekad neesmu bijusi Red Hot Chilli Pepper fane, es tik tiešām izbaudīju Entonija Kīdisa autobiogrāfisko grāmatu Scar Tissue. Tas ir stāsts par atkarību un rokenrolu.
JĀNIS PUTNIŅŠ, kinorežisors
Vienna Actionism. Art and Upheaval in 1960s Vienna.
DMITRIJS GOLINKO-VOLFSONS, mākslas kritiķis, dzejnieks, Krievija
Par divām man svarīgākajām 2012. gada grāmatām kļuvuši divi vēsturiski politiski traktāti, ko sarakstījuši vadošie mūsdienu domātāji un izdevis apgāds Verso. Runa ir par franču filozofa Alena Badju Rebirth of History: Times of Riots and Uprisings un slovēņu psihoanalītiķa Slavoja Žižeka The Year of Dreaming Dangerously. Šajos darbos tiek risināti protesta kustību izplatības cēloņi un trajektorijas pasaulē 2011. un 2012. gadā. Abas grāmatas ir uzskatāmi piemēri tam, ka asa filozofiska doma neatpaliek no šī laika (un neapsteidz to), bet gan precīzi saskan ar to; ka mūsdienu intelektuālā refleksija ne tikai apcer, bet arī nosaka politisko dienas kārtību. Starp citu, Žižeka grāmata ļoti operatīvi tika pārtulkota krieviski, turklāt šajā pašā “bīstamo sapņojumu” gadā ar daiļrunīgu nosaukumu “Nepiespējamā gads. Bīstamās sapņošanas māksla”.
KASPARS VANAGS, kultūras teorētiķis
Janīnas Kursītes “Virtuves vārdene”.
INDRIĶIS ĢELZIS, mākslinieks
Nav gada mīļākās grāmatas. Toties lasītprieku sagādāja un joprojām sagādā žurnāli “Rīgas Laiks” un “Studija”.
DARIUSS MIKŠUS, mākslinieks, Lietuva
The Art of War, autors Sun Tzu.
BAIBA RUBESS, Statoil ASA (Norvēģija) viceprezidente korporatīvās sociālās atbildības jomā
Bloodlands, autors Timothy Snyder.
IEVA ILTNERE, gleznotāja
Emocionāli mani uzrunāja brīnišķīgās Valentīnas Freimanes “Atlantīda”. Skaista un interesanta ir “Neputna” izdotā grāmata par Padegu, bet patlaban esmu “iekritusi” ar E. L. Džeimsas erotiskās literatūras dižpārdokli.
MILENA ORLOVA, THE ART NEWSPAPER RUSSIA galvenā redaktore, Krievija
Grigorija Kozlova “Atentāts pret mākslu”. Tā iznāca pirms dažiem gadiem, bet es pie tās tiku tikai tagad. Izcils mākslas dzīves aizkulišu pētījums – zādzības, pakaļdarinājumi, mecenāti, Van Gogs un Hitlers, Brenners un Vermērs. Nav iespējams atrauties.
ANDRA NEIBURGA, rakstniece un viesnīcas “Neiburgs” vadītāja
Laima Slava “Ģederts Eliass”.
VITA ZĀMANA, VIENNAFAIR radošā direktore, Austrija
Rainera Marijas Rilkes Letters to a Young Poet.
KRIŠS SALMANIS, mākslinieks
After the End of Art, autors Arthur D. Danto. Labs nosakņojums visam gadam.
ANDRIS VĪTOLIŅŠ, mākslinieks
Šogad latviešu valodā iznāca viens unikāls vēsturisks pētijums par 1905. gada revolūciju un Latviešu anarhistiem. Filips Rufs “Pa stāvu liesmu debesīs” (Dienas grāmata, 2012). Ja es būtu prezidents, tad šo grāmatu ieteiktu kā obligāto literatūru visiem valsts darbiniekiem un izglītības ministrijas ierēdņiem, jo, pateicoties Ulmaņa diktatūrai un Padomju varai, mūsu tautas vēsture ir bijusi spēcīgi sagrozīta. Beidzot ir kāds materiāls, kas izkrata šos skeletus no skapjiem. Turklāt grāmatā ir runa arī par glezniecību!
KRISTIANS ANDEŠONS, mākslinieks, Dānija
Roberto Bolano Nazi Litterature in the Americas. 2011. gadā biju pārņemts ar viņa “2666” un nu šī. Tāpat kā Deivids Fosters Volless, tā arī Bolano nomira pāragri, un mums atlikusi vien sauja grāmatu, no kurām “baroties”. Lasīšu vienu viņa grāmatu gadā un tad sākšu no jauna.
SERGEJS HAČATUROVS, mākslas kritiķis, Krievija
Krievu mākslas vēsture. Krievijas valsts mākslas zinātņu institūta izdotais 19. gadsimtam veltītais sējums. Sakarā ar nelabām runām par viena no pēdējiem mākslas zinātņu centriem – Valsts Mākslas Zinātņu institūta izformēšanu – ļoti gribas atbalstīt kolēģus.
Rīt uzzini, vai aptaujas dalībnieki šogad piedzīvojuši arī kādu vilšanos? Bet jau parīt noslēdzošais aptaujas jautājums – 2012. gada pārsteigums!
