Foto

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

Vents Vīnbergs

18.05.2020

Amerikāņu kvīru dzejnieks CA Konrads (CAConrad) * (1966), liela, spilgta personība, par kuru The Paris Review [1] saka, ka “ar viņa kara frizūru [garu, sirmu kodaļu, ko viņš, protestēdams pret karu Irākā, neapgriež kopš 2006. gada – V.V.], androgīni maigām aprisēm, krāsotiem nagiem, košiem krekliem un kvarca kristālu kaklarotām viņš kādam tiešām varētu šķist “ārprātis””, savu dzeju rada ekstravagantu ikdienas rituālu iespaidā, kuru būtība ir pilnīga būšana tagadnē, kas brīva no pagātnes traumām un pastāvīgām bažām par nākotni.

Šo rituālu apraksti un to veikšanas instrukcijas ir neatņemama Konrada jaunrades sastāvdaļa, un šīs darbības dažbrīd ir pat svarīgākas par dzejoļiem, kas vēlāk tiek profesionāli slīpēti un grafiski noformēti publicēšanas vajadzībām. Lūk, piemēram, viens aizkustinošs rituāla atstāsts [2], ar ko Konrads labprāt dalās, uzstādamies ASV universitāšu literatūras katedrās, radošās meistarklasēs un mākslinieku saietos:

“Denīze Levertova ir apglabāta Leikvjū kapsētā Sietlā, Vašingtonas štatā. Šī (soma)tiskā dzejas rituāla dēļ es vispirms ietu caur Voluntieru parku, kas atrodas blakus kapsētai [..]. Tad es ieietu kapsētā, dodams sev 27 minūtes laika kopš ieiešanas pa vārtiņiem, lai atrastu dzejnieces Denīzes Levertovas kapakmeni. Ja es to neatrodu, tad es pavadu stundu pie tā kapa, pie kura esmu apstājies. Arī Brūss Lī ir apglabāts Leikvjū, un viņa uzticīgie superfani dodas turp svētceļojumos. Visu cauru pēcpusdienu jauni vīrieši rāva nost savus kreklus, lai kapakmens priekšā veiktu cīņas mākslas kustības, kamēr viņu draudzenes to visu filmēja ar saviem telefoniem; tās īpašās skaņas, kuras Brūss Lī mēdza radīt ar savu balsi, tagad atdarinātas atbalsojās pa visu kapsētu. Esmu drošs, ka neesmu vienīgais, kurš tur skaļi lasījis Denīzes Levertovas dzeju ar Brūsa Lī skaņas efektiem kā pavadošo vokālu. Es lasīju: “Viņš pats varbūt ir/ atslēga nu uz nākamām durvīm/ uz nākamām prieka un brīvības šausmām.”

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais. Kādudien, kad klusi meklēju Levertovu, tur bija jauns vīrietis, kurš mani vēroja. Viņš bija ģērbies melnā, ar biezu, melnu acu laineri un lakotiem nagiem. Viņš gribēja zināt, ko es daru; teica, ka esot mani vērojis. Es jautāju viņam, kāpēc viņš tur ir, un viņš man teica, ka viņš mēdzot masturbēt aiz krūmiem vērodams, kā puskailie jaunie vīrieši izpilda karatē. Kādi krūmi? Es neredzēju krūmus. Viņš aizveda mani uz krūmiem, kas nepavisam nebija blakus Brūsam Lī, bet mēs, protams, varējām dzirdēt, kā superfani izkliedza savus kaujas saucienus. Mums bija sekss ik dienas kopš tā brīža, un tas kļuva par rituāla daļu un par daļu no manām dzejas piezīmēm. [..] Piezīmes kļuva par vārsmām ar nosaukumu “Dzejolis kā vētra, ne kā patvērums””.

Citos gadījumos Konrada praktizētā jaunrades metode lasītājiem tiek diktēta kā gluži tehnisks pašpalīdzības uzdevums: “Lai radītu šo dzejoli, doties uz iepirkšanās centra autostāvvietu, kur starp atstātām mašīnām aug koki un citi košumaugi. Atrodi koku, ar ko savienoties, izzini to, tā mizu, zarus, lapas. Pasēdi uz tā saknēm, lai redzētu, vai tas nedzen tevi PROM! Šiem kokiem IR NORIEBIES visu faking dienu pārstrādāt auto izplūdi un pircēju izelpu. Pasēdi kopā ar savu koka draugu. Nepievērs uzmanību mašīnām, kas brauc iekšā un ārā no stāvlaukuma, – tu šeit esi, lai rakstītu dzeju, nevis lai uztrauktos par to, cik vājprātīgs tu izskaties.”

Konrads šo praksi sauc par “(Soma)tiskajiem dzejas rituāliem” ((Soma)tic Poetry Rituals), kurā vienlīdz svarīga ir gan ķermeniskā (somatiskā) pieredze un tajā piedzīvotie īstenības tiki, gan rituālam raksturīgā rutīna un precizitāte, gan automātiskās rakstīšanas veidā fiksētā apziņas plūsma. Specifiski norādījumi parasti ir arī rituālu laikā tapušo piezīmu “pēcapstrādei”, un kā daudzkārt demonstrējis pats autors, šādai dzejai var piemist atklāsmes vērtība. Iepriekš gan baiļu, gan nedrošības, gan ikdienas aizņemtības dēļ nepamanītu fenomenu un iepriekš atliktu vai negribētu domu vērtība. Ja pandēmijas laikā nav iespējams ļauties poētiskam gadījuma seksam kapos vai koku apskaušanai veikala stāvlaukumā, tad izolācijas apstākļos ir jāpieraksta savas sajūtas, rūpīgi ieklausoties ledusskapja trokšņos, vai jāpamana un jāfiksē viss, kas notiek aiz logiem filmās, kas skatāmas ar izslēgtu skaņu.

Gan daudzie Konrada mākslas komentētāji, gan dzejnieks pats uzsver, ka šīs prakses pamatā nebūt nav iracionāls ekscentrisms. Dzejas atklāšana jau astoņu gadu vecumā viņam palīdzējusi tikt galā ar bērnības traumām, kas attāli salīdzināmas ar J.T. Līroja drāmu pasaulsavenajā romānā “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu” – no mājām aizbēgusi māte-pusaudze, vairāki patēvi un viņu vardarbība, dalība ģimenes uzturēšanā, pārdodot puķes lielceļa malā un kopā ar mammu veicot sīkas zādzības veikalos. Un blakus tam – slepena Dikinsones un Majakovska lasīšana Pensilvānijas mazpilsētā, kurā vienīgā sociāli pieņemamā literatūra ir Bībele un TV programma. Gandrīz hrestomātiska ir arī viņa bēgšana uz Filadelfiju astoņdesmitajos, naiva lauku zēna entuziasms lielpilsētas neformālo literātu vidē, (piemēram, darbs grāmatnīcā “Džovanni istaba”) un kvīru politiskā aktivizēšanās AIDS krīzes laikā. Par apzinātu pašterapijas rituālu Konrada dzeja kļuva pēc tam, kad 1998. gadā joprojām nenoskaidrotos apstākļos ļoti vardarbīgi tika nogalināts viņa partneris. Šī notikuma atbalsis un ar to saistītā bezpalīdzība un izmisums attīstīja gan viņa rituālus, kuros sava vieta ir arī reiki un okultām praksēm (piemēram, kristālu maģijai un buramvārdiem), gan tā rezultātā tapušo dzeju, lai gan par publicētu un drīz arī atzītu autoru viņš kļuva vēl daudzus gadus vēlāk, jau būdams četrdesmitgadnieks. Par visu šo pieredzi Konrads pats stāsta Belindas Šmidas un Deivida Velča (Belinda Schmid, David Welch) dokumentālajā filmā “Konrada grāmata” (The Book of Conrad, 2016.). Savukārt nu jau daudzkārt godalgotais 9 dzejas un eseju krājumu autors par savu 2017. gadā publicēto darbu “While Standing in Line for Death” saņēma augstāko LGBT literatūras jeb Lambda balvu, starp kuras laureātiem ir arī rīdziniekiem zināmie Tonijs Kušners, Alans Holinghērsts, Džons Kamerons Mičels un Andrē Asimans ar romānu “Sauc mani savā vārdā”.

Nupat, 13. maijā,  kritiķe Džiliana Šteinhauere savā “The New York Times” publikācijā “Pieci mākslinieki, kam sekot Instagramā tagad” iekļāvusi arī Konrada kontu [3], kurā viņš uztur savu savdabīgo “pandēmijas dienasgrāmatu” ar nosaukumu “Koronas apjukums” (Corona Daze), gandrīz ik dienas publicēdams pa dzejolim kopā ar mēreni distopiskiem fotoattēliem. Ne mazāk aktīvs viņš ir arī savā blogā, un gatavojoties tiešsaistes performancei Riboca2 ietvaros, viņš iesaka to apmeklēt un iepazīties ar (soma)tiskās dzejas rituāla noteikumiem [4].

Konrada vizīte un uzstāšanās Rīgā man personīgi būtu ne mazāk nozīmīgs un aizraujošs notikums par citas leģendāras amerikāņu kvīru mākslinieces Baby Dee viesošanos Latvijā, un ar līdzīgu sajūtu es sagaidu arī pirmo tikšanos ar viņu tiešsaistē.

CAConrad perfomance / lasījums 21. maijā atklās Otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) rīkoto tiešsaistes  lekciju un sarunu ciklu, kas pulcēs  ievērojamus domātājus, teorētiķus, pētniekus un autorus no visdažādākajām jomām. Lasījums notiks ceturtdien, plkst. 19.00  pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē www.rigabiennial.com

*CAConrad raksturo dzimuma identitāte, kura neietilpst tradicionālajā vīriešu un sieviešu dzimumu binārajā versijā.  Ievērojot nebināru personu iespējas neapstiprināt un neaprakstīt sevis izvēlēto dzimumu, diemžēl latviešu valoda šādas dzimumu atrunas nepieļauj. Turpmāk tekstā tiek norādīta viena dzimte, saglabājot teksta oriģinalitāti un neradot papildu uzsvarus uz šo neatrisināto latviešu valodas lietojumu.

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu