Purvīša balvas nominanti. 2015. gada trešais ceturksnis
09/10/2015
Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvērtējusi 2015. gada trešā ceturkšņa (jūlijs – septembris) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un fināla atlasei nominējusi māksliniekus – Voldemāru Johansonu, Gintu Gabrānu un Ievu Epneri.
Purvīša balvas laureāts tiks noskaidrots 2017. gada februārī.
Voldemārs Johansons. Kadrs no videoinstalācijas “Slāpes”. Publicitātes attēls
Voldemārs Johansons nominēts par videoinstalāciju “Slāpes” starptautiskajā Jaunā teātra festivālā „Homo Novus” bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” telpās (04.–10.09.2015.).
Nominācijas pamatojums: “Autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā, un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu – okeāna vētras pieminekli. Meditatīvi noraugoties tajā, var labi sajust arī šausmu atblāzmu, kas vienā mirklī pārņemtu vērotāju, ja tas atrastos tiešā kontaktā ar dabisko, nevis mākslas valodā tulkoto stihiju.
Johansona darbs ir novators, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra – marīnas risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību. Tā jēga ir pārdzīvojums – stihijas sajūtas tvērums un ģenerēšana skatītājos (kuru dvēselēs, zināms, arī laiku pa laikam mēdz plosīties stihijas), savukārt lielākā veiksme – spēja atteikties no visa liekā.
Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko Johansona darbā nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts un Māris Pilāts, kā arī skaņas redaktors Ernests Ansons,” vērtē Aiga Dzalbe.
“Dabas stihiskums un varenība kā klasiska romantisma laikmeta tēma Voldemāra Johansona grandiozajā videodarbā ar vētrā bangojošo okeāna virsmu kļūst par jaunu, mūsdienu tehnisko iespēju nodrošinātu, vizuālu un emocionālu pieredzi. Projekcijas izmērs, kvalitatīvais optiskais izpildījums un skaņas pavadījums fascinē ar iespēju neklātienē un drošībā vērot force majeure iekšējo struktūru un estētiku,” izvēli skaidro eksperte Daina Auziņa.
ARHĪVS: Festivāla “Homo Novus” spilgtākie notikumi
Skats no Ginta Gabrāna izstādes „Sešas galvas“. Foto: Ansis Starks
Skats no Ginta Gabrāna izstādes „Sešas galvas“. Foto: Ansis Starks
Gints Gabrāns balvai nominēts par personālizstādi – gaismas, skulptūru un 3D videoinstalāciju “Sešas galvas”, kas bija skatāma tikai vienu nakti mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (05.09.2015.)
Nominācijas pamatojums: “Gints Gabrāns vienai naktij bija mobilizējis iespaidīgus radošos un tehnoloģiskos resursus, vienotā telpas instalācijā rezumējot vairākus autorizētus mākslinieciskās izpētes virzienus, ar kuriem strādājis pēdējos gados: pašveidojošās formas “ne no kurienes”, objektu skenēšanu pa slāņiem (izmantota teātrī Maskavā), 3D efektus un skaņu instalāciju (līdzautors Toms Auniņš). Īpašais salikums atklāja pazīstamo tehnoloģiju jaunas tēlveides iespējas. Gabrāns droši ielauzies grūtajā laikmetīgās mākslas subžanrā “liels un efektīgs”, sasniedzot latviešu mākslā līdz šim neredzētu kvalitāti,” vērtē žūrijas eksperts Vilnis Vējš.
“Pustumsā, kas mijās ar asiem spilgtas gaismas uzplaiksnījumiem un mazāk vai vairāk komfortablā troksnī, ko radīja pārdomāti atlasītā fona mūzika, notika ēnu teātris. Teju levitējošās, biomorfas formas atgādinošās, skulptūras, to 3D projekcijas un ēnas organizēja plašo izstādes zāles platību ar augstu velvētajiem griestiem. Mērogu saspēle un vizuālā dinamika radīja spēcīgu, vienotu ekspozīcijas tēlu,” papildina Daina Auziņa.
Skats no Ievas Epneres izstādes „Paradīze jaunam cilvēkam“. kim? publicitātes attēls
Skats no Ievas Epneres izstādes „Paradīze jaunam cilvēkam“. Foto: Olita Garkalne
Ieva Epnere izvirzīta Purvīša balvai par videodarbu “Piramīdas četras versijas” izstādē “Paradīze jaunam cilvēkam” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (15.08.–27.09.2015.).
Nominācijas pamatojums: “Ievas Epneres izstāde uzrādīja, cik dažādos veidos nesenā padomiskā pagātne var būt klātesoša šodienā. Māksliniecei bija ļoti pateicīgs izejmateriāls – pamesta bijusī padomju ogļrūpniecības pilsēta Piramīda, kas patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā un kurā teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies.
Šodienas mākslā man kā skatītājai pietrūkst spēcīgu stāstu, un šajā izstādē tas bija, risināts gan caur dokumentālu, gan vizuāli telpisku pieeju, arhitektoniskām un instalācijas formām. Vienlaikus tā bija arī stāsta stāstīšana ar iztēles palīdzību – aicinot skatītāju daudz vairāk iztēloties nekā ieraudzīt,” izvēli pamato Ieva Astahovska.
“Dokumentālā videodarba “Piramīdas četras versijas” varoņi izstāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu, savā veidā – būt laimīgi,” papildina Elita Ansone.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus mākslas notikumus:
● Miķeļa Fišera instalāciju „Kalnā kāpējs” Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādē „Tālas noskaņas zilā vakarā” Mākslas festivāla “Cēsis 2015” ietvaros (03.07.–09.08.2015.)
● Gļeba Panteļejeva izstādi “Latgales rapsodija” galerijā “Māksla XO” (27.08.–22.09.2015.)
● Ievas Kraules īsstāstu kolekciju „Arkādija”, kas izdota 2015. gadā Rupert izglītības programmas ietvaros un eksponēta arī 12. Baltijas triennālē Viļņā, sadarbībā ar Kasparu Groševu
● Brigitas Zelčas-Aispures un Aijas Baumanes izstādi “Tīkama kultūra” Kaņepes kultūras centrā (20.08.–02.09.2015.)
● Kristas Dzudzilo videodarbu “Skaidrība” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā (20.–30.08.2015.)
● Vladimira Svetlova dokumentālo mūziklu “Atklāsmes fantomi” Laikmetīgās mākslas festivālā Survival K(n)it 7 (04.09.–20.09.2015.)
Ekspertu darba grupa
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
