Nidas mākslas kolonijā atklāta izstāde (Per)forming Scapes
03/08/2018
20. jūlijā Nidas mākslas kolonijā (Nida Art Colony) – mākslinieku rezidencē, kas atrodas Nidā, Lietuvā – 22. gadskārtējā Tomasa Manna festivāla ietvaros tika atklāta starpdisciplinārā izstāde (Per)forming Scapes, kurā piedalās gan lietuviešu mākslinieki, gan autori no Vācijas un Slovēnijas.
Kā norādīts izstādes pavadošajā tekstā, organizētāji šo notikumu patiesībā nevēlas raksturot kā izstādi, bet gan kā vizuālu, audiālu, performatīvu un interaktīvu piedzīvojumu, kura galvenais vadmotīvs ir pati Kuršu kāpa – rezidences atrašanās vieta. Kopš šīgada maija izstādes dalībniekiem tā funkcionē kā sava veida pētniecības objekts. Izstādes kuratoram, Nidas mākslas kolonijas mākslinieciskajam direktoram Vitautam Mihelkevičam, interesē starpdisciplināra rakstura laikmetīgās mākslas projekti, kuros māksla tiek sapludināta ar pētniecību, eksperimentālām mācību metodēm, kā arī interaktīviem, auditoriju iesaistošiem pasākumiem. Cita starpā Mihelkevičs bijis kurators Lietuvas paviljonam 2015. gada Venēcijas biennālē, kad valsti pārstāvēja Daiņus Liškevičus ar darbu “Muzejs”.
Skaidrojot savu darbību un intereses sfēras, Mihelkevičs Arterritory.com stāsta: “Mana kuratora darba interese pēdējā laikā fokusējas uz māksliniecisko pētniecību. Paplašinātā formā tās paskaidrotas manā šogad iznākušajā grāmatā “Kartējot māksliniecisko pētniecību”. Tādēļ izstādē iesaistīju māksliniekus un arhitektus no ļoti atšķirīgām darbības sfērām. Pirms vairāk nekā gada viņus uzaicināju uz rezidenci, lai nodarbotos ar pētniecību, kas skartu viņu specifiskās intereses. Kā jau izstādes informatīvajā materiālā norādīju, šis notikums ir vairāk nekā vizuālās mākslas izstāde. Daži izstādes eksponāti ir pabeigti mākslas darbi, citi apzīmē pētniecību, kas joprojām ir procesā, un pati izstāde ir pabeigts darbs, viens veselums. Tā atspoguļo to, kā vietējā ainava var tikt izspēlēta un pārveidota, izmantojot dažādas izmeklējošas metodes, analizējot, palielinot, tad attālinoties, pielāgojot dažādas filozofiskas metodes un tehnoloģijas.”
Nidas mākslas kolonijā skatāmajā izstādē piedalās seši mākslinieki. Lietuvu pārstāv Līna Lapelīte un mākslinieku tandēms, kas sastāv no Onas Lozuraitītes un Petra Išora. Lozuraitītes un Išora loma izstādes veidošanā ir visai plaša – paralēli mākslinieku statusam viņi ir arī tās arhitekti.
Izstādē iekļauts arī slovēņu mākslinieces Špelas Petričas darbs Tools for Dissection of Phytopolitics, kā arī vāciešu Annas Romenko un Bjorna Kūna kopdarbs Local Fittings. Izstādes atklāšanas vakarā apmeklētājiem bija iespēja noklausīties Špelas Petričas lekciju un novērot to pavadošo akciju, kuru māksliniece uzveda brīvā dabā, iztēlojoties, ka Kuršu kāpā nevalda demokrātija, bet gan augu veidota hierarhija.
Michelkevičs stāsta, ka izstādes ideja radusies septiņu gadu pētniecības rezultātā, kas pārklājusies ar viņa atrašanos rezidences direktora amatā. Viņš saka: “Pirmajā acu uzmetienā Kuršu kāpa izskatās pēc gleznainas ainavas, taču mākslinieki, kuri tiek uzaicināti uzturēties rezidencē, allaž atklāj šīs vietas apslēpto daudzslāņainību. Es vēlos, lai cilvēki noiet no ierastajām dzīves sliedēm un pārstāj atdalīt dabu no kultūras.”
Visi izstādē skatāmie darbi tapuši, māksliniekiem dzīvojot un strādājot Nidas mākslas kolonijā kopš šī gada maija. (Per)forming Scapes tiecas radīt jaunas vizuālās, audiālas, kustīgas un performatīvas ainavas. Kuršu kāpa šajā izstādē ir atskaites punkts visu mākslinieku veikumiem. Instalācijās, video darbos, objektos un citos medijos mākslinieki pievēršas kāpas ekoloģijai, ģeogrāfiskajam novietojumam un cilvēku attiecībām ar tās dabu.
Sajūsmu par lietuviešu mākslinieces Līnas Lapelītes video darbu Play for the Parallels izstādes atklāšanā izteica Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā (CAC) strādājošā kuratore Virgīnija Januškevičūte: “Līnas Lapelītes darbā vienā brīdī koki lēnām pietuvojas dziedošai sieviešu grupai, kas sēž meža vidū, – it kā ielencot viņas, un tad tie atkal atkāpjas, kad viņas pārstāj dziedāt. Man šis darbs šķita maģisks ļoti vecmodīgā šī vārdā nozīmē.”
Par izstādes kopainu kuratore izteicās izvērstāk: “Izstāde sākumā varētu šķist mulsinoša, it īpaši tad, ja esi ieradies saules apžilbināts un saelpojies Nidas gaisu. Mans ieteikums būtu nolikt malā izstādes informatīvo materiālu (iespējams, pataupot to ziemai) un uzsākt sarunu ar kādu gidu vai mediatoru. Kāds kolēģis norādīja, ka izstādes darbi zināmā mērā saslēdzās ar “jaunā materiālisma” estētiku, kāda atspoguļojas Viļņas Rupert mākslinieku rezidencē šobrīd skatāmajā izstādē Entangled Tales, sniedzoties ārpus mākslinieku darbnīcas ierastās prakses. Taču Entangled Tales, šķiet, izvērš un komentē vairākus aspektus, kas novērojami 13 Baltijas Mākslas triennālē, kura joprojām skatāma Viļņā. Manuprāt, visas trīs izstādes rada ieskatu Lietuvas mākslas institūciju šovasar sniegtajā piedāvājumā, kas pārsteidzošā kārtā ir savstarpēji saskanīgs. Es nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, taču ir daudz, par ko reflektēt. Ja kādreiz esi aizdomājies par to, kā darbojas jūras viļņi, tad šī ir laba vieta, kur sākt par to domāt padziļinātākā formā.”
Tiesa, šī izstāde, kā liela daļa laikmetīgās mākslas, kura atrodas uz blāvi iezīmētās robežas starp dažādām tieši nesaistītām darbības sfērām, pirmajā brīdī varētu šķist skatītājiem nedraudzīga. Tā pieprasa gan iedziļināšanos pavadošajos tekstos, gan vismaz aptuvenus priekšstatus par estētiskajiem kodiem, ar kuriem operē liela daļa jauno lietuviešu mākslinieku. Taču var piekrist arī Virgīnijai Januškevičūtei – Lietuvas piedāvājums izstāžu apmeklētājiem šovasar ir visai blīvs un saskanīgs. Tādēļ, iespējams, uz Nidas mākslas koloniju var doties ar mērķi veidot priekšstatus par Lietuvas laikmetīgo mākslu, pēc tam pievēršoties arī 13. Baltijas triennāles saturam un grupas izstādei Entangled Tales mākslinieku rezidencē Rupert.
(Per)forming Scapes Nidas mākslas kolonijā skatāma līdz šī gada 31. augustam. Arterritory.com piedāvā informatīvu fotoieskatu izstādē un tās atklāšanā.