Septembra festivālu ceļvedis
31/08/2018
Septembri nekautrējoties var pasludināt par lokālo kultūras mēnesi. Lai gan lielākā daļa pasākumu notiek Rīgā, arī citviet Latvijā septembrī tiek rīkoti festivāli, simpoziji, dzejas lasījumi, koncerti utt.
Festivālu un notikumu dažādība ir liela, ikviens šajā kultūras virpulī atradīs sev ko interesantu, neatkarīgi no personīgo interešu specifikas. Latviju jaunajā sezonā ievadīs starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, Liepājas Mākslas forums, Dzejas dienas, Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kinofestivāls “Baltijas pērle” un glezniecības simpozijs Mark Rothko. Arterritory.com piedāvā iepazīties ar spilgtākajiem festivāliem, notikumiem un to programmām, kas septembrī norisināsies Rīgā un Latvijā.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums
5.–9. septembris
Šogad jau 22. reizi norisināsies Latvijas Nacionālā Kino centra rīkotais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Skatītājiem Rīgā un Latvijas reģionu pilsētās forums piedāvās filmu programmu “Atmiņas par nākotni”, demonstrējot starptautiskos festivālos atzinību guvušas jaunākās dokumentālās filmas.
Foruma ietvaros notiks kino profesionāļiem paredzēts filmu projektu tirgus un semināri, savukārt skatītāji, kā ierasts, aicināti uz filmu programmu kinoteātrī “K.Suns” Rīgā un atsevišķiem seansiem arī reģionu pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Cēsīs un Valmierā. Šogad skatītāju ievērībai tiks piedāvātas deviņas dokumentālās filmas, kas raksturo pašreizējo laikmetu un tā izaicinājumus, rosina patiesu un dzirkstošu paaudžu dialogu, kā arī mudina domāt par mantojumu, ko glabājam un nododam nākotnes paaudzēm.
Foruma filmu skati trešdien, 5. septembrī, atklās Latvijas simtgades filma “Laika tilti” (rež. Kristīne Briede un Audrjus Stonis (Lietuva)), veltīta 60.–70. gadu periodam kino vēsturē, ko dēvē par Baltijas jauno vilni. 2016. gadā filmas projekts vēl tapšanas stadijā tika prezentēts Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma projektu tirgū. Pirms seansa skatītāji aicināti uz tikšanos ar režisori Kristīni Briedi, scenārija līdzautori Ramuni Rakauskaiti un varoņiem – Baltijas poētiskā dokumentālā kino pārstāvjiem – režisoriem Ivaru Selecki un Marku Sosāru.
Ceturtdien, 6. septembrī, plašāka saruna foruma laikā būs veltīta arī filmai “Kādas sēklas stāsts” (Seed: The Untold Story, 2016). Tā pievēršas brīnumainajai pasaules sēklu daudzveidībai un seko zemniekiem, zinātniekiem un veco šķirņu sēklu kolekcionāriem, kas iesaistās Dāvida un Goliāta cienīgā cīņā par mūsu pārtikas nākotni. Pēc filmas “Kādas sēklas stāsts” paredzēta diskusija par augu sēklu daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Savukārt piektdien, 7. septembrī, Rīgā uz sarunu ar skatītājiem ieradīsies filmas “Projekts: vecmāmiņas” (Granny Project, 2017) režisors Bālints Rēvēss (1988) no Ungārijas. Filmā viņš kopā ar diviem draugiem apņēmies tuvāk iepazīt savas vecmāmiņas – vienam tā ir bijusī angļu spiedze, otram holokaustā izdzīvojusi ungāru komuniste, trešajam – nacistiskajā Vācijā uzaugusi dejotāja. Jaunieši kopā ar vecmāmiņām dodas netipiskā pagātnes ceļojumā un no jaunu cilvēku perspektīvas atskatās uz viņu jaunības dienām.
Pēc filmas seansa režisors Dāvis Kaņepe sarunāsies ar Bālintu Rēvēsu un skatītājiem.
Festivāla organizatori vēlas izcelt arī divas mākslinieciski interesantas un smalki veidotas, spēcīgas debijas filmas - "Izsalkušo spoku sala" (rež. Gabriela Breidija no Austrālijas) un "Par katru cenu" (rež. Marta Prusa no Polijas).
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus
6.–12. septembris
“Koku opera. Pilsēta”. Publicitātes foto
Homo Novus ir vadošais laikmetīgās skatuves mākslas festivāls Latvijā un viens no lielākajiem Baltijas reģionā. Festivāls notiek Rīgā no 2018. gada 6. līdz 12. septembrim un iepazīstina gan ar jauniem, gan ar jau atzītiem māksliniekiem, kuru darbos rodama nerimstoša interese par mūsdienu pasauli un sabiedrību. Festivālā būs iespēja apskatīt septiņus jaundarbus, un tas pulcēs māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Austrālijas, Islandes un Somijas. Līdzās daudzveidīgai izrāžu programmai festivāls piedāvā iespējas radošiem eksperimentiem, teorētisko un izglītības sadaļu un citas aktivitātes.
Festivāla notikumi galvenokārt aptvers tuvējo Pārdaugavu ar centrālo skatuvi jaunajās Dirty Deal Teatro telpās un Teātra muzejā.
6. septembrī 22.00 festivālu atklās pirms diviem gadiem alternatīvās mūzikas festivālā “Sansusī” izskanējušās Annas Ķirses, Andra Kalnozola un Andra Eglīša miniatūrās izrādes “Koku opera” pilsētas versija “Koku opera. Pilsēta”, kuras tapšanā šoreiz piedalās arī arhitekts Austris Mailītis.
Komplekso un aktuālo cilvēka un dabas attiecību tēmu klimata pārmaiņu kontekstā skatīs arī muzikāls jaundarbs – režisora Viestura Meikšāna un jaunā britu komponista Olivera Līsa izrāde “Nezināmais nezināmais”, ko Homo Novus producē kopā ar Valmieras Vasaras teātra festivālu un “Sansusī”.
Šī tēma ir pamatā arī režisores Kristas Burānes un britu teātra mākslinieka Endija Fīlda kopdarbam “Noktirne”, kas aicinās krēslas stundā doties pilsētā, raugoties uz pasauli dzīvnieka acīm, kā arī flāmu mākslinieces Mirjamas van Imshūtas klausāmajā izrādē “Ko saka daba”, kur skatītāji kļūst par lieciniekiem dabas skaņu interpretācijai sešu virtuozu mūziķu izpildījumā.
Jau ierasti festivāls veicinās teātra un citu mākslu jomu sadarbību trīs jaundarbos, kas top ar starptautiskās platformas Magic Carpets atbalstu. Atklājušas kopīgu interesi par dažādām lietu labošanas un uzlabošanas praksēm, pirmo reizi jaunu izrādi kopā veidos leļļu teātra režisore Māra Gaņģe un māksliniece Kate Krolle; itāļu mākslinieks Džanmarija Tozati radīs mūsu pilsētas un sabiedrības portretējumu teatrālā lielformāta instalācijā “Mana sirds ir tukša kā spogulis”, bet brits Džons Lovs ar skaņas starpniecību pievērsīs uzmanību aizmirstām un nomaļām struktūrām pilsētas ainavā.
Laikmetīgās dejas sadaļā trīs jaunu, neatkarīgu horeogrāfu – latvietes Elīnas Lutces, islandietes Rosas Omarsdotiras un somietes Miras Kauto – solo izrāžu vakars, kura uzmanības centrā ir telpas sievišķā kvalitāte. Pirmo reizi festivālā viesosies mākslinieki no Austrālijas – jaunais horeogrāfs Džeimss Bačelors ar izrādi “Visums”, kas tapusi zinātniskas ekspedīcijas laikā, apceļojot subantarktiskās vulkāniskās salas. Ieskatu svaigākajā, kas tapis dramaturģijas jomā Baltijā, sniegs sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo teātri rīkotie dramaturgu Matīsa Gricmaņa un Vlada Suncova tekstu lasījumi.
Tāpat programmā iekļauta arī igauņu Ēro Epnera, Marta Kangro un Juhana Ulfsaka izrāde “Darbnīca”, kas Rīgā atgriežas pēc skatītāju lūguma.
Viesizrāžu programmā šogad iekļauti arī divi spēcīgi un dziļi personiski solo darbi – beļģa Benija Klāsena izrāde “Esi sveicināta, bezjēdzība” un daļēji autobiogrāfiskā itāļu mākslinieces Silvijas Kalderoni performance ar DJ seta elementiem “MDLSX” – festivāla aicinājums sakāpinātajā viedokļu apmaiņā par dzimti un dzimumu dot balsi cilvēkam, kurš nogājis garu un grūtu ceļu, līdz nonācis pie savas patiesās identitātes.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit
6.–9. septembris
Survival Kit, ik gadu piesaistot vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Baltijā. Tas radās kā reakcija uz ekonomiskās krīzes skarto Latviju ar mērķi rosināt sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam tiek izvēlēta sabiedrībā aktuāla un nozīmīga tēma. Kā festivāla norises vietas tiek izmantotas Rīgas tukšās ēkas, tādā veidā piedāvājot jaunas attīstības stratēģijas pilsētplānošanā.
Survival Kit desmitais pastāvēšanas gads norisināsies divās daļās: pirmā daļa kopā ar festivāla partneri Gētes institūtu Rīgā šī gada septembrī notiks Rīgas cirka ēkā, savukārt 2019. gada maijā plānota plaša festivāla noslēguma programma vēl neizsludinātā vietā. Septembrī un maijā festivāls pievērsīsies jēdziena outlands (ārpuszemes, svešzemes) apzināšanai, apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Gētes institūtu Rīgā septembra festivālam devis nosaukumu “Tukšā | Telpa – Leer | Stelle”.
Caur ārpuszemes tēmu festivāls pievērsīsies arī Latvijā un pasaulē būtiskajam globālās migrācijas jautājumam, kas ir aktualizējis virkni citu problēmu: rasisms, augošs labējais nacionālisms un neiecietība pret citādo. Festivāla ietvaros gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieki tiks aicināti radīt jaunus darbus, veltītus šai tēmai.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
Dzejas dienas
7.–16. septembris
Imants Ziedonis uzstāšanās laikā Dzejas dienu pasākumā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Jelgava, 1978. gads. Autors I. Romanovs. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, 1.f., 90934N. I.
Septembrī visā Latvijā notiks starptautisks profesionālās dzejas festivāls jeb Dzejas dienas. Rīgā vairums pasākumu norisināsies no 7. līdz 16. septembrim, savukārt ārpus Rīgas Dzejas dienu vēsmas varēs baudīt visa septembra garumā.
2018. gadā festivālā ir vairāki jaunievedumi. Ir izveidota festivāla padome, kurā darbojas trīs dzejnieki: Eduards Aivars, Ingmāra Balode un Ērika Bērziņa, laikraksta "Konteksts" galvenā redaktore Sandra Ratniece un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks un žurnālists Arno Jundze. Padome ir izstrādājusi Festivāla nolikumu, sastādījusi šī gada Dzejas dienu programmu, kā arī noteikusi festivāla attīstību nākamgad – 2019. gada Dzejas dienu fokusā būs Balkānu valstis.
Šogad Dzejas dienu uzsvars ir mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, ar kurām kopā svinam savu valstu simtgadi. Baltijas valstu viesu vakars būs viens no centrālajiem Dzejas dienu pasākumiem un norisināsies 13. septembrī 18.00 Latvijas Nacionālajā muzejā. Pasākumā piedalīsies spilgtākie dažādu paaudžu dzejnieki – Toms Venclova, Jurgita Jasponīte un Ģiedre Kazlauskaite no Lietuvas, Veronika Kivisilla, Haso Krulls un Igors Kotjuhs no Igaunijas. Muzikālo priekšnesumu nodrošinās Veronika Kivisilla, kura ar savu balsi jau priecējusi Londonas grāmatu tirgus atklāšanas ceremonijas viesus. Pasākumu vadīs Arno Jundze.
Festivāla programmā iekļauti gan jauni pasākumi, gan tādi, ko jau iemīļojuši Dzejas dienu apmeklētāji. Tradicionāli notiks “Literārās akadēmijas” dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, “Ceļojums ar dzejniekiem” (šogad – Čiekurkalnā), pasākums “Atvērt nevar aizvērt” – pēdējā gadā izdoto dzejas grāmatu autoru lasījumi Ojāra Vācieša muzejā, lasījums Jūrmalā pie Raiņa priedēm, Raiņa dzimšanas dienā piemiņas pasākums Brāļu kapos un citi.
Latvijas dzejas klasiķu vakarā piedalīsies latviešu dzejas grandi, Mūža balvas literatūrā laureāti – Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis un Juris Kronbergs. Par muzikālo atmosfēru rūpēsies kontrabasists Stass Judins. Pasākumu vadīs dzejnieks Eduards Aivars.
Īpaša būs Dzejas dienu atklāšana 7. septembrī Kaņepes kultūras centrā. Pasākumā “Dzejas frekvence” dzejnieks un mediju mākslinieks Artūrs Punte uzstāsies ar pašdarinātu instrumentu Talvisota Sturm Machine. Savukārt Ingas Gailes, Edvīna Raupa un Toma Treiberga lasījumus papildinās apvienības VSKB audio un Baltic Analog Lab analogā kino performance. Uzstāsies arī ASV dzejnieks Džeimss Hopkinss ar savu jaunāko dzeju. Pēc lasījumiem notiks diskotēka ar dzejniekiem līdz pat rīta gaismai.
Festivāla noslēgumā 16. septembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks Dzejas maratons, kur pie brīvā mikrofona būs iespēja nolasīt savu mīļāko dzejoli. Šīs pasākums plānots kā atpūta visai ģimenei – skanēs mūzika, būs radošās darbnīcas, varēs piedalīties kultūras kanona spēlē un citās aktivitātēs.
Šogad Dzejas dienu festivāls būs pieejams arī tiešsaistē – katram interesentam būs iespēja nedēļas laikā nopublicēt septiņus dzejoļus un iegūt arī profesionālu dzejnieku komentārus un ieteikumus. Facebook plānota arī zibakcija “Nolasi savu mīļāko dzejoli!”, kurā ikviens, sekojot Latvijas populāro dzejnieku piemēram, varēs nofilmēt sevi, lasot savu mīļāko dzejoli, un publicēt to ar mirkļbirku #Dzejasdienas.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā un facebook.com vietnē.
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”
8.–9. septembris
Nīderlandiešu mākslinieku Kārenas Lanseles (Karen Lancel) un Hermena Māta (Hermen Maat) līdzdalības performances „Virtuālais skūpsts” seansi “Baltās nakts” ietvaros
Septembra sākumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti kopīgi piedzīvot pārsteidzošām izjūtām bagātu bezmiega nakti, kad no 8. uz 9. septembri Rīgā norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Foruma pamatprogrammu veido vairāk nekā 30 mākslas un kultūras projekti – koncerti, instalācijas un skulptūras pilsētvidē, izstādes, multimediāli projekti, dzejas sacensības un lasījumi, filmu programmas utt. “Baltās nakts” pamatprogrammu papildina vairāk nekā 20 iniciatīvu projekti, kuru organizēšanā iesaistījušies teātri, skolas un bērnudārzi, mākslas galerijas, kafejnīcas, mākslas un kultūras studijas un citi aktīvie rīdzinieki un domubiedri.
Visi “Baltās nakts” pasākumi ir bez maksas un notiek visdažādākajās vietās pilsētā – Rīgas centrā, Vecrīgā, Spīķeru kvartālā un tuvējā Pārdaugavā. Īpaši aktīva šogad būs Miera iela un tai blakus esošie kvartāli – no Gaujas ielas mākslinieku kvartāla, Lielajiem kapiem līdz pat Brīvības ielai. Virknē pamatprogrammas pasākumu Latvijas mākslinieki sadarbosies ar kolēģiem no citām valstīm, radot un rādot instalācijas, performances, izstādes, mūzikas eksperimentus un koncertus. Šogad festivāla uzmanības centrā ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgades svinības, tādēļ tā starptautiskajā programmā īpaši akcentēti Baltijas mākslinieku darbi.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
Glezniecības simpozijs Mark Rothko 2018
8.–21. septembris
Daugavpilī jau četrpadsmito reizi norisināsies par labu tradīciju kļuvušais starptautiskais glezniecības simpozijs Mark Rothko – šogad ar tēmu “Gleznojam savu nākotni kopā”.
Glezniecība ir arvien aktuāls vizuālās mākslas medijs, kas saista gan māksliniekus, gan mākslas interesentus un kolekcionārus visā pasaulē. To apliecina arī Marka Rotko vārds, kura darbiem un paustajām idejām seko jau vairākas gleznotāju paaudzes. Atzīmējot ģēnija 115. gadskārtu, arī šogad Daugavpils kā mākslinieka dzimtā pilsēta aicina iedvesmoties un radīt vietā, kur pirmos 10 dzīves gadus smēlies iespaidus un glabājis bērnības atmiņas Marks Rotko.
Šogad simpozijā piedalās 10 mākslinieki no septiņām valstīm: Endrū Kolderts (Andrew Coldert, ASV), Elizabete Bārenisa (Elizabeth Barenis, ASV), Diāna Kūpervaita (Diana Cooperwhite, Īrija), Agra Ritiņa (Latvija), Inga Brūvere (Latvija), Džordžs Mērtens (George Meertens, Nīderlande), Katažina Kovaļska (Katarzyna Kowalska, Polija), Pāvels Vasovskis (Pawel Wasowski, Polija), Arpāds Fargo (Arpád Fargó, Ungārija), Ēdeltraute Rāta (Edeltraut Rath, Vācija).
Sestdien, 8. septembrī, 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks simpozija atklāšana, kurā simpozija dalībnieki iepazīstinās ar sevi, savu radošo darbību un idejām, kuras realizēs simpozija laikā. Simpozija dalībnieku darbu izstāde kopā ar citām Rudens sezonas izstādēm Rotko centrā tiks atklāta 21. septembrī plkst. 16.00.
Atsevišķi simpozijā radītie darbi pēc Rotko centra Rudens izstāžu sezonas būs skatāmi arī citās Eiropas Savienības valstīs Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu projekta “Gleznojam mūsu nākotni kopā” ietvaros.
Ar simpozija programmu var iepazīties Marka Rotko mākslas centrā mājaslapā.
Orķestra Kremerata Baltica festivāls
13.–16. septembris
Šogad 15. gadu pēc kārtas notiks ikgadējais Kremerata Baltica festivāls – šogad festivāls norisināsies Dzintaru koncertzāles mazajā zālē un tiek veltīts Latvijas simtgadei.
Tomēr festivāla konceptuālo ideju caurstrāvo vēl kāds vadmotīvs – vējš, kas simbolizē dinamiskās izmaiņas latviešu nācijas vēsturiskajā un kultūras attīstībā.
Festivāla četru dienu laikā orķestris Kremerata Baltica atskaņos dažādu Eiropas, kā arī Latvijas komponistu mūziku, tostarp Ferenca Lista, Bēlas Bartoka, Friderika Šopēna, Valentīna Silvestrova, Henrika Gorecka, Leoša Janāčeka, Antonīna Dvoržāka, Miloša Magina, Ervina Šulhofa, Kristapa Pētersona, Jura Karlsona un Pētera Vaska skaņdarbus.
Kā ierasts, Kremerata Baltica un Gidons Krēmers ir sarūpējuši īpašu mākslinieku izlasi, ar ko kopā sagādāt klausītājiem iedvesmojošu māksliniecisko baudījumu. Pazīstamā pianiste Juliana Avdejeva kopā ar 2018. gada Tibora Vargas Starptautiskā vijoļu konkursa uzvarētāju (kas vēl tiks paziņots) pievienosies Kremeratai festivāla atklāšanas koncertā “Ungārijas vējš”. Savukārt jaunais un talantīgais pianists Georgijs Osokins kopā ar Kremerata Baltica uzstāsies koncertā “Polijas vējš”. Pianisti Juliana Avdejeva un Georgijs Osokins muzicēs arī koncertā “Kamermūzikas virsotnes. Čehijas vējš”, kur uzstāsies kopā ar dažādiem Kremerata Baltica kamersastāviem un solistiem.
Festivāla noslēguma koncertā “Con Amore: Kremeratas vējš” uz skatuves kāps arī vijolnieks Gidons Krēmers, lai kopā ar Kremerata BalticaLatvijā pirmatskaņotu jaundarbu Con Amore, kas tapis sadarbībā ar komiķiem/māksliniekiem Katerīnu Žermēnu (Catherine Germain) un Žiljēnu Kotro (Julien Cottereau).
Kinofestivāls “Baltijas pērle”
19.–25. septembris
Kinofestivāls “Baltijas pērle” šajā septembrī svin 25 gadu jubileju. Kā minēts festivāla mājaslapā: “Kino sākas ar kaislīgām, fiziskām attiecībām starp celuloīdu un māksliniekiem, tehniķiem un meistariem, kas to rūpīgi apstrādā, uzmanīgi ar to manipulē un izzina gluži kā mīļotais izzina savas mīļotās ķermeni. Neatkarīgi no tā, cik laika pagājis un kā attīstās kinematogrāfija, mēs nedrīkstam aizmirst tā sākotni un atteikties no labākajām tradīcijām. Festivāls arvien cenšas paplašināt ierastā robežas, iepazīstinot kinoskatītājus ar labākajiem kino klasikas paraugiem un jaunām filmām, kas noteikti apburs un iedvesmos. Kā allaž rudeņos, šogad esam izveidojuši programmu tā, lai pulcētu visu vecumu un kultūras tradīciju kino cienītājus un katrs spētu atrast sev personīgi svarīgu vēstījumu.”
Filmas “Fanija un Aleksandrs” treileris
Pirms 100 gadiem dzimis dižais režisors Ingmars Bergmans, savukārt pirms astoņdesmit – brīnišķīgā aktrise Romijai Šneidere. Šīs jubilejas festivāls atzīmēs ar abiem māksliniekiem nozīmīgām filmām. Bergmana daiļrades noslēdzošā sāga “Fanija un Aleksandrs” tiks izrādīta no oriģinālās 35 mm kinolentes kopijas, ko laipni atvēlējusi Amerikas Kinoakadēmija. Tieši no Holivudas pakalniem to atgādās festivāla ilggadējais partneris – kompānija UPS. Savukārt filma “Baseins” kļuva par Romijas Šneiderei personiskāko filmu –tajā viņa atvadījās no savas dzīves lielās mīlestības Alēna Delona.
Kadrs no Gaspāra Noē jaunās filmas “Ekstāze”
Festivāls tiks atklāts 19. septembrī ar Kirila Serebreņņikova filmu “Vasara”, kas pirmizrādi piedzīvoja šī gada Kannu kinofestivālā. Filmu pieteiks tās scenāristi – Mihails un Lilī Idovi. Pats režisors piedalīsies ar savu īpaši uzņemto jauno dokumentālo filmu “Pēc “Vasaras””.
Pērn uzsāktajā programmā “Leģendas” iekļauts šī gada ievērojamākais kino darbs – kulta režisora Terija Giljama 17 gadu garumā tapusī filma “Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu”.
Par dārgu pērli šīgada “Baltijas pērles” kronī uzskatāma oskarotā Pāvela Pavļikovska filma “Aukstais karš”. Šis Eiropas 50. gadu kino estētikā uzņemtais un “Zelta palmas zaru” par režiju ieguvušais mīlas stāsts ir “obligātajā sarakstā” iekļaujama filma, ko kritiķi jau atzinuši par mūsdienu kino klasiku.
Visdrosmīgākajiem kinomāniem – Larsa fon Trīra ironiski draudīgais veikums “Māja, ko uzcēla Džeks”. Fon Trīrs nebūtu kulta režisors, ja savā dvēseli stindzinošajā darbā neiešifrētu daudz kulturoloģisku un estētisku atsauksmju, ko atminēt pa spēkam vien īsteniem kino maniakiem.
Radikālu erotisko provokāciju cienītājiem būs iespēja skatīt labi pazīstamā provokatora Gaspāra Noē jauno filmu “Ekstāze”. Šī ir amorāla, neapvaldīta ballīte, kurā valda sekss, narkotikas un netīrās dejas, tomēr to nevēlēsities palaist garām. Arī prasīgie kritiķi filmu uzņēmuši ar sajūsmu.
Divas filmas, kuras īpaši jāizceļ kā festivālu eksotikas kvintesence, ir: Rustama Hamdamova “Maiss bez dibena” un Jana Švankmeijera “Kukaiņi”. “Maiss bez dibena” ir elitārs monohroms eksperiments, kas piesātināts ar filozofiskām alūzijām, pārmērīgu interjeru greznību un skatītājus hipnotizējošu nevainojamu skaistumu. Šīs filmas ir domātas īpašam kinematogrāfijas gardēžu lokam.
Stilīgākajiem un ekstravagantākajiem skatītājiem – tradicionālā programma “Kino un mode”, kur iekļautas tādas lentes kā “Diors. Zaudētās paradīzes elegance”, “Karls Lāgerfelds – vientuļais karalis”, kā arī divas pilnmetrāžas filmas par britu dizaineriem – “Vivjena Vestvuda: panks, ikona, aktīviste” un kritikas augstu vērtētais “Makvīns”.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
Liepājas Mākslas forums
28.–30. septembris
Liepājas Mākslas forumā Vladislavs Nastavševs kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu “Ezeri” klausītājiem jaunā skanējumā izpildīs iemīļotas dziesmas no paša veidotajām izrādēm.
Septembra nogalē Liepājā norisināsies viens no vērienīgākajiem šī rudens mūsdienu mākslas festivāliem – Liepājas Mākslas forums, kas piedāvās vairāk nekā desmit dažādu žanru notikumus un aicinās klātienē sastapt spilgtus māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm – laikmetīgās mūzikas grandus Ictus Ensemble (Belģija), mūsdienu komponistus Benu Frostu (Austrālija) un Danielu Bjarnasonu (Islande), izcilo dejotāju Lizbetu Gruvezu (Belģija) u.c. Festivāls sola pārsteigt ar Eiropas un pasaules skatuves mākslas šedevriem, izpaužoties gan mūzikā un dejā, gan teātrī, kino, vizuālajā mākslā un vēl nepieredzētās dažādu žanru saplūsmēs.
Liepājas Mākslas forumu koncertzālē “Lielais dzintars” atklās austriešu komponiste Eva Reitere un vadošais laikmetīgās mūzikas ansamblis Ictus Ensemble no Briseles.
Lēno deju vakarā 28. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars” režisors un mūziķis Vladislavs Nastavševs kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu “Ezeri” klausītājiem jaunā skanējumā izpildīs iemīļotas dziesmas no paša veidotajām izrādēm.
Liepājas Mākslas foruma apmeklētāji aicināti arī skatīt piecpadsmit aizvadītā gada labākās īsfilmas, kas izvirzītas Eiropas Kinoakadēmijas balvai.
Uz vienu dienu Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars” pārņems starptautiska dejas mākslinieku darbnīca “Liepājas dejas ateljē”. Dejotāji skatītājus aicinās ceļojumā pa ēkas visdažādākajām vietām. Saspēlē ar arhitektūru, vidi un Liepājas studentiem horeogrāfi radīs situācijas un acumirklīgas ainas, atklājot mākslas darba aizraujošo un trauslo tapšanas procesu.
Liepājas Mākslas forumā izskanēs divu izcilu mūsdienu komponistu Bena Frosta (Austrālija) un Daniela Bjarnasona (Islande) simfoniskā svīta Solaris.
Liepājas Mākslas forums aicina uz dejas izrādi “Lizbeta Gruveza izdejo Bobu Dilanu”, kur intīmā vakara gaisotnē pasaulslavenā beļģu horeogrāfe un dejotāja Lizbeta Gruveza dejā saplūdīs ar popmūzikas dzejnieka Boba Dilana aizkustinošajām dziesmām. Boba Dilana 60. un 70. gadu dziesmas uz vinila platēm atskaņos komponists Mārtens van Kauvenbergs. Izrāde notiks Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.
Bērni kopā ar vecākiem Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” aicināti uz sirsnīgu koncertuzvedumu “Meža dziesmas”. Programma tapusi, komponistam Edgaram Raginskim iedvesmojoties no Jāņa Baltvilka dzejas, kurā jūtama mīlestība pret dabu, labestība, iejūtība un cieņa.
Trešajā festivāla dienā neierastu džeza un pasaules mūzikas saspēli ar video projektoru galvenajā lomā uzburs Nils Berg Cinemascope džeza trio. Izmantojot video ierakstus ar dziedātājiem un mūziķiem no visas pasaules, grupa rada jaunu mūziku un aizved ceļojumā uz Butānu, Teksasu, Osaku, Indiju u.c. pasaules vietām.
Liepājas Mākslas forumu noslēgs “Latvijas elektroniskās mūzikas vakars”, kurā tiks akcentēti aktuālākie Latvijas nepieradinātās elektroniskās mūzikas skatuves projekti. Vakara gaitā dzīvajā izpildījumā būs dzirdamas gan dažādas deju mūzikas formu mutācijas un eksperimenti ar skaņu, gan klasiskākas elektroniskās mūzikas formas, piemēram, tehno un bīta mūzika. Ar audiovizuāliem priekšnesumiem uzstāsies “Figūras”, “ELVI”, ΩTek, Sign Libra, PRAGAII, Kodek, Ina Vare un N1L.
Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.
