Foto

Garīgais disidentisms jeb piga kabatā

Vents Vīnbergs

07.07.2020

Par marginālo garīgumu padomju un postpadomju telpā

Ir tāds Aleksandrs Gabiševs jeb Saša Šamanis, kā sevi dēvē viņš pats un viņa sekotāji. Pērn martā viņš kājām devās ap 8000 kilometru garā ceļā no dzimtās Jakutskas uz Maskavu, lai izdzītu no Krievijas “dēmonu” Putinu. Drīz vien par viņu sāka ziņot mediji, bet septembrī, kad viņš bija nogājis jau trešdaļu ceļa, vilkdams aiz sevis ratiņus ar iedzīvi un pulcēdams arī ceļabiedrus, šamani ļoti demonstratīvā veidā aizturēja drošībnieki, apsūdzēdami viņu ekstrēmismā un noteikdami viņam piespiedu psihiatrisko izmeklēšanu. Decembrī Gabiševs mēģināja atsākt savu ceļojumu, bet jau pēc dažām dienām atkal tika aizturēts un ievietots psihiatriskajā izolatorā. No sava nodoma šamanis joprojām neatsakās, tāpēc nupat, maijā, viņu arestēja trešo reizi paša mājās, pamatajot to ar karantīnas ierobežojumiem.

Varētu šķist, ka šis gadījums uz daudzo šodienas Krievijā praktizēto represiju fona pret dažādiem “citādi domājošajiem” ir nenozīmīgs un ka tik uzkrītoša varas cīņa ar pavisam nekaitīgu margināli, varbūt pat vienkārši “ciema dīvaini” vai pareizticīgo tradīcijā populāro “svētā vientieša” tēlu ir smieklīga un absurda, taču krievu mākslinieks Nikolajs Smirnovs, kurš šobrīd pēta garīgā disidentisma vēsturi pēcpadomju telpā, un vācu profesore Birgita Mencele, krievu kultūras pētniece Maincas Universitātē, šajā situācijā saredz daudz senāka un dziļāka procesa iezīmes.

Runa ir par margināliem, no oficiālās reliģijas un vispārpieņemtajiem priekšstatiem atšķirīgiem garīgajiem meklējumiem un praksēm, kuru saknes meklējamas gan pirmskristietības pagānismā un folklorā, gan to pamattautu kultūrās, kas laika gaitā nonāca Krievijas impērijas sastāvā, gan jaunajās ezotēriskajās mācībās, ar kurām aizrāvās 19. gadsimta intelektuālā elite un pat galma pārstāvji. Krievijā ir dzīvs, ar tās pašidentifikāciju saistīts mīts, ka tās kultūra ir īpaši adaptīva pret šiem strāvojumiem, tāpēc pret tiem ļoti jūtīga ir arī valsts vara, un jebkuras citādības pamanīšana un apkarošana tai ir tikpat sena tradīcija.

Akadēmiskā rakstu krājuma “The New Age of Russia. Occult and Esoteric Dimensions” (2012) ievadā, kuras līdredzaktore ir Mencele, viņa raksta: “Krievijā robežas starp zinātni, reliģiju un okulto ir bijušas atšķirīgas no tām, [kādas ir] Rietumos, vairāku iemeslu dēļ: Krievijas pareizticīgā kristietība, kas sakņojas bizantiskajā, t.i. Austrumu tradīcijā, vienmēr ir bijusi atvērta mistiskai pieredzei un ezotēriskām zināšanām. Mistikas, utopijas un pagānisma saknes reliģiskās un intelektuālās pārliecības sistēmās un krievu tautas kultūrā kopumā bija daudz spēcīgākas nekā modernajās Rietumu sabiedrībās, un tām bija ievērojama ietekme visa 20. gadsimta laikā. Āzijas filozofija un reliģijas, tai skaitā pamattautu šamanisms un sūfisms, kas tika pārnestas ar sibīriešu, burjatu, kaukāziešu un Centrālās Āzijas tradīcijām, bija impērijas sastāvdaļa un izdzīvoja arī 20. gadsimtā, piedāvādamas alternatīvas Eiropas krieviem.”

Jau Krievijas impērijā, kurā baznīca bija identitātes stūrakmens un faktiski padarīta par varas instrumentu un valsts pārvaldes institūciju, no oficiālās doktrīnas atšķirīgi reliģiskie un intelektuālie strāvojumi tika uzskatīti par disidentiskiem. Nikolajs Smirnovs kā piemēru min narodņiku kustību, kas cara gāšanai nepieciešamo revolucionāro potenciālu redzēja “vienkāršajā tautā”, tās folklorā un puspagāniskajās tradīcijās. Pirmajiem anarhistiem un Marksa ideju adeptiem saistoša šķita arī impērijā ilgstoši vajāto vecticībnieku un radikālo sektu – hlistu un skopcu – nepakļaušanās un pagrīdes pieredze. Savukārt jauno ezotērisko kustību, piemēram, teosofijas un antroposofijas popularitāti izglītotajās aprindās Mencele skaidro ar vilšanos un iebidumiem pret zinātniski tehniskā progresa primātu: “20. gadsimta sākuma Krievijā ambivalence jaunās pasaules sakarā un neērtā atziņa par visu cilvēka zināšanu galīgo nenoteiktību, ko atrisināt nespēj nedz zinātnieki, nedz tiesību eksperti, nedz baznīcas, pastiprināja tieksmi pēc veseluma, harmonijas un sintēzes, un vedināja daudzus ar modernitāti neapmierinātus cilvēkus pieņemt jaunās okultās doktrīnas.”

Šādā veidā pat pilnīgi privāti garīgie meklējumi un sevis transformēšanas prakses kļūst par politisku aktu ar plašākas sabiedriskās ietekmes potenciālu. Tāpēc arī vēlāk, Padomju Savienībā pareizticīgais misticisms, interese par alternatīvajiem reliģiskajiem strāvojumiem un okultajām praksēm bija gan intelektuālas opozīcijas un eskeipisma forma, gan bieži vien arī klajš pilsoniskas nepakļaušanās un disidentisma akts. Jo īpaši pēc Staļina nāves, viņa represiju beigām, un līdz ar nosacītā Atkušņa iestāšanos. Samizdata formā atgriezās pirmsrevolūcijas laika misticisma un reliģiskie teksti. Glābiņu no unificētās padomju īstenības varēja meklēt akadēmiskās indiešu, ķīniešu un tibetiešu filozofisko sistēmu studijās, turklāt pie tiem, kas prata lasīt starp rindiņām, garīga satura idejas un arī kapitālistiskajā pasaulē aktuālās New Age vēsmas nonāca pat caur kanonisko tekstu fragmentiem pilnīgi oficiālās publikācijās, piemēram, žurnālā “Zinātne un reliģija”, kura mērķis bija zinātniskā ateisma garā polemizēt un “atmaskot” “pūstošo Rietumu” ideoloģijas. Pēc Atkušņa beigām, Brežņeva stagnācijas laikā, daudziem intelektuāļiem, kuriem nebija iespējas emigrēt, vai kuriem to nelika darīt piespiedu kārtā, reliģijas, joga, misticisms, parapsiholoģiski eksperimenti un citas nenormatīvās prakses (starp tām arī etnogrāfijā balstītais nacionālisms) kļuva par “iekšējās emigrācijas” līdzekli. Slepenības un ekskluzivitātes aura, kas rādās, slēgtos lokos pulcējoties ap garīgajiem skolotājiem – gan dzīviem, gan sen mirušiem, gan bieži vien arī šarlatāniem –, vairoja gan risku, gan pagrīdes uzdrīkstēšanās romantiku.

Pēc Menceles domām, bez izpratnes par pagrīdes praksēm totalitāri represīvā valstī neskaidri būs arī daudzi pēcpadomju dzīves fenomeni. Piemēram, ne vien organizēto reliģiju bums visā sabrukušās impērijas telpā, bet vēl daudz plašāks dažādu kultu, nekonvencionālu ideju un ezotērisku prakšu popularitātes vilnis. Perestroikas laikā un deviņdesmito gadu sākumā par margināļiem mierīgi varēja izrādīties tie, līdz kuriem ar valsts televīzijas tiešo pārraidi nenonāca ekstrasensa Kašpirovska dziedinošais lādiņš vai astrologa Pāvila Globas pareģojumi. Ja politiskā sistēma nav represīva, tad brīvā tirgus konkurences un demokrātijas apstākļos katra jauna ideja ātri vien profesionalizējas, atrod sava pielietojuma nišu un savus patērētājus, vai arī bankrotē un iziet no modes un aprites. Tur sava vieta atrodas gan dziedniekiem, gan šamaņiem un gaišreģiem, ufologiem un parapsihologiem. Savukārt monopolistiska vara pati ir ezotēriska, tāpēc tā necieš ideju un viedokļu konkurenci. Sabiedrībā populāras kustības un iniciatīvas tā mēģina nacionalizēt un padarīt par ietekmes instrumentu, bet nenormatīvas pašizpausmes aktus tā uzskata par savas leģitimitātes apdraudējumu.

Bijušās impērijas alternatīvā garīguma vēsture un mūsdienu Krievijas marginālās garīgās prakses ir pamatots atspēriena punkts domāšanai par šiem fenomeniem visā pēcpadomju telpā. Abi pētnieki savu RIBOCA2 Publiskās programmas tiešsaistes dialogu būvē tieši ap sociāli transformatīvo potenciālu, kas šādām opozīcijas formām piemita agrāk, kā tās turpina ietekmēt politisko dzīvi tagad, un kādā veidā nonkomformisms atrod vai lauž jaunas plaisas tur, kur viss šķiet jau “sakārtots”.

Birgitas Menceles lasījums notiks RIBOCA2 rīkotā tiešsaistes lekciju un sarunu cikla ietvaros ceturtdien, 9. jūlijā plkst. 19.00 pēc Rīgas laika RIBOCA2 tīmekļa vietnē.

Saistītie raksti

Atrodi sevī hakeri

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.09.2020.

Par kultūras un mediju teorētiķi Makenziju Vorku

Laikmetīgās mākslas pieredzējumi RIBOCA2 izstādē gūstami vien līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.09.2020.

Andrejsalā viss reizē zied

Akmeņu sieviete

spiriterritory by arterritory — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Piespiedu svētība

vizuĀlĀ mĀksla — Recenzijas — 28.08.2020.

Rīdzinieka iespaidi par otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli jeb RIBOCA2

Realitātes seismogrāfs

on site — Reportāžas — 21.08.2020.

Fotoreportāža: Atklāta otrā Starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle

RIBOCA2 - jau pēc nedēļas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.08.2020.

20/08 – 13/09

Atgriezties pie savas augapziņas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Dejosim tumsā un bez horeogrāfijas

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.07.2020.

Par performatīvo mākslu teorētiķi un kuratoru, Ņujorkas Universitātes profesoru Andrē Lepecki

Priecīga matemātika

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 10.07.2020.

Intervija ar matemātiķi un mākslinieci Dainu Taimiņu

RIBOCA2 izstāde norisināsies no 20. augusta līdz 13. septembrim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.06.2020.

Izstādes darbības laikā taps pilnmetrāžas filma

Ir grūti nemīlēt streikojošu sievieti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

Par kvīru feminisma teorētiķi un kultūras kritiķi Sofiju Luisu

Labākie rituāli ir tad, kad sevi piesaka neparedzētais

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

Vents Vīnbergs par amerikāņu kvīru dzejnieku CA Konrads (CAConrad)

Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.04.2020.

21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu

Prieka un brīnumu dziesmas

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 30.08.2019.

Intervija ar RIBOCA2 galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

RIBOCA2 viss reizē zied apmeklējuši 21 000 interesenti

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2020.

Līdz 1. oktobrim RIBOCA2 tiešsaistes cikla lekcijas

Raupjums pretstatā rūpīgi pārdomātām idejām

arhitektŪra, dizains & mode — Intervijas — 09.09.2020.

Intervija ar Rolandu Rīmā, vienu no RIBOCA2 vadošajiem arhitektiem

RIBOCA2 Baltajā naktī aicina meditatīvā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2020.

5. augustā

RIBOCA2 Publiskās programmas notikumi šonedēļ

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Ideju apmaiņa atvērtā un eksperimentālā vidē

Esmu absolūti laimīga par šo godīgumu

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 19.08.2020.

Intervija ar otrās Rīgas starptautiskās mākslas biennāles kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu

Balsis no citām pasaulēm

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.08.2020.

Par peruāņu antropoloģiKalifornijas Universitātes (Deivisa) profesori Marisolu de la Kadenu

Atgriezties pie savas augapziņas

spiriterritory by arterritory — 31.07.2020.

Intervija ar filozofu Maiklu Mārderu

Laiks ir nozagts, bet to var atgūt

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.07.2020.

Par dzejnieci un afroamerikāņu kultūras pētnieci Džekiju Vangu

Kosmisms ir mācība, tikai vēl nav zināms, kāda

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.06.2020.

Par kosmisma kustību un tās idejām

Augi par mums jau zina, mēs par viņiem vēl ne

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

Par filozofu Maiklu Marderu

Cilvēks visa centrā (ir izgāzies)

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

Vents Vīnbergs par vācu-amerikāņu antropologu Tobiasu Rīzu

RIBOCA2 aizsāk tiešsaistes lekciju un sarunu cikla programmu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.05.2020.

Pirmā lekcija 21. maijā

RIBOCA2 norise tiek atlikta

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2020.

Drīzumā tiks izziņotas alternatīva izstādes formāta detaļas

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu

Redzēt un radīt skaistumu nav tikai cilvēku privilēģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.09.2020.

Par beļģu filozofi un etoloģi Vensjānu Desprē

Akmeņu sieviete

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 03.09.2020.

Saruna ar mākslinieci, akmeņu balansētāju Bridžitu Polku

Savādā universālā orģija

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.09.2020.

Par itāļu filozofu Emanueli Koču

Pie vilkābeles, kur vajātajiem pulcēties

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.08.2020.

Par amerikāņu socioloģijas profesori Eiveriju Gordoni

Nevis labāku pasauli, bet citādu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.08.2020.

Par vienu no mūsdienu spilgtākajiem dzimtes un kvīru teorētiķiem Džeku Halberstamu

Pētniecība kā mīlas akts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.08.2020.

Par britu antropologa Tima Ingolda metodi

Jau augustā RIBOCA2 vedīs nesteidzīgā, iztēles bagātā pastaigā

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.07.2020.

No 20. augusta līdz 13. septembrim

Ūdens ir neizsmeļama tēma

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.07.2020.

Par feministi un pētnieci Astrīdu Neimani

Ko metafiziķis, šamanis un mags var pateikt pusaudzim

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

Par itāļu filozofu Federiko Kampanju

Dienvidu asni uz ziemeļu drupām

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

Par portugāļu sociologu un tiesību pētnieku Boaventuru de Souzu Santušu

RIBOCA2 un Arterritory.com sadarbības projekts

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.05.2020.

Personības: RIBOCA2 Publiskā programma

Spuras atvērtas transcendencei

vizuĀlĀ mĀksla — Intervijas — 13.05.2020.

Intervija ar mākslinieci Margaritu Imo

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2019.

RIBOCA2 izziņo dalībnieku sarakstu