Noklīdušās notis un kopiju kults
Rihards Bražinskis
28/10/2012
Foto: Ingus Bajārs
Kaspara Groševa personālizstāde “H” apskatāma vēl līdz 30. oktobrim, katru dienu no plkst. 16.00 līdz 20.00
Kaņepes kultūras centra otrā stāva telpā iekārtotā Kaspara Groševa personālizstāde “H” ir ļoti komplekss veikums, kas sastāv no vienpadsmit vienībām. Katra kalpo kā būtiska epizode kopēji savītā, interesantā stāstā, kuram par iedvesmu un materiālu nenoliedzami kalpojusi tālaika popkultūra, kurā Groševs un viņa vienaudži ir uzauguši.
Izstādei gan būtu nepieciešams vai nu gids, vai apjomīgs apraksts, jo bez priekšzināšanām varētu arī šķist, ka nekādu (mākslas) darbu tajā nemaz nav. Bet šoreiz tas ir kā efekts – neiztaisītā, trashīgā telpa pretēji sterilai izstāžu zālei darbus iesūc sevī. Turklāt mākslinieks visu izstādes laiku ir klātesošs, sniegdams savdabīgu koncertu teju divu nedēļu garumā.
Izstāde sākas ar melna papīra plakātu, uz kura ar baltas krāsas aerosola baloniņu uzkrāsota “H” zīme, kas katru dienu tiek papildināta ar jaunu svītru, tādējādi skaitot dienas līdzīgi kā cietumā. Kā blakusprodukts tam ir krāsas smaka jeb rūpnieciskais aspekts, kas iemiesojas arī citos darbos – pret sienu atslietajā ar krāsu apķēpātajā stiklā (aiz kura savukārt uz sienas redzams nevīžīgi melni aizkrāsots neizdevies zīmējums), absolūti nefunkcionālajā, ragavveidīgajā krāsota tērauda objektā, kā arī darbā “AA” jeb telpas stūrī ielīmētā papīra lapā, uz kuras Kaspars Groševs tādā kā Polloka stilā “improvizējis”, ar krāsu radot tekstūru, kas no attāluma līdzinās šūnakmens vai korķa struktūrām. “AA” ir darbs, kas telpā pilnībā iekļaujas, pat pazūd.
Līdzīgi nemanāms ir arī “Bībops & Rokstedijs” jeb pie loga stikla pielīmēta datorizdruka ar divu tāda paša nosaukuma varoņu portretiem no multiplikācijas seriāla “Bruņurupuči nindzjas”, kam pārklāta balta papīra lapiņa, uz kuras izstādes laikā mākslinieks veic bildes “pārnešanu”. Šāds kopēšanas veids (nepārzīmēšana pēc acu mēroga) ir aizliegts mākslas studijās. Šis darbs apliecina panku tēlu ienākšanu popkultūrā (Bībops un Rokstedijs ir pancisks pusaugu meža kuilis un degunradzis), kā arī simbolizē to, ka kopēšana nenoliedzami ir viens no kultūras virzītājspēkiem. Kopēšana parādās arī tušas zīmējumos “Bez nosaukuma 1–4”, kuros noteikti elementi neapzināti atkārtojas.
Ir arī konkrētajai izstādes telpai radīti darbi – “Attālums no vienas kājas līdz otrai” jeb vēl vienā telpas stūrī nostiepta bikšu iekšējā vīle, un durvis ar uzrakstu “Viss ir briesmīgi (labā nozīmē)”, aiz kurām ik pa brīdim atskan klauvējieni, precīzi sakrītot ar cilvēku skaitu, kurus Silvestrs Stalone nogalinājis kinofilmā “Rembo 4”.
Izstādes centrālais darbs ir “99H5” jeb CD pleijeris, kas ar maza pastiprinātāja un skaļrunīša palīdzību atskaņo deviņdesmit deviņas H nots iedaļas. Doma tāda – atsaucoties uz angļu nošu apzīmēšanas sistēmu (C, D, E, F, G, A, B), starp G (sol) un A b (la bemolu) tiek apcerēta jauna nots, secīgi to apzīmējot ar H. Nots iestarpināšana ir tīri tehniska, proti, C5 oktāvā sol atbilst 783,99 Hz, bet la bemols 830,61 Hz – tātad H notij atliek aptuveni 46 Hz, kas sadalīti deviņdesmit deviņās iedaļās (CD atskaņojošo ierīču displejā tas ir arī maksimālais dziesmu skaits), ko tad pleijeris jauktā secībā atskaņo. Notij par saturu ņemtas vienkāršas sinuss frekvences, un tās (attiecībā pret ierasto Rietumu nošu sistēmu) izklausās pēc nepareizi noskaņota sol vai la bemola. Vārgās H pīkstoņas sabalsojas ar Groševa klātienē atskaņotajiem podziesmu pēdējiem akordiem, kuri – izklausās tik pat kā vienādi. Performances nosaukums ir “C C# D D# E F F# G G# A A# B”.
Otrs izstādes atslēgas darbs ir “C30 C60 C90”, kā pamatā ir Sex Pistols producenta Malkolma Maklarena projekta Bow Wow Wow dziesma “C30 C60 C90, Go!” kas savulaik slavināja populārākos kasešu formātus, aicinot visus kopēt mūziku no radio. Šī iemesla dēļ ierakstu kompānija EMI atteicās šo dziesmu izplatīt. Bow Wow Wow skandalozitāte turpinājās ar to, ka Maklarens konstanti izmantoja grupas nepilngadīgās dziedātājas Anabellas Lvinas visai erotiskās bildes. Skaļāko skandālu izraisīja Bow Wow Wow 1981. gada albumu See Jungle! See Jungle! Go Join Your Gang, Yeah. City All Over! Go Ape Crazy, kura vāciņam tika uzņemts Eduarda Manē gleznas Le déjeuner sur l’herbe rimeiks – kailās sievietes tēlā iejutās Lvina, kurai tolaik bija tikai piecpadsmit gadu. Groševa “C30 C60 C90” sastāv no Manē reprodukcijas pie sienas, magnetafona un visu trīs garumu (trīsdesmit, sešdesmit un deviņdesmit minūšu) kasetēm ar paštaisītiem, autentiskiem tukšo kasešu dizaina noformējumiem, uz kuriem lasāmi izrāvumi no Bow Wow Wow dziesmas piedziedājuma. Apmeklētāji šajās kasetēs var ierakstīt telpā dzirdamās skaņas un pēcāk iegūt ierakstus savā īpašumā.
Rezumējot var sacīt, ka izstāde “H” ir ārkārtīgi mājīga savā nemājīgumā. Un, lai arī tā ir nopietni balstīta uz ironijas un atsaucēm, ir pilna sirsnīguma un iedvesmojoši pacilājošas erudīcijas. Tā ir kā koppapīrs, kas sataustāms arī pašizgatavotajā izstādes bukletā. “H” ir kā reprodukcija pati sev – autoraprāt, reprodukcija ir vadošais agregātstāvoklis, kādā māksla mūsdienās pastāv.
