Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Aktualitātes ārkārtas situācijas laikā
Latvijā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikta ārkārtējā situācija un līdz 14. aprīlim aizliegti visi publiskie pasākumi, tai skaitā arī visi kultūras pasākumi. Ļoti ticams, ka ārkārtējā situācija nebeigsies aprīļa vidū, bet tiks pagarināta. Kamēr kultūras nozarē strādājošie gaida tālākas ziņas no Kultūras ministrijas, kāds atbalsts sagaidāms šajā krīzes laikā, tikmēr kultūra pārcēlusies uz virtuālo pasauli, lai pārskatītu vērtības un mērķus, izdarītu sen neizdarītus darbus, plānotu pasākumus rudenim, piebremzētu skrējienu un koncentrētos esošajam mirklim. Un izrādās ir ļoti daudz iespējas kultūru baudīt datorā vai telefonā, dzimst jaunas radošas idejas un projekti, un viss turpinās!
Atbilstoši šī laika noskaņai teātra trupa “Kvadrifons”, gan Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš katrs nolēmuši publiski izlasīt slaveno Bokačo noveļu krājumu par mēra laikiem “Dekamerons”. Lasījumus var klausīties vimeo kontos – “Kvadrifons” un Jaunais Rīgas teātris.
Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš lasa Kārļa Skalbes “Mazās piezīmes”, kas ir publicistisku rakstu krājums, tapis mūsu valsts tapšanas laikā un dīvainā kārtā vēl joprojām nav novecojis”, bet Vilis Daudziņš kolēģiem piebiedrojies, lasot latviešu tautas pasakas.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa” katru svētdienu piedāvās video sižetus jeb “Vēlās brokastis ar mākslu”, kuros būs skatāmas sarunas ar dažādu izstāžu kuratoriem un nozaru mākslas jomas ekspertiem, kas notikušas dažādu Rīgas mākslas telpas ekspozīciju laikā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina skatīties filmas, kas stāsta par jūgendstila laika notikumiem. Virtuāli apskatāma arī muzeja ekspozīcija “Jūgendstila interjers”.
Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā video sižetu sēriju “Ko man nozīmē keramika?”, tostarp sarunas ar māksliniekiem un keramikas pedagogiem.
Neatkarīgi no laika atspākļiem, ir iespēja doties saulainā virtuālās ekskursijas tūrē uz Rundāles pili.
Visplašākā informācija par #Ēkultūra digitālajiem resursiem – filmām, teātra izrādēm, literatūru, tai skaitā virtuālajām izstādēm – atrodami šeit.
Tikmēr Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pagarinājis LNMM Gada biļešu derīguma termiņu, lai kompensētu muzeja pakalpojumu nepieejamību ārkārtas situācijas laikā pēc muzeju atkal atvēršanas apmeklētājiem.
VEF Kultūras pils 60 gadu jubilejas programmā
piedāvā videomateriālus
Lai iepazīstinātu sabiedrību ar vienu no lielākajām 20.gadsimta Latvijas rūpnīcām un izceltu tās 100 gadu jubilejas faktu, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs kopā ar VEF vēstures muzeju ir izveidojis virtuālo izstādi VEF 100 GADI
Tā ļauj ielūkoties VEF attīstības, uzplaukuma un dažādu laikmetu radīto peripetiju aspektos un atstātajās vēstures liecībās, kas pēc vairāku gadu desmitu pavadīšanas arhīvu fondos ir redzamas plašākai sabiedrībai.
Izstāde sniedz iespēju palūkoties ne tikai uz labi zināmiem VEF produkcijas grandiem kā, piemēram, MINOX, bet padziļināti iepazīties arī ar citiem ražojumiem, dažādām ražošanas niansēm, kas skārušas arī ārpus Latvijas robežu aktivitātes, iepazīt inženierus, kuru zināšanas VEF nesušas unikālus izgudrojumus, kā arī uzzināt jaunus faktus, kas piemirsti, vai ir speciālistu atklāti šīs izstādes tapšanas laikā, un plašākai sabiedrībā līdz šim nebija zināmi.
VEF Kultūras pils savas 60 gadu jubilejas programmas ietvaros katru trešdienu piedāvās arī videomateriālus, kuros sabiedrībā zināmi cilvēki stāsta par savas radošās darbības pirmssākumiem VEF Kultūras pilī. Zem mirkļabirkas #ManaPils jau ir skatāms diriģenta Ivara Cinkusa un rakstnieces Noras Ikstenas stāstījums, plānoti sižeti par aktrisi Ingu Aizbalti, grupas “Labvēlīgais tips” solistu Andri Freidenfeldu, režisoru Aigaru Graubu, horeogrāfi un vēderdejotāju Ilzi Zariņu un citiem.
“Dirty Deal Teatro” ik nedēļu piedāvās tiešsaistē
teātra dramaturgu veidotas “izrādes-instrukcijas”
Ar saukli “Kultūru karantīnā neieliksi!” krīzei pretī stājies arī “Dirty Deal Teatro”, kas turpmāk ik nedēļu piedāvās tiešsaistē skatīties teātra dramaturgu veidotas “izrādes-instrukcijas”.
Katru nedēļu kāds no “Dirty Deal Teatro” dramaturgiem piedāvās savu “Izrādi-instrukciju”, kuras pamatā būs norādījumi, lai izrādi varētu piedzīvot, atrodoties mājās vai citā atbildīgā un drošā vietā un veidā.
Katra izrāde-instrukcija sastāvēs no dramaturga individuāli piemeklētiem vai radītiem literāriem, vizuāliem, audiāliem un cita veida materiāliem, kas būs pieejami un lejupielādējami digitāli. Izrāžu cikls norisināsies līdz brīdim, kad teātris atkal varēs atsākt darbību klātienē.
18.martā notika pirmā “izrāde-instrukcija”, to, atrodoties paškarantīnā, sarakstījis teātra dramaturgs Jānis Balodis. Nākamā izrāde gaidāma 25. martā. To ar nosaukumu “Pieturzīmes” piedāvās dramaturģe Linda Rudene. Izrādes dalībniekiem būs iespēja interaktīvā veidā risināt astoņas klausāmmīklas, kas veltītas latviešu autoru darbiem, kuri atrodami teju katrā grāmatplauktā. Izrādē piedalās aktieris Agris Krapivņickis. Izrādes būs skatāmas teātra Facebook kontā.
Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes
Nora Gavare un Madara Salma saņēmušas
starptautiskā konkursa Universal Design Competition 2020 balvas
Marta sākumā Minhenē norisinājās Vācijas vadošā dizaina un Minhenes radošās uzņēmējdarbības nedēļa (MCBW), kuras ietvaros Minhenes Universālā dizaina institūts (Institute of Universal Design) organizēja starptautisku izstādi un konkursu Universal Design Competition 2020.
Konkurss jau vairākus gadus apzina un popularizē projektus, produktus un pakalpojumus, kurus radījuši studenti, jaunizveidoti uzņēmumi un uzņēmumi universālā dizaina kategorijā. Konkursa rīkotāji uzsver, ka mūsdienās universālais dizains ir kļuvis ne tikai par dizaina tēmu, bet arī par ekonomikas, zinātnes un sabiedrības pārdomātu dizaina disciplīnu.
Spraigā vairāk kā 100 ekspertu un patērētāju žūrijas locekļu vērtējumā Norai Gavarei (LMA Dizaina nodaļas maģistra programmas absolvente) piešķirta Universālā Dizaina ekspertu balva, savukārt Madara Salma (LMA Dizaina nodaļas bakalaura programmas absolvente) saņēmusi gan Universālā Dizaina ekspertu, gan arī patērētāju balvu.
Noras Gavares dizaina balvai pieteiktais darbs “Kopienas dārzs _audz_” tapis sadarbībā ar LMA pasniedzēju Lieni Jākobsoni un ir uz līdzdarbošanās principu balstīts sociālā, universālā un pieredzes dizaina projekts – sabiedrībai. Kur DĀRZS nav tikai platība, kurā audzēt dārzeņus, bet gan VIETA, kur radīt izpratni par cilvēka, dabas un laika sinerģiju. Projekta “_audz_” ideja ir savest kopā pilsētas iedzīvotājus un attīstīt dārzkopību pilsētas kontekstā. Tādejādi dalīties un gūt zināšanas, vairojot sapratni par ēdiena izcelsmi, kā arī aktualizējot veselīga dzīvesveida un ilgtspējīga dzīvesstila kustību.
Madara Salma konkursā piedalījās ar savu darbu “Rati&Ragavas”. Tas tapis kopā ar LMA profesori Barbaru Ābeli, asociēto profesoru Ervinu Pastoru un emeritus profesoru Juri Panteļējevu. Kā interpretācija par latviešu teicienu “Ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā,” ir tapuši “Rati&Ragavas”. Tie kalpo par ratiem un ragavām neatkarīgi no sezonalitātes. Palīgs dažādu mājsaimniecības darbu veikšanai. Vairojot dažādu paaudžu kopā būšanas un darīšanas prieku.
Jaunajā Muzeju krātuvē top
Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija
12. martā topošajā Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgajā ekspozīcijā Muzeju krātuvē notika Mikelandželo “Mozus” skulptūras reprodukcijas uzstādīšana.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA 2020. gada rudenī plāno atklāt jaunu Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu pastāvīgo ekspozīciju Muzeju krātuvē. Tā iepazīstinās ar Senās Grieķijas un Romas, kā arī renesanses tēlniecības meistardarbu reprodukcijām, kuras izgatavotas pirms vairāk nekā simts gadiem. Līdz jaunās ekspozīcijas atklāšanai vēl paredzēta apjomīga skulptūru restaurācija.
Topošajā ekspozīcijā Muzeju krātuvē būs skatāma daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta (LNMM ĀMD) Tēlniecības kolekcijas, kas ilgu laiku nebija pieejama publiskai apskatei. Pēc steidzamās muzeja krājuma pārvietošanas pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gadā, antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu kolekcija atradās pagaidu glabātuvē.
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Krājuma darba vadītāja Zane Lūse atzīmē, ka “ar Mozus pārvešanu noslēdzas sešu gadu ilgais pagaidu periods. No pagaidu krātuves uz jaunajām telpām Pulka ielā 8, trīs mēnešu intensīvā darbā, esam pārvietojuši ap 5800 priekšmetu. Beidzot eksponāti būs vietā, kur tiem ir paredzēti attiecīgi glabāšanas apstākļi”.
Kopumā uz Muzeju krātuvi Pulka ielā tiks pārvesti vairāk nekā 50 000 muzeja priekšmetu no LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS un Ārzemju mākslas departamenta kolekcijām. Mikelandželo “Mozus” reprodukcija ir viena no pēdējām lielizmēra skulptūrām, kas tikusi pārvesta uz jaunajām mājām. Šī skulptūra uz Latviju savu ceļu sāka jau 20. gadsimta sākumā, kad pirmais Rīgas pilsētas mākslas muzeja (šodien – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka)
direktors Vilhelms Neimanis to pasūtīja Augusta Gerbera mākslas darbu nolējumu darbnīcai Ķelnē, Vācijā. Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece min, ka Mozus skulptūra ir ceļojusi vairākkārt. Latvijā tā ieradās ar kuģi jau 1912. gadā un tikusi eksponēta Rīgas pilsētas mākslas muzejā, bet 1946. gadā “Mozus” pārceļojis uz Rīgas pili, kur arī bijis apskatāms līdz 2010. gadam.
Ekspozīcijā būs aplūkojami arī tādu slavenu skulptūru kā Mīrona “Diskobols”, “Milosas Afrodīte”, “Barberīni fauns” un citu antīkās mākslas un renesanses laikmeta tēlniecības šedevru reprodukcijas. Ekspozīcijā būs apskatāmi arī darbi, kuru oriģināli pazuduši vai iznīcināti Otrā pasaules kara laikā.
Muzeju krātuve / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
RIGA IFF aicina iesniegt darbus kinofestivāla konkursu programmās
Septītais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) aicina iesniegt pieteikumus četriem konkursiem. Līdzās jau nostiprinātajiem un starptautiski atpazīstamajiem – Baltijas jūras un ziemeļvalstu reģiona pilnmetrāžas filmu, starptautisko īsfilmu un Baltijas valstu mūzikas video konkursiem – pievienojas SHORT RIGA Nacionālais īsfilmu konkurss. Turklāt īsfilmas cīnīsies par kandidatūru Eiropas Kino Akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma 2021”. Plānots, ka šoruden RIGA IFF norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim.
Kā ik gadu, RIGA IFF sevī ietvers dažādas tematiskās filmu programmas, daudzveidīgus kino industrijas pasākumus, aktuālas publiskas diskusijas, un nu jau četrus konkursus. Sākot no 19. marta RIGA IFF pieteikumus pieņem: RIGA IFF Starptautiskajam pilnmetrāžas filmu konkursam (līdz 1. jūlijam), SHORT RIGA Starptautiskajam un Nacionālajam īsfilmu konkursam (līdz 1. jūlijam), kā arī SHORT RIGA Baltijas mūzikas video konkursam (līdz pat 7. augustam). Rezultāti tiks izziņoti līdz 2020. gada 10. septembrim. Pieteikšanās konkursiem ir bez maksas, izņemot SHORT RIGA Starptautiskā īsfilmu konkursa pieteikumus, kas iesniegti pēc 1. maija. Plašāka informācija par nosacījumiem, termiņiem un balvām pieejama rigaiff.lv.
Arī šogad RIGA IFF īsfilmu konkursu žūrija izvēlēsies vienu darbu, kas varēs kandidēt uz Eiropas Kino akadēmijas (EFA) balvu “Eiropas īsfilma.” SHORT RIGA kuratore Anna Zača atzīmē: “No 2019. gada esam starp 24 nozīmīgākajiem Eiropas īsformāta kino festivāliem, kas izvirza darbus Eiropas Kinoakadēmijas balvai par labāko īsfilmu. Šī statusa iegūšana norāda uz konkursa kvalitāti un nozīmi visā Eiropā. Tas sniedz lielāku atpazīstamību pasaulē un iespēju biežāk redzēt Latvijas autoru vārdus starp kinoakadēmijas nominantiem un balvu ieguvējiem.” Gada gaitā starptautiskā konkursa atlases komisija kopumā izvērtē vismaz 2000 īsfilmu: gan starp iesniegumiem, gan veicot izpēti. Atlasītie 2% darbu ir starptautiskajai un vietējai auditorijai visatbilstošākie – nacionālās un pasaules pirmizrādes, aktuālas tēmas un harmoniskas programmas sastāvdaļas.
RIGA IFF konkursus ik gadu vērtē starptautisku kino profesionāļu žūrija – ievērojamu kino festivālu kuratori, producenti, kino institūciju pārstāvji. RIGA IFF balvas tiek pasniegtas apbalvošanas ceremonijā, kas notiek festivāla otrajā sestdienā.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls
Interneta žurnāls “Punctum” un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
uzsāk projektu “Pandēmijas dienasgrāmata”
Attēla dizains: Krišs Salmanis 
Literatūras un filozofijas interneta žurnāls “Punctum” un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) uzsāk projektu “Pandēmijas dienasgrāmata” ar mērķi dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas šodien – situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos. Taču vairāk par visu šī projekta mērķis ir radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā.
“Vairāku gadsimtu garumā dienasgrāmatas rakstīšana ir bijis svarīgs pašrefleksijas veids. Gluži kā pašterapija, kas palīdzējusi tikt galā ar pārdzīvojumu un satraukumu, jo sevišķi tad, kad pasaule pēkšņi pārvērtusies un mūsu dzīve līdz ar to. Arī glābiņš laikā, kad dienām ilgi viss ir apstājies un stāv uz vietas. Ikdienas ieraksti dienasgrāmatā kā strīpiņas, iegrieztas stenderē, atgādina, ka laiks tomēr rit,” raksta viena no projekta idejas autorēm, LU LFMI pētniece Sanita Reinsone.
Ik dienas “Punctum” publicēs literātu, publicistu, mākslinieku un citu kultūras jomu pārstāvju dienasgrāmatu ierakstus. Līdztekus LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums veido kolekciju “Pandēmijas dienasgrāmata 2020”, kur ārkārtas situācijas laikā tapušās dienasgrāmatas var iesniegt ikviens, sūtot tās uz garamantas@lulfmi.lv. Visi šajā projekta iesniegtie materiāli (rakstītie un fotografētie) tiks saglabāti un padarīti publiski pieejami digitālajā arhīvā garamantas.lv.
Projekts “Pandēmijas dienasgrāmata”
Rīgas cirks piedāvā virtuālu audio un video saturu
Arī Rīgas cirks aicina kultūru izbaudīt virtuāli, paliekot mājās. Jau šobrīd Rīgas cirka mājaslapā cirks.lv ir pieejami 20 audiostāsti latviešu un krievu valodā – senāku un nesenāku laiku Rīgas cirka mākslinieku, mūziķu, veterinārārstes, kasieres un citu Rīgas cirka esošo un kādreizējo darbinieku atmiņas un pārdomas, kuras ne tikai ir interesanta klausāmviela, bet visas kopā veido Rīgas cirka vēsturi. Šajā sērijā ietverta intervija ar starptautiski pazīstamo cirka mākslinieci Dzintru Žildi, ar aktrisi Guntu Virkavu, kuras tēvs Alfons Virkauss bijis izcils cirka mākslinieks, ar iluzionisti Daci Pecolli un daudziem citiem ar Rīgas cirku saistītiem cilvēkiem. Audiostāsti un mākslinieces Ievas Epneres fotogrāfijas ar rakstu varoņiem pieejamas šeit.
“Uniformistu piedzīvojumi, darbs ar kaķu trupu, atmiņas par leģendāro klaunu Rolandu, skats uz cirka arēnu no orķestra balkona un citi atmiņstāsti iemūžināti vērienīgajā Rīgas cirka projektā “Rīgas cirka stāsti”. Visa pagājušā gada garumā esam krājuši audiostāstus latviešu un krievu valodā. Ik vakaru noklausoties pa vienam, pietiks apmēram mēnesim jeb tieši līdz aprīļa vidum,” ielūkoties Rīgas cirka mājaslapā aicina cirka direktore Liene Pērkone.
Bez tam Rīgas cirka komanda aktīvi strādā pie videosatura radīšanas, kas būs daļēji pieejams publiski – lai mācības varētu turpināt arī neklātienē, Rīgas cirka skolas audzēkņi saņems regulāras videoapmācības no saviem cirka skolas pasniedzējiem. Iecerēts, ka daļa cirka skolas lekciju bez maksas būs pieejamas arī visplašākajai auditorijai – žonglēšanas videolekciju cikls, kas būs interesants gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šajā lekciju ciklā tiks rādīts, kā iesildīties pirms nodarbības, kādus vingrinājumus veikt pirkstu veiklībai un, protams, būs apgūstami žonglēšanas pamati.
Māra Pāvula, Rīgas cirka stratēģiskās attīstības un cirka skolas vadītāja, stāsta: “Arī, paliekot mājās, katram ir iespēja izkustēties un iemācīties kaut ko jaunu. Žonglēšanas māksla ir ļoti piemērota pašizolācijas apstākļiem – tā neprasa plašu telpu un ir pieejama teju ikvienam. Žonglēšana ir sava veida meditācija, jo tās laikā cilvēks atslēdzas no liekajām domām un koncentrējies uz bumbiņu, uz konkrēto mirkli…Izkustināt ķermeni un atslābināt prātu ir tieši tas, kas šajā laikā ir vajadzīgs.”
Arterritory.com aizsākusi trīs iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekti radošiem cilvēkiem
Ērika Caunes ilustrācija
Arterritory.com komanda aizsākusi trīs dažādus iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projektus radošajiem cilvēkiem.
Projekta “Arterritory par labāku pasauli” ietvaros aicinām atsaukties dažādu žanru māksliniekus vai radošo jomu pārstāvjus radīt melnbaltu zīmējumu par gaišu nākotnes vīziju, kuru citi var izdrukāt, izkrāsot, piezīmēt ko klāt vai vienkārši iedvesmoties un aizgaiņāt sabiedrībā radušos paniku valsts ārkārtas stāvokļa laikā.
Projekts “Ko šobrīd dara mākslinieks” ir kā liecība tam, ka dzīve un radošums neapstājas arī krīzes laikā. Tā ietvaros esam aicinājuši visdažādākajās pasaules malās mītošus māksliniekus atsūtīt mums īsus video vai foto stāstus, kas ilustrētu, ko viņi dara, par ko domā un kā jūtas šajā krīzes un pašizolācijas laikā.
Sniedzot ieskatu Latvijas video mākslas daudzveidīgajā krājumā, Arterritory.com publicē videodarbu sēriju “Vientulība ar mākslu”, kur būs atrodami varbūt nedaudz piemirsti, bet labi zināmi latviešu mākslinieku videodarbi.
Izziņota laikmetīgās mākslas festivāla SURVIVAL KIT tēma un kuratore
Katja Krupeņņikova. Foto: Alissa Šnaider
Plānots, ka ikgadējais laikmetīgās mākslas festivals Survival Kit norisināsies no 4. septembra līdz 4. oktobrim Rīgā. Vienpadsmitā festivāla tēma ir “Būt drošībā ir bīstami” un tā kuratore ir Katja Krupeņņikova.
Festivāla nosaukums “Būt drošībā ir bīstami” (Being Safe is Scary) aizgūts no mākslinieces Banu Džennetoglu (Banu Cennetoğlu) 2017. gadā speciāli izstādei Documenta 14 radītā darba. Vācijas pilsētā Kaselē Džennetoglu nomainīja nosaukumu uz muzeja “Fridericianum” fasādes ar frāzi “BEINGSAFEISSCARY”, daļēji izmantojot jau esošos burtus un daļēji – no jauna atlietas kopijas. Teksts ir aizgūts no grafiti, ko māksliniece pamanīja uz Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes sienas, kad 2016. gada martā tika parakstīta ES un Turcijas vienošanās par bēgļiem. Pārkāpjot starptautiskos likumus par bēgļu aizsardzību, vienošanās piespieda izdot Turcijai katru nelegālo Grieķijas robežšķērsotāju. Pagaidu nometnes Grieķijas salās kļuva par aizturēšanas vietām uz nenoteiktu laiku, vairojot izmisumu, trauksmi un pašnāvību skaitu.
Pārņemot šo neviennozīmīgo nosaukumu, Survival Kit 11 tēma saistās ar drošības un politiskās vardarbības diskursu. Drošības jēdziens ir piesātināts ar pretrunīgu politisku, sociālu, ekonomisku un psiholoģisku nozīmju kopumu. Parasti ideja par drošību tiek asociēta ar baiļu un nedrošības sajūtu, kas savukārt tiek pamatota ar gaidāmām briesmām, ienaidnieku vai draudiem. Drošība un aizsardzība atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantota, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu, nevienlīdzību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju.
Paradoksālā kārtā tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds. Par bīstamiem tiek uzskatīti tie, kurus stigmatizē seksuālās identitātes, rases, sociālās klases, reliģijas vai dzimuma dēļ. Virkni fobiju izraisa arī migranta tēls, ko savā retorikā izmanto populistiskas un reakcionāras kustības. No kara zonām mūkoši bēgļi tiek uzlūkoti kā barbariski iekarotāji. Spiediens, ko rada ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un pieaugošā konkurence, vairo trauksmi sabiedrībā. Arī cilvēki, kas rīko protestus un pretojas status quo, tiek uztverti kā pastāvošās iekārtas drauds. Bet ja visi šie tiek dēvēti par “draudiem”, tad jāvaicā - kas ir apdraudētais? Un kādi ir pārējie (īstie) draudi, kas tiek noklusēti šo konstruēto draudu ēnā?
Drošības politikai netrūkst destabilizējošu un kaitīgu seku: tā attaisno novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu un izolēšanos. Pēdējo divdesmit gadu laikā novērošana un pašuzraudzība pakāpeniski nostiprinājušās ikdienas dzīvē, pateicoties, piemēram, nemitīgajai interneta, sociālo tīklu un veselības novērošanas ierīču lietošanai, kā arī CCTV kamerām pilsētvidē un jaunajām seju atpazīšanas tehnoloģijām. Viens no galvenajiem drošības jautājuma aspektiem, jo īpaši pēc 2008. gada finanšu krīzes, saistīts ar ekonomiska rakstura bažām. Baiļu politika barojas no nedrošības. Valdošā sistēma balstās uz ilūziju par aizsardzību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
“Būt drošībā ir bīstami” aplūko drošības jēdzienu no dumpinieciska skatu punkta. Tas kritiski aplūko norises, kas ierobežo individuālo un sociālo attīstību, uzdodot jautājumu: cik daudz vardarbības ietver drošības diskurss? Izstādē tiks pētīts, vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu, no jauna mēģinot savienot drošību ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.
Survival Kit 11 programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem publiskās programmas ietvaros, filmu seansi, radošās darbnīcas un ekskursijas.
Katja Krupeņņikova ir V-A-C Fonda kuratoru komandas dalībniece Maskavā, HKU Mākslas universitātes docente Utrehtā, Nīderlandē un darbojas kā pētniece mākslas centrā “BAK - basis voor actuele kunst”. 2019. gadā Krupeņņikova bija viena no Bergenas Asamblejas “Actually, the Dead Are Not Dead” kuratorēm. Krupeņņikova veido kritiskus mākslas projektus, kuros mēģina pārskatīt un pārveidot esošos sociālos un politiskos nosacījumus un attiecības.
Piektdienas un sestdienas vakari Operā
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) sadarbībā Latvijas Mobilo telefonu (LMT), sākot no 20. marta, aicina uz “Piektdienas un sestdienas vakariem operā”, piedāvājot digitālajā vidē skatīties savus iestudējumus.
Turpmākās četras nedēļas katru piektdienas un sestdienas vakaru LMT Viedtelevīzijā un “LMT Straumē” varēs skatīties kādu operas vai baleta iestudējuma ierakstu, kas būs pieejams 48 stundas. Pie katras pārraides būs pieejams arī operas vēsturnieka Mikus Čežes video komentārs par gaidāmo izrādi.
Vēl šodien var pagūt noskatīties Žorža Bizē operas “Karmena” iestudējumu, kur titullomu atveido Ramona Zaharija, kas 2020./2021. gada sezonā Karmenas lomu interpretēs Metropolitēna operā, Dona Hosē lomā – Dmitrijs Golovņins, Eskamiljo lomā – Jānis Apeinis, Mikaēlas lomā – Laura Teivāne. Iestudējumu veidojuši diriģents Jānis Liepiņš, režisore Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē, video mākslinieks Artis Dzērve, hiphopa horeogrāfiju veidojis Guntis Spridzāns kopā ar dejotājiem.
Žorža Bizē šedevrs “Karmena” ir viena no visu laiku populārākajām operām. Franču režisores Evas Marijas Sinjerolas interpretācijā šīs operas darbība norisinās mūsdienu lielpilsētas nomalē – vietā, kur cilvēkus no ārpasaules izolē betona konstrukciju arhitektūra. Šajās netīrajās sienās, kur izsekošana un uzmācīgi skatieni liek sievietēm dzīvot bailēs, Karmena atļaujas būt brīva. Sievietes viņu apbrīno un ienīst, vīrieši iekāro un nosoda.
Arī Latvijas Nacionālā baleta dejotāji turpina treniņu. Tagad dejotāji sevi uztur formā ārpus baleta zāles mājās un dabā. Ar video palīdzību viņi aicina ielūkoties savos treniņos arī skatītājus.
