“Dienas Ducis”: igauņu māksliniece Katrīna Koskaru
24/11/2014
Katrīna Koskaru (Katrin Koskaru) dzimusi 1977. gadā Igaunijā, šobrīd dzīvo un strādā Londonā. Viņa studējusi tekstila dizainu Tartu Mākslas koledžā (1998–2002) un glezniecību Igaunijas Mākslas akadēmijā (2002–05) un Karaliskajā mākslas koledžā Londonā (2011–13). 2013. gadā viņa ieguvusi Valērijas Bestonas mākslinieku balvu un rezidences iespēju Parīzes galerijā Pascaline Mulliez.
Šobrīd viņas darbi apskatāmi sešu igauņu mākslinieku kopizstādē Can’t Go On, Must Go On Tallinas izstāžu zālē. Lai mazliet iepazītos, uzdevām “Dienas Duča” jautājumus.
Katrīna Koskaru. Publicitātes attēls
Labākais dienas brīdis?
Pēcpusdienas snaudiens.
Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Jo esmu ziņkārīga.
Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu?
Tomasa Hiršhorna „Pretošanās kristāls” (Crystal of Resistance) 2011. gada Venēcijas biennālē. Nika Keiva koncerts, ko man vēl nav bijusi iespēja apmeklēt, bet esmu pārliecināta par potenciālo iespaidu.
Katrīna Koskaru. Publicitātes attēls
Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
No grāmatām un celtnēm.
Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Tomasa Hiršhorna skulptūru „Spinozas festivāls Bijlmerā” (The Bijlmer Spinoza Festival).
Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Pelnu naudu, lai varētu nodarboties ar mākslu.
Katrīna Koskaru. Publicitātes attēls
Tu daudz guli?
Cenšos daudz negulēt.
Vai kaut ko kolekcionē?
Ar apsēstību atzīmēju ‘ar grāmatzīmēm’ dažādus rakstus internetā. Tas sākās kā labi organizēta pētniecība, bet tad kļuva nekontrolējams. Nu es vairs nezinu, par ko tas viss ir, kur kas atrodas un kāpēc.
Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Vientulība.
Kas tev garšo, kas negaršo?
Man garšo mencu aknas. Man garšo arī kartupeļu čipsi, esmu atkarīga no čipsiem. Es ienīstu čipsus.
Katrīna Koskaru. Publicitātes attēls
Kas gribēji būt bērnībā?
Gribēju būt laba.
Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Pēters Brēgels Vecākais, Tomass Bernhards, Luiss Bunjuels.
