12 ikdienišķi jautājumi juvelierei Annai Faniginai
09/04/2014
Foto: Vladimirs Svetlovs
Dizainere un juveliere Anna Fanigina un viņas zīmols VERBA, iespējams, ir rotaslietās iemiesots Rīgas gars: te apvienojas eiropeisks stils, atsvešinātība un nevainojams izpildījums ar negaidītu siltumu un dziļu garīgumu. Savulaik ne tikai Rīgas modes dāmu sirdis iekaroja viņas rotājumi ar mazītiņiem rotaļu lācīšiem, kuri zem gredzenu, piespraužu un auskaru kristāla izspēlēja visnotaļ ģimeniski sentimentālas ainiņas. Tajā pat laikā viņas rotaslietu svarīga daļa ir teksts – Anna Fanigina izmanto latīņu valodu un klasiskus tās izteicienus, kas piešķir viņas radītajām lietām zināmu pārlaicīgumu, saglabājot mūsdienīgi minimālistisku un eleganti vienkāršu formu.
No 8. līdz 30. aprīlim 19. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros Rīgā, mākslas telpā “Aspzijas 20”, apskatāma Anna Faniginas izstāde L’amour de l’impossible (“Mīlestība uz neiespējamo”), kas tapusi kopā ar Krievijas Valsts Ermitāžas mākslas fotogrāfu Juriju Molodkovecu. Projekta tēma ir balets, līdz ģenialitātei izstrādāto kustību skaistums, juvelieriski precīzā dejas māksla. Projekts tika veidots paralēli darbam pie baleta “Romeo un Džuljeta” maestro Načo Duato iestudējumā Mihailova teātrī Sanktpēterburgā un tika pieskaņots pirmizrādei 2012. gada decembrī.
Tā izstāde izskatījās Sanktpēterburgā. Foto: Jurijs Molodkovecs
Tagad izstāde atbraukusi uz Rīgu. “Mīlestība uz neiespējamo” ir 38 sudraba piespraužu izstāde, kuras, izmantojot fotogrāfijas, dabīgus akmeņus, vintage stiklu un pārveidotu vecu bižutēriju, veidojusi Anna Fanigina: tie ir sava veida citāti, kas iedibina saikni ar pagātnes estētiku. Tās ir arī 5 lielformāta melnbaltās fotogrāfijas, kas radītas īpašā tehnikā ar gaismas impulsiem, ilgu ekspozīciju, pievelkošu optiku un kustīgu kameru un kuru autors ir Jurijs Molodkovecs.
Anna Fanigina. Foto: Karlīna Vītoliņa
Mēs uzdevām Annai savus klasiskos “Dienas duča” jautājumus. Ar tiem mēs vēršamies pie tiem māksliniekiem, par kuriem gribam uzzināt vairāk ne tikai kā par radītājiem, bet arī kā par personībām ar savām kaislībām un paradumiem.
1. Labākais dienas brīdis.
Man patīk, kad, atnākot no rīta uz darbnīcu, apsēžos pie baltā, apaļā galda, un caur lielajiem logiem telpā iespīd saule. Tad gribas izdarīt daudz laba, un ir pārliecība, ka viss sanāks.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Tāpēc, ka citādi kļūst garlaicīgi.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Holandiešu horeogrāfa Rudija van Danciga (Rudi van Dantzig) grāmata “Nurijevs, komētas aste”.
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Gribētos teikt, ka ceļojumos, jo tieši ceļojumos “dvēsele atbrīvojas”, taču īstenībā tas var notikt jebkurā brīdī.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Ilmāra Blumberga Venēcijas cikla grafiku.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Nodarbojos ar “ražošanas procesu”.
7. Tu daudz guli?
Guļu tik, cik gribu. Kad apstākļi ļauj, sekoju aktrises Kirstenas Danstas padomam “nekad nemosties ar modinātāja zvanu”.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Es kolekcionēju venēciešu glāzes un veclaicīgus priekšmetus ar uzrakstiem.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Gāzes deglis. Bez uguns mūsu amatā viss apstājas. Kad reizēm beidzas gāze, atceros leģendu, ka cilvēkus juvelieru darbam iemācīja tieši Hēfaists.
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Garšo pica. Bet, kad apnīk pica, tad pasta!
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Sākumā par rakstnieci, tad par mākslinieci, un visbeidzot par ģeoloģi.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Mani draugi. Viņu ir vairāk nekā trīs, un viņi visi ir ļoti radoši.
