Foto

Festivāla “Staro Rīga” pieturpunkti

Karīna Krista Līkanse

15/11/2019

Nu jau divpadsmito gadu Latvijā neatkarības dienas svinību ietvaros tiek rīkots starptautisks gaismas festivāls “Staro Rīga”. Šogad ar dažādiem krāšņiem pasākumiem festivāls norisināsies četras dienas – no 15. līdz 18. novembrim (katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00). Rīgu izgaismos 35 gaismas mākslas objekti.

Šī gada tēma ir 4D jeb gaismas mākslas četras dimensijas – laiks, telpa, cilvēks un gaisma, ko interpretējuši festivāla mākslinieki no sešām Eiropas valstīm. Festivālā pārstāvētas ļoti dažādas gaismas mākslas formas, sākot no lāzerprojekcijām līdz pat radoši interaktīvām instalācijām, kas izklaidēs gan pieaugušos, gan viņu atvases.

“Gaismas festivāls pārvērš pilsētu par lielu izstāžu zāli, kurā pastaigājoties var izbaudīt gaismas mākslinieku lielformāta mākslas objektus,” saka “Staro Rīga” mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle. Tie atradīsies gan uz ēku fasādēm, pieminekļiem, ietvēm, parkos, kokos un pat ūdenstilpnēs un piedāvās skatītajiem doties audiovizuālā piedzīvojumā – ja ne visās, tad vismaz kādā no četrām dimensijām.

Lai objekti būtu viegli sasniedzami ikvienam apmeklētājam, tie pārsvarā atrodas Rīgas centrā un vecpilsētā, taču trīs no tiem būs meklējami arī nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas – Āgenskalna tirgū, Starptautiskajā lidostā “Rīga” un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Objektu izvietojuma orientācijai šogad ir pirmo reizi ir iespējams Apple Store vai Google Play lejupielādēt festivāla aplikāciju, kurā pieejama informācija par katru apskatāmo objektu un tā atrašanu.

Ar visu festivāla programmu un karti var iepazīties festivāla “Staro Rīga” mājaslapā, bet Arterritory.com sniedz ieskatu astoņos spilgtākajos šī gada festivāla gaismas objektos. 

PIESKARIES SAVĀM BAILĒM
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja parka fasāde

Aktualizējot tēmas, kas izaicina apšaubīt “vispārzināmo”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja parka fasāde tiks izgaismota ar interaktīvu Miķeļa Fišera mākslas darbu un tajos aktualizēto tēmu videoprojekciju “Pieskaries savām bailēm”. Ikvienam būs iespēja pieskarties savām bailēm un ieraudzīt mākslinieka radītās sižeta līnijas, interaktīvajos stendos atdzīvinot vizuāli baisus citplanētiešus, reptiļus, sienāžus, ķirzakcilvēkus un citus spilgtus tēlus multimediju mākslinieka Māra Kalves režijā.

Cilvēku eksistenciālie meli, brīžiem divkosīgā attieksme un rīcība – Miķeļa Fišera interaktīvās videoprojekcijas objekta ceturtā dimensija ir šīs problēmas būtības atainojums sižeta darbībā, kura norisinās absurdā pasaulē un situācijās ar pārpasaulīgo tēlu un būtņu galveno lomu atveidojumu. Mākslinieks skatītājiem atgādina, ka “skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt, bet gan prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.”

77 MILJONI GLEZNU
Rīgas Mākslas telpa

Toties Rīgas Mākslas telpā Vecrīgā ikvienam skatītājam būs iespēja atslogot prātu un atbrīvoties no baiļu pieskārienu raisītajām sajūtām leģendārā britu mākslinieka un mūziķa Braiena Īno un programmētāja Džeika Dovija radītajā multimediālajā kosmosā 77 Million Paintings jeb “77 miljoni gleznu”. Multimediālā instalācija ir lielisks ģeneratīvās mākslas paraugs, kura vērošana katrreiz ir unikāla pieredze, jo tās saturs ir bezgalīgi mainīga vizuāli audiāla ainava, kas nekad neatkārtojas. Puspasauli apceļojusī apjomīgā mūzikas un gaismas instalācija lēni ‎mainās skatītāju priekšā, ļaujot uztvert to kā vienreizēju tradicionālu gleznu, kuras attēlu ‎kombinācija vairs nekad nebūs apskatāma.

Lai ļautos šai maģiskajai “vizuālās mūzikas” varai, nestāvot garās rindās, bilesuparadize.lv ir iespēja saņemt bezmaksas ieejas karti instalācijas apmeklēšanai.

SKĀRŅU IELAS MISTĒRIJA
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fasāde

Turpat blakus, uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fasādes, būs apskatāms mākslinieces Agneses Melbārdes un komponista Riharda Zaļupes detektīvstāsts “Skārņu ielas mistērija”. Ar metafiziskās glezniecības palīdzību un caur mūzikas un grafikas sintēzes raisītajām emocijām autoru kopprojekta radītais sirreālisms un absurdā perspektīva aizvedīs uz visām četrām dimensijām vienlaikus. Interesentiem būs iespēja doties noslēpumu pilnā pasaulē “otrpus Vecrīgas mūrim”, lai iejustos detektīva lomā, ļaut vaļu fantāzijai un censties atšķetināt Skārņu ielas naksnīgo noziegumu!

DÉJÀ VU
Rīgas kanāls pie Bastejkalna

Pie Bastejkalna uz kanāla varēs vērot Jura Matuzeļa jeb Pepes, DJ Monsta un vēl vairāku vietējo mākslinieku veidotu multimediālu uzvedumu ar ūdens ekrānu Déjà vu. Projekta izpildījumā izmantojot daudzveidīgus tehnoloģiskos aspektus – audiovizuālus šova elementus, animāciju un dažādu grafiku hologrammas, ūdens efektus, strūklaku horeogrāfiju, muzikālo pavadījumu, gaismas un lāzerus, skatītājam būs iespēja piedzīvot telpisku 3D animāciju uz kanāla ūdens virsmas, no kuras pacelsies iespaidīgs 30 metrus plats un 18 metrus augsts ūdens “ekrāns”, kas aizvedīs piedzīvojumu pilnā ceļojumā laikā.

RĪGAS TESERAKTS
Doma laukums

Turpinot pastaigu pa Vecrīgas ielām, Doma laukumā izdosies nonākt pie portāla uz citu dimensiju jeb “Rīgas teserakta”, kur klavierēm ir apziņa un spēja pašām sevi spēlēt. Tas būs interaktīvs, daudzdimensionāls gaismas un skaņas vides objekts, kas ļaus ikvienam festivāla apmeklētājam ielūkoties laikā, kad daudzu Latvijas ģimeņu mājās bija atrodamas Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas ražotās klavieres “Rīga”. Pašspēlējošā mākslas darba skanējumu un vizuālo noformējumu būs iespējams ietekmēt pašiem skatītājiem ar kustībām un savu atrašanos interaktīvās gaismas instalācijas tuvumā.

Projekta autori vēlas šim kultūras ikonas statusu ieguvušajam mūzikas instrumentam “Rīgas teseraktu” veltīt kā pieminekli, kaut tikai uz dažiem gaismas festivāla “Staro Rīga” vakariem.

LINEA TEMPORIS
Rīgas Sv. Pētera baznīca

Netālu no jau iepriekš minētajiem standarta programmas objektiem trīs reizes stundā apmeklētājiem būs iespēja apskatīt muzikālu lāzeru uzvedumu Linea Temporis Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Lāzeru staru iestudējums ir veidots divās daļās – pirmajā, kā laika tunelis citā dimensijā tiks atskaņots igauņu komponista Roberta Jūrjendāla skaņdarbs “Tad dienas ir gaišākas kā baltas”, taču otrās daļas lāzerstaru horeogrāfijas pavadījums būs jaunā igauņu komponista Pērta Ūsberga opusam “Mūžības vējos”, kas komponēts 2019. gada Igaunijas Dziesmusvētkiem. Tas ir sirreāls un garīgs muzikāls gaismas ceļojums uz apsolīto zemi.

SEPTIŅI PAKĀPIENI AUGŠUP
Kanālmalas apstādījumi pie Reimersa iela

Nonākot Valdemāra ielas centra pusē, vērts doties uz kanālmalas apstādījumiem pie Reimersa ielas, kur atrodīsies elektroniskās mākslas žanrā strādājošā mākslinieka Krista Pudzena gaismas skulptūra “Septiņi pakāpieni augšup”. Tur, rudens tumšajā laikā, parku izdaiļos elektroniski sintezēta dabas forma – koša palma, kura ar kinētiskās gaismas, krāsas, formas un kustības palīdzību radīs abstraktu tropiskās paradīzes fragmentu.

Gaismas skulptūras ceturtā dimensija atspoguļojas pretstatos – triumfa, uzvaras, miera un auglības simbols – palmas koks, kas interpretēts digitālā laikmeta kontekstā.

JŪRAS CEĻI
Latvijas Mākslas akadēmijas pagalms

Visbeidzot atgriežoties pie ceļveža sākumpunkta, Latvijas Mākslas akadēmijas pagalmā būs vērojama starptautiskās mākslinieku grupas Tura Ya Moya veidotā simfonija “Havets veje” jeb “Jūras ceļi”. Tā ilgst 15 minūtes, kuru laikā Latvijas un Ziemeļvalstu mākslas studentu, profesionālo mākslinieku un komponistu darbi tiks projicēti no jūras konteinera, kas, atceļojis 3000 kilometru cauri Grenlandei un Skandināvijai, nu ir pārveidots par mākslas laboratoriju. Mākslinieku grupas analogās projekcijas četras dimensijas saistītas ar nerimstošo jūras ceļu kustību un noslēpumiem, ko glabā Baltijas un Ziemeļjūras dzelmes.

Arterritory.com komanda novēl visiem šajās svētku brīvdienās tikt gaismas uzlādētiem un skaisti nosvinēt Latvijas 101. dzimšanas dienu!