Foto

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

Vents Vīnbergs

15.06.2020

Par filozofu Maiklu Marderu

Valoda ir piesātināta ar augu dzīves metaforām. Tās ņem talkā, kad runa ir tiklab par tikumu un ražīgumu (darba augļi un auglīgas sarunas, senču saknes un sabiedrības zieds, vīri kā ozoli un meitenes, kas zied), kā par inertumu, neizdarību vai neatbilstību aktīvas sociālās dzīves normām. Tad cilvēks vai nu veģetē vai – vēl nicinošāk – ir pilnīgs dārzenis.

Filozofam Maiklam Marderam (1980) augu dzīve ir kas vairāk par materiāliem resursiem vai dāsnu avotu valodas klišejām domāšanas ērtības labad. (Tēlainība un metaforas atvieglo attiecības ar realitāti, samierina ar to, savulaik teica Sūzena Sontāga. Tūlīt pat jautādama, ka kāpēc gan lai kāds būtu pelnījis atlaides šajās attiecībās.) Vieglu ceļu, vienkāršotu skaidrojumu un augu dzīves ciklos balstītu vispārīgu ilustrāciju pasaules sarežgītībai nemeklē arī Marders, taču atmetamas viņam šīs līdzības nešķiet. Vēl vairāk – tieši tajās, viņaprāt, būtu meklējami alternatīvas domāšanas paņēmieni. Pretēji formālajai loģikai un Rietumu pragmatismam, kas visu pārvērš nedzīvās abstrakcijās.

Augi domā un jūt, turklāt tā ir nepārtraukta jušana un dzīva domāšana. Savā ziņā “dārzeņi” lielākoties esam mēs paši, cilvēki, kuriem dažādas maņas pamostas vai šāda tāda domāšana aktivizējas tikai ekstrēmu kairinājumu vai ekstraordināru situāciju iespaidā, kamēr ikdienas dzīve paiet pasīvā neapzinātībā un nedomāšanas drošībā.

Jo domāšanu Marders definē kā “žonglēšanu ar galējībām”, vienlaikus dzīvojot šo pretrunu vidū un sadzīvojot ar tām. Kamēr formālā loģika vidusceļus, kuros notiek īstā dzīve, parasti nepieļauj. “Ir “vai nu, vai”, un trešais nav dots.” Ar šādu definīciju kļūst saprotama Heidegera frāze, ka “zinātne nedomā”, un Mardera domājošo augu hipotēze. Nekas cits dzīvajā dabā šo žonglēšanu neveic tik centīgi un pašaizliedzīgi kā augi, kuri sevī pastāvīgi līdzsvaro dažādas galējības. Tātad domā. Pats acīmredzamākais līdzsvarošanas akta piemērs, protams, ir augu vienlaicīgā dzīve virszemē un zem zemes, sakņu dzīšana barojošajā tumsā vienlaikus ar lapotnes tiekšanos pēc gaismas. Ja loģikai piemīt akmenscieta stingrība, tad augu domāšanai – jutekliska augšana. Salīdzinājumam Marders min Rietumu ekonomiskās izaugsmes konceptu, aprobežotas domāšanas piemēru, kuras būtība ir tikai vērtības vairošana, ekspluatējot un izsmeļot visu, kam iespējams piešķirt resursa un preces statusu. Augi savukārt ir ilgtspējīgas izaugsmes čempioni, kas jūt un pārbauda apkārtējās vides iespēju robežas un spēj reaģēt uz tām. Tie atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar apkārtni, palēninādami savu augšanu, kad apstākļi nav labvēlīgi vai kad jāsāk vairošanās, un ātri iekarodami jaunu telpu, kad tāda paveras. (Tāpēc Maderam apšaubāms šķiet “kustīgās” dzīvnieku un “nekustīgās” augu valsts nošķīrums. Augu šķietamā pasivitāte arī ir mūsu uztveres un domāšanas brāķis.) Tādējādi augiem domāšana ir nevis iekšējs, izolēts, subjektīvā “sevis” privatizēts process, kā to pieņemts uzskatīt vismaz kopš Dekarta, bet pastāvīga atvērtība un mijiedarbe ar ārējo vidi, pārrunas, diskusijas un vienošanās ar to. Tas iet roku rokā ar ideju par domāšanu kā spēju interpretēt no apkārtējas vides saņemtās zināšanas. Kraujas malā spītīgi iekrampējies koks un sūnas, kas pārņem to, cilvēks ir atstājis novārtā, ir interpretācijas akts. Tāpēc šādu auga dzīvi tiešā dialogā ar vidi var uzskatīt par saprātīgu.

Ne mazāk acīmredzama šajā sakarā kļūst augu līdzība ar dzīvnieku nervu sistēmas sazarotību un “domājošā orgāna”, smadzeņu, šūnām – neironiem. Pati to morfoloģija ir augveidīga, to attīstība ir tieši atkarīga no ārējās vides piegādātajiem iespaidiem, un jo sazarotāki tie ir, jo lielākas kognitīvās spējas tie prezentē. Pēc šīs analoģijas lokalizēt pilnībā privātu domāšanu jeb glorificēto iekšējo monologu kļūst neiespējami. Ja nepieciešams kāds nošķīrums, tad Marders iesaka funkcijas un struktūras atdalīšanu vienu no otras. Piemēram, acu un ausu esamība nenozīmē redzēšanu un dzirdēšanu, tāpat kā smadzeņu “īpašnieks” ne vienmēr ir domājošs. (Spilgts piemērs tam ir abstrakta konceptualizēšana, ko nereti saista ar “īstu domāšanu”, bet kas vairumam cilvēku nav raksturīga, pretēji maņu pieredzē balstītai zināšanai, uz ko spējīgas visas dzīvās būtnes.) Tātad visas šīs funkcijas ir iespējamas – un pēc Mardera domām augi tam ir pierādījums – arī bez to struktūru klātesamības, kurām funkcijas tradicionāli tiek piedēvētas.

Tieši līdzīgas pazīmes, piemēram, nervu sistēmas, smadzeņu un maņu orgānu esamība, ir ļāvusi atzīt dzīvnieku saprātīgumu un nedaudz paplašināt cilvēku empātiju viņu virzienā, un pie šīs līdzības tradicionāli apelē arī dzīvnieku tiesību aizstāvji. Kurpretim ārkārtīgi jutīgie augi (biologi min vismaz 20 dažādus vides faktorus, uz kuriem tie reaģē) joprojām tiek uzskatīti par tik galēji atšķirīgu un reizē tik ikdienišķu dzīvības formu, ka uz to reti kad attiecina pat filozofiski saistošo “citādā” kategoriju. “Mēs uzskatām augus par tik pašsaprotamiem, ka mūsu praktiskais uzmanības trūkums attiecīgi atbilst to marginalizēšanai filozofiskajos diskursos. Ir interesanti, ka augu absolūtā atpazīstamība sakrīt ar to pilnīgo svešādību; cilvēku nespēja augu esības formā atzīt līdzību ar sevi tādā veidā nosaka dīvaino – svešādi familiāro – attiecību dabu ar tiem,” Marders raksta savā slavenākajā grāmatā “Plant-Thinking: A Philosophy of Vegetal Life” (2013), un visu savu pētniecību fokusē uz līdzību pamanīšanu, kas ļautu šo nesaprašanās bezdibeni pārvarēt. Tajā pašā laikā viņš uzmanīgi apiet antropomorfisma un animisma slazdus. Lai redzētu augos dzīvas, domājošas būtnes, viņam nav nepieciešama personifikācija. (Lai gan dvēseles koncepta analīzei Aristotela, Hēgeļa un, jo īpaši, Plotīna darbos viņš velta lielu daļu savas grāmatas. Un viņa lekciju par augu spēju dziedināt pasaules salauzto dvēseli RIBOCA2 publiskajā programmā ir iedvesmojusi Svētās Hildegardes dzeja.)

Vērā ņemamas un izglītojošas augu valsts pazīmes Marders redz arī sociālajā dzīvē un politiskajos protestos. Tāda bija, piemēram, Occupy kustība, par kuru neoliberālie intelektuāļi vīpsnāja, ka tā tā arī nespēja definēt nekādas saprātīgas prasības. Marderam tajā turpretim daudz svarīgāka šķita vietas mēmas ieņemšana (nevis skaļas maršēšanas) un sevis pakļaušana ārēju spēku iedarbībai (exposure) jeb tieši tam, kā augi mēdz par sevi atgādināt. Tā ir intuitīva “grass roots” taktika nevis komandcentra vadīta analītiska stratēģija. Tikpat situatīva un oportūnistiska (Marders to saka bez vērtējošas konotācijas, bet tīri bioloģiskā nozīmē), drīzāk augu dabai nevis abstraktiem ideāliem pielīdzināma, savā ziņā ir jebkura politiskā cīņa, kas vienmēr ir atkarīga no konteksta, kurā tā notiek. Augu daba ir mūsu anamnēzē, Marders atgādina, un piebilst, ka viņi nešķiro tos, kam viņu radītā elpa tiek.

Maikla Mardera lasījums notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 18. jūnijā plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.07.2020.

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Deprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu