2019. gadā Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs Daiga Grantiņa
ziņas papildinājums - Inese Baranovska
27/07/2018
Šodien kļuvis zināms, ka Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 58. starptautiskajā mākslas izstādē no sešiem pieteikumiem žūrija kā atbilstošāko ir izraudzījusies mākslinieces Daigas Grantiņas darba "Bāka" metu.
Venēcijas biennāles 58. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2019. gada 11. maija līdz 24. novembrim. Biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā, ko veidos biedrība "Kim?" sadarbībā ar biedrību "Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs", varēs iepazīties ar Daigas Grantiņas izstādi. "Daiga Grantiņa šobrīd ir viena no starptautiski atzītākajām latviešu izcelsmes māksliniecēm – viņas darbība saistīta ar starptautiski prestižām laikmetīgās mākslas institūcijām un nozīmīgiem kuratoriem. Grantiņas dekonstruētie tēlniecības objekti caur gaismas un tukšuma materializācijām veido konceptuāli juteklisku formu valodu – šo estētiku varētu raksturot kā sprādzienu ainavas, kas sadala atomos plastmasas ikdienu. Mākslinieces neparastajai materialitātes un apjomu izjūtai piemīt daudzsološs estētiskais potenciāls arī Venēcijas mākslas biennālei iecerētajā ekspozīcijā," mākslinieces darbību raksturo žūrijas komisijas locekle, mākslas kritiķe Santa Hirša.
Latvijas paviljona izstādes kuratori būs Inga Lāce un Valentinas Klimašauskas.
Iesniegtos pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrijas komisija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, kā arī mākslas kolekcionārs, fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.
Ar nelielu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva biedrības "Latvijas kultūras projekti" un "Kultūras projektu aģentūras "INDIE"" apvienības piedāvājums - mākslinieka Jāņa Avotiņa glezniecības personālizstāde "Jutekliskuma aktualitāte", bet trešo vietu – Raita un Rasas Šmitu un Losandželosā bāzētā britu mākslinieka Markosa Lačensa (Marcos Lutyens) mākslas un jauno tehnoloģiju starpdisciplinārs kopprojekts "Sazaroto taku dārzs", ko piedāvāja biedrība "Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs".
Latvijas dalību 58. Venēcijas mākslas biennālē finansē Latvijas valsts KM personā un atbalsta fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Ir noslēgta vienošanās par ilgtermiņa atbalstu Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles Latvijas paviljona ekspozīcijas veidotājiem – ziedojuma līgums paredz līdzfinansējumu nākamo trīs Latvijas ekspozīciju veidošanai – kopumā 150 000 eiro apmērā.
Jāatgādina, ka 2017. gadā notikusī 57. Venēcijas biennāle pulcēja vairāk nekā 600 000 mākslas interesentu no visas pasaules, kas ir rekordliels apmeklētāju skaits. Latviju tajā pārstāvēja mākslinieks Miķelis Fišers ar darbu What Can Go Wrong un paviljona ekspozīcijas veidošanu nodrošināja kultūras projektu aģentūra "INDIE".
Latvija Venēcijas biennālē piedalās kopš 1999. gada.
16. jūlijā Venēcijā tika izziņots 2019. gada skates kurators, kas ir Ralfs Rugofs (Ralph Rugoff).
Ralfs Rugofs un Paulo Barata Venēcijā 16. jūlijā. Foto: Andrea Avezzu
Venēcijas biennāles prezidents Paulo Barata (Paolo Baratta) atzīmēja, ka nākamās biennāles pirmā prezentācija notiek ļoti zīmīgā dienā, jo tieši pirms divdesmit gadiem 16. jūlijā tika paziņots par Haralda Scēmana izvirzīšanu biennāles galvenā kuratora godā, kas rezultējās ar aizvien nepārspēti konceptuāli labāko skati 1999. gadā APERTO over ALL. Izvēloties Ralfu Rugofu par kuratoru nākamajai biennālei, Paulo Barata vēlējies apliecināt uzticību divdesmit gadus senāk uzstādītajam kursam, ka biennāle ikvienam skatītājam sniedz iespēju sastapties aci pret aci ar mākslu, iedvesmoties, paplašināt savas uztveres apvāršņus un aptvert pasaules daudzveidību. Ir svarīga skatītāja personiskā iesaiste, dialogs ar mākslas objektu un mākslinieku, īpaši mūsu sarežģītajā laikā, kad pasaulē dominē skepticims, pieaug plaisa starp mākslu un finansiālo pasauli. Biennāle ir vieta brīvībai un drosmei.
Ralfs Rugofs ir atzīsts mākslas un kultūras kritiķis, kas no 1985. Līdz 2002. gada aktīvi publicējies dažādos prominentos izdevumus Lielbritānijā un ASV (Artforum, Frieze, Parkett, The Financial Times, The Los Angeles Times, The Los Angeles Weekly), bet kopš 2006. gada veiksmīgi vada Heivorda galeriju Londonā (Hayward Gallery). Viņa kuratora kontā ir vērienīgi izstāžu projekti, kā The Painting of Moder Life (2007), Psyho Buildings (2008), The Alternative Guide to the Universe (2013), The Infinitive Mix (2016), viņš ir veidojis nozīmīgs retrospekcijas un solo izstādes atzītiem mūsdienu autoriem (Ed Ruscha, Carsten Holler, Tracey Emin, Andreas Gursky u.c.)
Šī bija pirmā reize, kad vēl tikai februārī uzrunātais kurators, nāca klajā ar savu biennāles vīziju un oficiālo nosaukumu: May You Live in Interesting Times ("Lai jūs dzīvotu interesantos laikos"). Šis, kāda britu diplomāta Āzijā dzirdētais teiciens, politiķu aprindās klejo jau vairāk nekā simts gadu, tā autentiskums ir apšaubāms, tā saikne ar seno Ķīnu ir tikai fikcija, tik pat labi tas var būt patvaļīgs rietumnieku orientālisma atvasinājums. Ralfa Rugofs uzsver, ka mēs nevaram noliegt, ka dzīvojam "interesantos laikos", katra diena mūs satricina ar kādām jaunām ziņām, negaidītiem pavērsieniem politikā, ekonomikā, tehnoloģijās, daļa faktu ir patiesa, bet aizvien biežāk tie mēdz būt arī šaubīgi. Šajā neaprēķināmajā pasaulē, kad notiek asa viedokļu polarizācija, kad politiķi ir zaudējuši spēju uzklausīt sabiedrību, māksla var būt tas instruments, kas sniedz mums dialoga iespējas un dāvā jaunas alternatīvas pieredzes visdažādākajos līmeņos, intelektuālā, emocionālā, kritiskā utt.
Kuratora vērojums ir, ka parasti uz biennālēm cilvēki ierodas tikai uz dažām dienām un šajā īsajā laikā vēlas apgūt milzīgu apjomu mākslas darbu, kā rezultātā nogurst no mākslas patēriņa. Viņa mērķis ir veidot biennāli, tā, lai ceļojums mākslas pasaulē rada labsajūtu, tomēr nav primitīva patērētāju sabiedrības izklaide, bet ļoti kvalitatīvs dažāda spektra pieredžu baudījums. Viņš uztver biennāli kā laikrādi, kas atspoguļo mūsu laika ritmu, atklājot to visā daudzveidībā un tic, ka māksla ir saruna: vispirms tas ir mākslinieka dialogs ar materiālu un topošo mākslas darbu, vēlāk ar skatītāju, skatītāja dialogs ar mākslas darbu, skatītāju savstarpējā viedokļu apmaiņa. Māksla nav žurnālistika vai vēstures pieraksts, tā nav arī zinātne, tā uzdot jautājumus un kopā ar mums visiem meklē atbildes. Mēs nevaram noliegt, ka šobrīd visa pasaule ir globalizējusies, mēs attīstāmies neiedomājamā ātrumā, pie kura grūti pierast, māksla var iedot rīkus, lai mēs labāk spētu saprast šos sarežģītos procesus un paplašinātu savu pasaules redzējumu.
Ralfs Rugofs atzīmēja, ka neskatoties uz savu trīsdesmit gadu aktīvo darbību mākslas laukā, viņš aizvien gūst jaunu pieredzi. Viņa galvenie padomdevēji projekta attīstībā būs nevis kuratori, bet mākslinieki. Par svarīgāko viņš uzskata tieši sarunas ar māksliniekiem, kad viņi stāsta par saviem darbiem, stāsta par citiem māksliniekiem. Vēl par ļoti simboliskām kurators uzskata biennāles norises vietas, viņa mērķis ir idejiski un konceptuāli savienot Dārzu centrālo paviljonu ar Arsenālu, kas savā laikā bija tauvu ražotne. Viņš piesauca tauvu alegoriju, kad daudzas sīkas auklas kopā savijoties veido spēcīgu kopumu. "Man mērķis ir savienot, bet saglabājot biennāles formātu, cik atvērtu vien iespējams" – tā daudzsološi, sevi pieteica nākamās biennāles kurators.
ARHĪVS:
Intervija ar Daigu Grantiņu
Intervija ar Jāni Avotiņu
Intervija ar Markosu Lačensu
