Foto

Ernests Kļaviņš

Arterritory.com


31/10/2011

Latviešu mākslinieks Ernests Kļaviņš (1977) atbild uz  “Dienas Duča” jautājumiem. Vairāk par autoru lasi portāla sadaļā “Mākslinieki”.

Ielūkojies caur “Actiņu” Ernesta Kļaviņa darbnīcā!

1. Labākais dienas brīdis.

Parasti tas ir laiks starp pamošanos un brokastīm, kad galva strādā visskaidrāk.

2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?

Tas rada kaut kādu pašrealizācijas izjūtu, acīmredzot. Ja es nenodarbotos ar mākslu, justos sliktāk.

3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.

Viena no pēdējām grāmatām, kas atstāja uz mani lielu iespaidu bija Ričarda Dokinsa grāmata “Patmīlīgais gēns”. Mūsdienās Dokins vairāk pazīstams kā karojošs ateists, kurš 45 dažādos veidos pierāda, ka dieva nav (kas, manuprāt, ir kā beigta zirga spārdīšana), bet viņa grāmatas par evolūciju visai elegantā veidā apraksta mehānismus, kas nosaka mūsu realitāti (ar “mums” es domāju visas dzīvās būtnes uz zemes). Tā ir aizraujoša, lai arī nedaudz depresīva lasāmviela.

4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?

Idejas man tāpat kā lielākai daļai divkāju dzimst galvā. Svarīgi ir ļaut viņām iznirt, un pēc tam izvērtēt, kuru nožņaugt iedīglī, bet kuru paturēt. Tas prasa zināmu domāšanas disciplīnu.

5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?

Tieši “tīros” mākslas darbus es negribu, jo tie pārāk saistās ar darbu. Kaut kādi dizaina objekti, teiksim, seni mehānismi vai ieroči man patiktu daudz labāk.

6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?

Zīmējumu veidošanu žurnālam “Ir” es klasificēju kā mākslu, bet man ir bijušas milzums visādu aizraušanos arī bez mākslas. Galvenā problēma ir, kolīdz man kaut kas sāk padoties kaut cik labi, es strauji par to zaudēju interesi.

7. Tu daudz guli?

Patlaban es guļu mazāk par piecām līdz astoņām stundām diennaktī, kas ir mazāk par vidējo, bet miega badu neizjūtu.

8. Vai kaut ko kolekcionē?

Man ir sakrājies daudz grāmatu un filmu utt. Bet tāda īsta kolekcionēšana nav raksturīga.

9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?

Kaut kāds skaņas avots, kas man stāsta kaut ko puslīdz saistošu (parasti tas ir dators, kas atskaņo radio, podkāstu vai audiogrāmatu). Tas ir mazāk traucējoši nekā paša pārdomas.

10. Kas tev garšo, kas negaršo?

Man nez kāpēc negaršo saldumi, bet garšo sāļas lietas. Tas, protams, var mainīties.

11. Kas gribēji būt bērnībā?

Es pat neatceros, kas gribēju būt pirms desmit gadiem, kur nu vēl bērnībā.

12. Trīs radoši cilvēki (vienalga kura laikmeta), ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.

Prātā uzreiz nāk radošas personas no cilvēces vēstures, ar kuriem vakars noteikti neizdotos. Taisnību sakot, nealkstu satikt nekādus vēsturiskus personāžus aci pret aci. 

Arhīvā lasi: 
25/10/2011 – Ziņas :: Ernests Kļaviņš “Karš starp titāniem un rūķīšiem”