Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
14/01/2019
Izstāde "Somijas pūču mežs" "Kamergalerijā"
14.–28. janvāris
No 14. līdz 28. janvārim "Kamergalerijā" interesenti aicināti uz izstādi "Somijas pūču mežs".
Izstādē skatāmi divu somu mākslinieku darbi. Abi mākslinieki - Terhi Ekebom un Antti Kurvinen - pieder komiksu mākslinieku apvienībai. Komikss kā demokrātiska un vitāla mākslas forma apliecina izteiksmes brīvību, humoru un kopj grafisko valodu. Komiksu mākslinieku apvienība KUTU KUTI izveidota Somijā un aktīvi darbojas kopš 2005. gada, lai popularizētu komiksus kā patstāvīgu mākslas formu.
Izstādes nosaukums atvasināts no mākslinieces Terhi Ekebom sietspiedes darbu cikla "Pūču mežs". Tas veidots pēc cilpas jeb tapešu principa - darbu malas savienojot horizontālās vai vertikālās līnijās, nepārtrūkst tā grafiskais raksts līdz ar to var veidot teju bezgalīgu atkārtojumu un turpinājumu. Mākslinieka Antti Kurvinen darbu zīmējums veidots kā ornamentāls raksts, kas ietver arī slēptu vēstījumu. Daži grafiski risinātie portreti nodrukāti uz auduma.
"Kamergalerija" ir izstāžu platforma, kurā galvenā loma pieder grafikai.
"Kamergalerija"
11. novembra krastmala 35, Mākslinieku nama 5. stāvs
Zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas izstāde
"Anna – Amerikas vecmāmiņa"
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
17. janvāris– 24. februāris
No 17. janvāra lidz 24. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas izstāde "Anna – Amerikas vecmāmiņa".
Izstāde ir stāsts, kas ir arī veltījums Ninas Korhonenas mīļotajai vecmāmiņai Annai. Fotogrāfijas ir tapušas Ņujorkā un Floridā laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam. Darbos tiek atainota ikdienas dzīve, tie ir jutekliski un sirsnīgi fotoattēli, kuros ir arī daudz humora.
Izstāde ir veltījums sievietei cienījamos gados, kura meklēja citu dzīvi un to atrada. Ceļojums uz Ameriku kopš astoņu gadu vecuma bijis Ninas vecmāmiņas Annas lielais sapnis, kas viņai bija svarīgs līdz tam brīdim, kad beidzot varēja nokļūt "brīnumzemē".
Annai bija 40 gadi, un Somijā bija grūti atrast darbu. Viņas vīrs Kalle kā galvenais inženieris, kas kādreiz bija devies uz visām pasaules lielajām ostām, un tagad domāja, ka pienākusi viņa kārta palikt mājās. 1959. gada pavasarī Anna piepildīja savas dzīves sapni un viena pati vien ar pāris simtiem dolāru kabatā un ar nelielām angļu valodas zināšanām devās ar lidmašīnu uz Ņujorku. Anna dzīvoja Bruklinā un strādāja par pavāru bagātā ģimenē Manhetenā. Katru vasaru Anna lidoja uz Tamperi, un Kalle katru ziemu lidoja pie viņas uz Ņujorku.
Kad 1985. gadā nomira Kalle, Anna uzdāvināja Ninai fotoaparātu. Pēc dažiem gadiem, kad Nina atrada vecas krāsainas fotogrāfijas no vecvecāku ceļojumiem, nolēma turpināt fotografēt Annu, bet jau savā stilā. Nina regulāri apmeklēja vecmammu un fotografēja viņu savās mājās un iemīļotajās vietās. Ninas vecmamma nomira 83 gadu vecumā no ļaundabīgā audzēja. Pēdējos sešus gadus viņa visu laiku varēja baudīt saules starus, jo brauca no vienas savas mājas uz otru, un tad trešo – pavasarī un rudenī uz Ņujorku, vasarā uz Somiju un ziemā uz Floridu. Tas notika tieši tā, kā viņa bija sapņojusi.
Nina Korhonena dzimusi 1961. gadā Somijā. Kopš 80. gadiem dzīvo un strādā Stokholmā, Zviedrijā. Fotogrāfiju apguvusi 80. gadu beigās Nordens Fotoskolā Zviedrijā. Viņas darbi bijuši skatāmi autores personālizstādēs Fotografisk Center Kopenhāgenā, Dānijā, Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas Valsts fotogrāfijas centrā "Rosfoto" Sanktpēterburgā, Zviedrijas Kultūras centrā Parīzē, Francijā, daudzās izstāžu zālēs un galerijās Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Francijā un citviet.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga
Izstāde "MELOS"
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā
18. janvāris–24. februāris
No 18. janvāra līdz 24. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma izstāde "MELOS", kas ir trīs mākslinieču - Annas Ceipes, Vikas Ekstas un Līgas Spundes - sadarbības projekts. Grieķu vārda "melos" saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā "mel", kas norāda uz daļu no veseluma. Vēlāk to sāka attiecināt uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. Tieši šī vārda skanīgā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs.
Melodrāmai raksturīgas nereti līdz absurdam reducētas personāžu attiecību shēmas – vai nu mīl, vai nemīl, vai arī ja viens mīl – otrs nemīl. Bieži vārds "melodrāma" lietots nievājošā nozīmē, saistoties ar pārspīlējumiem, banalitātēm un klišejām attiecībās, tomēr to attēlojums uzrunā apbrīnojami plašu auditoriju. Dažādu paaudžu kino pētnieki šajā no pirmā acu uzmetiena konservatīvajā žanrā saskatījuši jaudīgu sociālkritisku instrumentu. Izstādes pamatā ir pētnieciska vēlme dekonstruēt kino melodrāmu pamatelementus, un, apvienojot tos telpiskā kompozīcijā, ļaut apmeklētājam būt melodrāmas pasaulē.
Anna Ceipe 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, kā arī studējusi The Royal Academy of Fine Arts (KASK) Beļģijā. Izstādēs piedalās kopš 2011. gada.
Vika Eksta ir vizuālā māksliniece un pedagoģe, kuru interesē ilgtermiņa foto projekti, performance un vizuālu arhīvu pētniecība. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un starptautiski. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un “EFTI” fotoskolā Madridē. Māksliniecei ir bakalaura grāds kino teorijā un maģistra grāds Vizuālajā komunikācijā. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem.
Līga Spunde ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdztekus studijām piedalījusies dažādos projektos un izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņu visvairāk ietekmē un iedvesmo absurdais un pārdabiskais, kas sastopams ikdienišķos notikumos, attiecībās un novērojumos. Līga Spunde izmanto arī tādus medijus kā fotogrāfija un video, taču instalācija viņas daiļradē ir fundamentāls elements, kas sakārto un organizē vēstījumu.
Izstādes kuratore ir Līna Birzaka-Priekule, izstādes idejas līdzautors ir Tomass Pārups, mākslas kritiķis, galerijas "Alma" kurators
LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS / Radošā darbnīca (2. stāvs)
Torņa iela 1, Rīga
Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles izstādes galerijā Māksla XO
18. janvāris–12. februāris
Ieva Maurīte. KOIYA. 2018,audekls,akrils, 180x190 cm
No 18. janvāra līdz 12. februārim Māksla XO galerijā būs skatāmas divas jaunas izstādes - Ievas Maurītes personālizstāde "Klātbūtne" Un Zīles Ziemeles personālizstāde "Pārmijas".
"Ideja, ainava vai mūzika, piedzīvotais, redzētais, dzirdētais, lasītais, viss tas, ko esam intensīvi izjutuši vai pārdzīvojuši, rada nospiedumus, kuri kļūst par mūsu personības daļu. Jebkurā radītajā darbā ir jūtama to impulsu klātbūtne, kuri veido autora būtību. Cilvēks atrodas tur, kurp vērsta viņa uzmanība. Klātbūtne," tā īsumā Ieva Maurīte raksturo izstādes ideju.
"Maurītes māksla ir atpazīstama ar skaidri nolasāmu stilu akrila gleznojumos, tajos uz vienmērīga, gluda, monohroma fona (bieži melna vai balta) smalka līnija vienkārši un akurāti uzvilkusi simboliskas figūras. Govs, cilvēka sejas ovāla, suņa, mājas, viļņu, kalnu, eņģeļu, zvaigžņu vai kā cita kontūras. Tēli levitē it kā imaterialitātē, un to atdalīšana no materiālās realitātes ir kādu metafizisku iemeslu determinēta," stāsta LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) Elita Ansone.
Ieva Maurīte izstādēs piedalās kopš 1997. gada, sarīkojusi 17 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 70 grupas izstādēs Latvijās un ārpus tās. Par personālizstādi "Zaļā līnija" galerijā "Tifāna" gleznotāja tikusi izvirzīta nominācijai Purvīša balva 2009.
Zīle Ziemele. Istabā. 2018, olas tempera / papīrs, finieris, 31x34 cm
Veros istabas stūrī. Divas baltas sienas, viena pret otru pelēkas, gaismā stāv.
Siena satiek malu, tad liecas uz priekšu, turpinās.
Dīvaini, bet telpas stūra līnija vienmēr paliek gaiša.
To sevišķi labi var ieraudzīt dzīvi pieredzējušās istabās.
Putekļi stūriem aizlido garām un nepieķeras, ceļas augšup – atduras pret griestiem.
Virs griestiem ir jumts. Aiz debesīm – Debesis.
Kāpnes, kas ved augšup, ejot lejā.
Matu saknes lēni izdīgst no galvvidus, nevienmērīgā pārejā.
Tu stāsti man par putniem. Dun dzelzceļš.
Mēs dzīvojam kantainās telpās un ēdam no apaļiem traukiem.
Pārmijas – labāko draugu salmiņi, sāļie.
Logā ģerānija, aizsvīdušas rūtis.
Circenītis aizkrāsnē. Brāļa pirksts sveces liesmā.
Vai tas, kurš izslauka istabu, var kļūt par tirānu?
Naktī, pirms aizveru acis, atminos, kā agrā pavasarī gāju pa Nometņu ielu.
Saule torīt spīdēja ļoti spoži. Tik gaišs! Asi stari lauza tumšas, zili melnas ēnas.
Pēkšņi apstājos, aptverdama – arī šobrīd ārā tumsa, tālumā mirdz zvaigznes.
Kāda sieviete radio dzied: "...dari gaišu savu stūrīti..."
Zīle Ziemele glezno senā tehnikā – ar olas temperu – it kā no aizvēstures, bet par laikmetīgo dzīvi, atklājot pasaulīgo lietu raksturus. Viņa ir arī apdāvināta rakstītā vārda teicēja. 2017. gadā beigusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 2016. gadā – četrus mēnešus pavadīja mākslas studijās Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā, ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros. Izstādēs piedalās kopš 2013. gada, sarīkojusi 5 personālizstādes un piedalījusies vairāk kā 18 grupas izstādēs. 2015. gadā Zīle Ziemele saņēma "SEB stipendiju glezniecībā".
Māksla XO galerija
Elizabetes 14, Rīga
Franču žurnālista Danī Robēra stāstījums
"Karikatūras tradīcijas Francijā. "Charlie Hebdo" fenomens"
19. janvāris
19. janvārī pl. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā interesenti aicināti uz tikšanos ar žurnālistu Danī Robēru (Francija / Latvija), kurš stāstīs par karikatūras tradīcijām franču kultūrā, īpaši izceļot skandalozo izdevumu "Charlie Hebdo".
Latvijas valsts simtgades izstādes "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" sadaļa "Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts", kas šobrīd skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, ir veltīta Latvijas mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados. Tikšanās ar franču žurnālistu Danī Robēru (Dany Robert) rosinās tuvāk iepazīt šī žanra tradīcijas citviet.
Francija izsenis bijusi karikatūru lielvalsts, un 19. gadsimtā tai piederēja vadošā loma humora un satīras mākslinieciskās valodas izkopšanā. Franču karikatūras stilistiku nosaka asa un precīza sociālā analīze. Var teikt, ka francūžu gara tradīcija ir smieties presē par visiem, tai skaitā pašiem par sevi. To arī dara iknedēļas satīras laikraksts "Charlie Hebdo". Tas izveidots 1970. gadā, un tajā tiek publicētas karikatūras, kas lielai daļai pasaules sabiedrības liekas šokējošas vai izaicinošas. Mūsdienās "Charlie Hebdo" lappusēs parādās karikatūras par islāma jautājumiem, bēgļu un migrantu problemātiku, citām sociālajām aktualitātēm.
Danī Robērs jau vairākus gadus dzīvo Latvijā, bet savulaik Francijā viņš ir strādājis dažādos izdevumos. Ar "Charlie Hebdo" Robērs profesionāli gan nebija saistīts, taču viņš pazina slaveno karikatūristu Žanu Kabū (Jean Cabut,1938–2015), kurš tika nogalināts traģiskajā teroraktā "Charlie Hebdo" redakcijā Parīzē 2015. gada 7. janvārī.
Žans Kabū bija pazīstams ar tēliem Le Grand Duduche, adjudant Kronenbourg un īpaši Mon Beauf. Pēdējais no nosauktajiem bija tik precīza karikatūra par viduvēju, rasistisku, seksistisku, vulgāru ierindas francūzi, ka vārds "beauf" (saīsinājums no “beau-frère” jeb svainis) ir kļuvis par ikdienas sarunvalodā izmantotu terminu.
2006. gada februārī uz "Charlie Hebdo" vāka parādījās Žana Kabū zīmēta karikatūra ar nosaukumu "Muhameds ir jūtu pārņemts fundamentālistu dēļ". Tā attēloja musulmaņu pravieti Muhamedu, kurš raud un saka: "Ir grūti būt vājprātīgo mīlētam". Karikatūra izpelnījās lielu kritiku, sevišķi tādēļ, ka tanī pašā laikā dāņu karikatūristi arī nopublicēja provokatīvus zīmējumus par musulmaņiem un Muhamedu.
Kad 2015. gadā notika uzbrukums žurnāla redakcijā, kas bija saistīts ar citu "Charlie Hebdo" karikatūru par Muhamedu, Kabū un vēl 11 cilvēki gāja bojā.
Tikšanās laikā Danī Robērs pastāstīs par savām izjūtām, uzzinot par "Charlie Hebdo" traģēdiju, kā arī par to, kāda ir situācija tagad – vai cilvēki pēc šiem notikumiem baidās vai nē, kāda ir auditorijas reakcija uz karikatūrām, kas izdevumā sekojušas pēc tam.
Saruna notiks franču valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Ceļojošā izstāde "Izgaismot Latviju" Rīgā
11.–17. janvāris
No 11. līdz 17. janvārim RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 skatāma ceļojošā izstāde "Izgaismot Latviju", kas dokumentē ekspedīciju gājienus apkārt Latvijai.
Izstādē apskatāmas fotogrāfijas no fonda "1836" organizētajiem un Imanta Ziedoņa muzeja atbalstītajiem ekspedīciju gājieniem apkārt Latvijai vairāk nekā trīs gadu garumā. Izstādē kopā ar režisora Jāņa Rēdliha veidoto tāda paša nosaukuma filmu ik pēc aptuveni divām nedēļām ceļos uz kādu citu Latvijas pierobežas novadu, kur turpmāko gadu laikā bez maksas tiks izrādīta to kultūras namos un citās pašvaldību organizētās vietās.
Režisora Jāņa Rēdliha un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" studentu un mācībspēku kopīgi veidoto filma ir atskats par ekspedīciju gājieniem apkārt Latvijai, kas, piedaloties tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, norisinājās 43 pašvaldību teritorijās Latvijas pierobežā un kulminēja ar Latvijas simtgades akciju "Izgaismot Latviju" pagājušā gada 21. jūnijā. Akcijas laikā ikviens bija aicināts noiet vienu sirdskilometru paša izvēlētā vietā Latvijas pierobežā par godu valsts simtgadei. Ekspedīciju gājienu rezultātā tika iezīmēts "1836 ceļš" – maršruts, kas ved apkārt mūsu valstij un ļauj iepazīt Latvijas krāšņo pierobežu gluži kā Imanta Ziedoņa grāmatā "Leišmalīte".
Pēc izstādes pieturvietas Rīgā tās nākamais pieturas punkts būs Daugavpils, kur izstāde un filma būs apskatāma no 21. janvāra. Informāciju par filmas seansu laikiem varēs atrast Imanta Ziedoņa muzeja mājas lapā.
Ceļojošā izstāde "Izgaismot Latviju"
Durbes iela 4, Rīga
Dokumentālās filmas "Pēdējais valsis" seansi
17., 25. janvāris
17. un 25. janvārī Splendid Palace būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu "Pēdējais valsis" par leģendāro personību kino pasaulē un mūzikā – komponistu Oļegu Kravajčuku. Filma tikusi demonstrēta un apbalvota starptautiskos festivālos: Maskavas starptautiskajā festivālā, "Logs uz Eiropu" (Окно в Европу) un "Flahertiana" (Флаэртиана), 2017.gadā tika apbalvots ar kino kritiķu un kino preses prēmiju "Baltais zilonis" (Белый слон).
Komponists Oļegs Karavaičuks dodas savā pēdējā pastaigā pa vasarnīcu ciematu Komarovu, kas atrodas Pēterburgas pievārtē. Te mitinājušies un atdusas zudušā laikmeta inteliģences pārstāvji, te viņš aizvadījis visu savu dzīvi un radījis lielāko daļu no mūzikas. Ekscentriskā un ģeniālā komponista-vientuļnieka pēdējais sacerējums ir "Komarovas valsis", kas šajā filmā tiek atskaņots pirmo reizi. Šīs ir mākslinieka atvadas, viņa vēstījums un atgādinājums par mūžīgajām vērtībām – mīlestību pret neskarto dabu un cilvēku.
Filma krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
25. janvārī plkst. 19.00 filmas īpašais seanss ar radošo grupu.
Kinoteātris Splendid Palace
Elizabetes iela 61, Rīga
