Ekspresintervija ar Edgaru Zvirgzdiņu par “Blank Canvas”
20/05/2014
Foto: Blank Canvas / Kaspars Alksnis
Nedēļas nogalē izskanēja Rīgas ielu mākslas festivāls Blank Canvas, kurā piedalījās gan latviešu, gan citvalstu mākslinieki, kopskaitā vienpadsmit, apgleznojot virkni māju sienu u.c. pilsētas plakņu. Piecu dienu ilgā festivāla noslēgumā tika sarīkota velo ekskursija, kas interesentus aizveda no punkta uz punktu, ļaujot savām acīm skatīt mākslinieku galarezultātu.
Tā kā apgleznotās sienas tiks saglabātas vismaz līdz 2015. gadam (iespējams, pat ilgāk), Arterritory.com iesaka to kā lielisku maršrutu aktīvām brīvdienām! Bet virknei ļaužu jaunās un košās pilsētas brošas jau kļuvušas par urbāniem akcentiem arī darba dienu gaitās. Viens no festivāla rīkotāju mērķiem ir ne vien veicināt sadarbību starp ielu māksliniekiem un Būvvaldi, bet arīdzan parādīt, ka ielu māksla var būt kvalitatīva un galu galā skaista, nevis vien huligānisks pleķis, kas steigšus jānoberž.
Līdz ar Blank Canvas noslēgumu, Arterritory.com uz ekspresinterviju aicināja vienu no festivāla rīkotājiem – grafikas dizaineru Edgaru Zvirgzdiņu. Uzzinājām, kādi ir secinājumi pēc festivāla organizēšanas un kādas, viņaprāt, ir ielu mākslas attiecības ar legalitāti.
Kādi ir galvenie secinājumi pēc šāda pasākuma rīkošanas?
Esam ielikuši pamatu tam, lai mainītu sabiedrības uzskatus par ielu mākslu un tās vietu pilsētvidē. Bet secinājumi un rezultāti par šo tēmu kā labs vīns nerodas pirmajā gadā. Šobrīd objektīvam vērtējumam arī traucē rozā briļļu efekts – ir ļoti daudz pozitīvu atsauksmju gan no māksliniekiem, gan apkārtējo ēku iedzīvotājiem, to īpašniekiem, bet tajā pat laikā vēl nekas nav mainījies – ir jāizdomā veids, kā veikt vajadzīgās izmaiņas, kas varētu atvieglot šādu mākslas darbu izveidi nākotnē.
Kāds būs apgleznoto sienu tālākais liktenis?
Esam vienojušies ar apsaimniekotājiem, ka viņi patur darbus uz sienām vismaz līdz 2015. gadam. Daļa īpašnieku noteikti paturēs tos ilgāk.
Kāda bija vietējo cilvēku reakcija, redzot ielu mākslas darbu tapšanu?
Ļoti pozitīva. Vietējie iedzīvotāji, kaut ar valodas barjeru, aktīvi komunicēja ar māksliniekiem – rādot īkšķi uz augšu vai paspiežot roku, citreiz asistenti darbojās kā tulki. Kādas ēkas īpašnieks pat palīdzēja tapt vienam no darbiem. Pilnīgs pretstats interneta komentāriem, kur aicināja lauzt rokas u.tml.
Vai, tavuprāt, ielu mākslai kļūstot legālai, tā nezaudē savu būtību?
Vai tā zaudē savu būtību? Nē. Vai tā zaudē kādu daļu? Jā. Bet jebkura māksla zaudē daļu savas būtības, kolīdz sāk spēlēt pēc mākslas tirgus noteikumiem, pakļaujoties kuratoru un galeristu spiedienam.
Tomēr jāmin tas, ka ielu mākslai galvenais nav uzstādījums būt nelegālai – tas vairāk attiecas uz grafiti kultūru. Ja tas būtu nozīmīgi ielu mākslai kopumā, tad šie mākslinieki droši vien nodarbotos ar banku laupīšanu u.tml. nelegālām izklaidēm. Tieša komunikācija ar sabiedrību bez vidutājiem, manuprāt, ir svarīgāka, un legalizēšanās šāda festivāla ietvaros ir trade-off, kas ir vajadzīgs, ja gribi veidot ko lielāku un kvalitatīvāku.
Vai Blank Canvas tiks rīkots arī nākamgad? Vai bez tāda atbalstītāja kā “Rīga 2014” tas būs iespējams?
Strādāsim pie tā, lai varētu festivālu rīkot arī nākamgad; iespējams, ka formāts nedaudz mainīsies. “Rīga 2014” atbalsts bija ļoti nozīmīgs, lai varētu piesaistīt pasaules līmeņa māksliniekus un lektorus. Bez tā mēs nevarētu uzsākt plašāku diskusiju sabiedrībā un izpildīt savus mērķus: rosināt diskusiju par ielu mākslas vietu pilsētvidē un sabiedrībā; veicināt sadarbību starp ielu māksliniekiem un Būvvaldi; uzaicinot visā pasaulē atzītus un populārus māksliniekus, radīt sienas kā precedentus, kur tiek pierādīts, ka ielu māksla var būt kvalitatīva un patikt plašai publikai.
***
Edgars Zvirgzdiņš īpaši Arterritory.com atlasīja dažus no festivāla darbiem, atklājot to adreses un plašāk iepazīstinot ar autoriem. Nedēļas garumā Blank Canvas feisbuka vietnē tiks atklātas visas adreses, kas pēcāk būs ērti pārlūkojamas mājaslapā publicētā kartē.
Miera iela 50. M-City nāk no Gdiņas Polijā. Pašnodarbināts grafiķis, bieži apbalvots dažādos konkursos, darbojas kā ielu mākslinieks un ir ceļotājs. Būdams arī arhitekts–amatieris, bieži rada dažādas konstrukcijas un instalācijas. Viņa darbi rotā nu jau vairāk kā simt sienu Varšavas, Gdaņskas, Berlīnes, Parīzes, Budapeštas, Sanpaulu, Riodežaneiro, Bolcano, Londonas un Prāgas ielās un galerijās. Viņš ir arī "238x504" galerijas kurators Gdiņā un poļu ielu mākslas kolekcionārs.
Sparģeļu iela 5. ROA – grafiti mākslinieks no Ģentes Beļģijā. Viņš ir slavens ar saviem lielizmēra savvaļas dzīvnieku darbiem, kas rāmi iegulst ielu ainavās, veidoti viņam raksturīgā melnbaltā stilā. ROA ir radījis dažus no lielākajiem un atpazīstamākajiem darbiem ielu mākslas vēsturē, atstājot tos uz sienām, slēģiem un pamestām ēkām visā pasaulē. Viņa darbi tikuši izstādīti un guvuši lielu atsaucību ievērojamās pasaules galerijās, tai skaitā Losandželosas Mūsdienu mākslas muzejā.
Lāčplēša iela 35. Paulis Liepa dzimis Rīgā, 2003. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā grafikā un animācijā. Veidojis dziesmu video klipus tādiem izpildītājiem kā Gustavo un Livingstons. Paulis strādā gan rupjās un saprotamās surogāttehnikās, kombinējot kaligrāfiju, kartona griezumus, sarecējušas līmes kārtas un krāsas slāņus, gan tehnikās, ko pats dēvē par “vienkāršām kā dzīve”. Jaunākie darbi atsaucas uz globālo sociālo tīmekli un mūsdienu tehnoloģijām. Ticis nominēts un saņēmis ievērojamas balvas gan Latvijā, gan Baltijas jūras reģionā.
Kaņepes Kultūras centrs Skolas ielā 15. M-City no Gdaņskas Polijā
Lubānas iela 35. Frost & Aigars Mamis. Frost dzimis Rīgā, beidzis Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un pašreiz studē Latvijas Mākslas Akadēmijas Grafikas nodaļā. Viņš strādā kā ilustrāciju autors un ir Latvijas ilustrāciju žurnāla Popper līdzdibinātājs. Aigars Mamis strādā kā vadošais grafikas dizaineris studijā "Asketic". Atstājis savus pirkstu nospiedumus Latvijā un aiz tās robežām, izveidojot veiksmīgos RĪGA kreklus, līmējot lapsu uzlīmes un radot vizuālās identitātes, piemēram, "Palladium" koncertzālei. Aigara līdzšinējās karjeras augstākais punkts ir Latvijas paviljona Expo 2010 Šanhajā projekts, kura ietvaros viņš izveidoja kā oficiālo logo, tā arī izteiksmīgo fonta risinājumu.
