Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Grupas izstādes “Visa dzīvība zaļo” pavadošā programma
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā & tiešsaistē
29. jūnijs–6. jūlijs
Attēlā ekrānšāviņš no filmas "Kirliāna vēstnesis" (Augi tevi vēro), 1978.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs izziņojis grupas izstādes “Visa dzīvība zaļo” pavadošo programmu: filmas “Kirliāna vēstnesis” jeb “Augi tevi vēro” seanss un Of Animacy Reading Group lasījumi tiešsaistē.
Šonedēļ, mo 29. jūnija līdz 6. jūlijam Kim? mājaslapā būs pieejama Džonatana Sarno filma “Kirliāna vēstnesis” ” (pazīstama arī kā “Augi tevi vēro”, (The Kirlian Witness aka The Plants are Watching), Džonatans Sarno (Jonathan Sarno), 1978, 73:00, ASV) ar pavadošu Miskatonic Institute of Horror dibinātāja Kīras-La Džanīsas (Kier-La Janisse) video-ievadu.
Filma ir izstādes “Visa dzīvība zaļo”, kas šobrīd apskatāma Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, galvenā atsauce. Kīra-La Džanīsa raksta: “Būtiski, ka “Slepenā augu dzīve” darbojas kā impulss tam, kas šobrīd pazīstama kā vienīgā šausmu filma, balstīta augu komunikācijā noziegumu atklāšanā: Džonatana Sarno 1978. gada filma “Kirliāna vēstnesis”, kas vēlāk pārsaukta – “Augi tevi vēro” – apzināti paātrināts, ēterisks trilleris, kas norisinās uz šobrīd jau zudušas sava laika Ņujorkas fona. Filmas skaņu celiņā dzirdama Harija Manfredīnī “Piektdiena 13.””
Sieviete (Nensija Boikina), kurai pieder augu veikals (reālajā dzīvē Plantworks tā oriģinālajā lokācijā uz Mersera un Veiverlija stūra, Manhetenā) un ir empātiskas attiecības ar augu, tiek nogalināta – tikai ar augu kā liecinieku. Viņas māsa, fotogrāfe (Nensija Snaidere) pieņem aizgādībā šo augu pēc māsas nāves, un, lasot “Augu slepenā dzīve”, sāk izmeklēt māsas nāvi caur vairākām komunikācijas metodēm ar augu, tai skaitā Kirliāna fotogrāfiju, ESP un poligrāfa indikatorus (Kier-La Janisse, ‘Murder Season: The Strange World of Vegetal Detecting’, by NWR, Vol. 5, (2019)).
Publicitātes attēls, Of Animacy Reading Group, 2020.
30. jūnijā, plkst. 19.00 Of Animacy Reading Group aicina pulcēties tiešsaistē izstādes “Visa dzīvība zaļo” ietvaros. Domājot par izstādē aplūkotajām tēmām, Of Animacy piedāvā tekstu izlasi, kurā tiek pētīta augu darbība un jutīgums, starpsugu komunikācija un ne-cilvēku dzīves izteikšanas sarežģītība caur antropocentrisku skatījumu. Visi teksti ir izvēlēti sadarbībā ar Of Animacy organizatori Nellu Ārni un izstādes “Visa dzīvība zaļo” komandu: Unu Hamiltoni Helli, Eltonu Kūnu, Uma Breakdown un Ēriku Martinsonu.
Pirmā lasījumu sesija apskatīs novērotās atšķirības un satraucošās kvalitātes, kas piemīt mūsu zaļajiem zemes kompanjoniem, pretstatot rietumu post-apgaismības fantāzijai raksturīgo ideju par cilvēku valdīšanu pār dabu. Literatūras un filmu pētnieces Davnas Kītlijas sešas tēzes par augu šausmām atklāj cilvēku satraukumu pār nespēju ierobežot augu dzīvi un kā šī trauksme ir attēlota filmā ar monstroza auga figūru, kas apdraud cilvēku eksistenci. Savukārt autora Ruālla Dāla īsais stāsts “Skaņas mašīna” ilustrē vardarbību, kas ietverta vairākās cilvēku darbībās un izpausmēs un atklāj šausmas mūsu nespējā uztvert ne-cilvēcisko dzīvības formu dinamiku un ievainojamību.
Šo lasījumu sesiju nolūks ir radīt ērtu un auglīgu vidi atvērtām sarunām ar mērķi atzīt būtiski nepieciešamas alianses ikdienas dzīvei un politiskajai domai. Iepriekš izlasīt norādītos tekstus ir ieteicami, bet ne obligāti – fragmenti tiks lasīti kopā, lai atbalstītu atvērtu diskusiju.
Lai reģistrētos un piekļūtu lasījumiem, interesentiem lūgums rakstīt uz e-pastu nella@nellaaarne.art. Tiešsaistes pasākuma links tiks izsūtīts lasījumu dienā.
Pamatteksti:
Dawn Keetley, ‘Six Theses on Plant Horror; or, Why Are Plants Horrifying?’, Plant Horror: Approaches to the Monstrous Vegetal in Fiction and Film (Palgrave Macmillan, 2016)
Roald Dahl, ‘The Sound Machine’ (Penguin Books, 1996, originally published in The New Yorker, 1949)
Tālākās lasījumu sesijas:
21. jūlijā, plkst. 19.00 (EEST) / Par valodas iemiesojumu (On Embodied Language)
11.augustā, plkst. 19:00 (EEST) / Par vairāk-kā-cilvēka socialitāti (On More-than-Human Sociality)
Nella Ārne (Nella Aarne, Somija) ir kuratore, kura dzīvo un strādā Lielbritānijā. Viņa ir izstāžu telpas Obsidian Coast līdzdirektore kopā ar mākslinieku Semu Smitu, kā arī lasījumu grupas Of Animacy Reading Group sesiju organizatore. Iztēlojot feminisma un ekoloģiski ilgtspējīgas prakses, viņas darbs ņem vērā ētiskas sastapšanās, sadarbībā balstītu mācīšanos un no jauna definētus produktivitātes jēdzienus. Kuratore augti novērtē kritisku domāšanu, kas pieprasa paaugstinātu jutību pret mūsu pašu sociopolitiskajiem un materiālajiem samezglojumiem ar nebeidzamām subjektu pozīcijām, vēsturēm, dzīvām būtnēm, molekulārām kompozīvcijām, tehnoloģiskām ierīcēm un infrastruktūru. Nella ir strādājusi ar projektiem ICA Laikmetīgās mākslas institūtā Londonā, Arnolfini Bristolē, Glasgow International laikmetīgās mākslas festivālā, Art Licks Weekend Londonā un Londonas Zinātnes muzejā.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Toms Harjo izstādē “1:1”
ISSP Galerijā
30. jūnijs.–4. jūlijs
ISSP Galerijā līdz 4. jūlijam turpinās performatīva izstāde “1:1”, kurā piedalās četri latviešu autori, katram galerijā uzturoties vienu nedēļu. Šonedēļ galerijā mākslinieks Toms Harjo aicinās uz sarunu svešiniekus un nesvešiniekus.
“Pēdējos divus gadus aktiermeistarības nodarbībās pēc Konstantīna Staņislavska metodes esam darbinājuši un fiksējuši savus iekšējos monologus, kas kā ātrvilcieni bez apstājas traucas mūsu apziņās. Es vēlos izveidot eksperimentālu domu laboratoriju un nedēļas garumā atkailināt savu un galerijas ciemiņu domāšanas procesu,” savu ieceri skaidro Toms Harjo, performanci “1+1” salīdzinot ar sava veida meditāciju, kuras galamērķis pašam ir pilnīgi nezināms.
Toms Harjo (1996) absolvējis ISSP divu gadu programmu laikmetīgajā fotogrāfijā (2017). Piedalījies vairākās grupu izstādēs gan Latvijā, gan pasaulē. Sarīkojis vairākas personālizstādes, no kurām kā svarīgāko min kim? laikmetīgā mākslas centra izstādi 2018. gadā, Rīgā. Kopš 2018. gada rudens mākslinieks studē aktiermeistarību režisora Alvja Hermaņa kursā Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 2019. gada viņu pārstāv VV Foundation.
Izstāde “1:1” ir daļa no festivāla “Rīgas Fotomēnesis” programmas.
ISSP galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Izstāde “Latvijas Video mākslas arhīvs 1985 - 1995”
Mākslas centrā “NOASS”
1. jūlijs –19.septembris
NOASS publicitātes materiāls: I love you [Arta Egle-Biseniece] 1992, The only way [Viesturs Graždanovičs] 1990, Zaaz [Viesturs Graždanovičs] 1991, Anna vannā [Ilze Pētersone] 1989.
Atklājot mākslas centra “NOASS” vasaras sezonu, no 1. jūlija līdz 19. septembrim AB dambī būs skatāma latviešu video mākslas un eksperimentālo īsfilmu pionieriem veltīta izstāde “Latvijas Video mākslas arhīvs 1985 - 1995”. Izstādes kurators – mākslinieks Lauris Vorslavs.
Izstādes audiovizuālo saturu veido mākslas darbu izlase no Latvijas Video mākslas arhīva kolekcijas. Ekspozīcijā aplūkojami Arta Dzērves, Aijas Blejas, Ilzes Pētersones, Ineses un Ivara Mailīšu, Viestura Graždanoviča, Viestura Šutko, Hardija Lediņa, Jura Poškus, Daiņa Kļavas, Gintara Kavača, Mārtiņa Ādmiņa, Uldia Siliņa, Rolanda Laķa , Ingūnas Aares, Andreja Ēķa, Alda Šēnberga, Ilzes Pētersones, Kristīnes Želves, Valda Poikāna, Daces Micānes-Zālītes, Artas Egles-Bisenieces un Ditas Jākobsones video mākslas darbi un īsfilmas, kas veidoti, eksperimentējot ar analogā video formāta tehniskajām iespējām. Pielāgojot tos mūsdienu izvērstās atainošanas formātam, izstādē darbi tiks demonstrēti kā duālas video un skaņas kolāžas.
Video izstāde pie peldošā mākslas centra “NOASS” būs pieejama apmeklētājiem 24 stundas diennaktī. Izstādes atklāšana notiks 1. jūlijā, plkst. 18.00, tai sekos starptautiska eksperimentālo īsfilmu skate un muzikāla performance. Mākslas centrs “NOASS” un Latvijas Video mākslas arhīvs jau 22 gadus turpina apzināt vietējo mākslinieku video darbus, apkopot un saglabāt ar video mākslu saistītos eksperimentus, inovāciju meklējumu liecības, kā arī apzināt informāciju par latviešu video māksliniekiem.
Peldošais mākslas centrs “NOASS”
AB Dabmis 2, Rīga
“Laikmetīgās trešdienas”
Tallinas ielas kvartālā
No 1. jūlija
Sākot ar 1. jūliju, trešdienās no 18:30 līdz 22:00 Tallinas ielas kvartālā notiks laikmetīgās mākslas programma “Laikmetīgās trešdienas” ar koncertiem, performancēm, lasījumiem un trim vizuālās mākslas izstādēm. “Laikmetīgās trešdienas” norisināsies līdz 16. septembrim.
Atklāšanas pasākumā 1. jūlijā interesentiem būs iespēja apmeklēt koncertu, kurā uzstāsies mūziķis Deniss Paškevičs ar solo projektu 天火 jeb “TENKA”, kas tulkojumā no japāņu valodas nozīmē ‘debesu uguns’. Deniss Paškevičs ir multiinstrumentālists un komponists, kas “TENKA” mūzikā apvieno džeza un mūsdienu ritmiskās mūzikas skaņas. Performatīvo izstādi, kuru būs iespēja redzēt visiem “Laikmetīgo trešdienu” apmeklētājiem, veidos Tallinas ielas kvartālā rezidējošās jaunās mākslinieces Aina Bikše un Lidija Zaneripa. Savukārt horeogrāfes Agneses Bordjukovas izpildījumā būs skatāma laikmetīgās dejas izrāde “Bērnības sapnis” – stāsts par personības veidošanos.
Ieeja “Laikmetīgās trešdienas” pasākumos tikai ar iepriekšpārdošanā iegādātām biļetēm.
Tallinas ielas kvartāls
Ieeja pasākumā no Tallinas ielas 10
Vācu mākslinieces Sabīnes Šellhornas instalācijas un
biennāles Marīna starpgada izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā
1. jūlijs.–9. augusts
Jana Šandibina. Piezīmes. Krastmala. 2020. Papīrs, pastelis. 116 x 158 cm
No 1. jūlija līdz 9. augustam Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāma vācu mākslinieces Sabīnes Šellhornas instalācija “Pie jūras” un Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstāde - Madara Neikenas gleznas, Janas Šandibinas pasteļi.
Sabīnes Šellhornas (1962) projekts “Pie jūras” ir speciāli radīts eksponēšanai Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē. Māksliniecei ir raksturīgi veidot projektus ar piesaisti konkrētai vietai, iepriekš veicot pamatīgu izpēti. Viņas instalācijas un zīmējumi vienmēr tiek pieskaņoti izstādes norises telpai, bieži tiek izmantoti materiāli un inspirācijas no tuvākās apkārtnes. Lielupes satelītattēls pamudināja Sabīni Šnellhornu veidot lielformāta izgriezuma darbu: upe haptikas (taustes uztveres) zīmējumā atainota kā baltas straumes plūdums, kas pārmaiņus plūst pāri Kamīnzāles apļveida logiem un sienai. Papildinot darbu ar materiālu no Jūrmalas pilsētas, māksliniece izveidojusi plūstošus horizonta skatus. Ar smiltīm, kas ņemtas no Jūrmalas pludmales, telpā novilktas zemes līnijas. Izstādi papildina balta filca izgriezumi “Pagriežami apvāršņi”, kas sakārtoti vairākos slāņos.
Sabīne Šelhorna dzimusi Koburgā, Vācijā. Ieguvusi kvalifikāciju litogrāfijā, tēlotāja mākslā un mediju dizainā. Dzīvo un strādā Brēmenē. Kopš 1991. gada piedalās vietējās un starptautiskās izstādēs, tostarp Rīgā, saņēmusi vairākas nozīmīgas balvas mākslā un dizainā.
Biennāles Marīna starpgadu muzejā iezīmē divas iepriekšējo gadu starptautisko glezniecības konkursizstāžu laureātes gleznotājas Madara Neikena un Jana Šandibina.
Madara Neikena par savu izstādi: “Debesu plašums ir neizmērojams. Kosmiska panorāma skatījumā no zemes. Bet debess jums, ko cilvēka acs redz, ir tikai daļa no varenā visuma. Debesu nozīme mitoloģijā un folklorā cilvēkam vienmēr ir bijusi svarīga. Tām ir būtiska loma arī mūsdienu dzīves ziņā. Tāpat kā cilvēkam, arī debesīm ir raksturs. Šobrīd mani interesē tā rakstura šķautne, kas ir mierpilna, klusa un maiga, gandrīz nenotverama. It sevišķi tie brīži, kad dienas ritumā pirmie un pēdējie saules stari sastop atmosfēras slāņus. Katrā gada nogrieznī ir citādi. Varu vērot, vērot un pētīt bezgalīgi... Šī jau ir trešā solo izstāde no gaisa darbu sērijas ar debess jumu. It kā gleznotu vienu un to pašu, bet noliekot blakus – ir citāds.”
Janas Šandibinas izstāde “Piezīmes” Jūrmalas pilsētas muzejā ir mākslinieces pirmā personālizstāde. Izstādē skatāmās darbu sērijas iespaidi radušies studiju braucienā uz Grieķijas ziemeļu pilsētu Saloniki. “Piezīmes” ir stāsts par ceļotāju, kas nokļuvis pilnīgi svešā vidē un gluži kā jaunu zemju atklājējs pēta un fiksē sev vēl iepriekš neatklātu pasauli, gaismas un formas savienojumus, piešķirot lielu nozīmi kopējai atmosfērai, krāsu paletei. Izstāde nesniedz fotoreālistisku atskaiti par dienvidu ainavām, tā vairāk stāsta par redzēto un piedzīvoto caur mākslinieka emocijām un pieredzi, piešķirot tam citu kvalitāti. Atrašanās dabā un tās vērošana iedarbojas uz autori kā īpatnēja iekšējās informācijas pārlādēšanas sistēma, kas paver iespēju gan saskatīt apkārt esošajā jaunus elementus, gan pārvērtēt pašai sevi, savas prioritātes.
Darbu sērijas ietvaros ir skatāmas gan ainavas, gan dažādi attiecīgai videi raksturīgi dabas elementi, kas, veidojot vienu harmonisku veselumu, papildina viens otru. Dabas elementu un noskaņu tvērumi, kas attēloti uz lielformāta audekliem, ir gluži kā piezīmju lapas, kas tik tikko izņemtas no mākslinieka skiču bloka. Šajās piezīmēs skatītājam ir iespēja redzēt ne tikai gatavo darba rezultātu, bet arī nedaudz ielūkoties tā tapšanas procesā.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Seši izaicinoši fotoprojekti Foto Kvartāla gadagrāmatā
Grāmatnīcās no 1. jūlija
Trešdien, 1. jūlijā plkst. 19.00, bārā/grāmatnīcā “Bolderāja” Avotu ielā 29, norisināsies žurnāla Foto Kvartāls ikgadējā izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2020” atvēršanas svētki. Pasākums reizē ir arī festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” noslēgums.
Izdevums jau desmito gadu popularizē Latvijas laikmetīgo fotogrāfiju un šoreiz tas apvieno sešus projektus, kas saistās ar šī gada Rīgas Fotomēneša atslēgas vārdiem – iekāre, izmisums, sapņi un nāve. Pēteris Vīksna atraktīvi fotografē savus vienaudžus dažādās neformālās situācijās, Viktorija Paegle caur pašportretiem reflektē par savām seksuālām vēlmēm, Arnis Balčus dokumentē depresīvo baltiešu dzīvesstilu, Ivars Grāvlejs rada latentu fotoarhīvu, Vika Eksta fotogrāfē nejauši sastaptus vīriešus dažādās dzēruma pakāpēs, bet Elīna Semane ieved savā galējībām piesātinātajā pasaulē ar skandalozo fotosēriju “Viss ir sūds, izņemot čuras”.
Katru gadu Foto Kvartāla drukātais izdevums ir augstvērtīgs māksliniecisks izstrādājums, kas regulāri saņem atzinības dažādos dizaina konkursos, piemēram, pērnā gada gadagrāmata ieguva pirmo vietu AdWards konkursā. Šogad māksliniecisko dizainu veidojis grafikas dizainers Kirils Kirasirovs, vāka noformējumā izmantojot origami, kas atgādina fotogrāfisku skulptūru. Atklāšanas pasākumā ierobežotam skaitam būs pieejams arī izdevumam speciāli veidots Ivara Grāvleja mākslas darbs.
Izdevums izdots ierobežotā tirāžā – vien 333 eksemplāros, un būs pieejams Jāņa Rozes un Globuss grāmatnīcās, Fotomuzejā, Mr. Page un fotokvartals.lv.
Lai arī šis ir pēdejais festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” pasākums, divas izstādes vēl skatāmas ilgāk – līdz 4. jūlijam ISSP Galerijā performatīvā izstāde “1:1”, bet Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 19. jūlijam Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi”. Tāpat vietnē dikstave.lv var vēlreiz izbaudīt festivāla notikumus – skatīt performances, diskusijas un sarunas, vai arī izstāžu un pasākumu video dokumentācijas.
Artura Bērziņa personālizstāde “Bez nosaukuma”
“Māksla XO” galerijā
2. jūlijs–3. augusts
No 2. jūlija līdz 3. augustam “Māksla XO” galerijā būs skatāma Artura Bērziņa personālizstāde “Bez nosaukuma”.
“Ir vairāki varianti, kā varētu nosaukt izstādi - “Austrumeiropas dekoratīvā māksla un Olaines industriālā arhitektūra 1960-1979” vai “Daži motīvi Austrumeiropas dekoratīvajā mākslā un Olaines industriālā arhitektūra 1960-1979”. Vēl precīzāk būtu - “Austrumeiropas dekoratīvā māksla un Olaines industriālā arhitektūra dažu olainiešu apziņās 1960-1979”. Vai arī “Naivie darbi”, vai “Austrumeiropība”. Tomēr izstāde ir bez nosaukuma...
Saule ir attēls, kas atšķir to laiku un reģionu no citiem laikiem un reģioniem. Esmu apkopojis, sistematizējis un tipoloģizējis vairāk kā 300 Austrumeiropas 60. un 70. gadu mākslā un dizainā sastopamos saules attēlus.
Izstādē būs 29 saules, 27 ēkas, 32 - 40 variācijas par preču zīmēm, 1 auduma dizaina paraugs, 2 koku stilizācijas, 1 - 2 sejas, 1 ainava. Darbu tapšanā izmantotas dažādas metodes, kas bija raksturīgas Austrumeiropas grafiskā dizaina darbiem 1960-1979. gados,” stāsta Arturs Bērziņš.
“Māksla XO” galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas projekts “Mākslinieku krīzes centrs”
Tallinas biennālē
2.–9. jūlijs
No 2. līdz 9. jūlijam ARS Project Space telpās Tallinas biennāles ietvaros būs atvērts Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas traģikomiskais projekts “Mākslinieku krīzes centrs”. Tas piedāvās patvērumu novārtā atstātiem, neveiksmīgiem mākslas darbiem, kam nepieciešama aprūpe un uzmanība.
Mākslinieka krīzes centrs būs atvērts visām radošajās dvēselēm, kuras apvij likteņa nežēlīgā roka vai kuras nav svētītas ar talantu. Centrs būs kā patvērums un zupas virtuve māksliniekiem, piedāvājot cietējiem iegrimt atmosfērā, kas nesīs mierinājumu viņu satrauktajām jūtām un nogurušajām dvēselēm.
“Maigas balsis vedīs apmeklētājus cauri krīzes centram, mācot, kā izmantot dziedniecisko aprīkojumu, un kā tikt galā grūtos laikos,” stāsta mākslinieces.
Grūtības, kas rodas, novietojot jūsu neērto ķermeni grandioza mākslas pasākuma vidū, tiks novērstas ar ērtām sēdvietām un blāvu apgaismojumu, kas slēps apkaunotos māksliniekus un viņu mākslas darbu nepilnības, kā arī nepilnības skatītāju sejās.
ARS Project Space
154 Pärnu mnt, Tallina
Aijas Zariņas, Artūra Vītiņa un Zigurda Poļikova grupas izstāde “Sāls un Krusa”
Galerijā LOOK!
2.–25. jūlijs
No 2. līdz 25. jūlijam mākslas galerijā LOOK! būs skatāma Aijas Zariņas, Artūra Vītiņa un Zigurda Poļikova grupas izstāde “Sāls un Krusa”. Izstādē piedalās trīs mākslinieki, kuru radošā darbība un mākslinieciskie meklējumi norisinājušies dažādos laika posmos paralēli un savstarpēji mijiedarbojoties.
Izstādes koncepcija balstīta uz kopējā tēlojuma ainu, kas saprotama pārnestā nozīmē. Izstādē eksponētajos darbos atrodami alegoriski vienojoši elementi. Sāls un krusas ārējais izskats un materialitāte simbolizē vienlīdzību, reizē iekšēju atšķirību un unikalitāti. Darbi vēstī, ka dzīvē ne vienmēr viss ir tā, kā tas šķietami izskatās. Dažkārt lietas ir sarežģītākas vai reizēm vienkāršākas, nekā cilvēks, fizisku vai emocionālu maņu vadīts, tās sākotnēji uztver. Tomēr pāri visam ir patiesība par pasauli visaptverošās mīlestības likumu.
Aija Zariņa, ieguvusi bakalaura un maģistra grādus Latvijas mākslas akadēmijā glezniecības un pedagoģijas nodaļās, turpināja māksliniecisko darbību scenogrāfijā, kūrēšanā, vides objektu veidošanā, pedagoģijā uc. 2019. gada noslēgumā nominēta septītajai Purvīša balvai ar personālizstādi LNMM “Mosties, mosties reiz svabadais gars”.
Artūrs Vītiņš saņēmis bakalaura grādu Latvijas mākslas akadēmijā konceptuālās glezniecības nodaļā, piedalījies dažādās grupu izstādēs Latvijā un Kijevā, kā arī 2019. gadā aizvadījis personālizstādi “Redzamais. Neredzamais”.
Zigurds Poļikovs, dzīvo un strādā Saldū, profesionālās darbības pirmsākumos krasi mainījis savas nodarbošanās jomu un pievērsies glezniecībai. Mākslinieks pilnveidojis glezniecības tehnikas pie pedagoga Ģirta Muižnieka. Gleznotājs veidojis personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Čehijā, Beļģijā, Zviedrijā, Turcijā, Spānijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ievērojot Ministru kabineta dotos rīkojumus, atgādinam - LOOK! Galerijas telpās vienlaicīgi var atrasties ne vairāk kā 8 cilvēki.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Boriss Groiss un “Kosmosa institūts” - “Kosmiskais disputs”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
2. jūlijs
2. jūlijā plkst. 19:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Kosmosa institūta pirmā visplanētas telekonference, kurā Boriss Groiss, Marina Simakova, Antons Vidokle, Arsenijs Žiļajevs un vairāki vieslektori aplūkos sekojošos sasāpējušos jautājumus:
Kā iespējams paplašināt mūsu izpratni par laiku un telpu? Kā paildzināt mūsu mūža ilgumu? Kādi ir organiskās un neorganiskās dzīvības apvāršņi? Kā kontrolēt laiku? Kā saprast visa pastāvošā vienotību? Kādus izaicinājumus mūsu postsekulārā sabiedrība met laikmetīgajai zinātnei un otrādi? Kādu socialitāti atnesīs nākotne kosmisma skatījumā? Kā sīkāk aplūkot dzīvību uz Zemes un ārpus mūsu planētas? Kāda varētu būt ārpuszemes civilizāciju māksla un literatūra? Vai augiem ir apziņa un vai mums vajadzētu tos ēst? Kā dzīvot, nenogalinot nekādas dzīvības formas?
Boriss Groiss (Boris Groys) uzskata, ka krievu avangarda kustības mākslinieki sevi uzskatījuši par cilvēces vēstures Jaunā Laikmeta praviešiem un vēstījuši par nākotni, kad cilvēki pametīs Zemi un iekaros kosmosu. Savos darbos pievēršoties krievu filozofijas skolai, kas pazīstama kā kosmisms, Groiss aplūko šī perioda mākslas transformatīvo potenciālu. Kosmistu idejas par padomju ēras filozofiju, literatūru un mākslu iedvesmojušas Kosmosa institūtu (Marinu Simakovu, Antonu Vidokli un Arseniju Žiļajevu) iedziļināties krievu avangarda mākslinieku autoru un mākslinieku priekšstatos par nākotnes sabiedrību, kurā valdīs vispārēja laime un labklājība.
RIBOCA2 savas publiskās programmas ietvaros aicina pakavēties pārdomās par šiem jautājumiem.
Amerikāņu mākslinieka Hanta Slonema personālizstāde “Brīnumainā pasaule”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
3. jūlijs–18. oktobris
Hants Slonems. Āboliņa Beltēra. 2018. Eļļa, akrils uz koka. 127 x 152,4 cm (Fragments)
No 3. jūlija līdz 18. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā pirmo reizi Baltijas valstīs būs skatāma starptautiski atzīta amerikāņu mākslinieka Hanta Slonema (Hunt Slonem) personālizstāde “Brīnumainā pasaule”.
Hants Slonems ir starptautiski atzīts amerikāņu gleznotājs, tēlnieks un grafiķis. Dabas un savu 60 putnu iedvesmots, Slonems ir ieguvis plašu atpazīstamību kā mākslinieks ar izteiktu neoekspresionisma rokrakstu. Vislielāko slavu viņam atnesušas darbu sērijas, kurās figurē truši, taureņi un tropu putni, kā arī lielformāta skulptūras un aizmirstu vēsturisku mitekļu restaurācijas.
Mākslinieks par savu daiļradi saka tā: “Manas gleznas nav nedz naratīvas, nedz smalki izstrādātas, bet dziļi iesakņotas gleznošanas procesā. Krāsu izvēle, spontānie triepieni un ieskrāpētais svītrinājums ir rezultāti nemitīgai aizrautībai ar krāsas manipulācijām un uzklāšanas veidiem. Krusteniskais svītrinājums raisa asociācijas ar gobelēnu, process līdzinās aušanai. Es iepludinu krāsas, atklāju pagleznojumu. Iezīmēju, lai ielaistu gaismu. Vienas krāsas līmeņa vietā jūs redzat aptuveni piecus.”
Viņa darbi ir izstādīti vairāk nekā 350 galerijās un muzejos visā pasaulē un pārstāvēti vairāk nekā 100 muzeju kolekcijās, ieskaitot Metropolitēna mākslas muzeju, Solomona R. Gugenheima muzeju, un Vitnija Amerikas mākslas muzeju Ņujorkā.
“Aplūkojot Hanta Slonema darbus, skaidri redzams, ka viņš ir drosmīgs gleznotājs, kas nebaidās ne krāsu, ne ekspresijas, neuzliekot sev nekādas robežas – mākslinieks ir ļoti brīvs gan sižeta un krāsu izvēlē, gan šķietami haotiskajā, bet pārdomātajā kompozīcijā. Slonema gleznas ir tādas pašas kā viņa veidotie interjeri, ģērbšanās stils un tēlniecība, kur dominē krāsainība un ornamentalitāte... Krāsainā pasaule, kuru mākslinieks veido savos darbos un demonstrē skatītājiem, būtu salīdzināma ar tādiem mākslas korifejiem kā Anrī Matiss (Henri Matisse), Rauls Dufī (Raoul Dufy) vai Pjērs Bonārs (Pierre Bonnard), kā arī citiem fovistiem, kam krāsa ir bijusi ļoti svarīgs elements viņu daiļradē. Vai arī, piemēram, ar Anrī Ruso (Henri Rousseau) – ar viņa džungļiem un dzīvnieku tēliem.
Hants Slonems skatītājiem atver durvis uz savu mākslas pasauli, un esmu pārliecināts – tie, kas vēlas iepazīt viņa daiļradi, nepārprotami uztvers krāsu enerģiju un pozitīvās emocijas,” tā par mākslinieku un viņa daiļradi raksta gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Keramiķes Līgas Skariņas personālizstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
3.–26. jūlijs
No 3. līdz 26. jūlijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma latviešu keramiķes, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētās profesores Līgas Skariņas personālizstāde “Materiāls. Forma. Gaisma”.
“Līga Skariņa ir keramikā līdz galam, bez atlikuma. Katrs viņas darbs liecina, ka viņa ir keramikas apsēsta, pilna iecerēm. Ikviena jauna viņas izstāde vēsta par milzu potenciālu, radošu un neizsīkstošu garu,” par mākslinieci stāsta mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Izstādē ir skatāmi Līgas Skariņas veidotie dekoratīvie objekti un gaismas ķermeņi, kas ar savu virsmu un struktūru burtiski savijas ar apkārtējo gaisu un gaismu, veidojot trauslu iluzoru pavedienu telpu.
Līga Skariņa ir dzimusi 1959. gadā Barkavā. 1978. gadā jaunā māksliniece absolvēja Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu, lai vēlāk turpinātu studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), kur 1998. gadā iegūts maģistra grāds. Kopš 1986. gada Līga Skariņa ir arī LMA Keramikas katedras pasniedzēja. Līga Skariņa aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, ir sarīkojusi vairākas personālizstādes. Māksliniece ir arī aktīva starptautisko simpoziju dalībniece. Par savu radošo darbu Līga Skariņa saņēmusi arī vairākus apbalvojumus – 2019. gadā māksliniece saņēma gada balvu dizainā Latvijā, kā arī inovācijas balvu un prēmiju Japānā.
Māksliniece par savu daiļradi saka tā: “Mans medijs ir materiāls – māls, akmensmasa, porcelāns. Saskarsme ar šiem materiāliem veido radošas idejas, vizuālus stāstus un plastiskus risinājumus. Formai stāstu veidošanā ir ietilpināta nozīme. Apjoms, izmēra proporcija un mērogs ir darba kompozīcijas mugurkauls. Man svarīgi materiāla formu risināt gaismas dimensijā, kas paplašina kompozīcijas ideju un tēlainību.”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Ielas mākslas festivāls “Mana Pietura”
Tallinas kvartālā
No 4. jūlija
No 4. jūlija norisināsies Ielas mākslas festivāla “Mana pietura” otrā sezona “Tu jau zini kur” (Tallinas kvartālā). Atklāšanas laikā, 4. jūlijā no 15:00 Latvijas Kultūras izaugsmes fonds (LATKIF) rīko ielas mākslas festivāla “Mana Pietura” iesvētīšanas ballīti ar 2019. gada mākslinieku fotoizstādi, meistarklasēm, atvērto mikrofonu un atvērto diskusiju par ielas mākslas pieejamību Rīgā.
Tallinas Kvartālā foto izstādes “Mana Pietura” laikā jaunieši meistarklašu laikā uzzinās, kādas metodes tiek izmantotas krāsojot pilsētvides objektus izmantojot trafaretus un krāsu baloniņus, būs iespēja paust savu viedokli par košāku vidi Rīgā un tās apkaimēs, un iepazīt iepriekšējā gada pieturu mākslinieku darbus.
Vakara turpinājumā aicinātie RD ierēdņi, pilsētas NVO pārstāvji, apkaimju biedrības un nozares eksperti dalīsies ar savām domām un viedokli mini-foruma laikā. Tiks izteikti viedokļi par mākslas deinstitucionalizāciju, iespēju brīvprātīgajiem viegli iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un nevalstisko organizāciju sektoru, un pafilozofēt - cik iespējams būtu pārvērts Rīgu par Austrumeiropas ielu mākslas galvaspilsētu.
LATKIF projektu “Mana Pietura” rīko jau otro gadu. Pagājušā gada vasarā mākslinieki-amatieri un pieredzējušie meistari atsvaidzināja 21 novecojošas oranžās pieturas Rīgas apkaimēs. Šovasar, sākot no jūlija tiek ieplānotas atsvaidzināt vēl vismaz 30 pieturas Rīgā, lai padarītu pilsētvidi draudzīgāku.
LATKIF kopā ar Sabiedrības Integrācijas Fondu (SIF) pasākuma laikā iepazīstinās interesentus ar A/S “Sadales Tīkls” pilsētvides iekārtošanas kopprojektu “Uzlādē Krāsas”. Projekts ir līdzīgs “Manai Pieturai”, tikai šoreiz būs izkrāsotas arī vismaz 15 Sadales Tīkls elektrības apakšstacijas atbilstoši tēmai “elektrodrošība”.
Ielas mākslas festivāls “Mana pietura”
Izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4. jūlijs–25. oktobris
No 4. jūlija līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, veidojot Riharda Zariņa daudzpusīgajai radošajai darbībai veltītu izstādi, vēlas uzsvērt mākslinieka unikalitāti Latvijas kultūrvides kontekstā. Viņš radījis par simboliem uzskatāmas liecības Latvijas kultūrtelpā (Latvijas ģerboni, naudaszīmes, pastmarkas, Latvju rakstus u.c.), izveidojis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un bijis tās vadītājs (1921–1936). Jaunajā valstī veidojis Latvijas Valstspapīru spiestuvi un vadījis to (1919–1933), kā arī atstājis lielu skaitu stājgrafikas darbu, kuros akcentējis nacionālromantisko tēlainību, kas ļauj iekļaut viņu 19. un 20. gadsimta mijas simbolistu lokā. Rihards Zariņš pamatoti tiek uzskatīts par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju, oforta tehnikas izkopēju un popularizētāju. Meistars raksturojams kā personība ar stingru stāju, ko viņa laikabiedrs un draugs Janis Rozentāls 1904. gada rakstu krājumā “Vērotājs” vērtējis šādi: “Zariņš ir viens no tiem retajiem laimīgajiem raksturiem, kuros mīt tāds sevišķs atsperes spēks, ka tos nekādi likteņa grūdieni nevar dabūt augšpēdus.”
Rihards Zariņš (Carl Richard Woldemar Sarring, 1869–1939) dzimis Vidzemē, Ķieģeļu (Kegeln) muižas pārvaldnieka ģimenē. Lai apgūtu mākslinieka amatu, jaunietis 1888. gadā Pēterburgā sāka mācības Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, ko pabeidza 1895. gadā. Tur viņš specializējās sākumā ksilogrāfijas un vēlāk oforta tehnikā pie Krievijā pazīstamā grafikas meistara Vasilija Matē (Василий Матэ).
Pēc studijām jaunais mākslinieks četrus gadus papildināja zināšanas ārzemēs. Berlīnē Rihards Zariņš skolojās pie Aleksandra Cika (Alexander Zick), Minhenē – pie Rūdolfa Zeica (Rudolph Seitz) un Maksimiliana Dāzio (Maximilian Dasio), Vīnē – pie Viljama Ungera (William Unger), savukārt Parīzē studēja litogrāfijas tehniku un interesējās par plakāta mākslu. No 1899. gada Rihards Zariņš strādāja Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur pastāvīgi dzīvoja līdz 1919. gadam, kad atgriezās jaundibinātajā Latvijas Republikā, kļūstot par Latvijas Valstspapīru spiestuves izveidotāju un pārvaldnieku.
Rihardam Zariņam uzticēja valstiski nozīmīgus pasūtījumus. Kopā ar grafiķi Vilhelmu Krūmiņu viņš 1921. gadā izstrādāja Latvijas valsts ģerboņa heraldisko risinājumu, kurā līdzās lauvas un grifa figūrām iekļāva arī nacionālus motīvus. Riharda Zariņa talants spoži izpaudās skrupulozi perfektajos naudaszīmju projektos un gatavajās zīmēs. Meistara naudaszīmju dizaina augstākā virsotne ir viņa 1929. gadā radītā 5 latu sudraba monētas kompozīcija ar tautumeitas tēlu, kas kļuvis par savdabīgu neatkarīgas un brīvas Latvijas simbolu, kas šodien turpina rotāt eiro monētas.
Mākslinieks darināja tehniski izkoptus stājgrafikas un lietišķās grafikas darbus, ekslibrus, grāmatu vāku apdares un ilustrācijas, piedalījās satīriskā žurnāla “Svari” (1906–1907, 1920–1931) karikatūru radīšanā. Parīzē gūtās radošās iemaņas viņš īstenoja daudzos izteiksmē trāpīgi risinātos plakātos. Par savu lielāko veikumu meistars pats atzina izdevumu “Latvju raksti” (1.–3. sēj., Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1924–1931). Rihards Zariņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un Zviedrijas Vāsas ordeni (1927).
Svarīgu vietu Riharda Zariņa daiļradē ieņem stājgrafika, kuras nozīmīgākā daļa pārstāv nacionālā romantisma un simbolisma tradīcijas, tām bieži saplūstot un aptverot laika posmu no 1897. līdz 1915. gadam, kad viņa mākslā ienāca arī jūgendstila elementi. Kompozīcijās bieži risināta latviešu mitoloģijas, teiksmainās vēstures un folkloras tematika. Darbu izpildījumā vērojams gan ornamentāla dekoratīvisma, gan reālistiska tēlojuma paņēmiena lietojums, kas var apvienoties arī vienā kompozīcijā.
Ofortu sērija “Ko Latvijas meži šalc” (1908–1930) un krāsainā oforta lapa “Dzejnieka kaps” (līdz 1913) ierindojami meistara daiļrades būtiskāko sasniegumu vidū, kļūstot par mākslinieciski augstvērtīgu latviešu nacionālās mākslas apliecinājumu daudzos starptautiskos projektos – latviešu mākslas izstādē Petrogradā (1915) un Maskavā (1916), Stokholmā un Kauņā (1927), Oslo (1933), Helsinkos un Tallinā (1936), Varšavā un Tartu (1937). Tas turpinās arī mūsdienās – izstādēs “Simbolisms un jūgendstils Latvijas tēlotājā mākslā” Prāgā (2001), “Savos spārnos ceļoties” Ščecinā (2004/2005), Varšavā un Kauņā (abas 2005), “Simbolisma laikmets Latvijā” Briselē (2010) un Luksemburgā (2010/2011), “Simbolisms un dekadence” Stokholmā (2015/2016), Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros realizētajā Baltijas simbolisma projektā “Nepieradinātās dvēseles” Parīzē (Orsē muzejā, 2018), Tallinā (2018/2019) un Rīgā (2020/2021).
Izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē sniedz ieskatu visās Riharda Zariņa radošās darbības nozarēs, aptverot meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā. Atsevišķu ekspozīcijas sadaļu veido Riharda Zariņa vadītās Grafikas meistardarbnīcas audzēkņu veikums. Tiek eksponēti Kārļa Krauzes, Jaņa Šternberga, Marijas Induses-Mucenieces, Artura Apiņa, Pētera Upīša, Zelmas Tālbergas, Franča Banges, Artura Dubura darbi.
Ekspozīciju papildina Riharda Zariņa mazdēla Aivara Celmiņa no Amerikas atvestie meistara darbi, mazmazdēla Andra Briezes īpašumā esošās grafikas lapas un apjomīgā Zariņu dzimtas fotoattēlu kolekcija, kas veido meistaram veltītu dziļi personisku stāstu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Baibas Feoktistovas gleznu izstāde “Sieviete ir”
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
Līdz 26. jūlijam
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz 26. jūlijam ir skatāma cēsnieces Baibas Feoktistovas gleznu izstāde “Sieviete ir”.
Jaunās mākslinieces lielformāta gleznas ir košas un bagātīgas, tās attēlo sievieti, cildinot tās skaistumu. Krāšņos darbus caurvij sievietes identitātes tēma – brīžiem attēlojot tās kā mistiskas, iekārojamas būtnes, ar savu intriģējošo šarmu un neatkārtojamo personības starojumu, brīžiem – bērnišķīgi naivas, gaisīgas un trauslas, kā netveramas pasaku fejas.
Baiba Feoktistova rada darbus eļļas un akrila tehnikā, tiem pievienojot zelta foliju, kas kopā ar košām un kontrastējošām krāsu paletēm veido krāšņu un izteiksmīgu akcentu. Lai radītu savus darbus, māksliniece pēta un studē anatomiju, krāsas uzklāšanas tehnikas un kompozīciju.
Mācoties juveliera profesijā pie Oļega Auzera, autore guvusi vērtīgu pieredzi un telpisku domāšanu, tā ļāvusi izprast, kā veidojas formas un kā tās attēlot plaknē. Izcila pieredze gūta, mācoties pie gleznotāja Artūra Auzera, darbojoties plenēros. Taču lielāko daļu iemaņu māksliniece apguvusi pašmācības procesā, kopš bērnības izrādot spēcīgu interesi par mākslu un ieguldot ļoti daudz laika savu prasmju izkopšanā.
Šī ir autores piektā personālizstāde.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu ilustrāciju izstāde “Laimes lācis”
Andreja Upīša memoriālajā muzejā
Līdz 15. septembrim
Anita Rupeika. Laimes lācis.
Andreja Upīša memoriālajā muzejā līdz 15. septembrim apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu ilustrāciju izstāde “Laimes lācis.”
Andreja Upīša stāstam “Sūnu ciema zēni” šogad aprit 80! Pirmais stāsta slavenā tēla – Laimes lāča – uznāciens plašākai publikai notika jau 1923. gadā ar Andreja Upīša tāda paša nosaukuma lugu jeb reālu pasaku 5 cēlienos Latvijas Nacionālajā teātrī un izdevumu mazā grāmatiņā. Taču šodien tik pazīstamo un iemīļoto veidolu Laimes lāča tēls ieguva pirms 80 gadiem – 1940. gadā, kad tika izdots A. Upīša patiesīgs stāsts jaunatnei “Sūnu ciema zēni”. Laimīgs bijis ne vien lāča, bet arī stāsta liktenis, kas vairākkārtīgi publicēts dažādos izdevumos, tā kļūstot nozīmīgs daudzām bērnu un pieaugušo lasītāju paaudzēm. Gadiem ejot, Laimes lāča tēls ir folklorizējies un kļuvis par sugas vārdu, ko Latvijā zina, pazīst un piemin visi. Laimes lāča idioma ir tautas mutvārdu daiļradē iesakņojies jēdziens, kuru bieži turpinām piesaukt vai meklēt, atceroties Andreja Upīša stāstā iekodēto atziņu, ka laimi atnesošais lācis mīt katrā pašā.
Par godu stāsta “Sūnu ciema zēni” apaļajai jubilejai 15 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un absolventi apvienojušies ilustrāciju izstādē, attēlojot savu izpratni un redzējumu par Laimes lāča būtību. Dažādās tehnikās realizētās ilustrācijas vēsta par neskaitāmajām Laimes lāča tēla variācijām, raugoties no katra mākslinieka skatpunkta un dzīves pieredzes. Kāda Laimes lācis ir aizmidzis, cita veidots no plastmasas iepakojumu atspiedumiem, vēl kādam tā ir sajūta, kas piedzīvota, atrodoties ceļojumā un notverot šķietami nenotveramu pilnības sajūtas mirkli. Jaunie un pieredzējušie mākslinieki savus darbus radījuši laikā, kad Laimes lāci, iespējams, ieraudzīt ir visvieglāk – pavadot laiku pandēmijas radīto ierobežojumu izolācijā, kas ļāvusi koncentrēties sevis pētīšanai un intensīvam radošam darbam. Mākslinieku skatījums ir ierosinājums sava Laimes lāča meklējumiem un pārdomām ierastajā ikdienas darba dunā.
Izstādē piedalās: Sandra Alksne, Ieva Baumgarte, Rūta Briede, Dina Danosa, Dagne Devjatnikova, Evija Freidenfelde, Lotta Harjo, Renāte Kloviņa, Rebeka Lukošus, Jēkabs Noviks, Alise Rudēvica, Anita Rupeika, Elīna Skrapce, Baiba Tropa, Ilona Valaine-Blekte, Ričards Znutiņš-Znutāns.
Andreja Upīša Memoriālais muzejs
Brīvības iela 38-4, Rīga
