Foto

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

Vents Vīnbergs

08.06.2020

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

Sešdesmito gadu beigās BBC pārraidīja episku 13 sēriju dokumentālo filmu “Civilizācija”, ko vadīja dižciltīgais mākslas vēsturnieks Kenets Klarks (Kenneth Clark). Tajā viņš stoiski, bet ar viegli traģisku patosu balsī pārstāstīja Rietumeiropas kultūras vēsturi no Viduslaikiem līdz 20. gadsimta sākumam. Lai izvairītos no kritikas par to, ka filmā vispār netika apskatīta nedz antīkā, nedz pārējās pasaules kultūras, tās apakšnosaukumā tika norādīts, ka tas ir viņa “personiskais skats”. Tomēr piebilzdams, ka viņa skatījumā nav nekā ārkārtēja, ka tas būtu pašsaprotams jebkuram izglītotam 19. gadsimta buržuā, ka civilizācija ir pretstats barbarismam un ka ir īstais brīdis par to runāt. Barona Klarka īstā brīža un drīzās bojāejas sajūtai piespēlēja globālie notikumi: bija beigusi pastāvēt Britu impērija, Rietumu pilsētās liesmoja studentu nemieri un visā pasaulē apgriezienus uzņēma visdažādākās atbrīvošanās un cilvēktiesību kustības.

2018. gadā BBC atgriezās pie šīs tēmas, un tapa vēl iespaidīgāks seriāls “Civilizācijas”, kurā trīs ne mazāk prominenti britu vēsturnieki – sirma sieviete Mērija Bērda (Mary Beard), ebrejs Saimons Šama (Simon Schama) un tumšādainais Deivids Olusoga (David Olusoga) – uzsvaru lika uz maz zināmiem vēsturiskajiem starpkultūru sakariem un to, kā citas kultūras, būdamas ne mazāk diženas, ir bagātinājušas cita citu gan pirms, gan pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un Rietumu koloniālisma sākuma.

“Rokas nost!”, iesauktos portugāļu sociologs un tiesību pētnieks Boaventura de Souza Santušs (1940), dzirdot šādu naratīvu. Vēl bez tā, cik šovinistiska, novecojusi un izsmelta viņam, toreiz jaunam jurisprudences studentam dzimtajā Koimbrā, un drīz arī marksistam Jeilā, jau tad būtu šķitusi Klarka eiropocentriskā koncepcija, būtiski iebildumi Santušam varētu būt arī pret jauno BBC pasaules kultūras vēstures redakciju ar tās politkorekto un šķietami visaptverošo skatījumu. Jo arī tā nav brīva no koloniālas domāšanas. Ja Rietumu impēriju ziedu laikos “kultūru savstarpēja bagātināšanās” faktiski bija mūžam patērnieciskā mode uz eksotisko, negausīgi aprijot visu to, kam metropolē varētu būt preces vērtība, un “civilizēšanas” vārdā kā tumsonīgas nīdējot nemateriālās kultūras prakses, tad tagad koloniālisms joprojām turpinās kā patronizējošs aizbildnieciskums un ekspluatācija “attīstības, vienlīdzības un demokrātijas vārdā”.

Britu krietni iecerētā izglītojošā TV projekta nolikšana pa sitienam šeit ir mana patvaļīga izvēle un vēlme pakļaut Santuša kritikai to, ko, Rietumu Apgaismības ideju un zinātnes iedvesmots, pats automātiski uzskatu par apgūstamu un izplatāmu vērtību. Un ka manam priekšstatam par lietderīgām zināšanām un par labas dzīves standartu varētu būt tikpat patērnieciska daba kā tiem trīs lielajiem spēkiem, kas turpina verdzināt pasauli – kapitālismam, koloniālismam un patriarhijai.

Santušam gan šo destruktīvo asi pārstāv nevis klišejiskie “Rietumi”, bet globālie Ziemeļi, kas arī ir nevis ģeogrāfisks, bet epistemoloģisks jēdziens. Un kam savukārt tiek pretstatīti “epistemoloģiskie Dienvidi”, viņa pētniecības mūža projekts. Ģeogrāfiski tie lielākoties aptver bijušās kolonijas, kuras aizbildnieciski tiek dēvētas par jaunattīstības valstīm, bet, sekojot viņa skaidrojumam, kļūst redzams, ka ar tiem caurausti arī paši ziemeļi. Ne vien imigrantu kopienu, bēgļu plūsmas un citu ierasti diskriminēto grupu formā, bet arī  turpinot marginalizēt savus “iekšējos protektorātus”, piemēram, “slinkās un fiskāli nedisciplinētās” Vidusjūras valstis vai “mūžīgos diedelniekus” Austrumeiropā. Kurpretim dienvidus vēl nežēlīgāk turpina noplicināt globālā tirgus radītais neoficiālais koloniālisms, kuram, pēc “vēstures beigām” un pēc “ziemeļos” dzimušā neoliberālā kapitālisma loģikas šķietami vairs nav alternatīvu. Turklāt ieilgusi krīze, šajā gadījumā – alternatīvu trūkums – nevis rada jaunas iespējas, bet padara to par attaisnojumu vēl drastiskākai apspiešanai un ekspluatācijai. (Kā vienu no daudzajiem šī neoliberālā koloniālisma piemēriem viņš min valdību padevīgo ļaušanos starptautisko finanšu institūciju spiedienam un arogantajiem auditoru padomiem, kas parasti nedz ņem valstu iekšējo sociālo un politisko konjunktūru, nedz vēlāk nes atbildību par sekām.)

Santušs nepaguris atgādina par divām iespējamajām izejām no šīs globāli bīstamās situācijas. Pirmkārt ir nopietni jāpārskata pieņēmumi, kuros balstīta rietumu epistemoloģija: “absolūtā prioritāte, kas piešķirta zinātnei kā nelokāmai zināšanai; precizitāte, kas tiek uzskatīta par risinājumu; universālisms, kas tiek uzskatīts par rietumu modernitātes specifiku; atsaukšanās uz jebkuru lielumu vai stāvokli tā, it kā pamatojums nebūtu atkarīgs no kāda specifiski sociāla, kulturāla vai politiska konteksta; patiesība, kas tiek uzskatīta par īstenības reprezentāciju; atšķirība starp subjektu un objektu, zinātāju un zināmo; daba kā res extensa; lineārais laiks; zinātnes progress caur disciplīnām un specializāciju; sociālā un politiskā neitralitāte kā objektivitātes priekšnoteikums.”[1] Tieši šie pieņēmumi jeb kartēziskā sevis nostādīšana ārpus pārējās pasaules (tās objektivizācija) padarījusi Rietumus par tik postošiem iekarotājiem.

Otrkārt viņš aicina iesaistīties “dienvidu epistemoloģijās”. No rietumu zinātniskās atsvešinātības tās atšķiras pēc būtības: “zināšanas, kas iegūstamas no dienvidu epistemoloģijām, tehniski un kulturāli izriet no konkrētām praksēm – pret  apspiestību vērstām pretošanās praksēm. Tās drīzāk ir nevis zināšanas, bet “zināšanas veidi”. Tie pastāv, iemiesoti sociālajās praksēs. [..] Ja zināšanas apropriē realitāti, tad “zināšanas veidi” realitāti iemieso.” Rietumos šāda bieži vien nevis apgūta, bet piedzīvota vai intuitīva “zināšana” mīt dažādu diskriminētu, marginalizētu vai nelegālu subkultūru nenormatīvajās sociālajās praksēs. Taču pēc Santuša domām, pat cīnīdamās pret apspiestību vai būdamas patvērums pret to, tās turpina būt ziemeļu domāšanas paradigmas daļa nevis konkurē ar to tā, kā konkurē, piemēram, dažādu kolonizēto pirmiedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids, pasaules redzējums un ticība. “Epstemoloģiskajā līmenī šāda daudzveidība pāriet tajā, ko es esmu nosaucis par “zināšanu ekoloģiju”, t.i., dažādu zināšanas veidu koeksistences atzīšanu un nepieciešamību pētīt to līdzības, nesakritības, savstarpējo bagātināšanos un pretrunas, lai vairotu pret apspiestību vērstās pretošanās cīņas efektivitāti,”saka Santušs.

Ar šādu pētniecību viņš nodarbojas paša dibinātajā ALICE projektā Sociālo projektu centrā pie dzimtās Komibras universitātes Ekonomikas fakultātes (arī tās veidotājs bija viņš pats pēc tam, kad pēc studijām ASV un Portugāles fašistiskā režīma krišanas radās tāda iespēja). Viņš ir arī viens no Pasaules Sociāla foruma inicatoriem, kas kopš 2001. gada pulcē aktīvos globālā kapitālisma un neoliberālisma aktīvistus. Tā sesijās, tāpat kā savās daudzajās grāmatās un vieslekcijās visā pasaulē viņš dāsni dalās ar  zināšanu ekoloģiskās daudzveidības piemēriem. Pierādījums šo dienvidu epistemoloģisko konceptu principiālajai citādībai ir nespēja vai nevēlēšanās tos tulkot un definēt rietumu zinātniskajā valodā. Tāda ir Āfrikas dienvidu tautu “ubuntu” jec cilvēces nedalāmās kopā pastāvēšanas ideja, ko aptuveni tulko kā “es esmu, jo tu esi”. (Savukārt, kā stāsta Santušs, dienvidāffrikāņu filozofiem ir bijušas grūtības savās valodās tulkot Dekarta slaveno frāzi.) 2000. gadu beigās, kosultējoties ar Santošu, Ekvadoras un Bolīvijas jaunajās konstitūcijās tika iekļauts arī kečua un ajamara tautām pazīstamais “sumak kawasay” jeb “labas dzīves” princips, kas atbrīvoja abus dokumentus no rietumnieciskajiem izaugsmes un sociālisma jēdzieniem. Savukārt “pachamama” nozīmē “māte-daba”, un tai tagad Ekvadorā ir tāds pats konstitucionālais statuss kā cilvēktiesībām.

Kādā Rietumeiropas augstskolā pēc šiem piemēriem no auditorijas atskanēja komentārs: “Skaisti, bet tas droši vien nav priekš mums.” Santušs uz to atbildēja, ka ja jūsu domāšana to nepieļauj, tad laikam gan nav. Taču ja ir iespējams pieņemt, ka dzīvā daba ir nevis kaut kas ārpus cilvēka, kā resurss vai īpašums, vai drauds, bet cilvēks ir tās daļa, kā tas joprojām saglabājies daudzās tradicionālajās kultūrās, tad var dot papildu impulsu dabas aizsardzības cīņai un tiesību normu maiņai tās sakarā. Lūk, to Santošs atgādina visiem aktīvistiem: tajā brīdī, kad visas iespējas šķiet izsmeltas, ir jāmeklē un jādibina jaunas negaidītas koalīcijas. Un viņš aicina mācīties no tiem, kam krīze ilgstoši ir bijusi norma, nevis cīnīties par apšaubāmas normālības uzturēšanu spēkā. Turklāt īstermiņa un viltus problēmas, ar kuru pastāvīgu atgādināšanu visu mūsu uzmanību cenšas kolonizēt gan politiķi, gan mediji, gan preču ražotāji, traucē domāt par tiešām svarīgām tēmām, piemēram, par dzīvi pēc kapitālisma un patriarhijas. Turklāt par tādu labo dzīvi, kuras sasniegšanai nevajadzēs radīt jaunas nevēlamo, izstumto vai ekspluatējamo kategorijas.

Boaventuras de Souzas Santuša lasījums notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 11. jūnijā plkst. 19.00 RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

 

[1] No esejas “Why the Epistemologies of the South?, kas likta par pamatu Riboca2 tiešsaistes sarunai.

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu